Vairāk nekā pusei Latvijas un Lietuvas iedzīvotāju rastos sarežģījumi segt 230 eiro lielus neparedzētus izdevumus, ja kādu iemeslu dēļ rastos tāda nepieciešamība, liecina Eurostat dati.

Tomēr situācija pamazām uzlabojas – kopš 2010. gada Baltijas valstu iedzīvotāju skaits, kurus neparedzētu izdevumu segšana pārsteigtu nesagatavotus, samazinās. Lai gan noguldījumu procentu likmes ir zemas, mājsaimniecības turpina veidot uzkrājumus krājkontos, palielinās dzīvības uzkrājošās apdrošināšanas līgumu skaits un brīvprātīgi iemaksātā kapitāla apjoms pensiju fondos, secināts jaunākajā SEB Baltijas mājsaimniecību finanšu apskatā.

Centrālo banku dati liecina, ka pagājušā gada beigās mājsaimniecību uzkrātā kapitāla vērtība finanšu institūcijās uz vienu iedzīvotāju Igaunijā veidoja 4096 eiro, Lietuvā – 3416 eiro un Latvijā – 2618 eiro.
SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis uzsver - ;ai gan, aplūkojot ciparus, šķiet, ka visvairāk uzkrājumu ir

igauņiem, tomēr, ņemot vērā ienākumus, varētu teikt, ka lietuvieši no visiem Baltijas valstu iedzīvotājiem visvairāk sliecas veikt uzkrājumus. Teorētiski viens Lietuvas iedzīvotājs noguldījumu kontos ir uzkrājis 6 vidējās mēneša algas, Igaunijā – piecas, bet Latvijā – nedaudz vairāk par četrām. Personīgo finanšu pārvaldības labā prakse mudina, ka uzkrājumiem vajadzētu būt tik lieliem, lai neparedzētos gadījumos ar tiem varētu izdzīvot 3-6 mēnešus. Tas nozīmē, ka vidējā uzkrājuma apjoms vismaz daļēji atbilst rekomendācijām.

Tajā pašā laikā, Eurostat dati liecina, ka vairāk nekā pusei iedzīvotāju – 67% Latvijā un 57% Lietuvā rastos grūtības segt neparedzētus izdevumus 230 eiro vērtībā. Igaunijā šādas izmaksas nespētu segt 39% iedzīvotāju.

E. Rudzītis skaidro, ka šāda situācija varētu būt skaidrojama ar to, ka viena daļa iedzīvotāju ir uzkrājuši summas, kas ievērojami pārsniedz ieteicamo minimumu, bet citiem iedzīvotājiem uzkrājumu apjoms ir neliels, vai tie vispār neveido uzkrājumus zemo ienākumu vai citu iemeslu dēļ.

Tomēr, salīdzinot ar 2010. gadu, situācija ir uzlabojusies – pirms pieciem gadiem Latvijā iedzīvotāju skaits, kas saskartos ar grūtībām neparedzētu tēriņu segšanai, veidoja 79%, Lietuvā – 62%, Igaunijā – 44%. Situācijas uzlabošanos ir sekmējuši finanšu institūcijās uzkrāto noguldījumu apjoms, kurš visās trīs Baltijas valstīs palielinās straujāk nekā vidējo ienākumu pieaugums.
 

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra