2015. gada 3. ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī bija 829 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar iepriekšējā gada 3. ceturksni, tā palielinājās par 7,3%, apsteidzot gada pieauguma tempu šā gada pirmajā (6,2%) un otrajā (6,4%) ceturksnī.

Straujāk algas palielinājās privātajā sektorā (par 8,3% gada laikā), sabiedriskajā sektorā kāpums par 5,4%. Privātajā sektorā vidējā mēneša bruto darba samaksa bija 811 eiro, sabiedriskajā sektorā – 863 eiro, bet vispārējās valdības sektorā – 815 eiro.

Bruto darba samaksas fonds 2015. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2014. gada atbilstošo periodu, palielinājās par 8,0% jeb 136,8 milj. eiro, savukārt algoto darbinieku skaits valstī, pārrēķināts pilnā slodzē, pieauga tikai par 0,7% jeb 5,0 tūkst.

2015. gada 3. ceturksnī vidējā neto darba samaksa bija 611 eiro, un gada laikā tā pieauga straujāk nekā atalgojums pirms darba nodokļu nomaksas – par 8,2%. Tas skaidrojams ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazināšanos no 24% līdz 23% no šā gada 1. janvāra. No gada sākuma mainījās arī valstī noteiktā minimālā alga – no 320 līdz 360 eiro (pieaugums par 12,5%), kas ietekmēja vidējās algas pārmaiņas.

Šā gada 3. ceturksnī reālā neto darba samaksa, ņemot vērā patēriņa cenu kritumu par 0,1%, gada laikā pieauga par 8,3%, kas veicināja strādājošo iedzīvotāju pirktspēju.

2015. gada 3. ceturksnī vislielākā vidējā alga bija finanšu un apdrošināšanas darbību, informācijas un komunikācijas pakalpojumu, enerģētikas nozarē un valsts pārvaldē. Savukārt zemākā vidējā alga bija izmitināšanas, ēdināšanas un citu pakalpojumu nozarē, izglītībā, mākslas, izklaides un atpūtas nozarē, tirdzniecībā, kā arī administratīvo un apkalpojošo dienestu darbības nozarē.

2015. gada 3. ceturksnī salīdzinājumā ar 2014. gada 3. ceturksni vidējā bruto darba samaksa pieauga visās jomās. Gada laikā lielāks algu kāpums bija nozarēs, kur atalgojums bija zemāks par vidējo darba samaksu valstī: izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē kāpums par 10,6%, nekustamo īpašumu nozarē – par 10,5%, būvniecībā, mākslas, izklaides un atpūtas nozarē – par 9,3%, tirdzniecībā – par 9,0% un apstrādes rūpniecībā – par 8,8%. Izmitināšanas un ēdināšanas, tirdzniecības, kā arī mākslas, izklaides un atpūtas nozarē darba samaksas fonds pieauga straujāk nekā darbinieku skaits. Pārējās minētajās nozarēs darba samaksas fonds gada laikā pieauga, kamēr pilnas slodzes darbinieku skaits saruka.

Baltijas valstīs visaugstākā mēneša vidējā bruto darba samaksa 2015. gada 3. ceturksnī bija Igaunijā (1 045 eiro), savukārt viszemākā – Lietuvā (735 eiro). Salīdzinājumā ar pagājušā gada 3. ceturksni gan Latvijā, gan Igaunijā algu kāpums bija līdzīgs – attiecīgi par 7,3% un 6,9%, bet Lietuvā darba samaksa pieauga par 5,5%.

Joprojām pēc darba nodokļu nomaksas vismazāk saņem Latvijā strādājošie – mēneša vidējā neto darba samaksa šā gada 3. ceturksnī bija 74% no aprēķinātās bruto darba samaksas. Lietuvā šī attiecība bija 77%, bet Igaunijā  – 81%.

Darba samaksas datu avots ir individuālo komersantu, komercsabiedrību, valsts un pašvaldību iestāžu, nodibinājumu, biedrību un fondu izlases apsekojums un administratīvie datu avoti.
 

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra