"Rīgas Kinostudija pauž galēju neizpratni un sašutumu sakarā ar masu saziņas līdzekļos izplatīto LR Kultūras ministrijas nekorekto paziņojumu par A/S Rīgas Kinostudija it kā nelikumīgajām darbībām ar autortiesībām uz Rīgas Kinostudijas periodā no 1964. gada 1. jūnija līdz 1993. gada 15. maijam uzņemtajām kinofilmām un televīzijas filmām," teikts Kinostudijas paziņojumā medijiem.

Paziņojuma teksts: "Lai atspēkotu medijos izskanējušo maldīgo informāciju, kā arī ņemot vērā lietas nozīmīgumu, A/S Rīgas Kinostudija ir spiesta sniegt juridiski argumentētu situācijas skaidrojumu, kā arī tās hronoloģisko attīstību.

1) 1964. gada 1. jūnijā stājās spēkā Latvijas PSR civilkodekss, pieņemts 1963. gada 27. decembrī, kura 4. sadaļa Autortiesības Latvijas teritorijā bija spēkā līdz 1993. gada 15. maijam. Saskaņā ar Latvijas PSR civilkodeksa 510. pantu, autortiesības uz kinofilmu vai televīzijas filmu pieder uzņēmumam kas to uzņēmis – tātad Rīgas Kinostudijai. Saskaņā ar Latvijas PSR civilkodeksa 519. pantu, juridisko personu autortiesības ir spēkā bez termiņa.

Izbeigts a/s Rīgas kinostudija tiesiskās aizsardzības process (TAP). Šis TAP uzņēmumam ir piektais pēc kārtas, liecina Lursoft dati.

Process ticis ierosināts šā gada augustā, nosakot, ka uzņēmumam līdz 2013. gada 7. oktobrim jāizstrādā un jāsaskaņo ar kreditoriem tiesiskās aizsardzības pasākumu plāns.

Neilgu laiku pirms ierosināts a/s Rīgas kinostudija pirmais ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process, tās juridiskā adrese nomainīta uz Jelgavu, savukārt pēc tam vēl uz Jūrmalu, līdz visbeidzot pagājušā gada oktobrī tā atkal nomainīta atpakaļ uz Šmerļa ielu 3, Rīgā, liecina Lursoft dati.

Divi no iepriekšējiem procesiem bija tiesiskās aizsardzības, bet pārējie trīs – ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesi.

Db.lv jau rakstīja, ka tiesu procesos ierautā Rīgas kinostudija šā gada septembra pirmajā pusē dibināja jaunu uzņēmumu – Baltic Film Studio, kura pamatkapitāls veido 3,3 miljonus latu.

AS SEB banka vērsusies Valsts policijā ar lūgumu sākt kriminālprocesu saistībā ar nekustamo īpašumu apsaimniekotājas AS Rīgas kinostudija amatpersonu iespējamām noziedzīgām darbībām.

Aģentūras LETA rīcībā nonākušajā bankas iesniegumā teikts, ka noziedzīgās darbības izpaužas kā nepatiesu ziņu sniegšana kredītiestādei kredīta lietošanas laikā, tiesiskās aizsardzības procesa izmantošana nolūkā izvairīties no saistību izpildes, grāmatvedības noteikumu pārkāpšana, ieķīlātās lietas jeb prasījuma tiesību pret sabiedrības debitoriem prettiesisks atsavinājums un Rīgas kinostudijas mantas nobēdzināšana.

Iesniegumā rakstīts, ka 2004.gadā starp SEB banku un Rīgas kinostudiju noslēgts kredīta līgums, piešķirot 510 000 latu aizdevumu nekustamā īpašuma Rīgā, Šmerļa ielā, rekonstrukcijai. Laika gaitā kredīta līgums grozīts, aizdevuma summu palielinot līdz 1 816 800 eiro (1 276 840 latiem).

2007.gada 31.oktobrī Kultūras ministrijas rīcībā nonāca A/S Rīgas kinostudija valdes priekšsēdētāja Venta Horsta un Voxell Aps, kas reģistrēta Dānijas Karalistes komercreģistrā direktora Torben Ellert noslēgtā 2007.gada 1.oktobra līguma neapstiprināta kopija par Valsts Rīgas Kinostudijā laika periodā no 1964.gada 1.jūnija līdz 1993.gada 14.maijam uzņemto kinofilmu un televīzijas filmu tiesību nodošanu. Līgums paredz nodot Dānijas sabiedrībai tiesības izplatīt filmas ētera televīzijā, kabeļtelevīzijā, satelīttelevīzijā, kinoteātros un mājas video formātā (DVD, VHS, Video CD).

Kultūras ministrija norāda, ka 2007.gada 30.jūlijā Ministru kabinets pieņēma rīkojumu Nr.470 Par atteikumu nodot privatizācijai autora mantiskās izņēmuma tiesības uz Valsts Rīgas kinostudijā uzņemtajām filmām (publicēts Latvijas Vēstnesis, 2007.08.01. Nr.123). Kultūras ministrijas jūlijā sagatavotais privatizācijas atteikums juridiski pamatoja filmu autortiesību piederību jautājumus un dokumentā tika konstatēts, ka valstij piederošo autora mantisko izņēmuma tiesību uz Valsts Rīgas kinostudijā uzņemtajām filmām privatizācija būtu neatbilstoša valsts un sabiedrības interesēm, jo valsts un sabiedrības intereses netiktu īstenotas pilnā apmērā. Filmu privatizācijas rezultātā nebūtu iespējams nodrošināt sabiedrības pieejamību Latvijas kultūras audiovizuālajam mantojumam un varētu būt apdraudēta audiovizuālā mantojuma saglabāšana.

Kultūras ministrija pauž izbrīnu par partijas Jaunais laiks izplatīto informāciju par to, ka valsts š.g. 27. martā it kā esot zaudējusi AS Rīgas kinostudija akciju kontrolpaketi.

Kultūras ministrijas paziņojums: "Kultūras ministrija dara zināmu, ka izšķirošā valsts ietekme (balsstiesību vairākums) Rīgas kinostudijā tika pazaudēta jau 1998. gadā, ko noteica Ministru kabineta 1998. gada 14. oktobra rīkojums Nr. 499 Par valsts kapitāla daļu privatizējamajā valsts akciju sabiedrībā Rīgas kinostudija, saskaņā ar kuru tika nolemts saglabāt valsts īpašumā tikai 31,31% Rīgas kinostudijas akciju. Rīkojumu parakstījusi tā laika kultūras ministre Ramona Umblija un Ministru prezidents Guntars Krasts.

Jāatzīmē, ka partija Jaunais Laiks, darbodamies Kultūras ministrijā jau pēc augstāk minētā MK rīkojuma izdošanas, neizrādīja nekādas rūpes par Kinostudijas kontrolpaketes zaudēšanu un neveica nekādas darbības, lai panāktu akciju atpakaļ nonākšanu valsts īpašumā. Vēl vairāk, tika radīti nopietni draudi kino nozares pastāvēšanai, ko simbolizēja Einara Repšes vēlme vispār likvidēt nacionālo kino.

Valstij piederošie 31.3 % a/s Rīgas kinostudija akciju, kuru turētājs ir Kultūras ministrija, netiks pārdoti, savukārt 5 % a/s akciju, kas pieder Valsts Sociālās apdrošināšanas aģentūrai (VSAA), tiks pārdoti. To otrdien nolēma Ministru kabinets. Šī gada 26. septembrī a/s Rīgas kinostudija akcionāru pilnsapulcē nolemts neiekļaut a/s akcijas regulētajā tirgū, tādēļ Rīgas kinostudijas akcionāru pilnvarotā persona ir izteikusi obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apstiprinātā vienas akcijas atpirkšanas cena ir 1 Ls, tomēr Kultūras ministrija uzskata, ka valstij piederošās a/s Rīgas kinostudija akcijas nav jāpārdod. Saskaņā ar Kultūras ministrijas valsts sekretāra Daniela Pavļuta teikto, a/s Rīgas kinostudija kontrolpakete — vairāk nekā 50 % akciju pieder privātuzņēmējiem, kas darbojas nekustamā īpašuma biznesā, taču 31.3 % akciju, kuru turētājs ir Kultūras ministrija, nodrošina valstij būtisku ietekmi a/s Rīgas Kinostudija. Savukārt 5 % a/s Rīgas kinostucijas akciju, kuras pieder VSAA, tiks pādoti, bet iegūtie līdzekļi — 17 470 Ls — tiks ieskaitīti valsts pensiju speciālajā budžetā. Pārējās a/s Rīgas kinostudija akcijas pieder tās bijušajiem darbiniekiem, norāda D. Pavļuts.

SIA Radošā apvienība Rīgas Kinostudija nosūtījusi vēstules LR Ģenerālprokuratūrai un Valsts kontrolei, aicinot pārbaudīt un izvērtēt valsts aģentūras Nacionālais kino centrs darbību. emRīgas Kinostudija /emsauc palīgā prokuratūru un Valsts kontroli

Rīgas Kinostudija uzskata, ka Nacionālais kino centrs pieņēmis virkni likumdošanai un labai pārvaldības praksei neatbilstošu lēmumu šā gada finansējuma sadalē. Par to Db uzzināja no Rīgas Kinostudijas sabiedrisko attiecību pārstāves Ievas Kustovas.

"Organizējot šāgada projektu konkursu, lai noteiktu, kurām filmām un kādā apmērā piešķirt valsts atbalstu, „Nacionālais kino centrs” ir ne tikai pārkāpis pats savus izvirzītos noteikumus līdzekļu sadalei, neinformējot par izmaiņām projektu iesniedzējus, bet arī radījis virkni jautājumu par amatpersonas pilnvaru izmantošanas traktējumu, dažādu lēmumu pieņemšanas secību un valsts budžeta līdzekļu sadales efektivitāti kopumā," tādu viedokli pauda Rīgas Kinostudijas valdes loceklis Vents Horsts.

AS Rīgas kinostudija piederošo telpu atkārtotā elektroniskā izsole noslēgusies bez rezultāta, aģentūra LETA uzzināja zvērinātā tiesu izpildītāja Jura Gehtmana birojā.

Šodien plkst.13 noslēdzās AS Rīgas kinostudija piederošo telpu, Šmerļa ielā 3, atkārtotā elektroniskā izsole. Par ēku, kuras novērtējums ir vairāk nekā divi miljoni eiro, izsolē netika saņemts neviens piedāvājums.

Jau ziņots, ka izsole sākās 29.augustā un tās sākumcena bija 1 585 500 eiro. Nekustamais īpašums Šmerļa ielā 3, Rīgā, sastāv no ekspluatācijā nodotas nedzīvojamo telpu ēkas ar telpu kopējo platību 16 168 kvadrātmetri.

Pārdodamā nekustamā īpašuma novērtējums ir 2 114 000 eiro. Parāda piedzinēja - AS SEB banka.

Pirmā ēku elektroniskā izsole notika pērn septembrī-oktobrī.

Jau ziņots, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pērn 30.martā izbeigusi AS Rīgas kinostudija tiesiskās aizsardzības procesu. Tas tika ierosināts 2015.gada janvāra vidū. Savukārt 2013.gada sākumā Rīgas kinostudijai tika ierosināts ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process, un arī tas tika izbeigts.

Aizvadītajā nedēļā lielākais Latvijā reģistrētais uzņēmums ir SIA Baltic Film studio, kuras pamatkapitāls ir 3,37 miljoni eiro. Uzņēmuma vienigā īpašniece ir a/s Rīgas kinostudija, liecina Uzņēmumu reģistra statistika.

Uzņēmuma valdē darbojas divas amatpersonas – Alvis Krasovskis un Armands Liberts. A Liberts darbojas a/s Rīgas kinostudija valdes priekšsēdētāja amatā. Savukārt A. Krasovskis atrodams 2009. gada veidotā Latvijas informācijas, izglītības un komunikācijas nozares miljonāru sarakstā.

Jau ziņots, ka plašsaziņas līdzekļos Rīgas kinostudijas (RK) vārds jau vairākus gadus visbiežāk izskan saistībā ar dažādiem tiesas procesiem – nebeidzami strīdi par zemes īpašumu, uz kura atrodas RK, gadiem krāti parādi un tracis ap filmu autortiesībām. Daudzās tiesvedības un neskaidrība par kinostudijas nākotni attur klientus no iespējamās sadarbības. Taču šīs tiesvedības noris jau sešus gadus un tik drīz arī nebeigsies – kinostudijas vadība atkārtoti pārsūdzējusi tiesas spriedumu gan par filmu autortiesībām, gan RK nekustamā īpašuma izsoles rezultātu. Parāds bankai ir vairāk nekā viens milj. Ls. Vēl nozīmīgas summas RK ir parādā Latvenergo, a/s Rīgas siltums, VID, bet mazākas – dažādiem piegādātājiem utt. A. Liberts iepriekš skaidroja DB, ka bez investoru palīdzības atrisināt konfliktu par zemes īpašumu un atbrīvoties no parādu sloga nav iespējams.

Otrdien Rīgas apgabaltiesa atcēlusi iepriekšējās tiesu instances spriedumu strīdā par mantiskajām autortiesībām Rīgas kinostudijā tapušajām 973 padomju filmām, kas uzņemtas laikā no 1964.gada līdz 1990.gada 4.maijam. Līdz ar to tiesa atzinusi Rīgas kinostudijas tiesības uz minētajām filmām, informē lsm.lv.

Kultūras ministrijā norādīts, ka vēl skatīsies spriedumu, tomēr pieļauj tā apstrīdēšanu nākamajā tiesu instancē.

Savukārt Rīgas kinostudija esot apmierināta ar tiesas spriedumumu.

Lsm.lv atgādina, ka februārī šajā lietā bija jābūt pasludinātam spriedumam, tomēr tiesa aicināja abas puses iesniegt papildu pierādījumus lietā.

Kultūras ministrija jau pirms septiņiem gadiem cēla trauksmi, ka tagad privātā Rīgas kinostudija noslēgusi līgumu par padomju laiku Latvijas kino un TV filmu tiesību nodošanu kādai Dānijā reģistrētai kompānijai. Ministrija uzskata, ka Rīgas kinostudija, noslēdzot darījumu par sev nepiederošām tiesībām, iespējams, pārkāpusi likumu.

Rīgas Kinostudija pauž gandarījumu sakarā ar kriminālprocesa ierosināšanu par savulaik Valsts Rīgas kinostudijā uzņemto kinofilmu un televīzijas filmu iespējami nelikumīgu izmantošanu, informēja A/S Rīgas Kinostudija valdes priekšsēdētājs Vents Horsts.

"Lai arī kriminālprocess nav uzsākts pēc Rīgas Kinostudijas iniciatīvas, tā rezultātā tiks likvidēts pamats nekompetentām spekulācijām masu saziņas līdzekļos.

Rīgas Kinostudija šā procesa ietvaros cer saņemt arī atbildes uz Rīgas Kinostudiju interesējošiem jautājumiem par savulaik Valsts Rīgas kinostudijā uzņemto kinofilmu un televīzijas filmu izmantošanu," norāda V. Horsts.

LR Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamentā 12.novembrī uzsākts kriminālprocess par Valsts Rīgas kinostudijā laika periodā no 1964.gada 1.jūnija līdz 1993.gada 14.maijam uzņemto kinofilmu un televīzijas filmu izmantošanas faktu, liecina prokuratūras mājaslapā publicētā informācija.

Kriminālprocess uzsākts par iespējamu noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma XIV nodaļā, tas ir, par noziedzīgiem nodarījumiem pret personas pamattiesībām un pamatbrīvībām.

Prokurors šādu lēmumu pieņēma, izvērtējot LR Kultūras ministrijas 2007.gada 31.oktobra iesniegumā, kā arī L.Žurginas un R.Pipara 2007.gada 5.novembra iesniegumos sniegtās ziņas par to, ka tiesības uz kinofilmu un televīzijas filmu izplatīšanu nodotas bez autoru un Latvijas valsts piekrišanas, kas liecina par iespējamu autortiesību un blakustiesību pārkāpumu.

Privatizējamās valsts akciju sabiedrības Rīgas kinostudija privatizācijas noteikumi paredz, ka privatizācijas objektā ir dokumentu arhīvs un kino, foto un fono dokumentu arhīvs, kas ir valsts īpašums un saskaņā ar likumu Par arhīviem arhīvs netiek privatizēts.

Radošā apvienība Rīgas Kinostudija vēršas tiesā, apstrīdot ierēdņu patvaļu valsts finansējuma sadalē.

SIA Radošā apvienība Rīgas Kinostudija vērsusies ar pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā, pieprasot kā nelikumīgus atcelt valsts aģentūras Nacionālais kino centrs lēmumus saistībā ar 2008. gada filmu nozares projektu konkursam iesniegto projektu atbalstīšanu vai noraidīšanu, Db.lv informē SIA Radošā apvienība Rīgas Kinostudija valdes loceklis Vents Horsts.

„Nacionālā kino centra rīkotā konkursa norise ir spilgts amatpersonu neierobežotas patvaļas piemērs. Valsts budžeta līdzekļi tika brīvi pārdalīti pretēji konkursa nolikumā noteiktajam naudas sadalījumam,” tiesai iesniegto sūdzību pamato SIA Radošā apvienība RīgasKinostudija valdes loceklis V. Horsts.

Pirmo reizi pēdējo 9 gadu laikā kompānijai Viacom piederošā filmu studija Paramount pabeidza gadu ar vislielāko daļu ASV kino industrijas tirgū. 2007. gadā kopumā sešas kinostudijas pārkāpa 1 miljarda USD ienākuma slieksni, raksta Variety.

Veiksmīgākā kinostudija 2007. gadā bija Paramount, kuras gada ienākumi sasniedza 1,48 miljardus USD. Šādus ienākumus kinostudijai nodrošināja tādas filmas kā Shrek the Third, Bee Movie, Blades of Glory un Beowulf.

Otrajā vietā ar 1,41 milajrdu USD ienākumiem atrodas Warner Bros., kas 2007. gadā skatītājiem piedāvāja filmas Harry Potter and the Order of the Phoenix, I Am Legend un 300.

Ar 1,36 miljardiem USD trešajā vietā ierindojas kinostudija Walt Disney, kura radīja animācijas filmu Ratatouille un Wild Hogs.

Ceturtā ar 1,24 miljardu USD ienākumiem ir Sony kinostudija, kas veidoja arī 2007. gada pelnošāko filmu Spider-Man 3.

A/s Rīgas Kinostudija un Krievijas Valsts televīzijas un radio programmu fonds (Valsts tele-radio fonds) 21.jūnijā Maskavā parakstījuši sadarbības protokolu, kas paredz turpmāku abu organizāciju sadarbību padomju laika kino mantojuma saglabāšanā, atjaunošanā un izplatīšanā.

Sadarbības protokola parakstītāji apņēmušies nodrošināt Krievijas Federācijas (KF) un Latvijas Republikas (LR) iedzīvotāju pieeju audiovizuāliem darbiem, kas uzņemti Kinostudijā pēc PSR savienības valsts televīzijas un radioapraides pārvaldes iestāžu pasūtījuma (telefilmām). Tāpat abi sadarbības protokola parakstītāji vienojušies veicināt cīņu pret nelikumīgu telefilmu izplatīšanu un apgrozību jebkādā veidā un jebkurā teritorijā. Rīgas Kinostudija un Valsts tele-radio fonds apņēmušies izstrādāt telefilmu izplatīšanas kārtību. Sadarbības protokola parakstītāji ir noteikuši, ka no brīža, kad, ņemot vērā gan tiesiskos, gan ekonomiskos aspektus, tiks izstrādāta savstarpēji saskaņota telefilmu izplatīšanas kārtība, trešās personas varēs izmantot telefilmas vienīgi šajā noteiktajā kārtībā. Db.lv jau rakstīja, ka lielākie Latvijas filmu nozares pārstāvji Rīgas Kinostudija un Cinevilla Studio, kas netieši saistīta ar LNT ģenerāldirektoru Andreju Ēķi, ir apvienojuši resursus zem Rīgas Kinostudijas zīmola, kļūstot par lielāko kinostudiju Baltijas jūras reģionā.

Maija vidū paredzēts pārdot izsolē AS Rīgas kinostudija piederošas telpas, kuru novērtējums ir vairāk nekā divi miljoni eiro, liecina zvērināta tiesu izpildītāja Jura Gehtmana paziņojums.

Izsolē paredzēts pārdot nekustamo īpašumu (vēsturisko kinostudijas ēku) Šmerļa ielā 3, Rīgā, kas sastāv no ekspluatācijā nodotas nedzīvojamo telpu ēkas ar telpu kopējo platību 16 168,60 kvadrātmetri. Pārdodamā nekustamā īpašuma novērtējums ir 2 114 000 eiro. Parāda piedzinēja - AS SEB banka.

Izsole notiks 2015.gada 19.maijā plkst.11 Tērbatas ielā 53-8. Izsoles cena nav apliekama ar pievienotās vērtības nodokli.

Iepriekš Rīgas kinostudijas valdes priekšsēdētājs Armands Liberts sacīja, ka parāds radies par 2004.gadā ēkas rekonstrukcijai ņemtu kredītu.

Jau ziņots, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 30.martā izbeigusi AS Rīgas kinostudija tiesiskās aizsardzības procesu, liecina ieraksts Maksātnespējas reģistrā. Tas ticis ierosināts janvāra vidū. Savukārt 2013.gada sākumā Rīgas kinostudijai tika ierosināts ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process, taču tas tika izbeigts.

AS Rīgas Kinostudija šonedēļ ierosināts kārtējais tiesiskās aizsardzības process, liecina Lursoft dati.

2013. gada novembrī uzņēmums izbeidza iepriekšējo tiesiskās aizsardzības procesu, kas ilga aptuveni trīs mēnešus, un kopumā Rīgas Kinostudijai kopš 2012.gada bijuši ierosināti jau 3 ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesi un 3 tiesiskās aizsardzības procesi. 1991. gada septembrī dibinātās Rīgas Kinostudijas pamatnodarbošanās ir kinofilmu, video filmu un televīzijas programmu producēšana.

Lursoft rīcībā esošie dati norāda, ka pēdējais gada pārskats, ko iesniegusi Rīgas Kinostudija, ir par tās darbību 2012. gadā. Uzņēmuma neto apgrozījums pārskata gadā sasniedza teju 200 tūkstošus eiro, turpretim gadu tas noslēdza ar zaudējumiem 263,613 tūkstošu eiro apmērā.

"2007. gada 28. novembrī Rīgas Kinostudija ir nosūtījusi vēstuli Valsts prezidentam, Saeimas priekšsēdētājam, Ministru prezidentam un Satversmes aizsardzības biroja vadītājam ar lūgumu novērst Satversmes 1. panta apdraudējumu un apturēt LR Kultūras ministrijas amatpersonu patvaļu," liecina A/S Rīgas Kinostudija valdes priekšsēdētāja Venta Horsta paziņojums medijiem.

"Vēstulē norādīts, ka 2007. gada 5. novembrī LR Kultūras ministrija, ignorējot Latvijas Republikas kā neatkarīgas valsts statusu, ir nosūtījusi paziņojumu Nr. 2736 oficiālajā PSRS valsts valodā 14 bijušo PSRS republiku kultūras ministrijām, tādā veidā realizējot PSRS pastāvējušo pārvaldes orgānu horizontālo sakaru principu.

Paziņojumā pausta melīga informācija par autortiesību uz periodā no 1964. gada 1. jūnija līdz 1993. gada 15. maijam Rīgas kinostudijas uzņemtajām filmām piederību valstij un norādīts, ka A/S Rīgas Kinostudija un Dānijas Karalistes sabiedrības Voxell ApS noslēgtais līgums par Rīgas Kinostudijas autortiesību realizāciju un ar to saistītās darbības ir uzskatāmas par nelikumīgām.

Lielākie Latvijas filmu nozares pārstāvji Rīgas Kinostudija un Cinevilla Studio, kas netieši saistīta ar LNT ģenerāldirektoru Andreju Ēķi, ir apvienojuši resursus zem Rīgas Kinostudijas zīmola, kļūstot par lielāko kinostudiju Baltijas jūras reģionā.

Kā DB norādīja apvienoto studiju sabiedrisko attiecību pārstāve Evija Ercmane, tas nenozīmē ne uzņēmumu pārņemšanu, ne pārdošanu vai kādas citas juridiskas darbības – pagaidām vienkārši tiek apvienoti resursi, lai spētu piedāvāt pēc iespējas plašākas iespējas iespējamiem investoriem. Apvienošanās rezultātā tiks optimizēts menedžments, studiju pārvaldīšanu padarot vienkāršāku un pārskatāmāku, un Rīgas Kinostudija piedāvās filmēšanas iespējas trijos speciāli aprīkotos paviljonos Rīgā, kā arī 140 hektāru platībā kino pilsētā Cinevilla.

Tiesa, neesot izslēgts, ka veiksmīgas sadarbības rezultātā laika gaitā tomēr tikšot sperti arī kādi juridiski soļi.

Otrdien Ministru kabineta sēdē tika noraidīts privatizācijas pieteikums uz valstij piederošajām autortiesībām uz Rīgas kinostudijā radītajām filmām, Db.lv informēja Kultūras ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Kristīne Zvirbule.

Kultūras ministre Helēna Demakova norāda: "Šis valdības lēmums bija prognozējams un ir loģisks, jo, neskatoties uz plusiem, ko iespējams saskatīt privātai iniciatīvai, ir vērtības, kas pieder visai sabiedrībai un mūsu kultūrai. Latviešu kino zelta fonds nepārprotami ir šāda vērtība, kurai mūžīgi mūžos jāpaliek Latvijas valsts rīcībā - līdzīgi kā Dainu skapim vai Nacionālajam mākslas muzejam."

Kultūras ministrijas sagatavotais privatizācijas atteikums juridiski izvērsti pamato filmu autortiesību piederību jautājumus un dokumentā konstatēts, ka valstij piederošo autora mantiskās izņēmuma tiesību uz Valsts Rīgas kinostudijā uzņemtajām filmām privatizācija būtu neatbilstoša valsts un sabiedrības interesēm, jo valsts un sabiedrības intereses netiktu īstenotas pilnā apmērā. Filmu privatizācijas rezultātā nebūs iespējams nodrošināt sabiedrības pieejamību Latvijas kultūras audiovizuālajam mantojumam un var tikt apdraudēta audiovizuālā mantojuma saglabāšana.

11.09.2007.

Plkst.14.00

Darba Kārtība:

1. Nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanas kārtība Rīgā

2. Par Rīgas domes Izglītības, jaunatnes un sporta departamenta padotībā esošo izglītības iestāžu peldbaseinu izmantošanas maksas noteikšanu

3. Par pirmsskolas izglītības iestādes dibināšanu Rīgā, Pārslas ielā 16

4. Par izmaiņām Rīgas bāriņtiesas sastāvā un grozījumiem Rīgas domes 13.09.2005. lēmumā Nr.387 "Par Rīgas bāriņtiesas sastāvu"

5. Grozījumi Rīgas domes 21.02.2006. saistošajos noteikumos Nr.40 ''Par pašvaldības palīdzību audžuģimenei ''

6. Grozījumi Rīgas domes 25.10.2005. saistošajos noteikumos Nr.26 "Par svētku pabalstu politiski represētajām personām un nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem"

Rīgas Kinostudijā uzsākta dokumentālās filmas par leģendārā Titānika bojāeju filmēšana, informēja Rīgas Kinostudijas pārstāve Ieva Kustova. Tā ilgs visu šo nedēļu, un filmēšanas vajadzībām kinostudijā speciāli izbūvēts baseins, kurā tiks filmētas Atlantijas okeānā notiekošā ainas.

Filma ir Lielbritānijas, Kanādas un Latvijas kopražojums, un tās darba nosaukums – Inside the Titanic / Titānikā. Tajā tiek inscenēti 1912. gada notikumi, kad pasaulē lielākais pasažieru tvaikonis, kurš bija devies savā pirmajā reisā, sadūrās ar aisbergu un nogrima.

Lai arī par leģendārā kuģa bojāeju jau radītas vairākas filmas, Inside the Titanic autori cer atveidot dokumentāli iespējami precīzu notikumu gaitu, bez liekiem izskaistinājumiem un nesaistītām sižeta līnijām ļaujot skatītājiem izsekot traģiskajam notikumam, norādīja I.Kustova. 90 minūšu garās filmas producenti ir Dangerous Films Ltd. (Lielbritānija), Handel Productions (Kanāda) un Baltic Film Services (Latvija), un to paredzēts demonstrēt The Discovery Channel, Pro Sieben, BBC Worldwide un Francijas TV kanālā F2.

Rīgas kinostudijas privatizācijas noteikumos paredzētā kino un video ražošana, kino un video filmu ieskaņošana latviešu valodā varētu tikt apdraudēta, brīdina Kultūras ministrija (KM).

Kultūras ministrija, kā 24,31% a/s Rīgas kinostudija (RK) akciju turētāja, ir saņēmusi RK vēstuli, kurā tā informē, ka zvērināta tiesu izpildītāja Raimonda Mežiņa lietvedībā atrodas Rīgas apgabaltiesas 2010. gada 4. oktobrī izsniegtais izpildu raksts par prasību pret RK par nomas līguma noslēgšanu, nomas maksas piedziņu un reālnastas nodibināšanu, teikts Kultūras ministrijas informatīvajā ziņojumā, kuru valdība pieņēma zināšanai. Savukārt 2011. gada 28.oktobrī RK ir saņēmusi zvērināta tiesu izpildītāja R. Mežiņa paziņojumu par RK nekustamā īpašuma Rīgā, Šmerļa ielā 3 izsoli 2011.gada 5.decembrī. Kultūras ministrijas pārstāvis informēja, ka izsole varētu tikt pārcelta uz vēlāku laiku.

Ekonomikas ministrija iesniegusi likumprojektu Ministru kabinetam par 125 Rīgas kinostudijas filmu nodošanu privatizācijai, ziņo Telegraf.

Cilvēks, kas iegādāsies kādu no filmām būs atbildīgs par kino kultūras mantojuma saglabāšanu, kā arī šī mantojuma sistemātisku atjaunošanu. Tas nozīmēs, ka pircējam nāksies atjaunot filmas oriģinālu, skaņas celiņu, jaunu kvalitatīvu kopiju izgatavošanu un filmu pārnešanu digitālā formātā.

"Man tikai priecē tāds situācijas pagrieziens. Bet ļoti šaubos, ka kāds vēlēsies tās iegādāties, jo cik jau gadi pagājuši, bet neviens par tām neinteresējas," komentējot filmu privatizāciju atzīst Jānis Streičs.

Db.lv sazvanoties ar projekta atbildīgo pārstāvi Valdi Vasiļjevu noskaidroja, ka neviena filma vēl neesot novērtēta. Un tas tiks darīts tikai tad, ja šo likumu pieņems Ministru kabinets.