Keramisko izstrādājumu ražotājs a/s Lode ekonomisko apsvērumu dēļ ir apturējis ražošanu visās četrās uzņēmuma ražotnēs.

A/s Lode meitasuzņēmuma SIA Kalnciema ķieģelis ražotne Kalnciemā, Jelgavas rajonā, ražošanu pārtrauca jau oktobra sākumā. Toreiz a/s Lode valdes priekšsēdētājs Jānis Slesars pavēstīja, ka keramikas izstrādājumu ražošana jāpārtrauc, jo uzņēmumam ir pārāk lieli izdevumi ceļa uzturēšanai uz karjeru, kā arī tādēļ, ka pieejamie māli ļauj izgatavot ierobežotu produkcijas sortimentu. Bija arī plānots, ka daļa darbinieku, kas strādā Kalnciema rūpnīcā, varēs turpināt darbu pērn atvērtajā a/s Lode rūpnīcā Cenu pagasta Ānē. Novembrī tika pārtraukta ražošana Līvānos, no darba atlaižot 76 darbiniekus. Taču tagad jau slēgtas visas četras a/s Lode meitasuzņēmumu ražotnes - gan uzņēmuma visvecākā - Liepas ražotne, kas darbojās kopš 1958. gada, gan vēl pagājušajā gadā atvērtā Ānes ražotne, kurā ieguldītas vairāk nekā 8 miljonu latu investīcijas, Db pastāstīja J. Slesars. Ražošanas apturēšana skaidrojama ar straujo pieprasījuma kritumu būvniecības nozarē, kā arī vispārējo ekonomisko situāciju valstī. A/s Lode Latvijā nav konkurenti, un šis ir vienīgais uzņēmums, kas ražo ķieģeļus, taču pašlaik arī šis uzņēmums bija spiests apturēt ražošanu.

2007. gada 20. jūlijs - Lode A/S, Baltijas keramisko celtniecības materiālu ražotājs, kurš ir reģistrēts Rīgas fonda biržas brīvajā sarakstā, šodien ir paziņojis, ka konsorcijs, ko vada grieķu uzņēmējs George Tsatsos un privātais kapitāla fonds, ko pārvalda Capital International ir ieguvis vairāk kā 82% Lode akciju.

Kiprā dibināta sabiedrība Lode Holdings Limited, kuras dibinātāji ir George Tsatsos, CIPEF un citi investori, nopirka no Lodes deviņiem ilglaicīgiem investoriem 1,842,315 no Lodes 2,225,138 akcijām par cenu LVL 8.99 par vienu akciju.

Kā to prasa RFB noteikumi, Lode Holdings izteiks obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu par atlikušajām 382,823 Lodes akcijām, nosakot vienas akcijas cenu LVL 8.99.

Lodei pieder četras rūpnīcas Latvijā, kas ražo apdares ķieģeļus, celtniecības ķieģeļus, keraterm blokus un citus materiālus. Lielāko daļu savas saražotās produkcijas Lode pārdod Latvijā, tomēr daudzi produkti tiek eksportēti arī uz Poliju, Krieviju, Lietuvu, Igauniju un Ukrainu.

Baltijas keramisko celtniecības materiālu ražotājs Lode, kurš ir reģistrēts Rīgas fonda biržas (RFB) brīvajā sarakstā, pirmdien ir paziņojis, ka konsorcijs, ko vada grieķu uzņēmējs George Tsatsos un privātais kapitāla fonds, ko pārvalda Capital International ir ieguvis vairāk kā 82% Lode akciju, samaksājot 16,562 miljonus latu.

Kā to prasa RFB noteikumi, Lode Holdings izteiks obligāto akciju atpirkšanas

piedāvājumu par atlikušajām 382 823 Lodes akcijām, nosakot vienas akcijas cenu LVL 8,99.

Lodei pieder četras rūpnīcas Latvijā, kas ražo apdares ķieģeļus, celtniecības

ķieģeļus, keraterm blokus un citus materiālus. Lielāko daļu savas saražotās produkcijas Lode pārdod Latvijā, tomēr daudzi produkti tiek eksportēti arī uz Poliju, Krieviju, Lietuvu, Igauniju un Ukrainu.

