Katrs ceturtais iedzīvotājs jeb 28% neziņotu savai bankai vai atbildīgajām iestādēm par aizdomīgu aicinājumu internetā ierakstīt vairākus bankas kodu kartes kodus.

Savukārt tie interneta lietotāji, kuri informētu par iespējamu krāpniecības mēģinājumu, visi 72% sazinātos ar savu banku, bet daži (5%) arī ar interneta drošību uzraugošajām iestādēm, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) un Omnicom Media Group aptauja.

Aptaujā noskaidrots, ka visbiežāk (9%) iedzīvotāji neinformētu par iespējamo krāpniecības mēģinājumu, jo neiedomātos, ka viņu drošība ir apdraudēta, nedaudz mazāk (6%) interneta lietotāju paļautos, ka kāds cits jau būs ziņojis bankai vai e-drošību uzraugošajām iestādēm, savukārt 5% izvēlētos neziņot, jo nav pārliecināti, ka situācija ir pietiekami nopietna, lai par to informētu, un tikpat daudzi (5%) nezina, kāda būtu pareizā rīcība šādā situācijā.

«Ja interneta lietotājs saņem aizdomīgu aicinājumu dalīties ar bankas datiem, piemēram, ierakstīt vairākus kodu kartes kodus vai nosūtīt internetbankas pieejas datus, ir jāsazinās ar banku – savu vai to, no kuras it kā saņemts sūtījums. Banku konsultāciju tālruņi lielākoties darbojas 24 stundas diennaktī, septiņas dienas nedēļā. Tāpat aizdomīgās situācijās iedzīvotāji aicināti sazināties ar interneta drošību uzraugošajām iestādēm – piemēram, Cert.lv, Drossinternets.lv. Krāpniecisku gadījumu skaits interneta vidē ir pieaugošs, tāpēc ikvienam ir jāzina e-drošības pamatprincipi, jābūt piesardzīgiem un jāziņo par krāpniecības mēģinājumiem – jo ātrāk tiks ziņots, jo ātrāk būs iespējams samazināt uzbrukuma apjomus un novērst datu vai finansiālos zaudējumus,» skaidro LKA prezidents Mārtiņš Bičevskis.

Uzbrukumu mēģinājumi var būt dažādi, piemēram, e-pastā saņemti viltus aicinājumi it kā no bankas atjaunot vai sinhronizēt pieejas, kur lietotāji aicināt ievadīt internetbankas un kodu kartes datus. Krāpniecības mēģinājumi var notikt arī nemanāmāk, piemēram, atverot e-pasta pielikumu no lietotājam nezināma sūtīja, dators var tikt inficēts ar vīrusu. Turklāt sūtītāja adreses mēdz būt ļoti kvalitatīvi viltotas. Tāpat izplatīts uzbrukumu mēģinājums ir viltus mājaslapas – tās vizuāli izskatās pēc īstas bankas mājaslapas vai internetveikala, bet patiesībā ir tikai vietne, kas saglabā lietotāja ierakstīto informāciju. Lai izvairītos no interneta drošības apdraudējumiem, ir jāizmanto pēc iespējas jaunākas datorprogrammu versijas, antivīruss un jābūt uzmanīgiem.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra