2004.gadā Baltijas maksājumu karšu tirgus turpinājis pieaugt, visstraujāk palielinoties Lietuvā izsniegtajam norēķinu karšu skaitam, bet Igaunijas un Latvijas rādītājiem saglabājot iepriekšējo gadu pieauguma tendenci ar nelielu stagnācijas iezīmi.
Vienlaikus jāuzsver, ka tik strauju karšu skaita pieaugumu Lietuvā, kāds tas bija 2003.gadā (+46.79%), aizvadītajā – 2004.gadā Lietuva tomēr neuzrāda (+20.06%). Savukārt, Latvija ir vienīgā valsts, kurā karšu skaita pieauguma tempi, pēdējo piecu gadu retrospektīvā raugoties (no 2001.g.), aizvadītajā gadā bijuši viszemākie (+10.88%), 2003.gadā (+15.07%), bet 2001.gads Latvijā bija visstraujākais karšu skaita pieauguma ziņā (+ 40.63%).
Arī Igaunijai karšu skaita pieauguma rādītājos 2004.gads bijis nedaudz pieticīgāks (+6.59%) par 2003.gadu (+6.96%), tomēr attiecībā pret iedzīvotāju skaitu Igaunija no trijām Baltijas valstīm norēķinu karšu skaita ziņā joprojām saglabā nemainīgas līderpozīcijas. 2004.gadā Igaunijas rādītāji sasnieguši 0,97 kartes, kas liecina, ka faktiski katram šīs valsts iedzīvotājam makā ir kāda bankas norēķinu karte. Latvijā šis rādītājs 2004.gadā ir tikai 0,57 kartes uz iedzīvotāju, bet Llietuvā 0,70 kartes. Līdz 2002.gadam Latvija karšu skaita ziņā uz vienu iedzīvotāju stabili saglabāja otro vietu aiz Igaunijas, bet pēc 2002.gada Lietuva ir apsteigusi Latviju un turpina uzrādīt augošu tendenci.
Bankas automātu skaits Baltijas valstīs kopumā 2004.gadā turpinājis pieaugt, tomēr Latvija ir vienīgā no valstīm, kurā noticis skaita samazinājums (par vienu vienību). Lai gan kopumā bankas automātu skaita ziņā Latvija (867) ieņem otro vietu aiz Lietuvas (1012), bet Igaunija ir trešajā vietā (779), Igaunijā, līdzīgi norēķinu karšu skaita tendencēm, arī bankas automātu skaits pret iedzīvotāju skaitu ir vislielākais. Statistika liecina, ka 2000. un 2001.gadā Latvija absolūtajos skaitļos Baltijas valstu vidū bija līderis bankas automātu skaita ziņā, bet kopš 2002.gada visstraujāko pieaugumu uzrāda Lietuva (līdz pat + 200 bankas automātiem 2002.gadā).
Arī norēķinu karšu pieņemšanas vietu skaita ziņā Baltijas valstu vidū situācija ir līdzīga. Proti, visās trijās valstīs pēdējo piecu gadu laikā ir stabila pieaugoša tendence, bet absolūtajos skaitļos līderis ir Lietuva (15 594), lai gan karšu pieņemšanas vietu skaits pret iedzīvotāju skaitu visaugstākais ir Igaunijā (11 113). Latvija ieņem otro vietu gan absolūtajos rādītājos (11 829), gan rādītājos pret iedzīvotāju skaitu.
Savukārt ar norēķinu kartēm veikto transakciju skaita ziņā Igaunija ievērojami apsteigusi abas pārējās Baltijas valstis, kas apliecina arī Igaunijas iedzīvotāju ievērojami plašākās zināšanas par norēķinu karšu lietošanas priekšrocībām un nozīmi norēķinu drošībā un izdevumu kontrolēšanā. Turklāt šāda situācija vērojama, kopš 2001.gada (67,31 milj.) līdz pat 2004.gadam (114,25 milj.). Latvija atpaliek no abām kaimiņvalstīm absolūtajos rādītājos, kopš 2002.gada nemainīgi ieņemot trešo vietu. 2004.gadā Lietuvā tika veikti 85 milj. transakcijas ar norēķinu kartēm, bet Latvijā 65 milj. transakciju, lai gan uz tūkstots iedzīvotājiem veikto transakciju skaita ziņā Latvija tomēr ir otrajā vietā starp Baltijas valstīm (28,5), Lietuva trešajā (23,5), bet Igaunijas rādītāji ir vairāk kā trīs reizes augstāki (85,3).
"Objektīvie rādītāji liecina, ka Latvijai norēķinu karšu lietošanas tradīciju izkopšanas un tirgus paplašināšanas ziņā ir vēl daudz iespēju un daudz darāmā, jo Latvijas salīdzinoši negatīvā aina izvirza vairākas versijas tam, kas ir patiesie iemesli tirgus stagnācijai. Kā vienu no nozīmīgākajiem es noteikti vēlos minēt sabiedrības salīdzinoši virspusējos un nereti pat maldīgos priekšstatus par norēķinu karšu lietošanas drošību, priekšrocībām un iespējām. Tas liecina, ka līdzās nepārtrauktajām un spilgtajām banku kampaņām par dažādu karšu priekšrocībām sabiedrībai nepieciešams arī elementārs un objektīvs skaidrojums par norēķinu kartes būtību, par to kādēļ norēķini ar karti ir drošāki nekā skaidras naudas glabāšana makā. No jaunākās paaudze