Šajā darījumā IBS Prudentia Financiers, Liepa, Skopina/BORENIUS un AS SEB Latvijas Unibanka konsultēja un atbalstīja pārdevējus. Savukārt, Lode Holdings konsultanti un atbalstītāji bija Allen & Overy un SIA Soreinen law Offices, finansējumu nodrošināja AS Hansabanka.

Pēc apgrozījuma lielākās kompānijas Cēsu apkaimē ir saistītas ar kokapstrādi, alus ražošanu, lauksaimniecību. Cēsu apkārtējos novados jau vēsturiski nav bijusi attīstīta liela mēroga rūpnieciskā ražošana, kas, īpaši padomju periodā, nepagāja secen daudziem citiem Latvijas reģioniem.

Arī šobrīd uzņēmējdarbības attīstība Cēsu apkaimē galvenokārt ir saistīta ar pakalpojumu sniegšanu, tradicionāli attīstīta ir alus ražošanas nozare (Cēsis, Piebalga).

Viens no lielākajiem industriāli ražojošajiem uzņēmumiem reģionā ir Priekuļu novada Liepā esošais ķieģeļu ražotājs SIA Lode, bet kokapstrādes nozarē flagmanis ir SIA Staļi; tie abi ieņem vietas Cēsu un apkaimes novadu lielāko uzņēmumu pirmajā desmitniekā. Šie uzņēmumi, līdzīgi citiem ražotājiem, spējuši noturēties tirgū un arī panākt izaugsmi, pateicoties aktivitātēm eksporta tirgos.

SIA Staļi, kas līdz šim bijis viens no lielākajiem līmētās koka produkcijas un koka logu un durvju ražotājiem, šogad pievērsies arī koksnes granulu ražošanai, pirms pāris mēnešiem atverot jaunu granulu rūpnīcu savā ražošanas kompleksā Priekuļu pagastā. Granulu ražotnes izveidē uzņēmums ieguldījis pusmiljonu eiro (apm. 354 tūkst. latu), informē SIA Staļi izpilddirektors Jānis Lasmanis.

Šajā būvniecības sezonā iedzīvotāji daudz lielāku uzmanību pievērš būvmateriālu kvalitātei un tikai pēc tam cenai, kas ir jauna tendence, novērojis keramisko būvmateriālu ražotājs Baltijas valstīs SIA “Lode”.

Ja iepriekšējos gados iedzīvotāji labprātāk izvēlējās lētākos būvmateriālus, kvalitāti atstājot otrajā plānā, tad pirmo reizi daudzu gadu gaitā var vērot izmaiņas, kad kvalitāte guvusi virsroku un izmaksas nonākušas sekundārā lomā.

“Jau gadiem cilvēki vienmēr pirkuši vislētākos pieejamos materiālus, nedomājot par to, vai ilgtermiņā izvēlētais būvmateriāls kalpos tik kvalitatīvi kā nepieciešams, taču šogad šī tendence mainījusies un esam novērojuši, ka tieši kvalitāte un materiālu ilgmūžība ir priekšnoteikums, lai izvēlētos kādu ražojumu,” saka SIA “Lode” mārketinga un pārdošanas daļas direktors Valdis Zariņš.

Viens no skaidrojumiem varētu būt tas, ka dažādo Covid-19 pandēmijas ierobežojumu dēļ, iedzīvotāji atlikuši savus ceļojumus, tādējādi veidojušies papildu naudas uzkrājumi, kurus iespējams investēt pagalmu labiekārtošanai un, piemēram, ģimenes māju būvniecībai. “Mēs arvien vairāk redzam, ka cilvēki vēlas uzlabot savus dzīves apstākļus, tādēļ steidz pirkt gan būvmateriālus,” secina V.Zariņš.

Lielākais keramisko būvmateriālu ražotājs Baltijas valstīs Lode un SEB banka 2009. gada jūnijā vienojās par saistību restrukturēšanu, tādējādi nodrošinot uzņēmumam iespēju saglabāt savu darbību arī ekonomikas lejupslīdes laikā.

Lode, atbalstīta no sava akcionāra Lode Holdings Limited puses, ar banku noslēdza līgumu par grozījumiem esošā kredīta atmaksas grafikā, pagarinot kredītu atmaksas termiņu, liecina Lodes paziņojums.

2008. gada februārī SEB banka piešķīra Lodei 4 miljonu latu kredītlīniju apgrozāmajiem līdzekļiem. Pēc veiktās kredītu restrukturizācijas kredītlīnijas atmaksa ir pagarināta uz 2 gadiem, kas nodrošina uzņēmumam izmantotās kredītlīnijas atmaksu veikt tikai 2011. gadā.

2006. gada decembrī Lodei tika piešķirti ilgtermiņa investīciju kredīti Ānes ražotnes celtniecībai un Liepas 4. līnijas modernizācijai vairāk kā 9.5 miljonu eiro apmērā, ko uzņēmums atmaksāja līdz 6.6 miljoniem eiro. Kredītu restrukturizācijas rezultātā Lodei ir piešķirtas kredīta pamatsummas maksājumu brīvdienas līdz 2011. gada aprīlim.

Māla ķieģeļu, flīžu un citu apdedzināto būvmateriālu ražotājs SIA Lode samazinās pamatkapitālu, liecina Lursoft informācija.

Uzņēmums norāda, ka tā vienīgais dalībnieks Lode Holdings Limited pieņēmis lēmumu par uzņēmuma pamatkapitāla samazināšanu par 10,5 miljoniem eiro. Ražošanas uzņēmuma pamatkapitāls tiks samazināts, dzēšot 10,5 miljonu uzņēmuma daļas, kā rezultātā tā pamatkapitāls pēc samazināšanas būs 17,322 miljoni eiro.

Kreditori, kas vēlas saņemt nodrošinājumu, var pieteikt savus prasījumus Lode juridiskajā adresē Lodes ielā 1, Liepā, Priekuļu novadā.

Neskatoties uz to, ka Lode 2013. gadā piedzīvoja apgrozījuma kāpumu, tā joprojām darbojās ar zaudējumiem. Pārskata gadā Lode apgrozīja 10,845 miljonus eiro, turpretim 2012. gadā tā apgrozīja 9,741 miljonu eiro.

Akciju sabiedrības AS LODE ārkārtas akcionāru pilnsapulce tiek pārcelta no 2007.gada 11.jūnija uz 2007.gada 28.jūniju plkst. 10.oo Rīgā, Vaļņu ielā 11, 5.stāvā AS SEB Latvijas Unibanka konferenču centrā.

Darba kārtībā:

Par AS LODE padomes pārvēlēšanu.

Akcionāru reģistrācija notiks pilnsapulces dienā 2007.gada 28.jūnijā no plkst.

9.oo - 9.45 AS SEB Latvijas Unibanka konferenču centrā.

AS LODE akcionāri var pieteikt akciju bloķēšanu savam vērtspapīru konta turētājam ne vēlāk kā līdz 2007.gada 18.jūnijam (darba dienas beigas).

Ar pilnsapulcē apspriežamā jautājuma lēmuma projektu AS LODE akcionāri varēs iepazīties AS LODE sekretariātā no 2007.gada 13.jūnija līdz 27.jūnijam katru darba dienu no plkst. 10.oo līdz 16.oo “

AS LODE valde

FKTK ir saņēmusi iesniegumu atļaujai izteikt AS Lode akciju atpirkšanas piedāvājumu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija paziņo, ka 03.08.2007 ir saņēmusi izskatīšanai AS Lode akcionāra LODE Holdings Limited iesniegumu atļaujas izteikt AS Lode obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu saņemšanai. Vienas akcijas atpirkšanas cena pēc prospektā minētās informācijas ir noteikta Ls 8,99.

Akciju atpirkšanas piedāvājumu AS Lode akcionāri var pieņemt sešdesmit deviņu dienu laikā, skaitot no nākamās dienas pēc sludinājuma par akciju atpirkšanas piedāvājumu publicēšanas laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

Akciju atpirkšanas piedāvājums ir spēkā tikai pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas lēmuma par atļauju izteikt minēto akciju atpirkšanas piedāvājumu pieņemšanas.

Atklājumi un inovācijas vislabāk rodas tad, kad apstākļi ir spiedīgi. Tā arī būvmateriālu ražotāja SIA Lode Krievijas eksporta tirgus vietā atvērusi durvis uz Somiju, dibinot kopuzņēmumu Lode Finland, bet, gāzes cenām turpinot augt, nolemts mēģināt pārdot neapdedzinātu produkciju.

Vairāk par biznesa pavērsieniem un iecerēm CO2 neitrālas būvniecības virzienā Dienas Biznesa saruna ar SIA Lode valdes locekli Valdi Zariņu.

Fragments no intervijas

Ķieģeļu apdedzināšanai izmanto gāzi. Kā jums veicās kopš pērnā rudens?

Lode pastāv jau 60 gadu, bet tik dramatiski skarbi nav bijis laikam nekad. Vienmēr esam ar izdomu reaģējuši uz tirgus izaicinājumiem, un šķiet, ka arī šoreiz būs izdevies burtiski izlīst caur adatas aci. Pirmais lielais trieciens tieši Lodei bija energoresursu cenas, kas sāka kāpt jau 2021. gada nogalē. Proti, ja gada sākumā maksājām 12 eiro par kubikmetru gāzes, tad gada beigās bija jau 100 eiro. Skaidrs, ka Krievijas iebrukums Ukrainā, līdzībās runājot, bija kā eļļa ugunī, ja raugāmies tieši uz mūsu produkcijas noietu un pašizmaksas izmaiņām.

Būvmateriālu ražotājs SIA "Lode" plāno palielināt tirgus daļu Latvijā, taču pagaidām kompānijai lielākais produkcijas realizācijas tirgus ir Lietuva, sacīja "Lodes" valdes loceklis Valdis Zariņš.

Viņš norādīja, ka Latvijā uzņēmums pārdod apmēram 15% produkcijas, kamēr pārējo eksportē.

"Dažkārt mums pašiem ir brīnums, kādēļ mājās netiekam tik augsti novērtēti. Tas ir retorisks jautājums, pie kā mēs strādājam ar arhitektiem, būvniekiem, visiem tiem, kuri ir iesaistīti jaunu būvju radīšanā. Stāstām par to, kas Eiropas redzējumā ir prioritārie faktori veselīgam mikroklimatam un energotaupībai ēkas iekšpusē. Keramikas lietošana tam ir veiksmīgs risinājums," sacīja Zariņš.

Viņš piebilda, ka uzņēmumam galvenais eksporta tirgus ir Lietuva, tostarp no Jelgavas novada Ānes ražotnes keramiskajiem blokiem aptuveni 85% tiek pārdoti Lietuvā, 10% - Polijā un tikai 5% - Latvijā.

Keramisko būvmateriālu ražotājs Baltijā SIA Lode pērn uzlabojis finanšu rādītājus, liecina iesniegtais gada pārskats Lursoft.

Lode jau sesto gadu pēc kārtas uzlabo neto apgrozījumu, kas pērn sasniedza jau 11,946 miljonus eiro. Pagājušais gads bija jau septītais, ko Lode aizvadīja bez peļņas gūšanas, pērn uzņēmuma zaudējumi bija 116,621 tūkstotis eiro. Jāatzīmē, ka Lodes koncerna neto apgrozījums 2014. gadā bija 14,1 miljons eiro, kas ir par 10% vairāk nekā 2013. gadā.

Lursoft rīcībā esošā informācija rāda, ka Lode 2014. gadā veica 286,01 tūkstoša lielus nodokļu maksājumus valsts kopbudžetā.

Lode jau vairāk nekā 50 gadus ražo keramiskos būvmateriālus – apdares un celtniecības ķieģeļus, blokus Keraterm, klinkera bruģi, kā arī citus ķieģeļiem līdzīgus keramiskos elementus. Uzņēmums veic arī māla karjeru apsaimniekošanu un māla ieguvi, nodrošinot ražošanu ar būtiskāko izejvielu.

Otrdien Rīgas Doma torņa smailē atjaunotā zeltījumā atgriezies restaurētais gailis un lode, ko alpīnisti pirms mēneša nocēla, lai restauratori varētu veikt abu priekšmetu virsmu attīrīšanu, speciālo apstrādi, bojājumu novēršanu un zeltījuma atjaunošanu.

Restauratori lodē atrada kapsulu ar vēstījumu un vienu padomju rubli. Vēstījums datēts ar 1985.gadu, kad vairāk nekā 400 gadus vecā Rīgas Doma torņa lode tika restaurēta pēdējo reizi, bet gaili togad nomainīja pret speciāli izgatavotu kopiju, informē Arčers pārstāvji.

Arī pēc 30 gadiem atjaunotajā lodē ievietots Rīgas Doma un būvnieku vēstījums nākamajām paaudzēm, kā arī laikmeta liecība – viena lata sudraba jubilejas monēta Rīgas Doms, ko Latvijas Banka 2011.gadā laida klajā, atzīmējot 800 gadu, kopš likts pamatakmens Rīgas Domam.

Būvnieki savā vēstījumā turpina iepriekšējo Doma atjaunotāju ieceri nodot vēstījumu par vēsturiskajā būvē veiktajiem atjaunošanas darbu veidiem un apjomiem. Vēstījumā iekļauta arī norāde par to, ka 2015.gada maijā būvnieki kopā ar baznīcas pārstāvjiem Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas īpašumā Viļķenes pagastā iedēstīja ozolu un priežu jaunaudzi, lai izaugtu nākotnes lietaskoki Doma un citu Latvijas dievnamu atjaunošanai.

Ķieģeļu ražotājai SIA Lode mainījies vadītājs, liecina Lursoft dati.

Iepriekšējam valdes priekšsēdētājam Ričardam Mihaelam Beikeram (Richard Michael Baker) pilnvaru termiņš beidzās 13.martā, bet jauns valdes priekšsēdētājs iecelts pagājušajā nedēļā, 13.jūnijā. Par SIA Lode jauno valdes priekšsēdētāju kļuvis Polijas iedzīvotājs Pavels Radziecaks (Pawel Radzieciak), kuram šis ir pirmais amats Latvijā reģistrētā uzņēmumā.

SIA Lode reģistrēta 1991.gadā un pieder Kiprā reģistrētajam Lode Holdings Limited. Pārskatu par aizvadīto gadu uzņēmums vēl nav iesniedzis, taču 2011.gadā tā apgrozījumu veidojuši 6,313 miljoni latu, bet zaudējumus – 1,033 miljoni latu.

Ražošanas uzņēmuma SIA Lode pamatkapitāls tiks samazināts par 8,3 miljoniem eiro, liecina paziņojums Latvijas Vēstnesī.

Tā rezultātā SIA Lode pamatkapitāls pēc samazināšanas būs 9,009 miljoni eiro.

Uzņēmums Lode ražo keramiskos būvmateriālus. Šobrīd Lodei ir divas ražotnes, kas aprīkotas ar tehnoloģijām, lai nodrošinātu keramisko materiālu - ķieģeļu, apdares elementu, bruģa un celtniecības bloku KERATERM ražošanu.

Lodes rūpnīca Priekuļu novada Liepā darbojas no 1958. gada. Sākotnēji rūpnīcu cēla, lai ražotu drenu caurules. Tās tika ražotas no 1963. līdz 1980. gadam, bet jau 1968. gadā tika uzsākta arī māla ķieģeļu ražošana, kas aizvien turpinās. Savu produkciju Lode realizē Latvijā, kā arī eksportē uz Lietuvu, Igauniju, Poliju, Krieviju u.c. valstīm.

Lasi Vēl:

Kā top?: Keramiskie celtniecības bloki Keraterm

Keramikas izstrādājumu ražotāja a/s Lode meitasuzņēmuma SIA Kalnciema ķieģelis ražotne Kalnciemā, Jelgavas rajonā, oktobra sākumā plāno pilnībā pārtraukt ražošanu, ziņo jelgavniekiem.lv.

Pēc SIA Kalnciema ķieģelis iesniegtajiem datiem, patlaban Kalnciema ražotnē strādā 88 darbinieki, un ir iespējams, ka oktobra sākumā no darba tiks atlaisti 55 darbinieki, informējis Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Jelgavas filiāles vadītājs Māris Narvils.

Daļai ražotnes darbinieku piedāvās iespēju turpināt darbu otrajā, pērn atvērtajā, Kalnciema ķieģeļa ražotnē, Cenu pagasta Ānes ciemā. Tur a/s Lode meitasuzņēmums pārbūvēja un augsti tehnoloģiskās ražošanas līnijās ieguldīja gandrīz 6 miljonus latu, bet iegādāto iekārtu ražošanas jauda ir 160 000 kubikmetru gadā, kā liecina uzņēmuma paziņojums Rīgas fondu biržas arhīvos.

Augusta sākumā Jelgavas rajona Ānē Baltijā lielākā keramisko būvmateriālu ražotāja a/s Lode atvērs jaunu rūpnīcu, kurā ražos keramiskos blokus Keraterm un celtniecības ķieģeļus, liecina a/s Lode biržai sniegtā informācija.

A/s Lode Ražošanas attīstības un tehnoloģiju direktors Jānis Kļaviņš informē, ka augustā varētu sākties pirmās produkcijas izlaide jaunajā rūpnīcā. Tās būvniecībā un tehnoloģijās ieguldīti vairāk nekā 10 miljoni EUR kredītlīdzekļu, kā arī a/s pašu peļņa. Rūpnīcas jauda būs 160 000 kubikmetru keramisko bloku un celtniecības ķieģeļu gadā. Keraterm bloki būs paredzēti dažādiem sienu biezumiem. „Lai elastīgi reaģētu uz jebkurām tirgus svārstībām, ražotnē pārmaiņus varēs ražot kā blokus, tā celtniecības ķieģeļus,” norāda J. Kļaviņš.

Tā ir ceturtā akciju sabiedrībai piederošā ražotne. Pārējās ražotnes atrodas Cēsu rajona Liepā, Preiļu rajona Līvānos un Rīgas rajona Kalnciemā. Būvmateriālu ražošanas nozarē Lode plāno būtisku izaugsmi, tādēļ investora piesaistīšanai tiek gatavota daļa a/s akciju pārdošana.

Jelgavas galdniecības uzņēmums SIA Milliard ieguldījis 20 000 latu uz ezeriem un upēm peldošas saunas ražošanā, stāstīja Milliard īpašnieks Mikus Lode.

Lode stāstīja, ka patlaban peldošas saunas ražo Kanādā un Zviedrijā. Pēc viņa sacītā, Zviedrijā šāda veida saunas lielākoties ir mazas būdiņas bez atpūtas telpām, tāpēc Milliard nolēma ražot peldošas saunas ar atpūtas iekštelpu, kā arī izveidota āra atpūtas telpa uz jumta. Būves sienas aprīkotas ar stikliem, jo «cilvēkiem esot patīkami atrasties siltās telpās, ja aiz loga pūš auksts vējš vai līst lietus».

Ražošanas uzsākšanu finansējusi VAS Latvijas Hipotēku un zemes banka, kas uzņēmumam aizdevusi 17 500 latu, bet atlikušos 10% Milliard investējis pats. Peldošās saunas cena ir, sākot no 18 000 eiro (12 600 latiem).

[email protected], Tirgus un nozaru analīzes nodaļa A/S Latvijas UnibankaBaltijas valstu galvenie makroekonomiskie rādītāji Latvija Lietuva Igaunija Baltija Periods LV LT EE Iedzīvotāji (milj.) 2.33 3.46 1.35 7.13 2003 IKP pieaugums (% pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu) 6.1 9.1* 5.8 LV,EE 2002 LT 2003 I-III IKP faktiskajās cenā (milj. EUR) 8510 14 650 6810 29 970 2002 Inflācija (gada, %) 2.5 -1 1.3 IV Valsts konsolidētā kopbudžeta fiskālais deficīts (% pret IKP) -2.5 -1.2 1.1 2002 Maksājumu bilances tekošā konta saldo (milj. EUR) -660 -700 -850 -2210 2002 Maksājumu bilances tekošā konta saldo ( % pret IKP) -7.8 -4.8 -12.5 2002 Perioda laikā saņemtās tiešās ārvalstu investīcijas (milj. EUR) 400 730 200 1330 2002 Uzkrātās tiešās ārvalstu investīcijas (milj. EUR) 2650 3820 4030 10 500 2002 Uzkrāās tiešās ārvalstu investīcijas uz 1 iedzāvotāju (EUR) 1140 1100 2990 2002 Eksports (milj. EUR) 590 1500 890 2980 III Eksports ( % pret IKP) 27.1 40 53.4 2002 Imports (milj. EUR) 1010 1880 1320 4210 III Ārējās tirdzniecības bilance (milj. EUR) -420 -380 -430 -1230 III Ārējās tirdzniecības bilance (% pret IKP) -20.9 -15.7 -21.2 2002 Rūpniecības pieaugums (%) 7.9 19.5 10.8 LV I-II, LT,EE I-III Mazumtirdzniecības apgrozījums (%) 13 8.1 9 I-III Komercbanku aktīvi (milj. EUR) 7300 4970 5410 17 680 IV Vidēji svērtās gada likmes ilgtermiņa noguldījumiem nacionālajās valūtās (%) 4.9 3.9 3.5 IV Vidēji svērtās gada likmes ilgtermiņa kredītiem nacionālajās valūtās (%) 7.9 6.1 5.9 IV Vidējā bruto darba alga (EUR) 280 330 400 I-III Oficiāli reģistrētais bezdarba līmenis (%) 8.8 10.8 5.8 IV Darba meklētāju īpatsvars (%) 12 13.8 10.6 I-III Standard & Poor’s kredītreitings BBB+ BBB+ A- LV 2002, EE, LT 2003

* provizoriskie dati. Izmantoti Baltijas valstu Centrālo banku, Centrālo statistikas pārvalžu, ministriju, Vilniaus Bankas, Eesti Uhispank dati.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome 2007. gada 10.augusta sēdē atļāvusi akciju sabiedrības Lode akcionāram sabiedrībai Lode Holdings Limited izteikt AS Lode obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu. Vienas akcijas cena obligātajā akciju atpirkšanas piedāvājumā ir noteikta Ls 8,99, Db.lv informēja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ieva Upleja.

Padome atļāva AS DnB NORD Banka izteikt 21 100 000 vārda akciju publisko piedāvājumu. Vienas akcijas nominālvērtība ir noteikta Ls 1.

Padome nolēma reģistrēt sabiedrības ar ierobežotu atbildību Apex Investments prospektu 5 500 sabiedrības ar ierobežotu atbildību Apex Investments obligāciju ar nominālvērtību 1000,00 eiro iekļaušanai akciju sabiedrības Rīgas Fondu birža Parāda vērtspapīru sarakstā.

Nākamā padomes sēde notiks piektdien, 2007. gada 17.augustā plkst. 10:00.

Trešdien Maskavas centrā, iznākot no restorāna, nošauts viens no ietekmīgākajiem Krievijas mafijas bosiem - ar vectēva Hasana iesauku pazīstamais Aslans Usojans, pavēstīja Iekšlietu ministrija.

Incidents noticis pie restorāna Karetnij dvor, norādīja ministrija, piebilstot, ka liktenīgā lode raidīta no snaipera šautenes.

Neatguvies no ievainojuma, Usojans miris slimnīcā, ziņu aģentūrai "RIA Novosti" sacīja Iekšlietu ministrijas pārstāvis.

Apšaudes gaitā lode kādu sievieti savainojusi kājā, vēsta mediji.

Usojans izdzīvoja atentātā Maskavas centrā 2010.gada septembrī, kad uzbrucēja lode trāpīja viņam vēderā.

Viņš tika uzskatīts par Krievijas mafijas krustēva Vjačeslava Ivaņkova jeb tā dēvētā Japončika tuvu līdzgaitnieku. Japončiks tika nogalināts atentātā 2009.gadā.

Kaut arī kopš haotiskajiem 90.gadiem pasūtījuma slepkavības cīņā par ietekmi biznesa pasaulē Maskavā kļuvušas retākas, tomēr pilnībā šāda savstarpējo rēķinu kārtošanas prakse Krievijas galvaspilsētā nav izskausta.

2007. gada 2. janvārīrī AS LODE saņēma akcionāres Daces Vasermanes paziņojumu par to, ka viņa ir noslēgusi līgumu ar sabiedrību ar ierobežotu atbildību ieguldījumu brokeru sabiedrību PRUDENTIA par pakalpojumu sniegšanu un pārstāvēšanu 230 731 (divi simti trīsdesmit tūkstoši septiņi simti trīsdesmit akcijas)Dacei Vasermanei piederošo augstāk norādīto akciju sabiedrības LODE akciju (Rīgas fondu biržas kods LOD1R) pārdošanas procesā.

Norādītais akciju apjoms pārstāv 10,37% no pamatkapitāla kopējā apjoma. Minētais līgums nedod tiesības noslēgt akciju atsavināšanas darījumu.

J. Slesars

AS LODE valdes priekšsēdētājs