Latvijas juridiskās personas to īpašnieku vai vadītāju vajadzībām šogad iegādājušās fantastiski daudz jaunu ekskluzīvu un luksus auto.

Šim nolūkam iztērēti vismaz 20 miljoni eiro. Turklāt vienlīdz naski uz dārgo rotaļlietu iegādi ir bijuši kā Latvijas miljonāru sarakstā atrodami ļaudis, tā cilvēki, kuri šim nolūkam tērējuši vēl nemaz nenopelnītus līdzekļus, - rāda Baltic Screen apkopotie dati un veiktie aprēķini par 2006. gadā Latvijā juridisko personu iegādātajiem un pirmoreiz reģistrētajiem luksusauto.

Pieprasījums pieaug

2005. gadā līdz rudenim Latvijā uz juridisko personu vārda tika reģistrēti trīs desmiti pilnīgi jaunu Porsche Cayenne auto, savukārt 2006. gadā līdz 1. decembrim bija jau 67 reģistrēti šādi 2006. gada izlaiduma luksusauto, kuru cena var sniegties līdz 80 000 un vairāk eiro. 2005. gadā šajā periodā netika reģistrēts neviens jauns Ferrari, 2006. gadā - 2; 2005. gadā uz juridisko personu vārda tika reģistrēti 5 jauni Bentley markas auto, 2006. gadā - jau 16.

Pagājušajā gadā kopumā reģistrēti 10,21 tūkstoši jaunu uzņēmumu, kas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2016.gadu, Lursoft aprēķini rāda, ka gada laikā reģistrēto jauno uzņēmumu skaits sarucis par 8,89%. Tas gan nav mazinājis uzņēmēju vēlmi saviem uzņēmumiem izvēlēties nosaukumus, kuri būs pamanāmi starp pārējiem.

Ņemot vērā, ka nosaukums ir viens no pirmajiem, ko pamana patērētājs, tā izvēlei jābūt tālredzīgai. Iespējams, tieši tāpēc daļa uzņēmēju izvēlējušies nosaukumus, kas jau vedina domāt par tā darbības jomu. Tāds, piemēram, ir pērn janvārī Jaunpils novadā reģistrētais SIA «Traktordakteris», SIA «Latvijas alus paradīze», kas savu mājvietu radusi Rīgā, SIA «Aizvest paku», SIA «Žogu valstība» vai arī SIA «Labakais Tehnologiju Sakartotajs» Daugavpils novadā. Tomēr jāteic, ka šādi uzņēmumi ir mazākumā un vairumā gadījumu pēc nosaukuma izlasīšanas tā darbības joma tā arī paliek miglā tīta. Jūsuprāt, ar ko ikdienā nodarbojas aizvadītajā gadā reģistrētie SIA «Pupsiks», SIA «Jaukie cilvēki», SIA «Ko gribu, to daru», SIA «Turpinājums sekos» vai arī SIA «Čau Tēti»?

Gazeļu TOP 250 augšanas slieksnis šogad palielinājies līdz 364 %, salīdzinot ar pērno gadu, kad tas bija 340 %.

Jau astoto gadu pēc kārtas Dienas bizness sadarbībā ar SIA Lursoft veido Latvijas visstraujāk augošo uzņēmumu - Gazeļu sarakstu un īpašā pasākumā godina tos uzņēmumus, kuru apgrozījuma pieaugums pēdējos trīs gados bijis straujāks nekā konkurentiem. Gazeļu projekta mērķis - tā ir iespēja apzināt Latvijas mazos un vidējos uzņēmumus, kas sevi ir spēcīgi pieteikuši Latvijas biznesa džungļos, tikai kuru darbības apjomi neļauj kļūt pamanītiem caur mediju veidotajiem lielo uzņēmumu un lielāko nodokļu maksātāju sarakstiem, bet kuri ir ļoti būtiski Latvijas ekonomikai, īpaši reģionos. Ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards salīdzināja ekonomiku kā savannu, kurā dzīvo gazeles un ir sausums. «Ik pa brīdim savannā līst lietus un lietus laiku jāprot izmantot, uzkrājot ūdeni, kur vien var, lai sausuma laikā to var izmantot,» teica K. Gerhards. Viņš skaidroja, ka «Latvijas ekonomikā lietus ir nolijis un tagad iestājies sausums, kad iepriekšējo gadu veiksmīgākajiem uzņēmumiem ir jāizmanto resursi, ko uzkrājuši ziedu laikos.»

