Kravu pārvadājumos pa jūru arvien vairāk izmanto lielākas ostas kravnesības kuģus, to izjūt arī Rīgas ostā, vienlaikus ir nepieciešama atbilstoša infrastruktūra, otrdien, 19.jūnijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

To atzīst gan Rīgas Brīvostas pārvalde, gan strādājošie uzņēmēji – stividorkompānijas. Lielākas kravnesības kuģu apkalpošanai ir nepieciešami ne tikai Rīgas Brīvostas, bet arī ostā strādājošo uzņēmēju ieguldījumi, un runa nav tikai par kuģu ceļa dziļumu, bet arī par atbilstošu dziļumu pie piestātnēm, attiecīgajām noliktavām, arīdzan kravas apstrādes ātrumu. Tikai visiem komponentiem kopā strādājot sava veida sazobē, tiek paaugstināta efektivitāte, kas būtībā ir konkurētspēja.

Lielas pārmaiņas

Rīgas Brīvostas pārvaldes ostas kapteinis Artūrs Brokovskis norāda, ka nekas nestāv uz vietas un pārmaiņas notiek nemitīgi. Savu sacīto viņš pamato ar to, ka PSRS laikos Rīgas osta faktiski bija importa osta, jo caur to tika ievesti graudi un soja, savukārt vieglo automašīnu (pārsvarā Lada), akmeņogļu un metāllūžņu eksports bijis pavisam nelielos apmēros, un arī kravu pārvadājumiem izmantotie kuģi bija ar citādu – daudz mazāku iegrimi, nekā tie ir pašlaik. «Rīgas ostā jauna ēra sākās līdz ar Latvijas neatkarības atgūšanu, kad osta kļuva par Krievijas, Baltkrievijas, Kazahstānas tranzītkravu apkalpotāju – no dzelzceļa uz kuģa infrastruktūras nodrošinātāju,» atceras ostas kapteinis. «90. gadu sākumā Rīgas ostā pie piestātnēm varēja ienākt kuģi ar iegrimi 10,2 m. Viņš arī piemetina, ka savulaik lielākie kuģi ostā bija 170–190 m gari un 29 m plati, taču tagad tie pēc gabarītiem (229 m gari un 32 m plati) jau ir Panamax klases un ar lielāku kravnesību. Tagad pēc Panamas kanāla rekonstrukcijas šādas NewPanamax klases kuģu platums jau sasniedz 49 m un to garums – 366 m, ar iegrimi līdz 15,2 m. «Pasaulē pašlaik ir vēl lielāki kuģi, kurus izmanto jēlnaftas transportēšanai, ar 26 m iegrimi, taču tie pārvietojas tikai pa okeānu un pat ostā īsti neienāk, bet kravu izkrauj pa pievienoto cauruli, stāvot reidā, taču tāda izmēra kuģi Baltijas jūrā ienākt nevar, jo Belta jūras šauruma dziļums ir tikai 17 m, līdz ar to cauri tam kuģot var tikai ar maksimālo iegrimi 15,5 m, un tieši tāda pati maksimālā iegrime ir Irbes jūras šaurumā, kas savieno Rīgas jūras līci ar Baltijas jūru,» stāsta A. Brokovskis. Viņš prognozē, ka perspektīvā kuģu izmēri nebūt nesaruks, bet, tieši pretēji, platums tikai pieaugs, kas palielina kuģa ietilpību, bet ne iegrimi.

A/s Rīgas kuģu būvētava fokusēsies uz mazo un vidēja izmēra kuģu būvniecību, kā arī rietumvalstu kuģu remontu.

To intervijā Dienas Biznesam atklāj smagās mašīnbūves uzņēmuma a/s Rīgas kuģu būvētava (RKB) jaunais stūrmanis – valdes priekšsēdētājs Jānis Skvarnovičs, kurš uzņēmuma vadību pārņēmis sarežģītā situācijā – notiek akcionāru savstarpējais karš, tiek prasīta uzņēmuma maksātnespēja, iepriekšējo gadu tirgus aizvēršanās Krievijā un Ukrainā, sarežģīta situācija ar pasūtījumiem Eiropas kuģu būvētavās, jo lielo kuģu būves pasūtījumi pārcēlušies uz Dienvidaustrumāziju (Ķīnu, Dienvidkoreju), rezultātā tādu būvēšana ES ir kļuvusi par sava veida reliktu. RKB nebūt nav pirmais uzņēmums, kura valdē strādā J. Skvarnovičs, jo viņš ir vadījis ne tikai kolhozu Tukuma rajonā vēl PSRS laikos, bet arī a/s Tukuma piens, a/s Rīgas piena kombināts, a/s Limbažu piens, SIA Forburga, a/s Stats Invest, bijis valdē a/s Austrumu klīniskā universitātes slimnīca un SIA Stats. Ar šādu vadītāja pieredzes bagāžu viņš pauž optimismu par uzņēmuma nākotnes perspektīvu.

Pirms diviem gadiem savā pēdējā sēdē Aigara Kalvīša valdība būvēt patruļkuģus Latvijas armijas vajadzībām bez konkursa uzticēja premjera padomnieka Vasilija Meļņika uzņēmumam. Pamatojums - aizsardzības nozare savus līdzekļus ieguldīs vietējā ražošanā, atbalstīs pašmāju kuģubūvi. Tagad atklājies, ka patruļkuģus Latvijā tomēr nebūvēs, informēja TV3 raidījums Nekā personīga.

V. Meļņiks kļuvis par starpnieku - kuģus izgatavos kāda Vācijas kuģu būvētava.

Latvijas armijai jāsargā 500 kilometru garā krasta līnija. To prasa gan valsts drošība, gan NATO standarti. Līdz šim tas noticis ar Zviedrijas dāvinātajiem kuteriem. Šobrīd tie savu laiku nokalpojuši, lūzt un bieži jāremontē. Armija jau pirms pieciem gadiem sāka meklēt jaunu kuģu iegādes iespējas. Jūras spēku vadībā tolaik bija kapteinis Ilmārs Lešinskis.

Viņš Nekā personīga stāstīja, ka savulaik izlasījis V. Meļņika rakstu, kurā viņš apgalvojis, ka ir gatavs būvēt karakuģus Latvijai par pašizmaksu.

1.Vadības ziņojums par 2006.gada darbības rezultātiem.

Pieņemt zināšanai akciju sabiedrības Rīgas kuģu būvētava vadības ziņojumu par 2006.gada darbības rezultātiem.

2.AS Rīgas kuģu būvētava 2006.gada pārskata apstiprināšana.

Apstiprināt AS “Rīgas kuģu būvētava” 2006.gada pārskatu.

3. 2006. gada peļņas sadale.

3.1. Daļu no 2006.gada peļņas 544439,00 LVL (kura var tik precizēta pēc revidenta atzinuma saņemšanas) sadalīt, izmaksājot dividendes 0,02 LVL par vienu akciju, kopsummā 233 442,14 LVL, bet atlikušo summu novirzīt uzņēmuma attīstībai.

3.2. Noteikt dividenžu aprēķina datumu 2007. gada 12.decembrī, izmaksas datumu 2007. gada 19.decembrī.

3.3. Noteikt premiālo fondu padomei un valdei (5% no Sabiedrības 2006. gada tīrās peļņas).

Pabeidzot pārbaudi par AS Rīgas kuģu būvētava akcionāru iespējamo saskaņotu rīcību un noslēdzot sākto administratīvo lietu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) pieņēma lēmumu piemērot uzņēmuma akcionāriem soda naudu likumā noteiktajā maksimālajā apmērā, informē FKTK pārstāvji.

Vasilijam Meļņikam un AS Remars-Rīga piemērots sods 14,2 tūkstošu eiro apmērā katram par akciju obligātā atpirkšanas piedāvājuma neizteikšanu citiem uzņēmuma akcionāriem.

Pārbaudi par faktu, ka, iespējams, vairākas personas kopā ir ieguvušas līdzdalību AS Rīgas kuģu būvētava vairāk nekā 50% apmērā no uzņēmuma balsstiesīgo akciju skaita, FKTK uzsāka 2012. gadā. Šajā laikā FKTK rīcībā nonākusī informācija un pārbaudes pēdējā posmā saņemtie jaunie fakti par AS Rīgas kuģu būvētava akciju pārdošanas darījumu pierāda, ka AS Remars-Rīga bija faktiskā līdzdalība AS Rīgas kuģu būvētava virs 50%. Tā kā Vasilijs Meļņiks ir AS Remars-Rīga kontrolpaketes īpašnieks, atbilstoši Finanšu instrumentu tirgus likumam, V.Meļņika netiešā veida faktiskā līdzdalība ir bijusi vairāk par 50% no kopējā AS Rīgas kuģu būvētava balsstiesīgo akciju skaita.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu parādu piedziņas pārvalde AS Rīgas kuģu būvētava piemērojusi jaunu nodrošinājumu, ziņo Lursoft Klientu portfelis.

Uzņēmumam piemērots aizliegums komercķīlas reģistrācijai, pārreģistrācijai, pārjaunošanai un grozīšanai. Nodrošinājums piemērots 12.decembrī.

“Lursoft” izziņa liecina, ka uz šī gada 7.decembri uzņēmumam bija izveidojies nodokļu parāds 1,478 miljonu eiro apmērā.

Šis ir otrais aktuālais AS Rīgas kuģu būvētava nodrošinājums. Pirmo nodrošinājumu VID piemēroja šī gada maijā, aizliedzot AS “Rīgas kuģu būvētava” reģistrēt, pārreģistrēt, pārjaunot un grozīt komercķīlu.

Lursoft izziņa liecina, ka AS “Rīgas kuģu būvētava” šobrīd ir aktuālas trīs komercķīlas.

