AS Latvijas kuģniecība Padomes lēmums, kas akceptē divu gāzes vedēju kuģu Kurzeme un Vidzeme pārdošanu, radīs ievērojamu kaitējumu kompānijai.

To savā paziņojumā raksta 27.55% AS Latvijas kuģniecība akciju īpašniece International Baltic Investments Ltd. (IBI)

IBI valdes loceklis Mārtiņš Kvēps paziņojis, ka ir pārdoti kuģi, kuri deva kuģniecībai reālu peļņu. Kompānija uzskata, ka būtībā zem jautājuma nonāk AS Latvijas kuģniecība spēja apkalpot savus kreditoru parādus, kuri jau ir sasnieguši 350 milj. ASV dolāru.

Šogad AS Latvijas kuģniecība jau pārdeva divus tankerus – janvārī Samburga, bet februārī – Rundāle. 2007. un 2008. gada laikā jau tika pārdoti 18 kuģi. Ienākumi no to pārdošanas sastādīja apmēram 90 milj. Ls, savukārt jaunu tankeru iegādei bija novirzīti ap 140 milj. Ls flotes atjaunošanas programmas ietvaros. Rezultātā tankeru skaits samazinājās (jo vecie kuģi tika nomainīti ar jauniem dārgiem), līdz ar to radās nepieciešamība noteikt augstas vedmaksas likmes, kuras patlaban ir ļoti grūti noturēt sīvās tirgus konkurences apstākļos.

Akciju sabiedrības "Latvijas kuģniecība" (LK) 2007. gada 6. augusta ārkārtas akcionāru sapulcē klātesošie akcionāri ar bloķēto balsu vairākumu nolēma neizskatīt jautājumu par esošās LK padomes atsaukšanu un jaunas padomes vēlēšanām.

"Iespēja pārvēlēt akciju sabiedrības "Latvijas kuģniecība" padomi šodien netika izskatīta tā iemesla dēļ, ka, pārbaudot dažu akcionāru pārstāvju iesniegtos dokumentus reģistrācijai dalībai sapulcē, atklājās tieša un nepārprotama atsevišķu akcionāru saistība ar tām ārzonas kompānijām, kuras figurē LK valdes pagājušajā nedēļā Ekonomikas policijā iesniegtajos materiālos par LK finanšu resursu piesavināšanos un zaudējumu nodarīšanu vairāku desmitu miljonu ASV dolāru apjomā," norādīja AS "Latvijas kuģniecība" padomes priekšsēdētājs Uldis Pumpurs.

Tādējādi LK padomes locekļi turpinās darbu līdzšinējā sastāvā: padomes priekšsēdētājs Uldis Pumpurs, padomes priekšsēdētāja vietniece Olga Pētersone, padomes priekšsēdētāja vietnieks Andris Linužs, Pēteris Putniņš, Vladimirs Solomatins, Aldis Āķis, Laimonis Junkers, Vladimirs Krastiņš, Ansis Sormulis un Mamerts Vaivads.

Šodien, 2007.gada 25.aprīlī, akciju sabiedrības Latvijas kuģniecība (LK) akcionāru sapulce izskatīja visus sapulces darba kārtībā iekļautos jautājumus, pieņemot lēmumus atbilstoši iepriekš izsūtītajiem lēmumprojektiem par a/s Latvijas kuģniecība gada pārskatu apstiprināšanu un a/s Latvijas kuģniecība zvērināta revidenta ievēlēšanu 2007.gada pārskatu revīzijai.

Akcionāru sapulce pieņēma zināšanai a/s Latvijas kuģniecība valdes, padomes un zvērināta revidenta ziņojumus par 2006.gada saimnieciskās darbības rezultātiem, kā arī apstiprināja atbilstoši Latvijas Republikas Gada pārskatu likuma un Starptautisko grāmatvedības standartu valdes izdotajiem Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem sagatavotos a/s Latvijas kuģniecība 2006.gada pārskatus un a/s Latvijas kuģniecība un tās meitas sabiedrību konsolidētos pārskatus. A/s Latvijas kuģniecība mātes sabiedrības 2006.gada zaudējumus akcionāri nolēma ieskaitīt iepriekšējo gadu nesegtajos zaudējumos.

Koncerna pērnā gada revidētie finanšu rezultāti akcionāriem vēlreiz apliecināja a/s Latvijas kuģniecība spēju veiksmīgi konkurēt pasaules kuģošanas tirgos saskaņā ar tās darbības stratēģijā izvirzītajiem uzdevumiem. Kā jau ziņots, 2006.gadā a/s Latvijas kuģniecība strādājusi veiksmīgi, tīrajai peļņai veidojot

A/s Latvijas kuģniecība valde ir pieņēmusi lēmumu stiprināt uzņēmuma investīciju portfeli, lai diversificētu riskus un stiprinātu aktīvu bāzi, iespējams, veidojot savu investīciju fondu ar kuģošanas biznesu tieši nesaistītos segmentos. Šis lēmums papildinās uzņēmuma stratēģiju, kas arī turpmāk nemainīgi īstenos uzņēmuma tankkuģu flotes atjaunošanu vidēja izmēra tankkuģu segmentā.

"A/s Latvijas kuģniecība koncerna pēdējo gadu rezultāti, kas uzrāda stabilu vairāku desmitu miljonu latu peļņu ik gadu, apstiprina, ka uzņēmuma stratēģija investēt vidēja izmēra tankkuģu flotē ir bijusi pareiza. A/s Latvijas kuģniecība šodien ir viens no pasaules vadošajiem uzņēmumiem vidēja vai tā saucamā handy izmēra tankkuģu segmentā. Taču šobrīd nozares speciālisti atzīst, ka kuģu pārvadājumu apjoms, iespējams, samazināsies līdz ar globālo recesiju. Šajos apstākļos a/s Latvijas kuģniecība turpinās tankkuģu flotes atjaunošanu, taču ne tik intensīvi kā pēdējo divu gadu laikā. Lai stiprinātu uzņēmuma aktīvu bāzi, ir nolemts izskatīt iespēju veikt peļņu nesošus, drošus ilgtermiņa ieguldījumus. Izskatām iespēju veidot savu investīciju fondu, ieguldot līdzekļus ne tikai ar kuģošanas biznesu saistītos aktīvos,“ norāda Raivis Veckāgans, a/s Latvijas kuģniecība viceprezidents.

Akciju sabiedrības Latvijas kuģniecība (LK) padome ir izvērtējusi un atbalstījusi uzņēmuma stratēģiju līdz 2015. gadam, kurā noteiktais stratēģiskais darbības mērķis turpmākajiem gadiem ir LK vērtības pieauguma nodrošināšana, palielinot koncerna pašu kapitālu un saglabājot tā vietu pasaulē vidējā izmēra tankkuģu īpašnieku desmitniekā vienlaicīgi ar līdera pozīcijām Ziemeļeiropas tirgū. A/s Latvijas kuģniecība stratēģijas izstrādē tika iesaistīti uzņēmuma vadošie speciālisti un kuģošanas biznesā starptautiski atzīti brokeri un konsultanti.

A/s Latvijas kuģniecība augstāk minētā stratēģiskā mērķa sasniegšanai ir izvirzījusi tādus uzdevumus kā tankkuģu flotes kravnesības saglabāšanu un paplašināšanu, risku diversificēšanas nolūkā saglabājot vai labvēlīgas tirgus situācijas gadījumā arī izvēršot gāzvedējkuģu, refrižeratorkuģu un sauskravu kuģu jūras pārvadājumu segmentus. Maksimālu rezultātu sasniegšanai būtiska uzmanība pievērsta arī administratīvo izmaksu efektivitātes paaugstināšanai un materiālo un nemateriālo resursu mobilizēšanai.

A/s Latvijas kuģniecības padomes priekšsēdētājs Uldis Pumpurs norāda uz uzņēmuma pozitīvām ilgtermiņa attīstības perspektīvām, kā nozīmīgākos resursus minot LK kompetento personālu, uzņēmuma atpazīstamību un uzticamību no klientu puses, ilgstošo pieredzi jūras pārvadājumu jomā, kā arī stabilo vietu pasaulē vidējā izmēra tankkuģu īpašnieku desmitniekā. Tajā pašā laikā LK padomes priekšsēdētājs atgādina, ka, fraktētājiem aizvien pārliecinošāk izvēloties jaunus, modernus un drošus kuģus, pieprasījums pēc vecākās flotes daļas samazinās, līdz ar to "attīstīt un nostiprināt LK tirgus daļu mēs varam realizējot flotes atjaunošanas programmu, proti, iegūstot jaunāku, ekonomiski efektīvāku floti. Nav mazsvarīgi, ka, samazinot uzņēmuma flotes vidējo vecumu, tiek apliecināta arī LK pieaugošā korporatīvā sociālā atbildība par okeānu un piekrastes vides aizsardzību," uzsver Uldis Pumpurs.

Ar akciju sabiedrības Latvijas kuģniecība investīciju ieguldījumu un investīciju apsaimniekošanas virziena attīstību turpmāk nodarbosies a/s Latvijas kuģniecība 100% meitas uzņēmums SIA LASCO Investment.

Uzņēmuma pamatkapitāls ir 19 miljoni latu, un sagaidāms, ka tas veiks investīcijas arī ar kuģošanu nesaistītās nozarēs un uzņēmumos, lai nodrošinātu a/s Latvijas kuģniecība biznesa risku diversifikāciju un stiprinātu tā aktīvu bāzi globālās ekonomiskās krīzes apstākļos.

"A/s Latvijas kuģniecība koncerna pēdējo gadu rezultāti, kas uzrāda stabilu vairāku desmitu miljonu latu peļņu ik gadu, apstiprina, ka uzņēmuma stratēģija investēt vidēja izmēra tankkuģu flotē ir bijusi pareiza. Mērķtiecīgas biznesa darbības rezultātā a/s Latvijas kuģniecība ir izdevies uzkrāt ievērojamus finanšu resursus, radot priekšnosacījumus tālākām ilgtermiņa investīcijām. Analizējot pašreizējo negatīvo situāciju pasaules ekonomikā un pesimistiskās prognozes par tā atveseļošanās iespējām tuvākajā nākotnē, šobrīd orientēt investīcijas tikai uz mūsu pamatbiznesa attīstību būtu riskanti," norāda a/s Latvijas kuģniecība viceprezidents Raivis Veckāgans.

Akciju sabiedrība Latvijas kuģniecība 2008. gada pirmā pusgada laikā guvusi peļņu 42.1 miljona ASV dolāru apmērā.

Akciju sabiedrības Latvijas kuģniecība padomes priekšsēdētājs Uldis Pumpurs atzīst: „Ir ļoti svarīgi, lai kompānijas vadošais menedžements pie koncerna stratēģijas izpildes strādātu ciešā sadarbībā ar darbiniekiem, un esmu gandarīts, ka kopīgo pūliņu rezultātā mums izdodas realizēt tos stratēģiskā mēroga darba uzdevumus, kas izriet no kompānijas un tās akcionāru interesēm”.

Pārskata periodā pieauguši akciju sabiedrības Latvijas kuģniecība koncerna aktīvi, 2008. gada 30. jūnijā sasniedzot 897.5 miljonus ASV dolāru. Koncerna neauditētais pašu kapitāls perioda beigās bija 531.0 miljons ASV dolāru. Visas akciju sabiedrības akcijas atrodas publiskajā apgrozībā un ir iekļautas Rīgas Fondu biržas Oficiālajā sarakstā. 2008. gada pirmajā pusgadā akciju sabiedrības akcijas veidoja vislielāko apgrozījumu starp Rīgas Fondu biržā kotētajiem uzņēmumiem – biržā veikti 1 490 darījumi kopsummā ar 4.38 miljoniem akciju 4.75 miljonu latu vērtībā. 2008. gada 30. jūnijā akciju sabiedrības Latvijaskuģniecība akciju kapitalizācija Rīgas Fondu biržā sasniedza 246 000 000 latus.

Visrentablāko uzņēmumu spicē — holdingkompānijas un savu īpašumu pārdevēji. To liecina SIA Lursoft apkopotā informācija. Pērn rentabilitāti, lielāku par 200 %, uzrādīja viens uzņēmums, bet lielāku par 100 % - 5. Jārēķinās, ka augstā rentabilitāte tika vērtēta tikai uzņēmumiem, kuru gada apgrozījums nav bijis mazāks par 1 milj. Ls.

Faktiski uzņēmumu rentabilitāte, kas ir augstāka par 100 %, nozīmē, ka šīs kompānijas savus rentabilitātes rādītājus būtībā ir uzlabojušas ar ienākumiem no savā rīcībā esošajām citu pelnošu uzņēmumu akcijām vai arī kompānijai piederošu kapitāldaļu, īpašumu pārdošanas, kā arī korekcijām, kas saistītas ar īpašumu pārvērtēšanu atbilstoši tirgus cenām, secina SIA Lursoft pārstāvis Ainars Brūvelis.

Rentablākie uzņēmumi pēc neto rentabilitātes 2008. gadā

1.2006.gada pārskatu apstiprināšana.

1)Pieņemt zināšanai akciju sabiedrības Latvijas kuģniecība valdes, padomes un zvērināta revidentu ziņojumus.

2)Apstiprināt akciju sabiedrības Latvijas kuģniecība 2006.gada pārskatus:

a.akciju sabiedrības Latvijas kuģniecība 2006.gada pārskatu, kas sagatavots saskaņā ar Latvijas Republikas Gada pārskatu likuma prasībām;

b.akciju sabiedrības Latvijas kuģniecība” un tās meitas sabiedrību konsolidēto 2006.gada pārskatu, kas sagatavots saskaņā ar Starptautisko grāmatvedības standartu valdes izdotajiem Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem.

3)Akciju sabiedrības Latvijas kuģniecība koncerna mātes sabiedrības pārskata gada zaudējumus ieskaitīt iepriekšējo gadu nesegtajos zaudējumos.

Akciju sabiedrības Latvijas kuģniecība koncerna neto peļņa 2007. gadā sasniegusi 67 miljonus USD (29,8 milj. LVL), tādējādi divas reizes jeb par 33,3 miljoniem USD (14,7 milj. LVL) pārsniedzot analoga 2006. gada perioda rādītāju, liecina akciju sabiedrībass sniegtā informācija Rīgas Fondu biržā.

A/s Latvijas kuģniecība padomes priekšsēdētājs Uldis Pumpurs norāda, ka pozitīvie finanšu rezultāti 2007. gadā sasniegti, pateicoties koncerna vadības un darbinieku profesionālai un mērķtiecīgai darbībai, kā arī salīdzinoši augstajām tankkuģu tirgus frakts likmēm. U. Pumpurs uzsver: „Jebkura uzņēmuma galvenā vērtība pirmām kārtām ir cilvēki – zinoši un lojāli darbinieki. Tieši saliedēts komandas darbs mums palīdz veiksmīgi realizēt vienu no koncerna svarīgākajiem stratēģiskajiem mērķiem – tankkuģu flotes atjaunošanu. Neraugoties uz to, ka globāli ekonomisko procesu iespaidā kuģošanas nozarē 2008. netiek prognozēts kā viegls gads, flotes atjaunošanas programmas realizācija ļaus a/s Latvijas kuģniecība attīstīties un nostiprināt tās tradicionālo tirgus daļu. Jaunākas flotes uzturēšana ir gan ekonomiski efektīvāka, gan arī dod augstākus rezultātus par vecākas tonnāžas floti.”

Akciju sabiedrības Latvijas kuģniecība (LK) 2007. gada 6. augusta ārkārtas akcionāru sapulcē klātesošie akcionāri ar bloķēto balsu vairākumu nolēmuši neizskatīt jautājumu par esošās LK padomes atsaukšanu un jaunas padomes vēlēšanām, liecina uzņēmuma sniegtā informācija medijiem.

"Iespēja pārvēlēt akciju sabiedrības Latvijas kuģniecība padomi šodien netika izskatīta tā iemesla dēļ, ka, pārbaudot dažu akcionāru pārstāvju iesniegtos dokumentus reģistrācijai dalībai sapulcē, atklājās tieša un nepārprotama atsevišķu akcionāru saistība ar tām ārzonas kompānijām, kuras figurē LK valdes pagājušajā nedēļā Ekonomikas policijā iesniegtajos materiālos par LK finanšu resursu piesavināšanos un zaudējumu nodarīšanu vairāku desmitu miljonu ASV dolāru apjomā," norādīja AS Latvijas kuģniecība padomes priekšsēdētājs Uldis Pumpurs.

Tādējādi LK padomes locekļi turpinās darbu līdzšinējā sastāvā: padomes priekšsēdētājs Uldis Pumpurs, padomes priekšsēdētāja vietniece Olga Pētersone, padomes priekšsēdētāja vietnieks Andris Linužs, Pēteris Putniņš, Vladimirs Solomatins, Aldis Āķis, Laimonis Junkers, Vladimirs Krastiņš, Ansis Sormulis un Mamerts Vaivads.

Latvijas kuģniecība jau šodien sagatavojusi iesniegumu Valsts policijai, norādot uz iespēju, ka izkrāpšanā vainojamās personas mēģinājušas ietekmēt Venta Kodola darbību vai bijušas ieinteresētas viņa bojāejā.

Par to preses brīfingā informēja LK amatpersonas. AS Latvijas Kuģniecība padomes priekšsēdētājs Māris Gailis norādīja, ka uzņēmuma vadībai ir aizdomas, ka V. Kodola nāves gadījums saistīts ar viņa profesionālo darbību kompānijā nevis sadzīvi.

Db jau vēstīja, ka šodien mīklainos apstākļos gājis bojā AS Latvijas Kuģniecība pilnvarotais pārstāvis liela mēroga krāpšanas krimināllietas izmeklēšanā Vents Kodols. Viņa pamatpienākumi bija AS Latvijas Kuģniecība interešu pārstāvība kriminālprocesā par vairāku desmitu miljonu ASV dolāru izkrāpšanu no uzņēmuma 2003.-2005.gadā un tiesvedības nodrošināšana no AS Latvijas Kuģniecība piederošo vientipa kuģa kompāniju puses par zaudējumu piedziņu Apvienotajā Karalistē, informē Kuģniecība.

Kuģošanas kompānijas Latvijas kuģniecība plāno palielināt pamatkapitālu līdz 120 miljoniem eiro, emitējot jaunas akcijas slegtajā akciju emisijā, liecina paziņojums Nasdaq Rīga.

Paziņojumā teikts, ka pamatojoties uz akcionāra Vitol Netherlands B.V. (Vitol) pieprasījumu, jautājums par pamatkapitāla palileināšanu iekļauts ārkārtas akcionāru sapulcē, kas notiks 19.septembrī.

Akcionāru sapulcē plānots atbalstīt pamatkapitāla palielināšanu par 60 miljoniem eiro līdz 120 miljoniem eiro, emitējot jaunas akcijas slēgtajā (ne publiskajā) akciju emisijā ar mērķi refinansēt kuģošanas biznesa parādsaistības.

Jau vēstīts, ka Latvijas kuģniecība koncerns šogad pirmajā pusgadā strādāja ar 43,69 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 3% mazāk nekā 2016.gada attiecīgajā periodā, taču koncerns guva peļņu 8,597 miljonu eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš.

Akciju sabiedrība Latvijas kuģniecība (LK) 2007. gada pirmajā pusgadā strādājusi veiksmīgi, tīrajai peļņai sasniedzot 55,2 miljonus ASV dolāru, kas ir par 40 miljoniem ASV dolāru jeb 3,6 reizes vairāk nekā analogā periodā pērn, liecina koncerna nerevidētais saīsinātais konsolidētais finanšu pārskats. Šādu rezultātu nodrošināja gan peļņa no kuģu darbības, gan tankkuģu pārdošanas.

Būtiski, ka, salīdzinot ar 2006. gada pirmajiem sešiem mēnešiem, LK koncerna reisu ienākumi 2007. gada pirmajā pusgadā ir palielinājušies par 9,0 miljoniem ASV dolāru. Pozitīvo pārmaiņu pamatā ir LK flotes restrukturizēšana - pieaudzis jauno, ienesīgāko, kuģu skaits, kuru ienākumi ir daudz augstāki. Saskaņā ar LK valdes lēmumu par vidēja izmēra tankkuģu flotes turpmāko attīstību, kas paredz palielināt šī segmenta kravnesību par aptuveni 200 tūkstošiem tonnu, 2007. gada pirmajā pusgadā kopumā tika pārdoti, kā arī norakstīti metāllūžņos četri tankkuģi, savukārt jauno kuģu, kuru vecums ir mazāks par pieciem gadiem, skaits pieauga līdz desmit.

Visas LK koncerna flotes šī gada pirmajā pusgadā strādājušas ar peļņu, par 73% jeb 14,7 miljoniem ASV dolāru pārsniedzot 2006. gada pirmā pusgada rādītāju.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), izskatot a/s Ventspils nafta lūgumu veikt pārbaudi par Rīgas Fondu biržas (RFB) rīcību emitenta a/s Latvijas kuģniecība uzraudzībā, ir konstatējusi RFB darbības neatbilstību Latvijas likumu normām un nevienlīdzīgu attieksmi pret visiem emitentiem, Db informēja "Ventspls naftā". A/s Ventspils nafta ir patiesi gandarīta par šo FKTK lēmumu, kurš apliecina, ka Latvijas Republikā visiem emitentiem ir tiesības uz godīgu un objektīvu attieksmi. FKTK padomes lēmumā konstatēts, ka RFB valde, 2005.gada 2.februārī un 4.februārī pieņemot lēmumus par uzraudzības statusa piemērošanu un brīdinājuma izteikšanu a/s Latvijas kuģniecība saistībā ar informācijas nesniegšanu RFB par konkrētiem a/s Latvijas kuģniecība padomes locekļu kandidātiem pirms 2005.gada 11.februāra a/s Latvijas kuģniecība ārkārtas akcionāru sapulces, ir pārkāpusi Finanšu instrumentu tirgus likuma 27.pantu, nenodrošinot vienlīdzīgu attieksmi pret visiem RFB oficiālajā sarakstā iekļautajiem emitentiem. FKTK padome arī nolēmusi atcelt RFB valdes 2005.gada februārī pieņemto lēmumu par brīdinājuma izteikšanu a/s Latvijas kuģniecība. Minētais FKTK lēmums ļauj secināt, ka bijusī a/s Latvijas kuģniecība valde, izmantojot RFB nostāju, ir pieņēmusi virkni juridiski apšaubāmu lēmumu. A/s Ventspils nafta valdes priekšsēdētāja Olga Pētersone uzsver: “Mums ir patiess gandarījums, ka šajā jautājumā, kas RFB nepārdomātās rīcības dēļ veicināja prettiesisku lēmumu pieņemšanu no bijušās a/s Latvijas kuģniecība valdes puses un izraisīja lielu un nepamatotu publiskas ažiotāžas vilni, nodarot kaitējumu vairākām publiskām akciju sabiedrībām, ir ieviesta skaidrība. Taisnība ir uzvarējusi, parādot, ka visiem RFB emitentiem ir tiesības uz godīgu un vienlīdzīgu attieksmi no vērtspapīru tirgus uzraugošo institūciju puses.”

Akciju sabiedrība Latvijas kuģniecība šā gada 2. novembrī noslēgusi līgumus ar Korejas kuģu būves rūpnīcu Hyundai Mipo Dockyard Co., Ltd par vēl četru vidēja izmēra (MR) tankkuģu būvi, tādējādi realizējot uzņēmuma tankkuģu flotes turpmākās attīstības plānu, kas paredz šī segmenta kopējās kravnesības palielināšanu par aptuveni 200 tūkst. tonnu (DWT), liecina Latvijas kuģniecības sniegtā informācija medijiem.

Akciju sabiedrības Latvijas kuģniecība padome minētā projekta īstenošanu vienprātīgi atbalstījusi un konceptuāli piekritusi uzņēmuma piecu refrižeratorkuģu pārdošanai, lai iegūtos finanšu līdzekļus investētu modernu tankkuģu jaunbūvēs.

Par piemērotāko kuģu jaunbūvju projektu uzņēmuma flotes tālāko attīstības procesa virzīšanai akciju sabiedrības Latvijas kuģniecība kuģošanas speciālistu darba grupa atzina Hyundai Mipo Dockyard Co., Ltd piedāvājumu, kā pozitīvu faktoru atzīmējot arī līdzšinējo abu uzņēmumu veiksmīgo sadarbību – 2007. gada laikā a/s Latvijas kuģniecība no rūpnīcas saņēma četras 37 000 kravnesības tonnu ledus klases tankkuģu jaunbūves.

AS Latvijas kuģniecība 2008. gada deviņu mēnešu neauditētais konsolidētais finanšu pārskats liecina, ka koncerns guvis 65.6 miljonu ASV dolāru neto peļņu, par 1.7 miljoniem pārsniedzot pagājušā gada analoga perioda rādītāju, liecina uzņēmuma paziņojums Rīgas Fondu biržā.

Pozitīvos Latvijas kuģniecība saimnieciskās darbības rezultātus nodrošināja gūtā peļņa no kuģu darbības (49.6 miljoni ASV dolāru) un veiksmīgi realizētās piecu novecojušu kuģu pārdošanas (45.2 miljoni ASV dolāru).

AS Latvijas kuģniecība aktīvi pārskata periodā ir pieauguši, 2008. gada 30. septembrī sasniedzot 928.8 miljonus ASV dolāru. Koncerna pašu kapitāla vērtība perioda beigās bija 552.8 miljoni ASV dolāru, bet pelņa uz vienu akciju, neraugoties uz izteikti nelabvēlīgo situāciju globālajos akciju tirgos, veidoja 0.34 ASV dolārus, salīdzinot ar 0.32 ASV dolāriem analogā 2007. gada periodā.

2008. gada septembra beigās a/s Latvijas kuģniecība komerciālajā vadībā esošajā flotē ietilpa 33 tankkuģi, divi gāzvedējkuģi un viens sauskravu kuģis. Pārskata periodā a/s Latvijas kuģniecība ir pārdevusi trīs novecojušus tankkuģus, divus refrižeratorkuģus, saņēmusi no Horvātijas kuģu būves rūpnīcas jaunbūvēto kuģi Salacgrīva, kā arī turpināja ekspluatēt laika nomā trīs citiem kuģu īpašniekiem piederošus tankkuģus.

Piektdien, 5. septembrī Horvātijas kuģu būves rūpnīcā 3. Maj norisināsies pēdējā no desmit šajā kuģu būves rūpnīcā pasūtītajiem Latvijas kuģniecības kuģiem jaunbūves vārda došanas un ūdenī nolaišanas ceremonija.

Kuģim tiks dots Latvijas jūrniecības šūpuļa – pilsētas Ainaži vārds, un kļūt par tā krustmāti Latvijas kuģniecība ir aicinājusi Ainažu jūrskolas muzeja direktori Ivetu Erdmani, kura ar savu entuziasmu un profesionālajām zināšanām devusi būtisku ieguldījumu Latvijas jūrniecības vēstures un tradīciju saglabāšanā. Plānots, ka svinīgajā ceremonijā piedalīsies arī Valsts prezidents Valdis Zatlers. Jauno tankkuģi paredzēts nodot ekspluatācijā līdz šā gada beigām. Tankkuģa jaunbūves vārda došanas un ūdenī nolaišanas ceremonija iecerēta Valsts prezidenta un Latvijas uzņēmēju delegācijas vizītes, kā mērķis ir ekonomiskās sadarbības veicināšana ar Horvātiju, laikā. Īstenojot tankkuģu atjaunošanas programmu, Latvijas kuģniecība ir attīstījusi veiksmīgu sadarbību ar Horvātijas kuģu būvētavu 3. Maj un realizējusi apjomīgu investīciju programmu: 2004. gada beigās Latvijas kuģniecība noslēdza aizdevuma līgumu 360 miljonu ASV dolāru apjomā ar Eiropas vadošo banku sindikātu, kas paredz 14 tankkuģu jaunbūvju, tostarp arī desmit Horvātijas kuģu būvētavā pasūtīto tankkuģu, projekta finansēšanu. Apmēram 70 % no projekta kopējās summas veido banku aizdevumi, savukārt pārējos 30 % finansē Latvijas kuģniecība no pašu līdzekļiem.

Akciju sabiedrības Latvijas kuģniecība (vienotais reģ. nr. 40003021108,

juridiskā adrese: Elizabetes iela 1, Rīga, LV-1807) valde sasauc un paziņo, ka a/s“Latvijas kuģniecība kārtējā akcionāru sapulce notiks 2007.gada 25.aprīlī plkst. 11.00, viesnīcā Monika Centrum Hotels, Elizabetes ielā 21, Rīgā, LV-1010.

Darba kārtība:

1.2006.gada pārskatu apstiprināšana.

2.Revidenta ievēlēšana 2007.gada pārskatu revīzijai.

Akcionāru reģistrēšanās sapulces dienā - 2007.gada 25.aprīlī - no plkst. 10.00 līdz 11.00 akcionāru sapulces norises vietā.

Akcionāri var piedalīties sapulcē personiski vai ar savu likumisko pārstāvju vai pilnvarnieku starpniecību:

akcionāriem, kuru akcijas ir iegrāmatotas finanšu instrumentu kontā (vērtspapīru kontā) kredītiestādē vai ieguldījumu brokeru sabiedrībā, reģistrējoties jāuzrāda pase vai cits personu apliecinošs dokuments un finanšu instrumentu konta (vērtspapīru konta) turētāja izsniegta kvīts, ar kuru apliecināta akciju bloķēšana.

Akciju sabiedrības Latvijas kuģniecība (LK) šā gada deviņu mēnešu peļņa pēc nodokļu nomaksas sasniegusi 30,2 miljonus LVL, kas ir 2,6 reizes vairāk nekā analogā periodā pērn, liecina akciju sabiedrības snietā informācija Rīgas Fondu biržā.

Par 74 % jeb 10,6 miljoniem LVL, salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo laika posmu, palielinājusies peļņa no kuģu darbības, veidojot 25,1 miljonus LVL. Koncerna flotes papildināšana ar kuģu jaunbūvēm nodrošinājusi akciju sabiedrības Latvijas kuģniecība aktīvu pieaugumu 78,3 miljonu LVL apmērā, savukārt uzņēmuma neauditētais pašu kapitāls 2007. gada 30. septembrī bija 228,9 miljons LVL jeb 1,14 LVL uz vienu akciju.

Šādus akciju sabiedrības Latvijas kuģniecība 2007. gada deviņu mēnešu saimnieciskās darbības finanšu rezultātus šodien, 28. novembrī, izskatīja un pieņēma zināšanai uzņēmuma padome.

Akciju sabiedrības Latvijas kuģniecība valdes priekšsēdētājs Imants Sarmulis uzskata, ka koncerna tankkuģu flotes labo finansiālo rezultātu pamatā ir optimāla dažādu frakts veidu iespēju izmantošana, tās kombinējot atbilstoši kravu pārvadājumu tirgus apstākļiem. „Turklāt būtisks faktors peļņas rādītāju kāpumā ir tankkuģu flotes atjaunošanas rezultātā pieaugušās frakts likmes, kā arī labvēlīgā tirgus situācija” uzsver Imants Sarmulis.

Daudzu Ventspils tranzītbiznesa uzņēmumu līdzīpašnieks uzņēmējs Oļegs Stepanovs šodien publicētā intervijā laikrakstā Dienas bizness norāda, ka tuvākā nākotnē Kālija parka termināli varētu pārdot Baltkrievijas un Krievijas kompānijām, lai nodrošinātu kālija sāls kravu plūsmu caur Ventspili.

Tāpat viņš izklāsta savu skatījumu par faktu, ka ir atzīts par vienu no aizdomās turamajiem kriminālprocesā, kas tika sākts 2005.gadā par krāpšanu lielā apmērā attiecībā pret LK un tās meitasuzņēmumiem, kā rezultātā LK ir zaudējis ap 29,1 miljonu ASV dolāru. O. Stepanovs uzskata, ka šis process ir saistīts ar gaidāmo tiesvedību pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu. Intervijā O. Stepanovs atklāj t.s. tranzītkara iemeslus, un atklāj aptuveno Ventspils tranzītzbiznesa aktīvu vērtību, kas savstarpējo konfliktu rezultātā ir strauji kritusies. Db.lv piedāvā iepazīties ar visu interviju, ko O. Stepanovs sniedzis laikrakstam.

2005. gada 11.februārī, neskatoties uz AS “Latvijas kuģniecība” Valdes paziņojumu par 2005. gada 11. februārī plānotās ārkārtas akcionāru sapulces atcelšanu, ziņu aģentūras BNS un LETA ir izplatījušas informāciju, ka AS “Latvijas kuģniecība” ārkārtas akcionāru sapulce notiek paredzētajā laikā un vietā un to notur AS “Ventspils nafta”. Tostarp minētajā sapulcē ir pieņemts lēmums ievēlēt AS “Latvijas kuģniecības” Padomi 10 cilvēku sastāvā. Ņemot vērā AS “Latvijas kuģniecība” 2005. gada 10. februāra paziņojumu par plānotās sapulces atcelšanu, ir neskaidra situācija par akcionāru sapulces noturēšanas un pieņemto lēmumu likumību. Ņemot vērā augstāk minēto ir iestājušies emitentu darbību ietekmējoši apstākļi, kas varētu apdraudēt ieguldītāju intereses. Tāpēc, pamatojoties uz biržas noteikumu “Par finanšu instrumentu iekļaušanu un tirdzniecību biržas regulētajos tirgos” 31.2.4.punkta 6. apakšpunktu un 31.2.1., lai vērstu investoru uzmanību neskaidrajai situācijai, Rīgas Fondu birža valde ir pieņēmusi lēmumu no 2005. gada 11. februāra plkst.13:30 piemērot AS “Latvijas kuģniecība” Uzraudzības statusu. Uzraudzības statuss AS “Latvijas kuģniecība” tiek noteikts līdz brīdim, kamēr attiecībā uz minētajiem apstākļiem, tai skaitā AS “Latvijas kuģniecība” padomes un valdes sastāva maiņu, tiks pieņemts kompetentu valsts institūciju lēmums un tas būs stājies likumīgā spēkā.

Rīgas apgabaltiesa vakar noraidīja SIA «Vestbalt» pārsūdzību par prasības nodrošināšanu civilprocesā pret AS «Latvijas kuģniecība» (Kuģniecība), aģentūru LETA informēja Rīgas apgabaltiesas pārstāvis Raimonds Ločmelis.

Tiesas kolēģija atzinusi, ka pirmās instances tiesas tiesnese ir pieņēmusi lietas apstākļiem atbilstošu lēmumu, bet blakus sūdzībā norādītie argumenti nevar būt par pamatu lēmuma atcelšanai. Lēmums nav pārsūdzams.

Vestabalt tiesā prasa no Latvijas kuģniecības piedzīt 101 000 eiro

Jau ziņots, ka tagad tiks lemts par tālāko civilprocesa skatīšanas gaitu Ziemeļu rajona tiesā.

«Vestabalt» cēlusi prasību Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā pret «Latvijas kuģniecību» (Kuģniecība), lūdzot atzīt par noslēgtu starpniecības līgumu starp abām pusēm un piedzīt no «Latvijas kuģniecības» starpniecības maksu 101 000 eiro apmērā, liecina paziņojums biržai «Nasdaq Riga».

UZŅĒMUMS PILNSAPULCES NORISES DATUMS, LAIKS, VIETA IZSKATĀMIE JAUTĀJUMI a/s "Latvijas kuģniecība" (kārtējā pilnsapulce) 2003.gada 30.maijā, plkst. 11.00, "Park Hotel Rīdzene" zālē "Bastejs", Reimersa ielā 1, Rīgā 1. 2002.gada pārskatu apstiprināšana;

2. Valdes locekļu atbrīvošana no atbildības par darbību 2002.gadā;

3. Budžeta un darbības plāna 2003.gadam apstiprināšana;

4. Zvērināta revidenta un auditorfirmas 2003.gada mātes uzņēmuma un koncerna revīzijai ievēlēšana;

5. Darbības stratēģijas līdz 2010.gadam apstiprināšana;

6. Pastāvīgās mantas vērtēšanas komisijas priekšsēdētāja apstiprināšana;

7. Pastāvīgās mantas vērtēšanas komisijas nolikuma apstiprināšana;

8. Izmaiņas Valdes sastāvā;

9. Izmaiņas Padomes sastāvā;

10. Grozījumi a/s “Latvijas kuģniecība” Statūtos;

11. Citi jautājumi.

Māris Gailis Augstākajā tiesā iesniedza pierādījumus un pieteikumu pret Latvijas kuģniecību par zaudējumu nodrošināšanu 2,8 milj. Ls apmērā. Latvijas kuģniecība jau trešo reizi tiesā prasot apķīlāt vairāku bijušo uzņēmuma padomes un valdes locekļu, tostarp bijušā padomes priekšsēdētāja M.Gaiļa, nekustamos īpašumus, uzņēmumu kapitāldaļas, kustamo mantu, kā arī naudas līdzekļus, norādīts paziņojumā.

M.Gailis izvirzītos pārmetumus pilnībā noraida, par ko tiesā ir iesniedzis pierādījumus un zaudējumu nodrošinājuma pieteikumu.

«Ņemot vērā, ka tiesa jau divas reizes nolēmusi, ka nav pamata uzlikt man prasības nodrošinājumu, bet Latvijas kuģniecība to mērķtiecīgi cenšas panākt, man nebija citas izvēles. Šobrīd mans īpašums un naudas līdzekļi nav apķīlāti kā prasības nodrošinājums, tomēr, ja tiesa nolems to piemērot, iespējams, kādā brīdī vairs nevarēšu pildīt savas saistības un man nāksies ciest ievērojamus finansiālus zaudējumus,» M. Gailis.

Pieteikuma mērķis esot pasargāt personu no pilnīgas finansiālas iznīcināšanas, pirms konkrētajā lietā stājies spēkā galīgais tiesas lēmums. «Uzskatu, ka Latvijas kuģniecības apsūdzības un prasības apķīlāt manus īpašumus un naudas līdzekļus ir absolūti nepamatotas. Savas darbības laikā, vadot Latvijas kuģniecības padomi, esmu strādājis pēc labākās sirdsapziņas. Paralēli pieteikumam par zaudējumu nodrošināšanu, esmu tiesai iesniedzis arī argumentētu un detalizētu rakstisku paskaidrojumu, kas pastāvošajā tiesvedībā atspēko Latvijas kuģniecības apsūdzības,» savā paziņojumā piebilst M.Gailis.