Valsts lielāko zemes platību īpašnieki - fiziskās un juridiskās personas

Ja gadu iepriekš gandrīz piektā daļa Latvijas lielāko privāto zemes īpašnieku – fizisko personu pēdējā gada laikā bija šķīrušies no ievērojamas daļas savu zemes platību, tad aizvadītajā gadā šajā ziņā valdījis sastingums.

Kā rāda jau tradicionālā ikgadējā informācija par Latvijas, Rīgas, Jūrmalas un Rīgas rajona lielāko un vērtīgāko zemes platību īpašniekiem, ko Baltic Screen apkopojis, balstoties uz Valsts zemes dienesta atlasītajiem datiem, jaunpienācēji zemes megaīpašnieku vidū ir uz pirkstiem skaitāmi, savukārt būtiskākās pārmaiņas saistītas ar kadastrālo vērtību maiņu un zemes nonākšanu no fizisko personu īpašuma šīm pašām personām piederošu kompāniju rokās.

2002. gads ir nesis pārmaiņas Latvijas lielākajiem kokzāģētājiem, jo lielie zāģmateriālu ražotāji ir kļuvuši vēl lielāki, bet nelielās kokzāģētavas koksnes augsto cenu dēļ ir bijušas spiestas specializēties, samazināt savus ražošanas apjomus vai vispār to pārtraukt. To liecina Db pētījums par Latvijas lielākajiem zāģētās produkcijas ražotājiem. Tiesa, iepriekšējo gadu zāģmateriālu ražošanas līderis a/s Inčukalns Timber ir pārpofilējies, jo 2002. gadā vairs nenodarbojās tieši ar zāģmateriālu ražošanu, taču nodarbojās ar mežizstrādi un zāģbaļķu iepirkšanu, kas nepieciešams SIA Merx (egli) un SIA Swedwood Latvija (priedi) kokzāģētavām. Faktiski a/s Inčukalns Timber bijušās kokzāģētavas ir sadalītas starp SIA Merx un SIA Swedwood Latvija. Līdz ar to par Latvijas lielāko kokzāģētavu pēc saražotās produkcijas apjoma m3 izteiksmē ir kļuvusi SIA Vika Wood. Otrajā pozīcijā esošais SIA BSW Latvia no līdera atpaliek tikai par dažiem simtiem m3. Pavisam netālu no līderiem ir arī trešajā vietā esošais SIA Nelss. Tabulā ir redzami tikai 32 (pērn 33 ) Latvijas zāģmateriālu ražotāji, kas saražojuši vairāk par 10 000 m3 zāģmateriālu 2002. gadā, jo daudzi uzņēmumi dažādu iemeslu dēļ ir samazinājuši savus ražošanas apjomus, bet daži arī kļuvuši maksātnespējīgi. Tomēr jāņem vērā, ka vairākas firmas, piemēram, a/s Saldus MR , tikai par dažiem simtiem m3 atpaliek no 10 000 m3 robežas. Turklāt nav izslēgts, ka Db sastādītajā zāģmateriālu ražotāju topā nav iekļuvis kāds ražotājs, jo Latvijā zāģmateriālus ražo vairāki simti uzņēmumu. Lielākie zāģētās produkcijas ražotāji Latvijā (m3) 2002. gadā 2001. gadā SIA Vika Wood 121 548 120 834 SIA BSW Latvia 119 000 88 123 SIA Nelss 110 256 87 856 SIA Gaujas koks 83 000 66 124 A/s Stora Enso Timber 83 000 —** SIA Kurekss 81 000 51 000 SIA Staļi 80 500 78 000 SIA Komiss 78 00 74 000 – 80 000 * SIA Merex 74 486 — SIA Swedwood Latvia Ltd 70 515 — SIA Ošukalns 33 000 27 000 SIA Frip 32 267 31 086 SIA Holders Grupa 32 000 43 500 SIA Piebalgas 31 000 31 400 SIA Tezei S 30 000 26 000 A/s Strenču MRS 26 400 23 300 SIA Balvi Holm 22 800 21 150 SIA Holzwerke Lubāna 21 265 24 000 SIA Smilte Impex 20 596 1 062 SIA Latvia Timber International 19 500 21 600 SIA Tekers 18 500 10 000 SIA Cord 18 493 17 298 SIA Kalna Rauduvītes 17 500 13 200 SIA Mētra 16 839 15 600 SIA Verso DLH 16 200 11 500 SIA Silviko 15 140 10 350 SIA Riika Wood 15 000 —** SIA Senten Auto 13 779 10 450 SIA BAF 13

Lielākie zāģētās produkcijas ražotāji Latvijā (m3) 2003. gadā 2002. gadā SIA Vika Wood 188 162 121 548 A/s Stora Enso Timber 181 596 83 000 SIA Nelss 174 329 110 256 SIA Gaujas koks 154 754 83 000 SIA BSW Latvia 128 000 119 000 SIA Kurekss 102 000 81 000 SIA Merex 80 000 120 000 SIA Komiss 72 000 72 000 SIA Staļi 61 590 80 500 SIA Swedwood Latvia Ltd 59 000 — SIA Piebalgas 36 172 31 026 SIA Tezei S 30 000 30 000 SIA Ošukalns 30 000 33 000 SIA Cord 23 028 18 493 SIA Kalna Rauduvītes 21 198 17 500 SIA Balvi Holm 21 000 22 800 SIA BaltPro* 20 000 15 000 SIA Smilte Impex 19 905 20 596 A/s Saldus MR 19 000 9 000 SIA Holzwerke Lubāna 18 800 21 265 A/s Strenču MRS 17 158 26 400 SIA CED 16 500 17 900 SIA Frip 16 160** 16 130 ** SIA Senten Auto 14 633 14 108 SIA Rēzeknes MRS 14 000 9 700 A/s Latvijas Finieris 13 800 16 499 SIA Verso DLH 13 500 16 200 SIA Latvia Timber International 13 000 19 500 SIA Mētra 12 836 16 839 SIA Tekers 12 000 18 500 SIA Lāns 11 795 9 895 SIA Silviko 11 310 11 020 SIA Holders Grupa 11 000 32 000 SIA Balt Lia 11 000 10 000 SIA Ciedrs 10 500 9 200 Z/s Ezergaiļi 10 000 10 000 * — līdz 2003. gada 1. septembrim SIA Riika Wood ** — saražtās zāģētās produkcijas apjoms aprēķināts pēc uzņēmuma sniegtajiem datiem par pārstrādātās apaļkoksnes apjomiem — SIA Swedwood Latvia Ltd kokzāģētava sāka darboties 2003. gadā Avots: Pašu uzņēmumu sniegtie dati

Astoņu eksportspējīgo nozaru kompetences centru un vairāk nekā 100 uzņēmumu un organizāciju pārstāvji nosūtījuši atklātu vēstuli premjeram un ministriem par Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) nespēju ieviest inovāciju un digitālās transformācijas programmas.

Parakstītāji uzskata, ka inovāciju un digitālās transformācijas finansējums ir izšķiroši svarīgs ekonomikas izaugsmei un sabiedrības labklājībai, un tam ir nepieciešama pušu savstarpēja uzticēšanās. Uzņēmēji zaudē uzticību ES fondu atbalsta programmām, ja CFLA tās administrē atbilstoši pašreizējās vadības stilam un uzstādījumiem: "Mēs kā nodokļu maksātāji no CFLA sagaidām komandu, kas par prioritāti izvirza principu “konsultē vispirms”, ievieš risku pārvaldības sistēmu un izmanto ES noteikumus kā ietvaru programmu veidošanai un ieviešanai, neapdraudot Latvijas tēlu un ekonomisko attīstību".

Šīs vēstules parakstītāji aicina mainīt CFLA un Finanšu ministrijas atbildīgās amatpersonas, jo CFLA ar pašreizējo vadību nespēj efektīvi īstenot inovāciju un digitālās transformācijas atbalsta programmas.

Eksperti aicina valdību rīkoties, lai veicinātu eksporta nozares un lai Latvijā veidotos reāli kvalitatīva rūpniecība.

Jau kādu laiku finansisti vērš uzmanību uz negatīvo tendenci Latvijas maksājumu bilances tekošajā kontā, kura deficīts kopš pagājušā gada pārsniedz par kritisko robežu uzskatītos 10 % no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tomēr pērn 3. ceturksnī tekošā konta deficīts (TKD) sasniedzis ļoti satraucošu un jaunu augstāko rādītāju kopš Latvijas neatkarības atgūšanas - 24.2 % no IKP. Tas tāpēc, ka pērn Latvijas imports jau gandrīz līdz 2 reizēm pārsniedza eksportu. Arī valsts vīri ir pamanījuši lielo TKD. Ekonomikas ministrs Jurijs Strods Db atzina, ka šonedēļ apspriedīsies ar savas ministrijas speciālistiem par izveidojušos situāciju un tad, izvērtējot riskus, lems, vai vajag ko darīt, vai nepieciešams iejaukties. Pagaidām plāna nav, tā viņš.

Naftas cenu straujās pārmaiņas pēdējo desmit gadu laikā esam jau pieredzējuši vairākas reizes.

2009. gadā naftas cenas, reaģējot uz globālo finanšu krīzi, saruka no gandrīz 140 līdz 40 ASV dolāriem barelā, lai atkal atgrieztos līdz 120 ASV dolāriem jau 2011. gadā. Šobrīd naftas cenas turpina būt ļoti zemā līmenī. 2014. gada otrajā pusē cenas saruka par 70%, sasniedzot zemāko punktu jeb 29 ASV dolārus barelā, kopš tā laika naftas cenu līmenis bijis zems.

Šobrīd naftas cenu līmenis ir nedaudz kāpis, tomēr tas turpina svārstīties tuvu 40-50 ASV dolāru līmenim un neuzrāda noturīgu kāpuma tendenci. Īsumā rakstā stāstīšu par to, kas šo naftas kritumu noteicis un kā zemais naftas cenu līmenis ir ietekmējis globālo izaugsmi.

Jau septiņpadsmito gadu pēc kārtas Dienas Bizness sadarbībā ar Lursoft veido Latvijas visstraujāk augošo uzņēmumu sarakstu Gazele.

Jaunākajā sarakstā apkopoti dati par uzņēmumu sasniegumiem laika posmā no 2014. līdz 2016. gadam. Šie uzņēmumi tika godināti Dienas Bizness un Bite rīkotajā seminārā «Risinājumi veiksmīgai uzņēmējdarbībai – efektivitāte, inovācija, tehnoloģijas», kur dažādi eksperti stāstīja par efektivitāti biznesā.

Visstraujāk augošais uzņēmums Rīgā ir SIA Bilatris, kas nodarbojas ar kravu pārvadājumiem. Kompānijas apgrozījums apskatītajā periodā ir audzis par 1774,29%, sasniedzot 5,39 miljonus eiro.

Visstraujāk augošais uzņēmums Kurzemes reģionā ir SIA Tikala ID, kas nodarbojas ar kokmateriālu vairumtirdzniecību. Laika posmā no 2014. līdz 2016. gadam uzņēmuma apgrozījums audzis par 1008,51%, sasniedzot 2,77 miljonus eiro.

Jau septīto gadu pēc kārtas Latvijas nozīmīgākais biznesa informācijas avots – SIA Izdevniecība Dienas bizness – sadarbībā ar SIA Lursoft izveidojusi Latvijas visstraujāk augošo uzņēmumu – Gazeļu sarakstu.

Dienas bizness ir vienīgais laikraksts Latvijā, kurš apkopo datus par strauji augošām kompānijām un par tām raksta, rīko speciālus seminārus reģionos, kā arī šogad jau otro reizi rīkoja vērienīgu apbalvošanas ceremoniju Gazele 2007, kur godināja un apbalvoja Latvijas strauji augošos uzņēmumus par sasniegumiem laika posmā no 2004. gada līdz 2006. gadam.

Gazele 2007 šogad:

Gazele 2007 Vidzemē ir: SIA Serviss AT (Aloja, Limbažu rajons)

Uzņ. darbības veids: lauksaimniecības tehnikas tirdzniecība

+ 1762,38 % (apgrozījuma pieaugums no 2004.g. – 2006.g.)

Gazele 2007 Kurzemē ir: SIA Pindstrup Latvia (Talsi)

“...lai Aizsardzības ministrijai jebkurā brīdī būtu operatīvi pieejama informācija, kas varētu kalpot par pamatu iespējai atgūt nomas objektu Rīgā, Krustabaznīcas ielā 11, aizsardzības resora vajadzībām, izbeidzot nomas līgumus bez būtiskiem papildu izdevumiem no valsts budžeta”.

Tā skan Valsts kontroles revīzijas ziņojuma Vai īpašumu Rīgā, Krustabaznīcas ielā 11, aizsardzības resors pārvaldījis valsts interesēs? būtiskākā rekomendācija Aizsardzības ministrijai un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.

SIA Arsan, kas noslēdzis neapdzīvoto telpu nomas līgumu uz 40 gadiem ar NBS pirms vairāk nekā 20 gadiem, lielākā ķeza ir, ka VK rekomendācija armijā ir uztverta kā nepārprotama pavēle. Uzņēmuma valdes loceklis Endo Lapsa pēc ilgstošas komunikācijas ar Aizsardzības ministriju un NBS sapratis, ka jāvēršas pie civilām amatpersonām pēc taisnības, un uzrakstījis vēstuli premjeram un aizsardzības ministram ar situācijas skaidrojumu, tomēr atbildi turpat divu mēnešu laikā tā arī nav saņēmis. Tikmēr objektā notiek kaut kas, ko var pielīdzināt reiderismam uzņēmējdarbības vidē ar to atšķirību, ka šajā gadījumā to realizē NBS un Aizsardzības ministrija. Dienas Bizness lūdza Endo Lapsu skaidrot situāciju īsāk un tiešāk, nekā tas darīts četru A4 formāta lapaspušu garajā vēstulē premjeram, kuru gan pilnā apmērā pievienojam intervijas noslēgumā.

Brīdī, kad būvniecība atsāksies, būs jāspēj ierādīt vieta debesskrāpjiem, uzskata arhitekts Andris Kronbergs

Kamēr būvniecība pierimusi, ir īstais brīdis visus spēkus veltīt plānošanai, kas neļautu atkārtot straujās izaugsmes gados pieļautās kļūdas, uzskata arhitekts Andris Kronbergs. Viņš uzskata, ka pilsētai jāveido konkrētas stratēģijas, kas paredzētu mērķtiecīgu attīstību, piemēram, jaunā Rīgas centra izveidei Daugavas kreisajā krastā. Lai arī arhitekts atzīst, ka viss savulaik attīstītajās vīzijās attēlotais, visticamāk, nekad netiks uzbūvēts, viņš uzskata, ka jaunu Rīgas centru Daugavas kreisajā krastā mēs kādu dienu varētu ieraudzīt.

Straujās attīstības laiks būvniecībā, kad mājas auga viena pēc otras, ir aiz muguras un joprojām nav atsācies. Ko mēs esam mācījušies no šajā laikā pieļautajām kļūdām?

Ballīte tiešām ir beigusies, un šā gada pirmajā pusgadā Rīgā būtiski sarucis kā lielo nekustamā īpašuma darījumu kopskaits, tā arī tajos figurējošās summas, – to rāda Baltic Screen pētījums par lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā šā gada pirmajā pusgadā.

Pagājušā gada pirmajā pusgadā galvaspilsētā notika vismaz 70 nekustamā īpašuma darījumi, kuros katra summa bija virs pusmiljona eiro, otrajā pusgadā, neraugoties uz runām par tuvojošos nozares krīzi, šādu darījumu skaits pat palielinājās līdz 86 – un tas, pat neskaitot darījumus ar dzīvokļiem un nedzīvojamām telpām. Šā gada pirmajā pusgadā šis skaits nu ir sarucis līdz 60.

Vēl straujāk samazinājies īpaši lielo darījumu skaits: protams, nevarēja gadīt tādus megadarījumus kā 103 miljonu latu vērtais Domina Shopping pārdošanas darījums pagājušā gada pirmajā pusgadā, un vienalga: pagājušā gada otrajā pusgadā Rīgā vēl notika vismaz 11 nekustamā īpašuma darījumi par četriem miljoniem latu vai lielāku summu, bet šā gada pirmajā pusgadā ir bijis tikai viens nepilnu desmit miljonu darījums, savukārt nākamais lielākais – jau tikai par 3,5 miljoniem latu. Pagājušā gada pirmajā pusgadā bija 36 darījumi virs miljona latu katrs, otrajā – 51, bet šā gada pirmajā pusgadā – vairs tikai 31.

Simtgades svinību priekšvakarā Latvijas ekonomika aug pārsteidzoši strauji, spītējot virknei izaicinājumu un pārspējot gaidas, kā rezultātā jaunākajā Swedbank ekonomikas apskatā izaugsmes prognoze šim gadam paaugstināta uz 4,5%.

Izaugsmes galvenie virzītāji ir investīcijas un mājsaimniecību patēriņš. Pasaules ekonomikas spēcīgā izaugsme ir sekmējusi Latvijas eksporta kāpumu, bet tuvredzīga ekonomiskā politika un attiecību pasliktināšanās starptautiskajā arēnā met šaubu ēnu pār globālās izaugsmes noturību. Vājāks ārējā pieprasījuma kāpums komplektā ar lēnāku pieaugumu apstrādes rūpniecībā, būvniecības nozares izaugsmes bremzēšanās, nerezidentus apkalpojošo banku biznesa sarukšana, kā arī darbaspēka trūkums ierobežos Latvijas ekonomikas izaugsmi jau tuvākajā nākotnē. Nākamgad izaugsme palēnināsies līdz 3%, kas vēl arvien ir gana labs sniegums.

Par spīti izaicinājumiem Latvijas ekonomikas izaugsme turas zenītā jau otro gadu pēc kārtas

Kamēr vien kompānija pati saprot, kas tai būtu jāizdara, lai tā nonāktu pie peļņas, peļņas gūšanai nevajadzētu notikt uz izaugsmes rēķina. Tā sarunā par globālajiem un Eiropas akciju tirgiem db.lv saka par Eiropas uzņēmumu kotāciju Ziemeļvalstīs un Baltijā atbildīgais Nasdaq vecākais viceprezidents Adams Kostjals (Adam Kostyal).

Viņa vērtējumā pēdējos dažos gados finanšu tirgos ir izveidojusies ideālajai tuva situācija sākotnējiem publiskajiem piedāvājumiem jeb IPO. Tā aizvien var vērtēt arī par spīti notikumiem vairāku mēnešu garumā ar tarifu kariem un diskusijām par Irānas kodolprogrammas līgumu un sankcijām, kas līdzi nes nenoteiktību – IPO tirgus lielāko ienaidnieci.

Šovasar Ziemeļvalstīs un Baltijā Nasdaq biržās kotēto kompāniju skaits ir pārsniedzis tūkstoti. Gada laikā (līdz 7. augustam) Nasdaq Baltijas un Ziemeļvalstu biržās to oficiālajos un First North sarakstos ir 59 jaunpienācēji, un kompāniju kopējais piesaistītais kapitāls ir 2,643 miljardi EUR.

2020.gadā izaicinājumu biznesā nav trūcis, tāpēc daudzi savus sapņus par jauna uzņēmuma reģistrēšanu atlikuši, kā rezultātā pērn reģistrēts zemākais jaunu uzņēmumu skaits pēdējo 17 gadu laikā, liecina SIA Lursoft dati.

Vienlaikus tie uzņēmēji, kuri spēruši drosmīgo soli un nav nobijušies no biznesa uzsākšanas pandēmijas apstākļos, nereti uzņēmuma nosaukuma izvēlei piegājuši ar radošumu. Tā teikt, ja apkārt valda neziņa un bailes, vismaz uzņēmuma nosaukums apkārtējos raisīs smaidu.

Lursoft apkopojis 2020.gadā reģistrēto uzņēmumu interesantākos nosaukumus, lai pierādītu, ka humors, par spīti visām grūtībām, Latvijas uzņēmējos nav izzudis.

Janvāris

Latvijas visstraujāk augošo uzņēmumu Gazele 2007 apbalvošanas ceremonija notiks š.g. 23.janvārī plkst. 15:00 Reval Hotel Latvija.

Pasākumu esam aicinājuši atklāt LR Ekonomikas ministru Kasparu Gerhardu, un strauji augošos uzņēmumus uzrunās arī LR Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns, LR Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze un LR Veselības ministrs Ivars Eglītis.

Jau septīto gadu pēc kārtas Latvijas nozīmīgākais biznesa informācijas avots – SIA Izdevniecība Dienas bizness – sadarbībā ar SIA Lursoft veido Latvijas visstraujāk augošo uzņēmumu – Gazeļu sarakstu. Dienas bizness ir vienīgais laikraksts Latvijā, kurš apkopo datus par strauji augošām kompānijām un par tām raksta, rīko speciālus seminārus reģionos, kā arī šogad jau otro reizi rīko vērienīgu apbalvošanas ceremoniju Gazele2007, kur godinās un apbalvos Latvijas strauji augošos uzņēmumus par sasniegumiem laika posmā no 2004. gada līdz 2006. gadam.

Lielākais līdz šim reģistrētais nekustamā īpašuma pirkuma darījums: SIA PK Investments (AS Pro Kapital un divu Igaunijā reģistrētu kompāniju meitasuzņēmums) šā gada martā par 103,04 miljoniem latu pārdevusi tirdzniecības centru Domina - 8,13 hektārus zemes ar divām būvēm Ieriķu ielā 3. Uzzini, kuri ir citi lielākie darījumi!

Oficiālo lielo - miljons latu vai vairāk - nekustamā īpašuma darījumu skaits Rīgā strauji sarūk: pagājušā gada otrajā pusgadā tādu bija vismaz 55, bet šā gada pirmajā pusgadā - vairs tikai 36.

Īpaši lielo darījumu skaits galvaspilsētā pastāvīgi pieauga kopš 2005. gada pirmā pusgada, kad tikai 20 darījumu summa bija viens miljons latu vai lielāka un lielākā oficiālā darījuma summa bija 3,67 miljoni latu. Pagājušā gada pirmajā pusgadā virs miljona latu jau bija veseli 55 darījumi, virs miljona dolāru - vismaz 87. Savukārt šā gada pirmais pusgads gan ir atnesis absolūto viena darījuma summas rekordu, Vācijas uzņēmumam par vairāk nekā 103 miljoniem latu iegādājoties tirdzniecības centru Domina un tā zemes platības. Toties oficiālo - zemesgrāmatās fiksēto - darījumu virs miljona latu bijis tikai 36, virs miljona dolāru - tikai 60.

Lai gan dažbrīd šķiet, ka finanšu krīze pasaulē un Latvijā piedzīvota samērā nesen, patiesībā pagājuši jau vairāk nekā desmit gadi, kopš vienas investīciju bankas bankrots izsauca lavīnveida sabrukumu un finansējuma apsīkšanu globālajos finanšu tirgos un arī Latvijā valdība bija spiesta lūgt Starptautiskā valūtas fonda (SVF) palīdzību.

Jāatzīst, ka palīdzības lūgšana SVF vienmēr ir valsts prestižam diezgan neglaimojoša un neko labu neliecina par valsts spēju īstenot saprātīgu ekonomisko politiku. Skaidrs, ka nevienam negribētos vēlreiz nonākt līdzīgā situācijā. Tāpēc varbūt nav pārsteidzoši, ka, par spīti salīdzinoši sekmīgai valsts ekonomikas attīstībai pēdējos gados, arvien biežāk dzirdam runas par melniem mākoņiem pie Latvijas tautsaimniecības debesīm, krīzes nenovēršamību utt.

Ekonomikas prognozēšana ir diezgan nepateicīga nodarbošanās – ekonomists Pauls Samuelsons savulaik ironizēja, ka tirgus dalībnieki biržā ir sekmīgi paredzējuši deviņas no pēdējām piecām recesijām. Savukārt krīzes gaidīšana un prognozēšana būtībā ir samērā neproduktīva nodarbošanās – ja krīzes varētu precīzi prognozēt un paredzēt, tad ikviens tām varētu laicīgi gatavoties, novēršot šo krīžu izraisošās darbības, līdz ar to krīzes nemaz neiestātos.

Latvijā dibinātais finanšu tehnoloģiju uzņēmums “Sun Finance” ir atzīts par trešo visstraujāk augošo FinTech kompāniju Eiropā, kļūstot par vienīgo uzņēmumu no Latvijas, kas šogad ir iekļauts prestižā biznesa medija “Financial Times” (FT) reitingā.

Lielbritānijas biznesa laikraksts “Financial Times” publicējis sesto ikgadējo reitingu “FT 1000”, kas tapis sadarbībā ar neatkarīgu tirgus izpētes kompāniju “Statista”.

Tajā tiek iekļauti 1000 Eiropas uzņēmumi, kas pēdējo četru gadu laikā sasnieguši vislielāko kopējo ieņēmumu organisku pieaugumu. Šajā periodā “Sun Finance” attiecīgais finanšu rādītājs pieauga par 28 reizēm jeb 2,899.26%, kompānijai kļūstot par trešo visstraujāk augošo FinTech uzņēmumu Eiropā.

“Mums ir izdevies atkārtot vēsturisku sasniegumu, jo otro reizi ielaužamies Eiropas visstraujāk augošo kompāniju virsotnē. Pērn kļuvām par Eiropas visstraujāk augošo FinTech uzņēmumu, šogad saņemam trešā perspektīvākā nozares spēlētāja titulu. Reitinga augšgalos ierasti ir jaunpienācēji, bet mēs laužam šos standartus. Šāds panākums nav nejaušs un vēlreiz apliecina mūsu veiksmīgi realizēto stratēģiju, investīcijas datu zinātnē un vadošās pozīcijas pārstāvētajos tirgos. Vēlos personīgi pateikties katram mūsu enerģiskajā komandā par ieguldīto darbu, lai uzņēmums starptautiski kļūtu atpazīstamāks un spēcīgāks,” uzsver finanšu tehnoloģiju uzņēmuma “Sun Finance” vadītājs un dibinātājs Toms Jurjevs.

Aizvien vairāk ārvalstu pircēju un aizvien vairāk tiešā ārvalstu finansējuma, bez Latvijas kredītiestāžu starpniecības, - tās ir galvenās tendences, ko uzrāda Baltic Screen pētījums par lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā pagājušā gada otrajā pusgadā.

Vienlaikus, neraugoties uz runām par briestošo krīzi nozarē, īpaši lielo darījumu ir bijis vairāk nekā iepriekš: ja pagājušā gada pirmajā pusgadā bija 36 darījumi virs miljona latu katrs, tad otrajā – jau 51. Tādējādi gandrīz atkārtots 2006. gada otrā pusgada rekords – tad bija notikuši vismaz 55 darījumi ar oficiāli uzrādīto summu virs miljona latu katram.

Ballītes beigas?

Pagājušā gada otrais pusgads nav nesis tādus rekordus kā tirdzniecības centra Domina un tā zemes platību pārdošana par 103 miljoniem latu pirmajā pusgadā. Apjomīgākais redzamais darījums (neskaitot darījumus, kad tiek pārdotas uzņēmumu kapitāldaļas, kam piesieti konkrēti nekustamie īpašumi) ir bijis desmitkārt mazāks – Palazzo Italia ēkas un zemes īpašnieku maiņa, darījuma summai pārsniedzot 10 miljonus latu.

2007. gads Latvijas visbagātākajiem cilvēkiem solās būt ļoti veiksmīgs, un izņēmums varētu būt vienīgi tranzīta nozare, kā arī atsevišķi megauzņēmumi, kuros iestājusies neliela stagnācija, - šāds ir rezultāts Baltic Screen un korporatīvo finanšu kompānijas LAIKA STARS veiktajam pētījumam par Latvijas 100 bagātāko cilvēku biznesa izredzēm tuvākā gada laikā.

Tika izvērtēta virkne faktoru, kas ietekmē Latvijas 100 bagātākajiem uzņēmējiem piederošo īpašumu vērtību, un uz veiktās analīzes bāzes tika sagatavots iespējamais attīstības scenārijs - īpašumu vērtības izmaiņas. Uzņēmēju īpašumu vērtību ietekmē vairāki faktori, kuru izpausmes, lai gan līdzīgas pēc būtības, katru biznesu var ietekmēt savādāk.

Jāņem vērā, ka, prognozējot, kā mainīsies Latvijas 100 bagātāko cilvēku ienākumi, lielākoties tika analizēta publiski pieejamā informācija, un līdz ar to biznesa vērtības izmaiņas tika novērtētas oficiāli pieejamajai jeb caurspīdīgajai biznesa daļai.

Vēl ne tik senā pagātnē ir laiks, kad Latvijas tautsaimniecības ārējā sektora analīzes pastāvīgs rūpju objekts bija ievērojama apmēra tekošā konta deficīts. Ar «ievērojams» domāti caurmērā padsmit un ap 20% no iekšzemes kopprodukta (IKP) laika periodā no 2005. līdz 2008. gadam.

2018. gada decembra sākumā publiskotie 3. ceturkšņa maksājumu bilances dati atklāja, ka Latvijā izveidojies tekošā konta deficīts 5.7% no IKP apmērā. Jāatzīst, šis jēdziens vai vismaz tā nozīmīgums no aprites bija teju izzudis jau labu brīdi. Šāds deficīts netika vērots kopš 2011. gada vidus, un arī tad tas bija vien īslaicīgs izņēmums. Vai tas nozīmētu, ka jaunākie dati ir satraucoši?

Šajā rakstā par to, ko rāda tekošā konta saldo un par ko ir vērts piedomāt, vērtējot tā lielumu un pārmaiņu virzienu, tostarp Latvijā.

Tekošā konta saldo: kas notiek pasaulē

Tekošais konts ir maksājumu bilances daļa, kas atspoguļo preču, pakalpojumu, sākotnējo ienākumu un otrreizējo ienākumu plūsmas starp konkrētas valsts rezidentiem un pārējo valstu rezidentiem. Tekošā konta atlikums jeb saldo parasti ir negatīvs situācijās, kad uzkrājumu apjoms valstī nespēj segt tajā veiktās investīcijas, un otrādi – pārpalikums atspoguļo situāciju, kad tiek veikti uzkrājumi, kas netiek ieguldīti vai tūlīt izlietoti patēriņam.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju