Finanses

A/s «Lokomotīve» finansu rezultāti par 2002. gadu

Valters Paiders [email protected], 29.04.2003

Jaunākais izdevums

A/s Lokomotīve auditētie finansu rezultāti liecina, ka uzņēmums 2002. gadu ir beidzis ar peļņu 6 157 702 Ls apjomā. Uzņēmuma neto apgrozījums sasniedza 11 887 853 Ls, pašu kapitāls bija 5 086 186 Ls. Uzņēmuma aktīvi šajā laikposmā bija 7 726 283 Ls. Uzņēmuma akcijas bilances vērtība šai laikposmā bija 0.61 Ls, bet peļņa uz akciju bija 0.74 Ls.

Informācija sagatavota ar Rīgas Fondu biržas un Latvijas Centrālā depozitārija informatīvo un tehnisko atbalstu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils šaursliežu dzelzceļā no 15.augusta kursēs unikāls jaunieguvums – restaurēta, gandrīz simtgadīga tvaika lokomotīve Ml 611.

Restaurētā lokomotīve pievienosies 1916.gadā ražotajai tvaika lokomotīvei Ml 631, tautā sauktai par Mazbānīti, informē Ventspils muzejs.

Ventspils šaursliežu dzelzceļš par visvairāk apmeklēto tūrisma objektu kļuvis pēc 2007.-2010.gadā īstenota Ventspils pašvaldības un Eiropas reģionālās attīstības fonda projekta Vienīgā Baltijas vēsturiski saglabātā 600 mm šaursliežu dzelzceļa kā kultūrvēsturiska objekta attīstība, kad notika 2,6 km garas jaunas – Kalna līnijas izbūve, veikta vēsturisko ēku repliku izbūve (Mazirbes un Pļavas stacijas, Aizputes Depo ēkas), palīgēku – vagonu nojumes, kases, ogļu iekraušanas vietas, divu pieturas punktu, estakādes un griezuļa izbūve.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Baltijas valstu galvenie makroekonomiskie rādītāji

Ainars Sedlenieks [email protected], 04.06.2003

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

[email protected], Tirgus un nozaru analīzes nodaļa A/S Latvijas UnibankaBaltijas valstu galvenie makroekonomiskie rādītāji Latvija Lietuva Igaunija Baltija Periods LV LT EE Iedzīvotāji (milj.) 2.33 3.46 1.35 7.13 2003 IKP pieaugums (% pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu) 6.1 9.1* 5.8 LV,EE 2002 LT 2003 I-III IKP faktiskajās cenā (milj. EUR) 8510 14 650 6810 29 970 2002 Inflācija (gada, %) 2.5 -1 1.3 IV Valsts konsolidētā kopbudžeta fiskālais deficīts (% pret IKP) -2.5 -1.2 1.1 2002 Maksājumu bilances tekošā konta saldo (milj. EUR) -660 -700 -850 -2210 2002 Maksājumu bilances tekošā konta saldo ( % pret IKP) -7.8 -4.8 -12.5 2002 Perioda laikā saņemtās tiešās ārvalstu investīcijas (milj. EUR) 400 730 200 1330 2002 Uzkrātās tiešās ārvalstu investīcijas (milj. EUR) 2650 3820 4030 10 500 2002 Uzkrāās tiešās ārvalstu investīcijas uz 1 iedzāvotāju (EUR) 1140 1100 2990 2002 Eksports (milj. EUR) 590 1500 890 2980 III Eksports ( % pret IKP) 27.1 40 53.4 2002 Imports (milj. EUR) 1010 1880 1320 4210 III Ārējās tirdzniecības bilance (milj. EUR) -420 -380 -430 -1230 III Ārējās tirdzniecības bilance (% pret IKP) -20.9 -15.7 -21.2 2002 Rūpniecības pieaugums (%) 7.9 19.5 10.8 LV I-II, LT,EE I-III Mazumtirdzniecības apgrozījums (%) 13 8.1 9 I-III Komercbanku aktīvi (milj. EUR) 7300 4970 5410 17 680 IV Vidēji svērtās gada likmes ilgtermiņa noguldījumiem nacionālajās valūtās (%) 4.9 3.9 3.5 IV Vidēji svērtās gada likmes ilgtermiņa kredītiem nacionālajās valūtās (%) 7.9 6.1 5.9 IV Vidējā bruto darba alga (EUR) 280 330 400 I-III Oficiāli reģistrētais bezdarba līmenis (%) 8.8 10.8 5.8 IV Darba meklētāju īpatsvars (%) 12 13.8 10.6 I-III Standard & Poor’s kredītreitings BBB+ BBB+ A- LV 2002, EE, LT 2003

* provizoriskie dati. Izmantoti Baltijas valstu Centrālo banku, Centrālo statistikas pārvalžu, ministriju, Vilniaus Bankas, Eesti Uhispank dati.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Izsaka brīdinājumu Lokomotīvei

Elīna Circene, 06.07.2004

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Fondu biržas (RFB) valde ir nolēmusi izteikt brīdinājumu a/s Lokomotīve par būtiskas informācijas savlaicīgu nepaziņošanu, Db noskaidroja RFB. Db 2. jūlija numurā publicēja informāciju par Lokomotīves akcionāra a/s Spacecom plānotajām investīcijām, ko saskaņā ar Lokomotīves finanšu direktores skaidrojumu paredz abu uzņēmumu starpā noslēgtais nodomu protokols. Šī informācija ir uzskatāma par būtisku, tāpēc saskaņā ar Finanšu instrumentu kotēšanas noteikumu prasībām Lokomotīvei tā bija jāiesniedz biržā vienlaicīgi ar tās paziņošanu masu informācijas līdzekļiem, taču uzņēmums to nav darījis. Pēc biržas pieprasījuma atklāt šo informāciju nekavējoties, Lokomotīve to iesniedza biržā nepilnīgā veidā tikai 6. jūlijā. Līdz šodienas darba dienas beigām Lokomotīvei jāiesniedz biržā pamatojums 6. jūlijā iesniegtajai informācijai par Spacecom plānotajām investīcijām, norādot konkrētus apstākļus un pieņēmumus, uz kuriem balstīta minētā informācija. A/s Lokomotīve akcijas kotējas RFB Brīvajā sarakstā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Pieaugot bažām par eirozonas parādu krīzes izplatīšanos, samazinās investoru uzticība Vācijai

Jānis Rancāns, 19.07.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investoru uzticība Vācijai, kas ir Eiropas lielākā ekonomika, jūlijā ir samazinājusies vairāk nekā ticis prognozēts, vēsta Bloomberg.

Eiropas ekonomikas pētījumu centra ZEW investoru un analītiķu noskaņojuma indekss, kura mērķis ir paredzēt notikumus pēc sešiem mēnešiem, samazinājās līdz -15,1 (no -9 jūnijā). Tas ir zemākais rādītājs kopš 2009. gada janvāra.

«Investoru noskaņojuma kritums izgaismo bailes, ka eirozonas perifēriju krīze varētu nodarīt jūtamu kaitējumu Vācijas ekonomikai,» skaidro analītiķi. «Ja eirozonas lielākā ekonomika nespēs darboties kā lokomotīve, mēs piedzīvosim visa reģiona ekonomiskās izaugsmes apstāšanos jau tuvākajos ceturkšņos.»

Jau vēstīts, ka Eiropas līderi ceturtdien paredzētajā ārkārtas sammitā centīsies izstrādāt jaunu krīzes atrisināšanas plānu, lai tiktu galā ar eirozonas parādu problēmu izplatību, kas ir atbaidījusi investorus un izraisījusi vairākus Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) brīdinājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

A/s «Lokomotīve» lielākie akcionāri

Valters Paiders [email protected], 19.04.2004

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz a/s Lokomotīve akcionāru pilnsapulci, kas notiks 20. aprīlī uzņēmuma akcionāri kopumā ir nobloķējuši 1 055 856 akcijas, kas ir 81.26% no uzņēmuma publiskās emisijas apjoma. Uzņēmuma publiskās emisijas apjoms ir 1 299 367 akcijas. A/s Lokomotīve apmaksātais pamatkapitāls ir 8 294 219Ls.

A/s Lokomotīve lielākie publiskās emisijas akcionāri

AkcionārsAkciju skaits% no pamatkapitāla
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, VAS265 3003.20%
Emīls Bušs51 9600.63%
Remlok, As51 8520.63%
Jeliza Čuprakova47 6210.57%
Vladimirs Peskovs47 2700.57%
Vladimirs Žarkovs47 2690.57%
Bernardeta Golovaņa47 2300.57%
GaļIna Petrova25 9260.31%
Imants Rimkus12 9510.16%
Boļeslavs Lapinskis12 5480.15%
Aleksandrs Tučs11 4780.14%
Egons Žerbelis10 9260.13%
Jazeps Dembovskis10 2560.12%
Andris Cīrulis9 5870.12%
Valerijans Rinkevičs8 5870.10%
Velta Krustiņa8 5240.10%
Anna-Millija Krustiņa7 9500.10%
Vadims Ozoliņš7 5700.09%
Boriss Siliverstovs7 2070.09%
Gunārs Putenis-Jansons6 7360.08%
pārējie (mazāk par 0.50%)357 1084.31%
Materiāls tapis, pateicoties Latvijas Centrālā depozitārija informatīvajam atbalstam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Kas sagaida Latvijas 100 visbagātākos?

Lato Lapsa, Baltic Screen sadarbībā ar korporatīvo finanšu kompāniju LAIKA STARS, speciāli Db, 08.01.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2007. gads Latvijas visbagātākajiem cilvēkiem solās būt ļoti veiksmīgs, un izņēmums varētu būt vienīgi tranzīta nozare, kā arī atsevišķi megauzņēmumi, kuros iestājusies neliela stagnācija, - šāds ir rezultāts Baltic Screen un korporatīvo finanšu kompānijas LAIKA STARS veiktajam pētījumam par Latvijas 100 bagātāko cilvēku biznesa izredzēm tuvākā gada laikā.

Tika izvērtēta virkne faktoru, kas ietekmē Latvijas 100 bagātākajiem uzņēmējiem piederošo īpašumu vērtību, un uz veiktās analīzes bāzes tika sagatavots iespējamais attīstības scenārijs - īpašumu vērtības izmaiņas. Uzņēmēju īpašumu vērtību ietekmē vairāki faktori, kuru izpausmes, lai gan līdzīgas pēc būtības, katru biznesu var ietekmēt savādāk.

Jāņem vērā, ka, prognozējot, kā mainīsies Latvijas 100 bagātāko cilvēku ienākumi, lielākoties tika analizēta publiski pieejamā informācija, un līdz ar to biznesa vērtības izmaiņas tika novērtētas oficiāli pieejamajai jeb caurspīdīgajai biznesa daļai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Finanšu infrastruktūrā izmaiņas būs lielas

Sandris Točs, speciāli DB, 16.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Lūkojāmies arī uz Kipru, Šveici, Luksemburgu, Lielbritāniju, Maltu. Visas šīs valstis no mūsu skatu punkta Latvijai zaudē,» saka investīciju eksperts, uzņēmumu AS AFI Investīcijas, AS Bonds Invest un AS PV Investīcijas dibinātājs Deniss Pospelovs.

D. Pospelovam ir aptuveni 20 gadu darbības pieredze vērtspapīru tirgos. Viņa ieguldījumu stratēģijas balstās uz matemātiskiem vērtspapīru investīciju modeļiem. D. Pospelovs ar izcilību ir beidzis Maskavas Inženierfizikas Institūtu (MIFI) matemātikas specialitātē, kur viņa galvenie zinātniskās izpētes virzieni bija mākslīgā intelekta sistēmas un datortehnoloģiju izmantošana finanšu jomā. Kopš 1998. gada D. Pospelovs ir aktīvi strādājis vērtspapīru ieguldījumu jomā galvenokārt parāda vērtspapīru un atvasināto finanšu instrumentu tirgos, izmantojot zinātniski iegūtu matemātisku modeļu un analīzes bāzi. Daudzus gadus D. Pospelovs ir veiksmīgi vadījis arī vairāku Krievijas banku investīciju virzienus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kopš Latvijas pievienošanās eirozonai piedzīvotas fundamentālas pārmaiņas finanšu stabilitātes jomā

Latvijas Bankas ekonomiste Dace Antuža, 18.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apritējuši pieci gadi, kopš Latvija ir pievienojusies eirozonai, un ir vērts atskatīties, kas kopš tā laika eirozonā mainījies finanšu stabilitātes jomā.

Jāteic, ka tieši pēdējos piecos gados eiro zonas un līdz ar to arī Latvijas finanšu sektora stabilitātes nodrošināšanas jomā notikušas iespaidīgas, fundamentālas pārmaiņas.

Šīs pārmaiņas eiro zonā galvenokārt saistāmas ar Banku savienības izveidi. Banku savienība nozīmē, ka tās dalībvalstīs tiek īstenota:

  1. vienota banku uzraudzība (sākot ar 2014. gada novembri);
  2. vienots banku noregulējums un atveseļošana banku finanšu grūtību gadījumā (pilnā apmērā, sākot ar 2016. gada janvāri);
  3. vienota noguldījumu garantiju sistēma (vēl nav ieviesta).

Vienotā banku uzraudzība, atveseļošana un noregulējums balstās uz vienotu regulējošo prasību kopumu[2] (Single rule book), kurā ietverti:

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Visstraujāk jaundibināto uzņēmumus skaits pērn pieaudzis Jelgavas un Preiļu rajonos

Māris Ķirsons [email protected], 14.01.2004

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Informācijas tehnoloģiju sabiedrība Lursoft IT, sadarbībā ar Uzņēmumu reģistru, analizējot komercdarbības tendences Latvijas rajonos, secina, ka situācija, salīdzinot ar iepriekšējo gadu ir ievērojami uzlabojusies. Kā jau tika minēts, pagājušā gadā jaunu uzņēmumu reģistrācijas skaits pieaudzis par 22% salīdzinot ar 2002. gadu. Visstraujāk- par 133.8% tas noticis Jelgavā un Jelgavas rajonā (kopā tiek skaitīti pilsētas un tai piederošā rajona uzņēmumi). Jelgavā pagājušajā gadā no jauna dibināti un reģistrēti 367 (2002. gadā- 157) uzņēmumi, bet likvidēti - 103 (2002. gadā- 64). Īpaši uzsverams arī Preiļu rajons- ar 103% jaunreģistrēto uzņēmumu pieaugumu 2003. gadā salīdzinot ar gadu iepriekš tas ieņem «otro vietu» šajā rādītāju topā. Atgādināsim, ka iepriekšējā gadā tendences Preiļos šajā jomā tika vērtētas kā izteikti negatīvas. Diemžēl, kopējās uzņēmējdarbības attīstības rādītāji Preiļu pilsētā / rajonā joprojām ir negatīvas- tāpat kā 2002. gadā, arī 2003. gadā absolūtais uzņēmumu skaita pieaugums ir negatīvs- gadā likvidēto uzņēmumu skaits ir lielāks kā jaunreģistrēto skaits, norādīts SIA Lursoft IT informācijā. Kā viena no šobrīd veiksmīgākajām pilsētām ekonomiskās attīstības ziņā ilgtermiņā (stabils uzņēmumu skaita pieaugums (3 vieta valstī 2003. gadā), salīdzinoši liels piesaistīto ārvalstu investīciju apjoms uzņēmumu pamatkapitāliem (4), liela aktivitāte kredītu piesaistē uzņēmumos, izmantojot komercķīlas (2), liels un pieaugošs vidējais uzņēmumu statūtkapitāls (2) ir uzskatāma Liepāja un Liepājas rajons. Ja 2002. gadā tikai 4 valsts rajonos bija vērojams absolūtais jaunreģistrēto uzņēmumu pieaugums (jaunreģistrēto uzņēmumu skaits gadā pārsniedz šajā gadā likvidēto uzņēmumu skaitu), tad 2003. gadā šāds absolūtais pieaugums vērojams vairumā Latvijas pilsētu un rajonu, un tikai 5 Latvijas rajonos kopējais uzņēmumu skaits sarucis- likvidēti vairāk uzņēmumu, nekā nodibināti no jauna. Kā būtisks reģionālās attīstības uzlabojums,- lai gan nelielā, bet tomēr tendence uzņēmējdarbības attīstībai ārpus Rīgas- ja 2001. gadā Rīgā tika reģistrēti 66.4% un 2002. gadā- 66.1%, tad 2003. gadā- šis rādītājs samazinājies par 2.3%- Rīgā un rajonā tika reģistrēti 63.7% no valstī jaundibināto uzņēmumu un komersantu kopskaita. Rīgā ir visaktīvākās uzņēmumu likvidācijas tendences, tādēļ ja apskatām absolūto uzņēmumu skaita pieaugumu (jaunreģistrētie mīnus likvidētie Rīgā), tad 2002. gadā tas Rīgā bija 79%, savukārt 2003. gadā- 75% pret valstī kopā absolūto rādītāju,norādīts SIA Lursoft IT informācijā. Tradicionālais līderis pēc jaunu uzņēmumu reģistrācijas skaita arī 2003. gadā bija Rīga un rajons- tika jaunreģistrēti 4906 komersanti (2002. gadā- 4154).Visnegatīvākās tendences jaunu uzņēmumu veidošanas procesā vērojamas Aizkraukles, Alūksnes, Ludzas, Krāslavas pilsētās. Jaunizveidoto uzņēmumu skaits samazinājies salīdzinot ar iepriekšējo gadu ir samazinājies, turklāt arī dažās- vairāk likvidēto uzņēmumu, salīdzinot ar jaundibinātiem,norādīts SIA Lursoft IT informācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Gatavojoties DORA: kā finanšu iestādes turpmāk pārvaldīs IKT pakalpojumu sniedzēju riskus?

Maira Pužule, COBALT juriste, 10.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ik pa laikam Eiropas Savienības institūciju dienas kārtībā parādās kādas nozares vai jautājuma vispusīga sakārtošana. Tā tas notika gan ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomu, gan personas datu aizsardzību, kas uzņēmumu ikdienā ienesa virkni jaunu politiku, procedūru un pienākumu. Tagad ir pienācis laiks līdzīgam vingrinājumam arī attiecībā uz digitālo risku pārvaldību finanšu nozarē.

Digitālās darbības noturības regula jeb DORA (Digital Operational Resilience Act), kas stāsies spēkā 2025. gada 17. janvārī, pirmo reizi vienā tiesību aktā apvienos noteikumus, kas attiecas uz digitālo risku finanšu nozarē. Daļa šo noteikumu jau parādās sektorālajos Eiropas Savienības tiesību aktos.

Piemēram, daļa informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) riska pārvaldes noteikumu attiecībā uz maksājumu iestādēm ir iekļauta Maksājumu pakalpojumu direktīvā (PSD2), attiecībā uz ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām – Finanšu instrumentu tirgus direktīvā (MiFID), utt. DORA papildinās jau pastāvošos noteikumus, ieviešot vienotu regulējumu visām finanšu iestādēm.DORA ir piemērojama ļoti plašam finanšu iestāžu lokam, tostarp kredītiestādēm, maksājumu iestādēm, elektroniskās naudas iestādēm, ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem (ar šauru izņēmumu), apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām (ar šauru izņēmumu), apdrošināšanas starpniekiem, un kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī intervija ar ļoti augstu Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu pirms diviem gadiem bijusi publicēta avīzē Astoņkājis un pārpublicēta DB ar portāla pietiek.com atļauju

Ar ko īsti cilvēki Finanšu policijā «pelna»?

Pirmkārt, ar noplūdēm. Ja agrāk arī bija noplūde informācijai par gaidāmajām Finanšu policijas darbībām lielajās lietās, tad ne daudz. Kādus 10–20% nevarēja nokontrolēt. Bet tagad viņam ir gandrīz 100% noplūde. Šajos divos gados faktiski 99% no tā, ko Finanšu policijā sauc par realizācijām, kuras ir pasākumi un akcijas, ir iepriekšēja noplūde. Un noplūde ir konkrēti tām personām, pie kā šie pasākumi tiek plānoti. Noplūžu nav tur, kur darbinieki paši pa kluso ir uztaisījuši realizāciju, neko nesakot vadībai. Viņi paši pa kluso vienojas sestdien, ka pirmdien brauc uz darbu un katrs brauc uz objektu. Tās divas šāda veida realizācijas, kas bija pagājušajā gadā, tās nav nopludinātas. Bet pārējās visas ir. Nu, normāli tas ir? Un tas viss notiek pie Kaminska, bet Podiņš plāno, kā paaugstināt viņu amatā. Nu, normāli cilvēki?

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Informācija par uzņēmumu pilnsapulcēm laikposmā no 28.05. līdz 08.06.

Valters Paiders [email protected], 28.05.2003

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

UZŅĒMUMS PILNSAPULCES NORISES DATUMS, LAIKS, VIETA IZSKATĀMIE JAUTĀJUMI a/s "Latvijas kuģniecība" (kārtējā pilnsapulce) 2003.gada 30.maijā, plkst. 11.00, "Park Hotel Rīdzene" zālē "Bastejs", Reimersa ielā 1, Rīgā 1. 2002.gada pārskatu apstiprināšana;

2. Valdes locekļu atbrīvošana no atbildības par darbību 2002.gadā;

3. Budžeta un darbības plāna 2003.gadam apstiprināšana;

4. Zvērināta revidenta un auditorfirmas 2003.gada mātes uzņēmuma un koncerna revīzijai ievēlēšana;

5. Darbības stratēģijas līdz 2010.gadam apstiprināšana;

6. Pastāvīgās mantas vērtēšanas komisijas priekšsēdētāja apstiprināšana;

7. Pastāvīgās mantas vērtēšanas komisijas nolikuma apstiprināšana;

8. Izmaiņas Valdes sastāvā;

9. Izmaiņas Padomes sastāvā;

10. Grozījumi a/s “Latvijas kuģniecība” Statūtos;

11. Citi jautājumi.

a/s "Gutta" (kārtējā pilnsapulce)2003.gada 30.maijā, plkst. 10.00, a/s telpās, Maskavas ielā 240, Rīgā1. PAS “Gutta” 2002.g. pārskata apstiprināšana;

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Iespējams, šī krīze nav tāda, kā visi iedomājas

Jānis Goldbergs, 14.12.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no pēdējos gados straujāk augošajām kompānijām Austrumeiropā ir finanšu tehnoloģiju uzņēmums Eleving Group, kas darbojas 14 valstu tirgos trīs kontinentos un kuras galvenais birojs atrodas Rīgā.

Kā izdodas audzēt peļņas rādītājus par spīti pandēmijai un šā gada krīzei, Dienas Bizness jautāja Eleving Group valdes priekšsēdētājam Modestam Sudņum (Modestas Sudnius).

Jau pieejama informācija, ka esat viens no straujāk augošiem uzņēmumiem reģionā, esat gan Eiropas, gan citu kontinentu tirgos. Pastāstiet par Eleving Group, kas ir jūsu specializācija?

Eleving Group pirmsākumi meklējami Latvijā pirms nedaudz vairāk kā desmit gadiem, kad uzsākām lietotu automašīnu iegādes finansēšanu. Pamatideja bija palīdzēt cilvēkiem, kuriem nav iespējas saņemt kredītu bankā, kā arī veicināt tādu automašīnu iegādi, ko tradicionālās bankas nefinansē. Kā zinām, bankas labprātāk finansē jaunu automašīnu iegādi, tomēr ne visi tās var atļauties. Šo gadu laikā esam apguvuši daudzus pasaules tirgus un šobrīd pakalpojumus sniedzam ne vien Eiropā, bet arī tādās relatīvi eksotiskās valstīs kā Kenija, Uganda, Uzbekistāna u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Viedoklis: Vai zemākas procentu likmes apdraud fiskālo disciplīnu?

Latvijas Bankas ekonomisti Oļegs Tkačevs un Kārlis Vilerts, 14.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēckrīzes periodā eirozonas un citu attīstīto valstu izaugsmes temps bijis labākajā gadījumā mērens, bet inflācija – daudz zemāka par Eirosistēmas noteikto mērķi, kas ir tuvu, bet zem 2%.

Lai veicinātu tautsaimniecības attīstību un tādējādi nodrošinātu vēlamo inflācijas līmeni, Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padome izmantojusi virkni standarta un nestandarta monetārās politikas instrumentus, t.sk. procentu likmju samazināšanu un Paplašināto aktīvu iegādes programmu (PAPP).

Līdzīgi rīkojušās arī citas lielāko valūtas zonu centrālās bankas, t.sk. ASV Federālo rezervju sistēma, Anglijas Banka un Japānas Banka. Šādas monetārās politikas rezultātā vairākums attīstīto valstu valdības obligāciju procentu likmes sasniegušas rekordzemu līmeni, dodot iespēju valstu valdībām aizņemties līdz šim neierasti lēti (1. attēls).

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Intel ieņēmumi 2006. gada ceturtajā ceturksnī sasniedz 9,7 miljardus USD

, 17.01.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

" Pamatdarbības ieņēmumi ir 1,5 miljardi ASV dolāru

" Peļņa uz vienu akciju - 26 centi

" Sasniegti rekordlieli mikroprocesoru un zibatmiņu pārdošanas apjomi

" Iegūta rekordliela peļņa no mobilo un serveru mikroprocesoru pārdošanas

Santa Klāra, Kalifornija, 2007. gada 17. janvāris - Intel Corporation vakar paziņoja par saviem ceturtā ceturkšņa ieņēmumiem 9,7 miljardu ASV dolāru apmērā, pamatdarbības ieņēmumi ir 1,5 miljardi ASV dolāru, 1,5 miljardi ASV dolāru ir tīrie ieņēmumi un peļņa uz vienu akciju - 26 centi. Ja neņem vērā akciju kompensācijas ietekmi, kompānijas pamatdarbības ieņēmumi ir 1,8 miljardi ASV dolāru, tīrā peļņa ir 1,7 miljardi ASV dolāru un peļņa uz vienu akciju - 30 centi.

Ceturtā ceturkšņa rezultāti ietver arī ieņēmumus no noteiktu kompānijas komunikāciju un lietojumprogrammu procesora biznesa aktīvu pārdošanas Marvell Technology Group, daļēji kompensējot zaudējumus, tostarp tos, kas ir saistīti ar lēmumu pārdot kompānijas Fab 23 ražotni Kolorādo Springsā. Ienākumu un zaudējumu balansa rezultātā tīrā peļņa uz vienu akciju palielinājās vidēji par 2,5 centiem. Ceturtajā ceturksnī veiktā restrukturizācija saistībā ar kompānijas struktūru un efektivitātes programmu atbilda kompānijas prognozēm un samazināja peļņu uz vienu akciju par aptuveni 1,5 centu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Tūrisma industrija atzīmē rekordgadu 2002

Aivars Mackevics [email protected], 18.03.2003

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules tūrisma bizness pagājušajā gadā ir piedzīvojis stipras tirgus svārstības dažādos pasaules reģionos. Āzijas reģions kļūst par tūrisma lokomotīvi un Eiropas tirgus ir lielu izmaiņu priekšā. Pirms nedēļas ir noslēgusies Vācijas tūrisma izstāde ITB 2003, kura ir lielākais šāda veida pasākums gan Eiropā, gan pasaulē. Berlīnes tūrisma izstādi šajā gadā apmeklēja 129 943 interesantu jeb par 7 000 vairāk kā pirms gada. Arī izstādes dalībnieku skaits ir pieaudzis no 9 678 pagājušajā gadā uz 9 971 šogad. Profesionāļu apmeklējums ir saglabājies iepriekšējā gada līmenī – 67 000. Šajā izstādē tūrisma industrija atskatās uz paveikto 2002. gadā un nosaka jaunos attīstības virzienus un tendences 2003.gadam. Tūrisma rekordgads 2002 Patīkamā ziņa no Berlīnes izstādes ir tā, ka 2002. gads tūrisma biznesā, neraugoties uz neskaitāmajiem rakstiem par šīs nozares krīzi, ir pats labākais, proti, pasaules tūrisma biznesa pieaugums 2002. gadā ir 2,5%. Veiksmīgākie tūrisma reģioni ar vislielāko ceļojumu skaita pieaugumu attiecībā pret 2001.gadu ir Āzija ar +8%, Eiropa ar +2%, taču zaudētāji ir Amerika ar –4% un Āfrika –4%. Arī Berlīnes tūrisma izstādē varēja ievērot, ka Āzijas stendi ārpus Eiropas bija visintensīvāk apmeklēti. Lieli zaudējumi tūrismā ir Argentīnai (-35%) un Brazīlijai (-11%), taču Meksika šajā reģionā ir spējusi saglabāt pozitīvo izaugsmi 3% apmērā. Tūrismā ir pieteikts austrumu virziens Jaunie tūrisma tirgi attīstās virzienā no rietumiem uz austrumiem - sākot ar ES paplašināšanos Austrumeiropas virzienā un beidzot ar Ķīnas strauji augošo tūrisma potenciālu (+13%), kurš jau tuvākajos gados būs jūtams ne tikai Āzijas tirgos, bet arī Eiropā. Jau pašlaik Ķīnas tūrists viena ceļojuma laikā izdod vairāk naudas kā vācietis, brits vai francūzis. Pēc japāņiem un amerikāņiem ķīniešu ciemiņi ir visdāsnākais savos ārzemju ceļojumos. Ķīnas tūristi kā pirmo “placdarmu” savai ekspansijai Eiropā ir izvēlējušies tieši Vāciju, kura ar bilateriālo līgumu palīdzību ir sekmējusi šo perspektīvo biznesu. Par 2002. gada jaunatklājumu izstādē tiek nominētas divas valstis – Dienvidkoreja un Indija. Korejieši, pateicoties pasaules futbola čempionātam, ir spējuši radīt pozitīvas emocijas par savu kultūru un valsti, kura tagad dāsni atmaksājas tūristu veidā ar +18% attiecībā pret 2001. gadu. Savukārt Indija visus pēdējos gadu desmitus tūrismu nav īpaši balstījusi, tāpēc ceļojumu bizness šajā valstī attīstījās pašplūsmā - katru gadu 1-2% apmērā. 2002. gadā Indija savu pozīciju šajā biznesa sektorā ir krasi mainījusi un par to ir saņēmusi + 16%. Eiropa izvelk +2% Eiropā pagājušajā gadā tika veikti 415 miljoni ceļojumu ārpus valsts robežām jeb par +2% vairāk nekā 2001. gadā . Kopējais pārnakšņojumu skaits ir sasniedzis 4 miljardus(+3%). Eiropieši ceļojumu īstenošanai ir izdevuši 323 miljardus eiro (+1%). Eiropas tūristi pagājušajā gadā ir samazinājuši savas aktivitātes tieši īso ceļojumu realizēšanā. Tā rezultātā Eiropā ievērojami ir samazinājies pilsētu tūrisms. Eiropieši vidēji ceļo 9,6 dienas gadā un kopsummā izdodot 933 eiro jeb 97 eiro dienā. Līdz ar to vienas dienas izdevumi salīdzinājumā ar 2001.gadu ir pazeminājušies par 4%. Eiropiešu tūristus ir zaudējušas sekojošie tūrisma reģioni: Karību salas (-18%), Ziemeļāfrika (-12%), Latīņamerika (-11%), Ziemeļamerika (-6%) un Eiropas ziemeļi (-4%). Eiropā ir samazinājušies darījumu ceļojumi, taču pieauguši atpūtas, izklaides un cita veida tūrisms. Vasaras sezonā tiek realizēti 66% visa gada ceļojumu. 54% tūristus savu ceļojumu 2002. gadā ir veikuši ar sauszemes transportu, 43% ar lidmašīnu un 3% ar ūdens transportu. Sevišķi straujš pieaugums ir lēto lidojumu sektorā ar 53% salīdzinājumā ar 2001. gadu, kur 20,1 miljons ceļotāju devās tieši ar lētajām lidsabiedrībām kā Ryanair, Germanwings vai Hapag-Llyod Express. Rietumeiropas lielie tūrisma koncerni kā TUI, Thomas Cook un citi pagājušajā gadā ir uzsākuši tūrisma nozares restrukturizāciju, kas paredz vairākas izmaiņas gan tūrisma produkta izveidē, gan cenu politikā, gan ceļojumu or

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēji prognozē biznesa pieaugumu 4,5 % apmērā

Marta Rībele [email protected], 30.01.2003

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aptuveni 100 Db aptaujātie uzņēmēji prognozē, ka viņu kompāniju apgrozījums šogad, salīdzinājumā ar 2002. gadu, pieaugs vidēji par 4,5 %. Savukārt 2002. gadā pret 2001. gadu, pēc aptuvenām aplēsēm, to apgrozījums būs audzis par 5,6 %. Šādas aptaujas Db rīko regulāri. Pērn novembrī uzņēmēju vērtējums par 2002. gada rādītājiem bija identisks pašreizējam. Augustā viņu prognozes bija līdzīgas — apgrozījums 2002. gadā, salīdzinājumā ar 2001. gadu, kāpšot par 5,5 %. Augusta vērtējums bija krietni pesmistiskāks par pavasarī sniegtajām prognozēm — maijā uzņēmēji lēsa, ka bizness 2002. gadā pieaugs par 6,58 %. Savukārt 2001. decembrī, ieskicējot prognozes 2002. gadam, uzņēmēji norādīja, ka apgrozījums 2002. gadā būs par 4,13 % lielāks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju fonds A3E Capital dibināts 2012. gadā Maltā, bet tā pamatlicēji ir latvieši, un fonds līdztekus investīcijām jaunattīstības valstīs investē arī Latvijā.

Kādēļ tieši obligācijas, kāds labums no fonda darbības ir investoriem un kāds ir tā ienesīgums, Dienas Bizness jautāja vienam no fonda dibinātājiem Aldim Reimam.

Kā nolēmāt izveidot savu ieguldījumu fondu? Iepriekš esat vadījis banku, tās arī ir investīcijas, ieguldījumi.

Es darbojos finanšu pasaulē jau vairāk nekā 30 gadus. Pirmos 20 gadus aizvadīju Latvijas banku sektorā. Pats savām rokām izveidoju pašreizējās BluOr Bank priekšteci Baltikums banku un vadīju to 10 gadus līdz 2011. gadam. Tad kopā ar bijušajiem bankas kolēģiem nolēmām izveidot savu investīciju fondu. Galvenā argumentācija bija tāda, ka pat bankas prezidents nav tās īpašnieks, bet ir tikai algots darbinieks, savukārt man bija vēlme izveidot savu biznesu jomā, kuru ļoti labi pārzinu. Banku bizness pēc 2008. gada krīzes kļuva aizvien garlaicīgāks, regulācijas un prasības pieauga. Esmu matemātiķis, beidzu LU Fizikas un matemātikas fakultāti, un tādēļ finanšu tirgi man vienmēr ir likusies ļoti interesanta sfēra. Salīdzinot ar galvenajām banku aktivitātēm, tādām kā, piemēram, klientu piesaiste un kreditēšanas bizness, kas ir zema riska, tomēr garlaicīgs process, investīcijas finanšu tirgos ir daudz aizraujošāka nodarbe. Ideja par fondu mums ar kolēģiem brieda jau ilgstoši, bet pie idejas realizācijas mēs ķērāmies 2011. gadā. Uzskatu, ka finansista karjerā kļūt par investīciju fonda, kaut neliela, īpašnieku noteikti ir solis augšup. Es pats šobrīd esmu profesionāli ļoti apmierināts, jo daru to, kas man patīk, kopā ar kolēģiem, kuri man patīk, un esmu vidē, kas man patīk. Būtiski, ka neesmu ne no viena atkarīgs, un savs fonds ir daudzu finansistu un baņķieru sapnis, ko nereti dzirdu no ārvalstu kolēģiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Rēzeknes pašvaldības vadības atlaišana būtu ļoti galējs risinājums

LETA, 27.07.2023

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks (AS).

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rēzeknes pilsētas pašvaldības vadības atlaišana būtu ļoti galējs risinājums, reaģējot uz pilsētas finanšu problēmām, šorīt LTV "Rīta panorāmā" pauda vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks (AS).

Rēzeknes pilsētas pašvaldība ir nonākusi finanšu grūtībās. Sprindžuks jau iepriekš atzina, ka situācija ir tik slikta, ka pašvaldībai var draudēt finanšu stabilizācijas process. Rēzeknē pie varas ir no "Saskaņas" saraksta ievēlētais Aleksandrs Bartaševičs, kurš pēc konflikta ar savu līdzšinējo politisko spēku tagad ir izveidojis jaunu savu partiju.

Taujāts, vai pastāv iespēja, ka finanšu problēmu dēļ tiek atbrīvota pilsētas vadība, Sprindžuks LTV atzina, ka tas būtu ļoti galējs risinājums, ja konstatētu nelikumības vai nespēju pārvaldīt situāciju.

Rēzeknes pašvaldībai var draudēt finanšu stabilizācijas process 

Pašlaik pieejamā informācija par Rēzeknes pašvaldības finanšu grūtībām rada bažas, ka pašvaldībai...

Ministrs šobrīd "neriskētu spekulēt", ko "ieraudzīsim pašvaldības finanšu analīzē". Pašlaik primārais mērķis esot likt pilsētas vadībai pamatot, ka viņi spēj restrukturizēt savas finanses un tikt galā ar saistībām.

Sprindžuks iepriekš atzina, ka pašlaik pieejamā informācija par Rēzeknes pilsētas pašvaldības finanšu grūtībām rada bažas, ka pašvaldībai var draudēt finanšu stabilizācijas process, kuru administrētu Finanšu ministrija (FM).

Lai segtu visus pašvaldības izdevumus, pašvaldībai šim gadam pietrūkstot aptuveni trīs miljonu eiro. Lai ietaupītu līdzekļus, pašvaldība ķērusies arī pie darbinieku skaita samazināšanas.

Kā atzina ministrs, ņemot vērā, ka Rēzeknes pašvaldība saņem finansējumu no Pašvaldību izlīdzināšanas fonda, viņam esot bažas par pašvaldības nesaimniecisku rīcību. Pašvaldības galvenais uzdevums ir nodrošināt Pašvaldību likumā tai deleģētās funkcijas, piemēram, skolu darbību, sociālo palīdzību, sabiedrisko transportu, iedzīvotāju drošību un citas. Ja visas šīs funkcijas tiek nodrošinātas, tad pašvaldībai var ieguldīt līdzekļus arī citos projektos, bet šajā gadījumā ieguldījumi radījuši draudus pamatfunkciju izpildei.

Pēc Sprindžuka rīcībā esošās informācijas, Rēzeknes pašvaldība nonākusi finanšu grūtībās, jo īsteno rekreācijas centra būvniecību pie Kovšu ezera, kura būvniecības izmaksas ir sadārdzinājušās, līdz ar to projektu neizdodas pabeigt, turklāt pašvaldībai līdz šim nav izdevies atrast arī privāto operatoru, kas nodrošinās centra darbību. Ja pašvaldībai neizdosies atrast papildu nepieciešamos 3 miljonus eiro, tai nāksies atdot arī tos 5 miljonus eiro, ko tā jau centra būvniecībā ir ieguldījusi. Ministram esot pamatotas bažas, ka pašvaldība nespēj objektīvi novērtēt savas funkcijas un tām pieejamos finanšu resursus.

Finanšu ministrijā (FM) sacīja, ka FM pienākums ir sekot līdzi pašvaldību finanšu situācijai, pamatojoties uz pašvaldību mēneša pārskatos sniegto informāciju.

Rēzeknes gadījumā ir konstatētas augstas saistības ilgtermiņā un kavēti maksājumi viena miljona eiro apmērā, tādēļ FM vērsās pie pašvaldības, uzsākot komunikāciju un lūdzot papildu informāciju, tostarp FM ir lūgusi domē apstiprinātu rīcības plānu finanšu situācijas uzlabošanai ilgtermiņā, izvērtēt finanšu situāciju un pārskatīt budžeta izdevumus, meklējot iespējas izdevumu optimizācijā, kā arī izvērtēt 2023.gadā un vidējā termiņā uzsāktos investīciju projektus un to finansēšanas avotus, un nepieciešamības gadījumā veikt grozījumus budžetā, detalizēti izvērtējot projektu finansēšanas iespējas no pašvaldības budžeta līdzekļiem.

Tāpat pašlaik no Rēzeknes pašvaldības FM gaida rīcības plānu finanšu situācijas uzlabošanai ilgtermiņā.

Jau ziņots, ka rekreācijas centra būvniecības darbus plānots pabeigt rudenī, un līdz gada beigām ēka tikšot nodota ekspluatācijā. Projekta "Rēzeknes rekreācijas centra izveide tūrisma attīstībai" kopējās izmaksas ir 12 476 073 eiro. Šajā summā ietilpst gan ielas pārbūve, gan apkārtējās teritorijas labiekārtošana, gan SPA ēka, skaidroja pašvaldībā. Darbu gaitā centra būvniecības ir augušas par vairākiem miljoniem eiro.

Šovasar Rēzeknes doma paziņoja, ka cer topošajam rekreācijas centram atrast nomnieku, kas tajā spēs investēt vismaz 5 miljonus eiro.

Pirmās aizdomas par Rēzeknes pašvaldības finanšu grūtībām pašvaldību jautājumu ministram radušās Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) sanāksmē pirms pusgada, kad tika analizēti valstspilsētu finanšu dati.

Ministrs pieļāva, ka arī pašvaldības opozīcijas deputātiem nav objektīvas informācijas par pašvaldības finansēm, kā rezultātā tiek pieņemti nepareizie lēmumi.

Sprindžuks ir sazinājies ar FM kolēģiem, lai kopīgi meklētu labāko risinājumu finanšu situācijas stabilizēšanai Rēzeknē, kā arī veiktu pašvaldībā auditu, lai iegūtu objektīvu priekšstatu par pašvaldības finanšu situāciju. FM līdz 7.augustam gaidīs Rēzeknes pašvaldības informāciju par pašvaldības finanšu situāciju un pēc tam tiks lemts par turpmāko rīcību, zināja teikt Sprindžuks.

Ministrs uzsvēra, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) savukārt vērtēs to, vai Rēzeknes pašvaldības pārvaldība ir saimnieciska, kamēr FM varētu sākt finanšu stabilizācijas procesu, lai pašvaldībai palīdzētu sakārtot budžeta vadības procesus.

Likums "Par pašvaldību finanšu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību" nosaka, ka pašvaldībām jāveic finanšu stabilizācija, ja parāda saistības, kurām iestājies atmaksāšanas termiņš kārtējā saimnieciskajā gadā kopā ar iepriekšējo gadu parādu saistībām, pārsniedz 20% no pašvaldības budžeta kopapjoma, ja pašvaldība nespēj vai nespēs nokārtot savas parāda saistības, vai ja pašvaldības parādi pārsniedz tās īpašumā esošos aktīvus pēc šo aktīvu tirgus vērtības. Par pašvaldības parāda saistībām atzīstami izdevumi kredītu un kredītu procentu nomaksai un izdevumi saistībā ar pašvaldības sniegtajiem galvojumiem, kā arī nokavētie maksājumi, soda naudas un citi ar šiem maksājumiem saistītie izdevumi.

Ja tiek pieņemts lēmums par pašvaldības finanšu stabilizācijas procesa uzsākšanu, finanšu ministrs ieceļ pašvaldības finanšu stabilizācijas procesa uzraugu. Tas nenozīmē, ka automātiski tiek atcelta pašvaldības vadība, taču uzraugam ir plašas pilnvaras pašvaldības finanšu rīcības kontrolē, piemēram, uzraugs var pieprasīt no pašvaldības vadības visu informāciju par pašvaldības darbību un finansēm, ierosināt pašvaldības revīzijas komisijai un Valsts kontrolei veikt īpašu revīziju attiecībā uz pašvaldības iestāžu un kapitālsabiedrību pārvaldi un finansēm, iesniegt izskatīšanai pašvaldības finanšu komitejai un domei lēmumu projektus, kā arī ierosināt grozījumus iepriekš pieņemtajos lēmumos, ierosināt finanšu ministram apturēt pašvaldības domes lēmumus, kas ir pretrunā ar apstiprinātā stabilizācijas projekta īstenošanu, kontrolēt pašvaldību izdevumus, arī parakstot pašvaldības maksājumu uzdevumus u.tml.

Šobrīd nevienai pašvaldībai Latvijā finanšu stabilizācijas process nav uzsākts.

Kā vēstīja Latvijas Radio, tostarp atlaižot darbiniekus, Rēzeknes dome cer ietaupīt budžetā trūkstošos 3 miljonus eiro. Pašvaldības Komunikācijas un ārējās sadarbības nodaļas vadītāja Nataļja Jupatova atzina, ka pilsētas pašvaldība ir nonākusi smagā finansiālā situācijā. Lai segtu visus pašvaldības izdevumus, pašvaldībai šim gadam pietrūkstot aptuveni 3 miljonu eiro.

Lai ieekonomētu līdzekļus, pašvaldības vadības uzdevumā iestāžu un pārvalžu vadītāji ir sagatavojuši priekšlikumus darbinieku skaita samazināšanai. Domes opozīcija šādu uzdevumu vērtē kritiski, sakot, ka ir citi risinājumi izdevumu samazināšanai.

Pašlaik Rēzeknes pašvaldība gatavo rīcības plānu finansiālās situācijas uzlabošanai ilgtermiņā. No tā būšot atkarīgas arī turpmākas aizdevumu saņemšanas iespējas.

Ņemot vērā naudas trūkumu pašvaldības budžetā, izpilddirektora uzdevumu optimizēt štatu sarakstu jūlija vidū saņēma astoņas Rēzeknes pašvaldības iestādes.

Jupatova, komentējot pašvaldības smago finansiālo situāciju, to izskaidro ar būtisku minimālās algas celšanu valstī, strauju cenu kāpumu siltumenerģijai, elektroenerģijai, kurināmajam, kā arī autoceļu uzturēšanai. Arī iepirkumu cenas pārtikas iegādei ir augušas. Izdevumu pieaugumu noteicis procentu likmju pieaugums visiem projektiem, saistību apjoms ir lielāks šobrīd. Izglītības jomai budžets šogad ir pieaudzis līdz diviem miljoniem eiro bez seguma no valsts puses.

Viņa gan uzsvēra, ka pagaidām domes lēmums par izmaiņām štatu sarakstos nav pieņemts. Tāpat viņai nebija pieejama informācija, cik darbiniekus varētu atbrīvot no darba un cik naudas tas varētu budžetā ietaupīt. Domes sēde, kur šis jautājums tiks skatīs, plānota 10.augustā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan partiju kases strauji pildās, pavasarī notikušās Eiropas Parlamenta vēlēšanas to kabatas krietni patukšojušas, Saeimas vēlēšanu reklāmām atstājot visai ierobežotus līdzekļus

Par to liecina DB pētījums, apkopojot informāciju par partiju saņemtajiem ziedojumiem, biedru naudām un tēriņiem priekšvēlēšanu izdevumiem. Jāņem gan vērā, ka saziedotās summas ik dienu mainās, turklāt, tuvojoties vēlēšanām, tas notiek ļoti strauji. Turklāt atsevišķām partijām ir no dažiem līdz vairākiem desmitiem tūkst. eiro mērāmi naudas uzkrājumi no iepriekšējiem gadiem papildus tam jau šobrīd Saeimā pārstāvētās partijas saņem arī valsts budžeta finansējumu, kas visa starpā arī izmantojams politiskajai aģitācijai, līdz ar to šis pētījums parāda tendenci, nevis absolūti precīzi atspoguļo situāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Aug ekporta īpatsvars uz Eiropas Savienību

Inguna Šķepaste [email protected], 16.02.2004

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eksporta apjoms uz Eiropas Savienības (ES) valstīm pērn audzis par 20 %, palielinot arī eksporta īpatsvru uz ES no 60,4 % 2002. gadā līdz 61,8 % pērn. Savukārt importa īpatsvars uz ES valstīm ir sarucis no attiecīgi no 53 % 2002. gadā līdz 51 % pērn. Taču negatīvā tirdzniecības bilance ar ES ir palielinājusies, proti, ja 2002. gadā imports no ES pārsniedza eksportu par 471,5 milj. Ls, tad 2003. gadā jau par 502,4 milj. Ls. Savukārt preču eksporta īpatsvars uz NVS pērn, salīdzinot ar 2002. gadu nedaudz saruka — sasniedzot 9,8 % (2002.g. — 10 %), savukārt importa apjoma īpatsvars no NVS ir palielinājies līdz 14,5 % (2002.g. — 13,1 %). Rezultātā ir audzis tirdzniecības negatīvais saldo, sasniedzot 271,3 milj. Ls. Pērn par lielāko ekporta partneri ir kļuvusi Lielbritānija (iepriekš — 2.), otrajā vietā atstājot 2002. gada lielāko — Vāciju. Savukārt lielākie importa partneri nav mainījušies, izņemot 5. vietā ienākusi Igaunija no pirmā piecinieka izspiežot Zviedriju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Valsts gadiem ilgi nespēj sakārtot ierēdniecības aparāta atalgojuma sistēmu

Lato Lapsa, Kristīne Jančevska, Baltic Screen, speciāli Db, 26.09.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2003. gada sākumā tika solīts, ka pēc Andra Šķēles valdības laikā pieņemtajiem noteikumiem par tā sauktajiem vadības līgumiem valsts pārvaldes aparāta darbinieki dzīvos tikai līdz 2004. gada 1. janvārim.

"Sakārto" jau astoņus gadus

Jau 2000. gada janvārī A. Šķēles vadītais Ministru kabinets akceptēja koncepciju par valsts budžeta iestāžu darbinieku darba samaksas sistēmām un uzdeva Finanšu ministrijai līdz nākamā gada decembrim izstrādāt noteikumu projektu par darba samaksas sistēmu valsts iestāžu darbiniekiem. Taču 2002. gada februārī jau Andra Bērziņa vadītajai valdībai nācās secināt, ka divu gadu laikā Finanšu ministrija uzdevumu nav veikusi.

Pati Gundara Bērziņa vadītā Finanšu ministrija skaidroja, ka "noteikumu projekts par darba samaksas sistēmu valsts iestād��s strādājošajiem jeb darba samaksas reformas otrais posms un noteikumu projekts par darba samaksas sistēmu valsts pārvaldes iestādēs strādājošajiem jeb darba samaksas reformas pirmais posms ir aplūkojami kompleksi, to izpilde ir savstarpēji saistīta".

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

FOTO: Indonēzijā top Latvijas filma bērniem Ziemassvētku laikam

Lelde Petrāne, 11.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Studijas «Lokomotīve» filmēšanas grupa septembra sākumā devusies uz Indonēziju, lai sāktu filmēt jaunu piedzīvojumu filmu bērniem – «Ziemassvētki džungļos», kas stāstīs par Paulas un viņas drauga Ahima bīstamo un aizraujošo ceļu džungļu biezoknī, meklējot Ziemassvētku brīnumu.

Jau šobrīd filmēšanas grupa atrodas Indonēzijā, kur gandrīz divus mēnešus dažādās vietās filmēs Ziemassvētku piedzīvojumu filmu bērniem, kas uz ekrāniem nonāks 2020. gada decembrī. Filma stāsta par desmit gadus veco Paulu, kuras ģimene pārcēlusies uz eksotisku valsti, jo tēvs ir ģeologs un strādā zelta raktuvēs. Dzīve tālajā zemē izrādās nopietns pārbaudījums vecāku attiecībām, un, tuvojoties svētkiem, Paula saprot, ka tikai Ziemassvētku brīnums var saglābt ģimeni. Taču ko darīt, ja nav ziemas? Izrādās, Paulas jaunais draugs Ahims ir dzirdējis, ka arī džungļu biezoknī sastopams Ziemassvētku vecītis. Plāns ir rokā! Tomēr bērni nenojauš, cik bīstami un aizraujoši piedzīvojumi viņus sagaida ceļā: pazemes alas, džungļu gari, kanibāli, neparasti dzīvnieki un daudz kas cits.

Komentāri

Pievienot komentāru