13.04.2003. 12:00 (svētdiena) . Muzikāls uzvedums "Kas ir Lieldienu Zaķis?" (ar "Baltais fonds" mākslinieku piedalīšanos) Bērnu pilsētiņā 13.04.2003. 13:00 (svētdiena) . Ventspils Daiļslidošanas kluba balvu izcīņas sacensības daiļslidošanā Ledus hallē 15.04.2003. 18:00 (otrdiena) . J.Vītola 140 gadu atcerei veltīts Ventspils Mūzikas vidusskolas audzēkņu koncerts Kultūras centra lielajā zālē 16.04.2003. 18:00 (trešdiena) . Latvijas čempionāts futbolā virslīgāFK "Ventspils" - FK "Auda" Olimpiskā centra stadionā 17.04.2003. (ceturtdiena) . Tautas sporta pasākums "Nāc un sporto"Novusa turnīrs 15:30 - sacensības orientēšanās sportā bērniem un jauniešiem vecumā līdz 18 gadiem (dalībnieku pulcēšanās pie 3 vsk.)17:30 - sacensības orientēšanās sportā pieaugušajiem (19 g. un vec.) pie autobusa pieturas "Ūdeka" (tālāk marķējums) 17.04.2003. (ceturtdiena) . Diskotēka. Karaoke.Spēlē DJ Māris, DJ Zhenja un J-OZO Landoras bārā "Jūras vārti" 17.04.2003. 19:00 (ceturtdiena) . Ineses Galantes koncerts KN "Jūras vārti" 18.04.2003. (piektdiena) 20.04.2003. Izstāde "Uzņēmējdienas Ventspilī" Vieglatlētikas manēžā 18.04.2003. (piektdiena) . DiskotēkaSpēlē DJ Lācis Landoras bārā "Jūras vārti" 19.04.2003. (sestdiena) . Diskotēka tiem, kam pāri 30.Dzied un joko "Mūžīgais Unisons".DJ Ivars Landoras bārā "Jūras vārti" 19.04.2003. 11:00 (sestdiena) . Ventspils pilsētas atklātais individuālais čempionāts galda tenisā Sporta hallē 19.04.2003. 17:00 (sestdiena) . Deju ansambļa "Liedags" (Ventspils), "Vaduguns" (Liepāja), "Sprīdītis" (Rīga) un "Vidzeme" (Madona) koncerts KN "Jūras vārti" 20.04.2003. (svētdiena) . Lieldienu svinības Piejūras brīvdabas muzejā 20.04.2003. 11:00 (svētdiena) . Ātrspēles čempionāts šahā Sporta hallē 20.04.2003. 12:00 (svētdiena) . Pasākums bērniem "Nāc nākdama Lielā diena" (I.Salava un Ziru pag. folkloras grupa) Bērnu pilsētiņā 20.04.2003. 14:00 (svētdiena) . Latvijas basketbola amatieru līga"Ventbunkers" - BK "I.O.S." Sporta hallē 20.04.2003. 22:00 (svētdiena) . Atpūtas vakars kopā ar Andri Skuju Kultūras centra lielajā zālē 21.04.2003. (pirmdiena) . Latvijas Nacionālā teātra izrāde "Pepija" KN "Jūras vārti" 21.04.2003. 11:00 (pirmdiena) . Kaķu izstāde (organizē klubs "Rebuss") Sporta hallē 21.04.2003. 18:00 (pirmdiena) . Latvijas Nacionālā teātra izrāde "Pepija" KN "Jūras vārti" Avots: Ventspils TIC

1.Kāpēc 2003.gadā tika pārtraukta Strenču koksnes pārstrādes ceha un Jērcēnu sīkkoksnes pārstrādes ceha darbība, ja tas 2003.finanšu gadā radīja a/s “Strenču MRS” LVL 99 087 lielus zaudējumus un ja ir vispārpieņemts, ka kokmateriālu pārstrāde var radīt lielāku pievienoto vērtību nekā apaļkoku tirdzniecība? 2003.gadā tika pārtraukta Strenču koksnes pārstrādes ceha un Jērcēnu sīkkoksnes pārstrādes ceha darbība balstoties uz 2003.gada 31.marta akcionāru pilnsapulces lēmumu (balsojums 100% par) - pilnvarot valdi pieņemt lēmumu par kokapstrādes cehu slēgšanu ar 2003.gada 1.jūliju. Kā Jūs minat, tad šī nozare Uzņēmumam 2003.finanšu gadā radīja zaudējumus, kuru tūlītēja likvidācija jau pašreiz ļauj uzlabot Uzņēmuma darbības finansu rezultātus. Jūs minat, ka ir vispārpieņemts, ka kokmateriālu pārstrāde var radīt lielāku pievienoto vērtību nekā apaļkoku tirdzniecība, tomēr kā nozares pārstāvji ar vairāku gadu darba stāžu vēlamies vērst Jūsu uzmanību sekojošiem aspektiem, kas liecināja par pieņemtā lēmuma pamatotību: a) koksnes pārstrāde, kas tika veikta Uzņēmumā pirms tās likvidēšanas bija nerentabla un nesa Uzņēmumam zaudējumus; b) turpmākā koksnes pārstrādes attīstība Uzņēmumā, lai panāktu rentablu darbību, nozīmētu pilnīgu infrastruktūras, ES prasībām atbilstošu koksnes pārstrādes tehnoloģiju un iekārtu nomaiņu. Tas viss prasītu ievērojamus finansiālos resursus; c) turpmākā darbībā Uzņēmums plāno specializēties tieši mežizstrādes pakalpojumu attīstīšanā, kurā Uzņēmuma vadība saskata vislielākās izaugsmes un attīstības perspektīvas. Uzņēmuma vadība uzskata, ka vienlaicīgi attīstīt kokmateriālu pārstrādi nav lietderīgi lielo ieguldījumu un tirgū pastāvošās asās konkurences dēļ gan resursu iegādē gan gatavās produkcijas realizācijā. 2. Pēc 2003.gada finanšu pārskata redzams, ka SIA “Pata AB” nav norēķinājusies ar a/s “Strenču MRS” par summu LVL 250 936. Lūdzu paskaidrot kādā ceļā šīs parāda saistības ir radušās un kā un kad tās plānots dzēst? Apaļkoksnes realizācija SIA “Pata AB” tiek veikta saskaņā ar līgumu, kas noslēgts starp Uzņēmumu un SIA “Pata AB” un paredz, ka norēķini par realizēto produkciju notiek 14 dienu laikā. 2004.gada sākumā SIA “Pata AB” ir pilnībā norēķinājusies ar Uzņēmumu par apaļkoksni, kas tika realizēta 2003.gada beigās, vēl jo vairāk - no SIA”Pata AB”esam saņēmuši priekšapmaksu par kokmateriāliem 2004. gada cirsmu fonda iegādei un pēc stāvokļa uz 2004.gada 31.martu A/S Strenču MRS ir parādā SIA “Pata AB” . 3. Lūdzu paskaidrot, kādēļ kopš 2002.gada a/s “Strenču MRS” ir būtiski samazinājusi skaidras naudas atlikumus? Uzņēmuma finansu un naudas līdzekļu vadības politika neparedz turēt lielus skaidrās naudas atlikumus Uzņēmuma kasē. Ja jautājums attiecās uz naudas līdzekļu atlikumu samazinājumu uz 2003.gada 31.decembri salīdzinājumā ar 2002.gada 31.decembri, tad naudas līdzekļu samazinājumam ir sekojošs izskaidrojums: a) 2003.gada laikā ir samazināti aizņēmumi pret kredītiestādēm un līzinga kompānijām LVL 122 tūkstoši apmērā; b) Uzņēmuma debitoru atlikums 2003.gada beigās bija par LVL 424 tūkstošiem lielāks kā 2002.gada beigu debitoru apjoms. 4. Kādu apsvērumu vai aprēķinu rezultātā, salīdzinot 2002.un 2003.gada finanšu pārskatus, ir būtiski samazināti uzkrājumi nedrošiem parādiem (no LVL 80 828 – 2002.gadā uz LVL 6 494 – 2003.gadā), ja tanī pat laikā parādu summa ir pieaugusi? 2003.gada laikā nav mainīta politika attiecībā uz uzkrājumu izveidošanu sliktajiem debitoriem. 2003.gadā no bilances tika izslēgti bezcerīgie debitori un tiem iepriekšējos gados izveidotie uzkrājumi. Uz 2003. gada 31.decembri pircēju un pasūtītāju parādi sastāvēja no zāģbaļķu un papīrmalkas pircējiem, kas regulāri veic maksājumus un kuriem attiecīgi nav bijis nepieciešams izveidot uzkrājumus. Debitoru kvalitāte 2003.gadā bija ievērojami uzlabojusies. 5. Kādi bija akcionāru apsvērumi, kad 2004.gada 20.maija akcionāru pilnsapulcē tika pieņemts lēmums nomainīt uzņēmuma revidentus un atteikties no starptautiski atzītas auditoru kompānijas pakalpojumiem? Saskaņā ar likuma “Par u

Pagaidu budžets nozīmē visa iesāktā finansēšanu pērnā gada līmenī ar šīs Saeimas korekcijām, bet netiek skarti nodokļu ieņēmumu apmēri, kuriem, pēc visām prognozēm, 2019. gadā jāaug

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Finanšu ministrijas Budžeta politikas attīstības departamenta direktors Kārlis Ketners. Viņš uzsver, ka apstiprināta budžeta iztrūkums nav traģēdija, šādam gadījumam ir paredzēta noteikta kārtība. Līdzīga kārtība tehniskā budžeta gadījumā, kāda ir Latvijā, ir arī Lietuvā un Igaunijā.

Fragments no intervijas, kas publicēta 7. janvāra laikrakstā Dienas Bizness:

Ko īsti nozīmē tehniskais budžets un ar ko tas atšķiras no īstā – Saeimā akceptētā?

Tehniskais budžets ir iespēja – mehānisms – nodrošināt valsts funkcionēšanu bez Saeimā apstiprināta budžeta likuma. Tas dod pilvaras finanšu ministrei veikt konkrētus valsts naudas maksājumus – izdevumus. Ir noteikti limiti – ierobežojumi – attiecībā uz valsts budžeta izdevumiem, kuri ir noteikti tieši tādā pašā apmērā, kādi tie bija 2018. gadā. Vienlaikus jaunā Saeima veica grozījumus un paredzēja, ka pašreizējā tehniskā – pagaidu – budžeta izdevumi ir atbilstoši Latvijas apstiprinātajam vidējā termiņa 2018.–2020. gada budžeta ietvaram, turklāt ir atļauti visi izdevumi, kas saistīti ar ES struktūrfondu programmu apguvi, par to realizāciju pienākošajām atlīdzībām, ir papildu līdzekļi algām, pensijām un pabalstiem, kā arī nauda pašvaldībām, to funkciju nodrošināšanai un arī Satversmes tiesas lēmumu izpildei attiecībā par tiesnešu un prokuroru algām, kā arī mediķu virsstundu darba apmaksai. Minēto iemeslu dēļ faktiski var uzskatīt, ka pērnais gads turpinās šogad. Savukārt īstajā – Saeimas akceptētajā – 2019. gada valsts budžetā būs ietvertas jaunās valdības izveidotāju iniciatīvas. Protams, šo jauno iniciatīvu rezultātā lielākoties ir gan ieguvēji, gan arī zaudētāji, taču tas ir politiskās vienošanās rezultāts. Vienlaikus, veidojot jauno 2019. gada budžetu, jārēķinās, ka daļa līdzekļu, kas ir budžeta 2018. gada bāzē, būs jau iztērēti. Protams, 2018. gada budžetā bija arī tādi pasākumi, kuri vairs netika finansēti 2019. gadā.

Lai arī valdībai un sociālajiem partneriem nav vienprātības par 2020.gada budžetu, tomēr piektdien notikušajā sanāksmē puses atbalstīja budžeta virzīšanu izskatīšanai Saeimā.

Piektdien valdības un sociālo partneru veidojošajā Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē tika skatīts 2020.gada budžets. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) valde jau ceturtdien atzina, ka tā neatbalsta 2020.gada budžetu, uzskatot, ka tajā valdība nav ieklausījusies sociālajos partneros, kā arī valdība ignorējusi likumus, kas paredz finansējuma pieaugumu veselības aprūpei un izglītībai.

Tiesa, NTSP sēdē arodbiedrību savienības vadītājs Egils Baldzēns gan piebilda, ka viņa vadītā organizācija nav pret 2020.gada budžetu, bet gan LBAS iestājas par uzlabojumiem budžetā, kurus organizācija cer panākt, kamēr 2020.gada budžets tiks skatīts Saeimas komisijās. «Mūsu mērķis nav valdības krīze. Tomēr ceram, ka budžets tiks pieņemts ar nelieliem uzlabojumiem, ietverot to, kas minēts valdības deklarācijā,» piebilda LBAS vadītājs.

Komercbankas Baltikums 2003. gada auditētā peļņa ir 307 tūkstoši latu. 2003.gada peļņu banka atstās nesadalītu, ieguldot to turpmākajā bankas attīstībā. 2002. gada peļņu 41 tūkst. LVL apmērā Komercbanka Baltikums arī atstāja nesadalītu. 2003. gadā Komercbanka Baltikums palielināja savu apmaksāto pamatkapitālu no 4.6 milj. LVL līdz 5.1 milj. LVL. Akciju jauno emisiju iegādājās bankas galvenais īpašnieks A/S Baltikums Bankas Grupa, kam tagad pieder 99.99 % akciju. 2003. gada beigās Komercbankas Baltikums pašu kapitāls un rezerves sasniedza 5.465 milj. LVL (pieaugums par17 %). 2003. gadā Komercbankas Baltikums aktīvi ir palielinājušies no 18.162 milj. LVL līdz 30.576 milj. LVL (pieaugums par 68 %). Uz 2003.gadam beigām Komercbanka Baltikums depozītos bija piesaistījusi 12.291 milj. LVL. Viena gada laikā banka ir palielinājusi depozītnoguldījumus 2.2 reizes (pieaugums par 122%). Uz 2003. gada beigām Komercbankas Baltikums kredītportfelis sasniedza 14.911 milj. LVL. Tas ir par 55 % vairāk nekā 2003. gada sākumā. Kā nozīmīgs notikums 2003. gadā ir atzīmējams fakts, ka Komercbanka Baltikums kļuva par investīciju kompānijas Baltikums Asset Management un līzinga kompānijas Baltikums Līzings īpašnieci. Tāpat 2003.gadā Komercbanka Baltikums uzsāka sadarbību ar Baltikums Asset Management un Valsts Sociālās apdrošināšanas aģentūru valsts fondētās pensiju sistēmas jomā (2.pensiju līmenis). Komercbanka Baltikums orientējamas uz vidēja lieluma juridisko personu un aktīvu fizisko personu kvalitatīvu apkalpošanu, sevišķu uzmanību pievēršot starptautiskās tirdzniecības un jūras pārvadājumu biznesa finansēšanai, klientu naudas līdzekļu individuālai pārvaldei un integrēto finanšu produktu, kas ietver visu Baltikums grupas uzņēmumu pakalpojumus, piedāvāšanai. 2004. gadā Banka turpinās uzlabot un paplašināt sniegto produktu klāstu un pilnveidot klientiem piedāvāto servisu. Tā iecerējusi tālāk attīstīt klientu naudas līdzekļu individuālas pārvaldīšanas pakalpojumus, lai spētu pilnībā apmierināt jebkuras klienta vēlmes efektīvā klientu īpašuma pārvaldīšanā. 2004. gadā Komercbankas Baltikums budžets paredz visu galveno rādītāju (aktīvi, kredīti, depozīti) palielināšanos ne mazāk kā par 50% gada laikā. 2004.gadā Komercbanka Baltikums plāno nopelnīt vairāk nekā 600 tūkstošus LVL, palielinot peļņu divas reizes salīdzinājumā ar pagājušo gadu.

Šodien viesnīcas Maritim telpās Rīgā, Slokas ielā 1 notika Parekss bankas akcionāru pilnsapulce, kuras darba kārtībā bija iekļauts bankas vadības ziņojums par 2003. gada darbības rezultātiem un bankas konsolidētā 2003. gada pārskata apstiprināšana. Pēc Parekss bankas prezidenta Valērija Kargina nolasītā vadības ziņojuma bankas akcionāri nobalsoja par bankas konsolidētā 2003. gada pārskata apstiprināšanu. Parekss bankas vadības ziņojumā teikts, ka 2003.gads Parekss bankai bija ļoti veiksmīgs — tās aktīvi pārsnieguši vienu miljardu latu robežu un peļņa sasniegusi bankas vēsturē vēl nebijušu apmēru — 13.423 miljonus latu. A/s Parekss bankas kapitāls un rezerves ir vairāk nekā 100 miljonu latu. Citi nozīmīgi sasniegumi ietver pieaugumu kapitālā un rezervēs par 51 %, izsniegto kredītu apjomā — par 33 %, neto pamatdarbības ienākumos — par 32 %. Saskaņā ar auditētiem rezultātiem Parekss banka ir otra pelnošākā starp bankām. Proti, vislielākā peļņa pērn ir bijusi Hansabankas grupai — 14,4 milj. Ls, savukārt Latvijas Unibankas grupa ir nopelnījusi 13,309 milj. Ls. 2002. gada 31. decembrī Parekss bankai bija divi akcionāri un 72 miljonu liels kapitāls, savukārt 2003.gada 31.decembrī Parekss bankai jau ir 62 akcionāri, un tās kapitāls pieaudzis līdz 108 miljoniem latu. Pārskata gadā veiktās akciju emisijas piesaistīja jaunus investorus, tajā skaitā Danske Capital Finland, Firebird un East Capital (Zviedrija) pārvaldītos fondus. 2003. gadā palielinājies Parekss bankas kredītportfelis. Tā, piemēram, privātpersonām mājokļa iegādei izsniegto kredītu apjoms 2003.gadā palielinājies vairāk nekā par 200 %, sasniedzot 61 miljonu latu, savukārt lielajiem uzņēmumiem izsniegto kredītu jomā īpaši izceļams Parekss bankas organizētais sindicētais kredīts VAS Latvenergo 2002. un 2003. gadā attiecīgi 15 miljonu latu un 21 miljonu latu apmērā, kas bija lielākais jebkad latos piešķirtais kredīts. 2003. gadā uzlaboti arī Parekss bankas reitingi. Moody's paaugstināja Parekss bankas finansiālās drošības reitingu no D uz D+, bet Fitch paaugstināja Parekss bankas atbalsta reitingu no 5 uz 3. Veiksmīga 2003.gadā bija arī Parekss grupā ietilpstošo uzņēmumu darbība — vērojama pakāpeniska Parex Bankas darbības izaugsme Lietuvas finanšu sektorā, savukārt 2003. gadā nodibinātais meitas uzņēmums Igaunijā Parex Kredit veicis aktīvu kreditēšanas darbību. 2003. gadā Parekss banka atvēra divas jaunas pārstāvniecības – Stokholmā (Zviedrija) un Tokijā (Japāna).

Ieguldījumu plāni pēc kategorijām Darbības uzsākšanas datums Daļas vērtība, Ls 31/03/2003 Ienesīgums pēdējā 1 mēnesī, % gadā Ienesīgums pādējos 3 mēnešos, % gadā Ienesīgums pādējos 6 mēnešos, % gadā Ienesīgums par pēdējiem 12 mēnešiem, % gadā Ienesīgums kopš darbības sākuma, % gadā Neto aktīvu vērtība, Ls 31/03/2004 Tirgus daļa pēc aktīvu vērtības Tirgus daļa pēc aktīvu vērtības starp vienas kategorijas plāniem KONSERVATĪVIE PLĀNI Valsts kases ieguldījumu plāns 07.09.2001 1.15 4.51% 3.85% 3.35% 4.58% 5.51% 13287091.64 43.48% 86.07% Hansa pensiju ieguldījumu plāns “Stabilitāte” 07.01.2003 1.04 2.55% 3.95% 4.36% 3.85% 3.50% 1374451.12 4.50% 8.90% Parekss Universālais pensiju plāns 07.01.2003 1.07 7.45% 5.25% 5.15% 5.18% 5.89% 544811.29 1.78% 3.53% LVAIS “Daugava” 21.01.2003 1.07 4.47% 3.24% 4.02% 3.20% 5.82% 194359.35 0.64% 1.26% Baltikums konservatīvais ieguldījumu plāns 21.01.2003 1.06 2.73% 1.91% 2.55% 2.08% 4.77% 36017.62 0.12% 0.23% Suprema/EVLI ieguldījumu plāns "Jūrmala 1.00 241.42 0.00% 0.00% KOPĀ KONSERVATĪVIE PLĀNI * 4.43% 3.89% 3.51% 4.51% 15436972.44 50.51% 100.00% SABALANSĒTIE PLĀNI Optimus sabalansētais plāns 07.01.2003 1.05 3.62% 4.71% 4.36% 4.56% 4.26% 970955.30 3.18% 83.32% Optimus Latvijas plāns 07.01.2003 1.05 3.42% 3.99% 4.07% 3.89% 3.66% 189034.96 0.62% 16.22% LVAIS Venta 25.11.2003 1.00 4.82% 1.31% 0.51% 5288.61 0.02% 0.45% KOPĀ SABALANSĒTIE PLĀNI * 3.60% 4.57% 4.29% 4.43% 1165278.87 3.81% 100.00% AKTĪVIE PLĀNI Hansa pensiju ieguldījumu plāns “Dinamika” 07.01.2003 1.06 5.99% 6.87% 6.03% 5.72% 5.12% 7949229.88 26.01% 56.95% Optimus aktīvais plāns 07.01.2003 1.06 4.02% 5.58% 4.86% 5.45% 4.91% 3018112.65 9.88% 21.62% Parekss Aktīvais pensiju plāns 07.01.2003 1.09 7.87% 7.70% 7.02% 6.58% 7.11% 2289201.33 7.49% 16.40% Optimus Eiropas plāns 07.01.2003 1.06 3.41% 4.83% 4.39% 5.20% 4.70% 610284.93 2.00% 4.37%

Pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» pagaidu vadītājs Anrijs Matīss turpinās vadīt uzņēmumu, lai arī vēl šodien tika pieļāvis iespēju to pamest, ja negūs skaidru atbalstu viņa rosinātajām izmaiņām, - par to viņš paziņoja pēc vairāk nekā stundu ilgas tikšanās ar Rīgas mēru un «Rīgas satiksmes» akciju turētāju Nilu Ušakovu (S).

Ušakovs žurnālistiem sacīja, ka šodien ar Matīsu izrunājis daudzus jautājumus, kas saistīti ar uzņēmuma funkcionēšanu gan tuvākā, gan tālākā nākotnē un patlaban neesot iemeslu runāt par to, ka uzņēmumam draudētu nestabilitātes problēmas.

Viņš atkārtoti uzsvēra, ka Matīss darot «ārkārtīgi grūtu darbu» un daudzas lietas neuztvert emocionāli nemaz neesot iespējams.

Tāpat viņš norādīja, ka pēc sarunas ar medijiem abi ar Matīsu turpinās strādāt pie uzņēmuma šī gada budžeta veidošanas. «Rīt, »Rīgas satiksmes« akcionāru sanāksmē lemsim par uzņēmuma budžetu, skatot to kontekstā arī ar pašvaldības budžetu, kuru iecerēts pieņemt 27.martā,» sacīja Ušakovs.

Globālie fondiInternational Fund 2003.gada otrā pusgada rezultātu novērtējums: •Pārskata periodā fonda cena pieauga par 11,36%. •Globālās ekonomiskās situācijas pakāpeniska uzlabošanās, zemās procentu likmes lielākajās G7 valstīs un augstais likviditātes līmenis pasaules finanšu sistēmā izpaudās uzņēmumu finansu rādītāju pieaugumā un akciju cenu straujā kāpumā. •Ienesīguma likmju pieaugums negatīvi ietekmēja fonda obligāciju tirgus vērtību. Prognoze 2004 •Sakarā ar lielo ASV dolāra īpatsvaru fondā, īpaša uzmanība jāpievērš tieši prognozēm par ASV tirgus attīstību. ASV akciju tirgū ir sagaidāma turpmāka augšupeja (par 15%-20%), taču ne tik straujos tempos kā 2003. gadā. •ASV dolārs varētu turpināt lejupslīdi pret eiro līdz 1,35 – 1,40 līmenim. •Procentu likmes lielākajos pasaules fiksēta ienākuma vērtspapīru tirgos varētu pieaugt 2004. gada otrajā pusgadā, kas varētu negatīvi ietekmēt fonda ieguldījumus ilgtermiņa obligācijās. Global Fund 2003.gada otrā pusgada rezultātu novērtējums: •Fonda veiksmīgos rezultātus pārskata periodā (+12,86%) nodrošināja lielais ieguldījumu īpatsvars ASV un Lielbritānijas akciju tirgos. •Tā kā fonds neinvestē fiksēta ienākuma vērtspapīros, tā cenas pieaugums 2003. gada laikā pārsniedza International Fund cenas pieaugumu par 1,50%. Prognoze 2004 •Fonda darbības rezultātus visbūtiskāk ietekmēs ASV ekonomikas virzība. Tajos varētu atspoguļoties prognozējamais S&P indeksa kāpums par 15%-20%. •Bažas rada ASV dolāra vājināšanās tendence. ASVNorth America Fund 2003.gada otrā pusgada rezultātu novērtējums: •Straujie ASV ekonomikas attīstības tempi atspoguļojās akciju tirgus kāpumā. •Fonds savā ieguldījumu stratēģijā pieturējās pie S&P 500 indeksa proporcijām aktīvu izvietojumā, un fonda cena kopš 2003. gada 30. jūnija pieauga par 10,74%. Prognoze 2004 •Tiek prognozēta turpmāka ASV ekonomikas atkopšanās. IKP varētu pieaugt par 3.5 – 4%. •Inflācija ASV varētu pat pazemināties un tuvoties 1% līmenim. Procentu likmes varētu pieaugt tikai 2004. gada beigās. •Analītiķi prognozē S&P 500 indeksa kāpumu par 15%-20%. EiropaEurope Equity Fund 2003.gada otrā pusgada rezultātu novērtējums: •Eirozonas ekonomika 2003. gada pēdējā ceturksnī atkal uzrādīja pieaugumu. Lielbritānijas ekonomika visveiksmīgāk no pasaules vadošajām ekonomikām pārdzīvoja globālās ekonomikas pieaugumu tempu samazināšanos. •Fonda investīcijas tika izvietotas Financial Times Europe indeksa proporcijās, bet tā cenas pieaugums ASV dolāru izteiksmē (+17,79%) pārsniedza indeksa vērtības kāpumu (+12,60%) par 5,19%. Straujais eiro un sterliņu mārciņas kāpums uzlaboja jau tā veiksmīgos rezultātus. Prognoze 2004 •Eiropas ekonomika turpinās augt, taču ne tik strauji kā ASV. Eirozonas IKP pieaugums varētu sasniegt 1,5%, Lielbritānijas – ap 2,5%. •Akciju tirgus sekos tendencēm ASV. •Eiropas akciju tirgus indeksi varētu pieaugt par 20%. •Ja eiro turpinās strauji kāpt pret ASV dolāru, būtiski kritīsies Eiropas eksportētāju konkurētspēja salīdzinot ar konkurentiem no ASV un Āzijas valstīm, kas varētu atsaukties arī uzņēmumu finansu rādītājos. Nordic Fund 2003.gada otrā pusgada rezultātu novērtējums: •Pārskata periodā Ziemeļvalstu ekonomiskā attīstība bija straujāka nekā Eirozonā, kas arī izpaudās fonda rezultātos (+20,48% kopš 30.06.2003.). •Telekomunikāciju un informācijas tehnoloģiju sektoru lielais īpatsvars stimulēja pozitīvos rezultātus. Prognoze 2004 •Fonda rezultāti būs atkarīgi galvenokārt no Zviedrijas un Somijas akciju tirgiem, kuros ir ieguldīti ap 75% fonda līdzekļu. SEB paredz, ka Zviedrijas ekonomika attīstīsies straujāk nekā Eirozonas ekonomika. •Zviedrijas IKP varētu pieaugt par 2,1%. Inflācija nepārsniegs 1,5%. Zviedrijas kronas kurss nedaudz celsies. •Ziemeļvalstu akciju tirgus indeksi varētu pieaugt par vairāk nekā 20%, taču tehnoloģiju sektora lielais īpatsvars nozīmē arī lielu indeksu svārstību ris

Lai ierobežotu inflācijas kāpumu, iedzīvotāja ienākumu nodokļa likme netiks samazināta. To intervijā Db atzīst finanšu ministrs Oskars Spurdziņš.

Kādas jūs redzat nākamā gada valsts budžeta galvenās prioritātes?

Faktiski prioritāte ir viena - sabalansēts budžets un pēc iespējas lielāks tā pārpalikums. Sevišķi izteiktu citu prioritāšu nav - ir pietiekami liela iepriekšējā bāze, ir iepriekš pieņemtie likumi, kas ir jāizpilda. Saglabājās visas vecās prioritātes. Respektīvi, ir jāsabalansē visu ministriju vēlmes, bet katrai no tām ir vēlme attīstīties. Ir jau uzrādīti pietiekami lieli apjomi, kam ir vajadzīgi finanšu resursi, sākot ar ugunsdzēsēju automašīnām un beidzot ar iespējamo pensiju indeksāciju. Katrai ministrijai ir savas iekšējās prioritātes, kas ir to stratēģiskajos plānos. Katrā ziņā nekāda liela un jauna prioritāšu bloka nav.

Lattelecom Rīgas maratons nav tikai priecīgas skrējēju sejas, izlieti sviedri un sportotprieks. Šim pasākumam ir savs devums Latvijas tautsaimniecībā

Nolūkā noskaidrot to, cik lielu «naudas pēdu» maratona norises dienās atstāj skrējēji un viņu līdzjutēji, veikts pētījums. Par to plašāk DB stāsta SIA Nords Event Communications valdes priekšsēdētājs, Lattelecom Rīgas maratona direktors Aigars Nords un pētījuma veicējs SIA KEKonsultācijas valdes priekšsēdētājs Elmārs Kehris.

Šogad maijā notiks 28. Lattelecom Rīgas maratons. Cik gadus Jūs esat pie šī pasākuma organizēšanas stūres?

Aigars Nords (A.N.): Šis būs 12. maratons, kuru organizēsim. Protams, ja atskatās uz to laiku, kad sākām, toreiz situācija bija cita. Skriešana nebija tik populāra, un arī mēs paši taustījāmies un domājām, kā šādu pasākumu noorganizēt, jo nevienam nebija pieredzes šajā jomā. Nezinājām, kā pareizi jāveic laika atskaite, kur ražo medaļas, kā pareizi rīkoties, lai varētu slēgt ielas. Nebija arī kam palūgt padomu. Paši kā komanda bijām braukuši uz ārvalstu maratoniem, taču tur pieredzi guvām tikai kā dalībnieki. Skaidras vīzijas mums nebija, un valdīja neziņa par to, kā un vai šis pasākums gūs atsaucību. Tā bija mana un komandas vēlme pamēģināt, jo mums pašiem patika skriet.

Ieilgstot valdības veidošanas procesam un attiecīgi aizkavējoties 2019.gada valsts budžeta izstrādei un apstiprināšanai, šis gads tiks sākts ar tā dēvēto «pagaidu budžetu».

«Pagaidu budžeta» principi ietverti Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa 12.decembrī izsludinātajos grozījumos likumā par budžeta un finanšu vadību. «Pagaidu budžets» būs spēkā līdz brīdim, kad tiks apstiprināts 2019.gada budžets.

Minētie likuma grozījumi arī paredz 8,3 miljonu eiro novirzīšanu Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam.

Finanšu ministrijā (FM) skaidroja, ka ar «pagaidu budžetu» tiks nodrošināta valsts funkciju un saistību izpilde, kā arī sākto budžeta politiku un pasākumu turpināšana nemainīgā līmenī, līdz stāsies spēkā gadskārtējais valsts budžeta likums. «Tas risina līdzekļu nodrošināšanu sabiedrības grupām, kas pie līdzšinējā regulējuma nevarētu saņemt tiem pēc normatīvajiem aktiem pienākošos naudu,» piebilda FM.

Veselības aprūpes publiskais finansējums turpmākajos gados, attiecināts pret IKP, tikai samazināsies, bet publiskā privātā partnerība (PPP), kas ir viena no nozares finansēšanas iespējām, pagaidām nenotiek.

Kāpēc un kā to darīt – tāds ir galvenais Dienas Biznesa jautājums konferences Nākotnes veselība, kas notiks šā gada 31. martā, priekšvakarā.

Nozares pirktspēja samazināsies

Lai sāktu diskusiju par veselības aprūpes attīstības finansējumu vispār, vispirms jānorāda, ka jau šobrīd daļa no veselības aprūpes ir privāta, piemēram, veselības centri, laboratorijas, ģimenes ārstu prakses, savukārt slimnīcas ir gan valsts, gan pašvaldības, proti, publiska kapitāla uzņēmumi. Jaukti finansētu projektu tīrā veidā veselības aprūpē nav. Līdztekus būtiski norādīt, ka 2022. gadā veselības aprūpes budžets ir aptuveni 1,5 miljardi eiro, kas veido 4,51% no Latvijas iekšzemes kopprodukta. Lai arī skaitlis ir liels, tas ir mazāks nekā 2021. gadā, proporcionāli attiecinot pret IKP.

Talsu pilsētas dome apstiprinājusi 2009.gada pašvaldības budžetu, kas bez dotācijām ir par piekto daļu mazāks nekā 2008.gada budžets.

Šogad budžets plānots 5 251 104 latu apmērā, db informēja Talsu domē.

2009. gada budžets ir par 56 % mazāks nekā 2008. gada Talsu pašvaldības budžets. Tomēr 2008. gadā lielu daļu pašvaldības budžeta veidoja valsts mērķdotācijas dažādu objektu celtniecībai, infrastruktūras sakārtošanai un citiem mērķiem. Rēķinot bez dotācijām, 2009. gada budžets ir par 20.6 % mazāks nekā budžets 2008. gadā.

Budžeta ieņēmumu daļā visvairāk samazināti ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa - par gandrīz 20%. Krietni samazinājies valsts finansējums pašvaldībai. Liels zaudējums pašvaldības budžetam ir tas, ka valsts vairs nepiešķir līdzekļus pirmsskolas izglītības iestāžu (PII) pedagogu algu paaugstinājumam, un tagad šie līdzekļi bija jāatrod pašvaldības budžetā.

«Es jau vizualizēju 1. oktobri, kad pie galda sēž Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) un Eiropas Komisijas (EK) pārstāvji. Pirmais jautājums – kur ir uz mērķi balstīts budžets? Ja vēl šodien mērķi nav gatavi, kā budžets var būt uz mērķi balstīts?»

Tā intervijā Latvijas Radio norāda Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētāja Žaneta Jaunzeme-Grende.

Valsts budžets jāveido, vairāk iesaistot sabiedrību un vadoties no konkrētiem mērķiem, Viņa uzsver, ka budžets nav politiķu mērķis ko sasniegt, bet gan līdzeklis, ar ko sasniegt mērķus. Tāpat speciāliste kritizēja nodokļu ieviešanas politiku valstī, atgādinot, ka nodokļi ir svarīga uzņēmējdarbības un iedzīvotāju dzīves sastāvdaļa. Tāpēc ir nepieciešama nodokļu modelēšana – ilgtermiņā jāanalizē, kā katra nodokļa izmaiņas attieksies uz iedzīvotāju un uzņēmumu dzīvi pēc 2 vai 3 gadiem.

Šonedēļ apstiprinātais 2009. gada valsts budžeta projekts ar plānoto deficītu 1,85 % apmērā no IKP jau iesniegts Saeimā, uz kuru tagad pārcelsies visas diskusijas par nepieciešamību tomēr atrast līdzekļus kaut nelielam algu palielinājumam sabiedriskajā sektorā strādājošajiem, samazināt budžeta deficītu un tamlīdzīgi.

Nenoliedzami, valsts aparāta tēriņu samazināšana ir apsveicama lieta, taču pašreiz sabiedriskā sektora iepirkumi ir būtisks iekšzemes patēriņu veicinošs faktors. Laikā, kad privātais patēriņš samērā strauji krītas, Latvijas uzņēmējiem ir svarīgi, lai sabiedriskā sektora iepirkumi nekristos pārlieku ātri. Uzņēmējiem samaksātā nauda taču ļauj nodrošināt darba vietas un liela daļa no tās atgriežas valsts un pašvaldību budžetos dažādu nodokļu veidā. Pašlaik arī nebūtu vēlams, lai tiktu samazināta nākamā gada budžetā ES projektu līdzfinansēšanai atvēlētā summa, kas ir 926.9 milj. Ls. Protams, samazinot šo summu par aptuveni trešdaļu, 2009. gada valsts budžets būtu sabalansēts. Iespējams, ka Saeimas deputāti jutīs vilinājumu daļu no šiem līdzekļiem novirzīt algu palielināšanai. Taču tajā brīdī būtu jāatceras, ka, piemēram, Igaunijā būs bezdeficīta budžets, taču tas nav atturējis starptautiskās kredītreitingu aģentūras no Igaunijas kredītreitinga samazināšanas.

Labklājības ministrijas (LM) iepazīstinājusi ar pētnieku izstrādāto Mājsaimniecību relatīvo izdevumu budžetu (MRI budžets).

“Esam ieguvuši Latvijas sabiedrības šī brīža uzskatu par pieņemamu dzīves līmeni, kas tālākās politikas veidošanai būs noderīga analītiska vērtība,” ir pārliecināts labklājības ministrs Gatis Eglītis.

MRI budžets ir veidots no divām daļām - pārtikas groza un nepārtikas izdevumu kategorijām un ir aprēķināts dažādiem mājsaimniecību tipiem atkarībā no to dzīvesvietas. Tas nozīmē, ka MRI budžets katram mājsaimniecību tipam ir atšķirīgs un viens vidējais rādītājs nav noteikts, jo šī summa neatspoguļotu vairuma Latvijas mājsaimniecību vajadzības.

Summas dažādiem mājsaimniecību tipiem dažādās dzīvesvietās var atšķirties vairāk nekā par 150 eiro mēnesī.

Šveice var piedāvāt ne tikai skaistas kalnu ainavas, bet arī kultūras un sporta pasākumus: 31.1.-9.6.2003 - mākslinieks Fondation Pierre Gianadda pilsētā Martigny rīko izstādi par godu spāņu māksliniekiem “ no Picasso līdz Barcelo” 09.03.2003 - Slēpošanas maratons Engadinas pilsētā 10.-12.03.2003 - Basler Fasnacht 12.-28.06.2003 - Bernes deju dienas 25.06.2003 - Starptautiskās vieglatlētikas sacensības Lucernā 04.-19.07.2003 - 37. Montreux džeza festivāls Ženēvā 09.08.2003 - Ielu parāde Cīrihē „Street Parade“ 12.-14.09.2003 - Vīna svētki “La Bacchica Bellinzona” 6.-16.08.2003 - 55. filmu svētki Lokarno 10.2003-01.2004 - Bīles (Biel) pilsētiņa prezentēs Raffaello dzīvi un darbus izstādē "Fondation Baula" Sīkāka informācija: MySwitzerland

Privātpersonu noguldījumi šogad februārī pieauguši 13 bankām, tostarp straujāko pieaugumu – par 6 milj. Ls jeb 59.1 % mēneša laikā piedzīvojusi Baltic International Bank. Mēneša laikā visvairāk – par 25 miljoniem latu jeb 4.8 % tie samazinājušies Parex bankā.

Šogad februāra beigās lielākā banka pēc privātpersonu noguldījumiem pārliecinoši bija Swedbank. Tā piesaistījusi 825.6 milj. Ls, kas ir par 1.8 milj. Ls jeb 0.2 % mazāka nekā šogad janvāra beigās un par 136.9 milj. Ls jeb 14.2 % mazāk nekā pērn februāra beigās.

Otra lielākā privātpersonu norēķinu kontu un depozītu naudas piesaistītāja februāra beigās bija SEB Banka – 565.8 milj. Ls, kas ir par 6.4 milj. Ls jeb 1.2 % vairāk nekā janvāra beigās, bet par 7.6 % mazāk nekā pērn februāra beigās.

Db aplēses, izmantojot asociācijas datus, liecina, ka Parex bankā privātpersonu noguldījumu apjoms šogad februāra beigās bija 498.2 miljoni latu, kas ir par 25 milj. Ls jeb 4.8 % mazāk nekā janvāra beigās, bet par 146.7 milj. Ls jeb 22.7 % mazāk nekā pirms gada.

Saeima 23.novembrī galīgajā lasījumā pieņēma likumu "Par valsts budžetu 2022.gadam", paredzot ieņēmumus 10,6 miljardu eiro apmērā, bet izdevumus - 12,4 miljardu eiro apmērā.

Par likuma pieņemšanu nobalsoja 52 deputāti, pret - 37.

Darbu ar valsts budžeta paketi Seima sāka 15.oktobrī un galīgajā lasījumā tā izskatīšanai ķērās klāt tieši mēnesi vēlāk - 15.novembrī. Šis ir otrais budžets Latvijas vēsturē, kas pieņemts daļēji attālināti, izmantojot 2020.gada nogalē ieviesto e-Saeimas platformu.

Tāpat šogad tika saīsināts debašu runas ilgums divas reizes. Līdzšinējo piecu un divu minūšu vietā debatējot pirmo un otro reizi, deputātu runas laiks bija attiecīgi divas un viena minūte.

Uz galīgo lasījumu šajā likumā tika saņemti 232 priekšlikumi. Virkne no tiem bija saistīti ar tā saucamajām koalīcijas "deputātu kvotām", kuras ļoti asi kritizēja opozīcija. Kopumā kvotās tika sadalīti teju divi miljoni eiro vairākām organizācijām, biedrībām, reliģiskajām draudzēm un pašvaldībām.

2003. gadā pārdošanas apjoms Eiropā palielinājās par 10 % un sasniedza 834 661 automašīnu, salīdzinot ar 755 633 automašīnām 2002. gadā. Neraugoties uz sarežģītajiem tirgus apstākļiem un spēcīgo konkurenci, Toyota 2003. gadā jau septīto reizi pēc kārtas sasniedza pārdošanas rekordu Eiropā. Piegādājot 834 661 automašīnu – 21 651 Lexus un 813 010 Toyota automašīnas – pasaulē trešais lielākais automašīnu ražotājs palielināja pārdošanas apjomu par 10 %, kamēr kopējais tirgus samazinājās par 2 %. Tādējādi tika iegūta 4,7 % liela tirgus daļa – visu laiku lielākā Toyota tirgus daļa Eiropā. 2003. gadā Toyota arī saražoja 465 946 automašīnas, 430 919 dzinējus un 117 140 transmisijas tās ražotnēs Lielbritānijā, Francijā, Turcijā un Polijā. 2004. gadam Toyota ir uzstādījusi izaicinošu mērķi – pārdot Eiropā 850 000 Toyota un Lexus automašīnu. 2003. gadā tika pārdots rekordliels Toyota Yaris automašīnu skaits, proti, 216 453 automašīnas – tas ir piektais gads pēc kārtas, kad tiek sasniegts pārdošanas rekords, palielinot apjomu par 2 %, salīdzinot ar 2002. gadu. Pārdošanas rekordu piedzīvoja arī populārais Toyota modelis RAV4 – tika pārdotas 105 076 šādas automašīnas, kas ir par 10 % vairāk kā 2002. gadā. RAV4 ir Eiropas kontinentā vislabāk pārdotā SUV automašīna. Pārdošanas rekordu 2003. gadā piedzīvoja arī leģendārais Toyota Land Cruiser – tika pārdotas 38 495 šādas automašīnas, kas ir par 122 % vairāk kā 2002. gadā. Savukārt Toyota Corolla (tostarp Corolla Verso) pārdošanas apjoms 2003. gadā sasniedza 221 503 automašīnas. Jaunu pārdošanas rekordu piedzīvoja arī luksus klases SUV - Lexus RX300: tika pārdotas 9 440 šādas automašīnas jeb par 58 % vairāk nekā iepriekšējā gadā. 2003. gadā Toyota lielākais tirgus Eiropā ar 133 776 (+ 2 %) automašīnām bija Lielbritānija. Otrs lielākais tirgus bija Itālija, kur 2003. gadā tika pārdots visu laiku lielākais automašīnu skaits – 125 369 (+ 3 %), bet trešais lielākais tirgus bija Vācija (106 056 automašīnas, + 2 %). Rekordliels pārdošanas apjoms tika sasniegts arī Francijā (73 319 automašīnas, + 8 %) un Spānijā (43 898 automašīnas, + 37 %), un līdz ar to šīs valstis bija ceturtais un piektais lielākais Toyota tirgus. Visu laiku lielākais pārdošanas apjoms tika sasniegts arī Polijā (36 088 automašīnas, + 52 %), Krievijā (25 110 automašīnas, + 211 %), Ungārijā (12 145 automašīnas, + 21 %) un Čehijā (6 406 automašīnas, + 26 %). 2003. gadā nostiprinājās Toyota kā augstākās kvalitātes automašīnu ražotāja reputācija, jo Toyota un Lexus automašīnas ieguva augstākās vietas tirgus pētījumu uzņēmuma J.D. Power veiktajā aptaujā automašīnu īpašnieku vidū Lielbritānijā un Vācijā, kurā tika vērtēta klientu apmierinātība. “2004. gadā mēs plānojam paļauties uz septīto pārdošanas rekordu gadu. Mēs turpināsim paplašināt un attīstīt videi draudzīgās tehnoloģijas, gada sākumā sākot Eiropā tirgot otrās paaudzes Toyota Prius hibrīdautomašīnu un revolucionāro Toyota D-CAT sistēmu, kas palīdz attīrīt dīzeļdegvielas izplūdes gāzes,” teica Toyota Motor Marketing Europe (TMME) galvenais tehniskais inženieris Dr. Takis Atanastopulos (Takis Athanasopoulos). “Toyota tic, ka, pateicoties arvien vairāk nostiprinātam mazumtirdzniecības tīklam un pastāvīgai modeļu uzlabošanai, mēs varam turpināt veiksmīgi apmierināt dažādo un prasīgo Eiropas klientu vēlmes,” secināja Dr. Atanastopulos.

Latvijas kompānijas AS Baltikums Apdrošināšanas Grupa un AS Rīga Re, kas veido vienotu mārketinga grupu, ir paziņojušas par neauditētajiem 2003. gada darbības rezultātiem. Grupas parakstītais kopējais bruto prēmiju apjoms 2003. gadā ir pārsniedzis 26.51 milj. Ls, bet bruto atlīdzību apjoms 2003. gadā ir 6.555 milj. Ls. Akciju sabiedrībā Baltikums Apdrošināšanas Grupa ietilpst Latvijas kompānijas AAS Baltikums un AAS Baltikums Dzīvība, kā arī Lietuvas kompānija Baltikums Draudimas. 60 % Baltikums Apdrošināšanas Grupas akciju īpašnieks ir pārapdrošināšanas kompānija AS Rīga Re. Savukārt, AAS Baltikums (risku apdrošināšana) pēc neauditētajiem 2003. gada darbības datiem ir palielinājusi parakstīto bruto prēmiju apjomu no 5.741 milj. Ls līdz 9.5 milj. Ls. Tas ir par 65 % vairāk nekā 2002. gadā. Bruto atlīdzību apjoms gada laikā ir palielinājies no 1.420 milj. Ls līdz 2.3 milj. Ls, kas ir par 62 % vairāk salīdzinājumā ar 2002. gada rezultātiem. AAS Baltikums 2003. gadā ir dubultojusi savu peļņu — pēc neauditētajiem datiem tā ir 120 tūkst. Ls (2002. gadā kompānijas peļņa bija 63 tūkst. Ls). AAS Baltikums Dzīvība (dzīvības apdrošināšana) pēc neauditētajiem datiem 2003. gadā ir palielinājusi parakstīto bruto prēmiju apjomu no 1.4 milj. Ls līdz 1.830 milj. Ls (pieaugums ir 31 %). Savukārt, bruto izmaksas ir palielinājušās no 0.953 milj. Ls līdz 1.428 milj. Ls. Lietuvas kompānija Baltikums Draudimas (risku apdrošināšana) 2003. gadā ir palielinājusi parakstīto bruto prēmiju apjomu no 7.711 milj. Ls līdz 8.192 milj. Ls, kas par 6 % pārsniedz 2002. gada rādītājus. Bruto atlīdzību apjoms ir 1.477 milj. Ls. Kompānijas peļņa ir pieaugusi no 183.5 tūkst. Ls līdz 266.7 tūkst. Ls. Pārapdrošināšanas kompānija Rīga Re pēc neauditētajiem datiem 2003. gadā ir palielinājusi parakstīto prēmiju apjomu no 3.844 milj. Ls līdz 6.99 milj. Ls. Neauditētā peļņa pēc 2003. gada rezultātiem ir 200 tūkst. Ls.

Žurnāla Forbes sarakstā, kurā apkopotas Eiropas valstis, kurās no 2003. līdz 2006. gadam visstraujāk pieaudzis dažāda rakstura noziedzību skaits, Latvija ar 4.8% gūst sudrabu, atrodoties otrajā vietā aiz Turcijas.

10. vieta

Skotija

Šeit noziedzības līmenis no 2003. līdz 2006. gadam palielinājies vien par 0.8%. Taču, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, noziedzības līmenis Skotijā ir samērā augsts. 2006. gadā Skotijā tika ziņots par 29 378 vardarbīga rakstura noziegumiem.

9. vieta

Ungārija

Trīs gadu laikā Ungārijā noziegumu skaits palielinājies par 0.8%. Valsts galvenā problēma ir apreibināties gribošie autobraucēji, kuru izraisīto negadījumu skaits no 2003. līdz 2006. gadam ir dubultojies. Tāpat Ungārija tiek uzskatīta par vienu no narkotisko vielu tranzītvalstīm uz Eiropas Savienības Austrumu daļu. Ungārijas policija sadarbībā ar citu valstu varasiestādēm vēl nesen aizturēja kopumā 5 tonnas ar ķimikālijām, kuras izmanto heroīna ražošanai.

UZŅĒMUMS PILNSAPULCES NORISES DATUMS, LAIKS, VIETA IZSKATĀMIE JAUTĀJUMI a/s "Latvijas kuģniecība" (kārtējā pilnsapulce) 2003.gada 30.maijā, plkst. 11.00, "Park Hotel Rīdzene" zālē "Bastejs", Reimersa ielā 1, Rīgā 1. 2002.gada pārskatu apstiprināšana;

2. Valdes locekļu atbrīvošana no atbildības par darbību 2002.gadā;

3. Budžeta un darbības plāna 2003.gadam apstiprināšana;

4. Zvērināta revidenta un auditorfirmas 2003.gada mātes uzņēmuma un koncerna revīzijai ievēlēšana;

5. Darbības stratēģijas līdz 2010.gadam apstiprināšana;

6. Pastāvīgās mantas vērtēšanas komisijas priekšsēdētāja apstiprināšana;

7. Pastāvīgās mantas vērtēšanas komisijas nolikuma apstiprināšana;

8. Izmaiņas Valdes sastāvā;

9. Izmaiņas Padomes sastāvā;

10. Grozījumi a/s “Latvijas kuģniecība” Statūtos;

11. Citi jautājumi.

Baltijas valstu galvenie makroekonomiskie rādītāji Latvija Lietuva Igaunija Baltija Periods LV LT EE Iedzīvotāji (milj.) 2.32 3.45 1.35 7.12 2004 I IKP pieaugums (% pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu) 7.4 8.9* 4.6 LV, EEI-IX, LT 2003 IKP faktiskajās cenā (milj. EUR) 6560 11 610 5550 23 720 I-IX Inflācija (gada, %) 3.9 -1.3 0.5 I Valsts konsolidētā kopbudžeta fiskālais deficīts (% pret IKP) -1.8* -1.7* 3.8 EE I-IX, LV,LT 2003, Maksājumu bilances tekošā konta saldo (milj. EUR) -580 -680 -810 -2070 I-IX Maksājumu bilances tekošā konta saldo ( % pret IKP) -8.9 -5.8 -14.6 I-IX Perioda laikā saņemtās tiešās ārvalstu investīcijas (milj. EUR) 230 30 580 840 IX Uzkrātās tiešās ārvalstu investīcijas (milj. EUR) 2690 3850 5230 11 770 IX Uzkrātās tiešās ārvalstu investīcijas uz 1 iedzīvotāju (EUR) 1150 1120 3870 IX Eksports (milj. EUR) 2560 6140 4010 12 710 2003 Eksporta izmaiņas (% pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu) 17.2 8.7 10.3 2003 Imports (milj. EUR) 4630 8450 5730 18 810 2003 Importa izmaiņas (% pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu) 19.7 4.9 12.9 2003 Ārējās tirdzniecības bilance (milj. EUR) -2070 -2310 -1720 -6100 2003 Ārējās tirdzniecības bilance (% pret IKP) -22.7 -15.2 -20.5 I-IX Rūpniecības pieaugums (% pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu) 6.5 6.9 8 LV 2003, LT,EE I Mazumtirdzniecības apgrozījums (% pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu) 12.8 14.3 6 LV, LT 2003, EE X-XII Komercbanku aktīvi (milj. EUR) 8550 6390 6360 21 300 I Vidēji svērtās gada likmes ilgtermiņa noguldījumiem nacionālajās valūtās (%) 4.4 3.2 2.4 I Vidēji svērtās gada likmes ilgtermiņa kredītiem nacionālajās valūtās (%) 10.6 5.4 5.7 I Vidējā bruto darba alga (EUR) 310 340 460 LT VII-IX, LV,EE X-XII Oficiāli reģistrētais bezdarba līmenis (%) 8.8 8 4.9 I Darba meklētāju īpatsvars (%) 10.7 12.5 9.3 LVVII-IX, LT,EE X-XII Standard & Poor’s kredītreitings BBB+ A- A-