AS Rīgas kuģu būvētava nodarbojas ar kuģu būvi, remontu un apkopi. Kompānija reģistrēta 1991.gadā un tās pamatkapitāls ir 16 340 949 eiro. AS Rīgas kuģu būvētava akcijas tiek kotētas Nasdaq Riga fondu biržā.

AS Rīgas kuģu būvētava (RKB) pabeigusi vēl divu lielu kuģu remontu un aktīvi turpina sezonu, remontējot kuģus un saņemot jaunus pasūtījumus, informē uzņēmuma pārstāvji.

No kuģu būvētavas doka ir aizkuģojis kravas kuģis UBC Tampico, kurš peld zem Kipras karoga un kura pieraksta osta ir Limasola. UBC Tampico garums ir 182,6 metri, platums – 28,6 metri, kravnesība – 37,8 tūkstoši tonnu. Kravas kuģis atbilst Panamax klasifikācijai, - šāds platuma ierobežojums ir nepieciešams, lai kuģis varētu caurbraukt Panamas kanālu, kas savieno Kluso un Atlantijas okeānu.

Remonta laikā kravas kuģim tika pārkrāsots ārējais korpuss, atjaunotas tērauda caurules, veikti hidraulisko cilindru remontdarbi. Tāpat pirmo reizi RKB speciālisti veica kuģa aprīkošanu ar nerotējošas sprauslas dzenskrūvi Mewis Duct. Šāda dzenskrūve ļauj kuģim efektīvi sasniegt lielāku ātrumu, tādējādi ietaupot degvielu.

A/s Rīgas kuģu būvētava nedomā nākotnē pārorientēties uz lielāku kuģu ražošanu; nākotni redz augstākās klases jahtu būvniecībā, par to raksta žurnāls Nedēļa.

«Mums ir divi stāpeļi - 110 un 95 m gari, un mums nav nedz brīvas teritorijas, nedz īpašas nepieciešamības būvēt jaunus - lielākus. Mūsu niša ir nelieli - līdz 50 m gari - kuģi ar augstu aprīkojuma pakāpi, un nav nekādas vajadzības spraukties iekšā tur, kur jau veiksmīgi darbojas citi. Nākotni mēs redzam biznesa jahtu ar augstu komforta līmenī būvē. Salīdzinot ar automašīnām, mēs vēlētos taisīt Mercedes klases jahtas izklaidei ar vispilnīgāko aprīkojumu,» nākotnes vīziju Nedēļai iezīmējis Rīgas kuģu būvētavas izpilddirektors un valdes loceklis Aivars Stolders.

Šobrīd ik gadu uzņēmums izremontē ap 100 kuģu un ap 15 uzbūvē no jauna.

Akciju sabiedrības Latvijas kuģniecība nerevidētais konsolidētais 2007.gada pārskats liecinot par koncerna veiksmīgu saimniecisko darbību, tīrajai peļņai sasniedzot 66 miljonus ASV dolāru – divas reizes jeb par 32,3 miljoniem ASV dolāru vairāk, salīdzinot ar analogo periodu pērn, liecina sniegtā informācija medijiem.

Būtiski pieaudzis arī a/s Latvijas kuģniecība neto reisu rezultāts jeb tīrie ieņēmumi no kuģu darbības, kas pārskata periodā veido 210,3 miljonus ASV dolāru un par 54,8 miljoniem ASV dolāru apsteidz 2006.gada rādītājus.

2007.gadā vislielākā uzmanība tika pievērsta flotes atjaunošanai, kuras ietvaros Horvātijas kuģu būvētavā 3.Maj ir pasūtīti 10 jauni tankkuģi, bet Korejas kuģu būvētavā Hyundai Mipo Dockyard Co.,Ltd. - 4 jauni tankkuģi.

Pārskata periodā ekspluatācijā tika nodoti 4 no 10 Horvātijas kuģu būves rūpnīcā 3.Maj pasūtītajiem tankkuģiem, kā arī visi Korejas kuģu būvētavā Hyundai Mipo Dockyard Co.,Ltd. pasūtītie kuģi. Pabeidzot šo tankkuģu atjaunošanas programmu, 2008.gadā a/s Latvijas kuģniecība no Horvātijas kuģu būves rūpnīcas saņems vēl trīs kuģu jaunbūves.

Ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes lēmumiem AS «Rīgas kuģu būvētava» piemēroti divi jauni nodrošinājumi, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Abi nodrošinājumi reģistrēti komercreģistrā šī gada 2.janvarī, un ar tiem uzņēmumam piemērots aizliegums komercķīlas reģistrācijai, pārreģistrācijai, pārjaunošanai un grozīšanai. Tādējādi kopumā šobrīd uzņēmumam ir aktuāli pieci nodrošinājumi.

AS «Rīgas kuģu būvētava» 2018.gadā vērsās tiesā ar tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu tāpēc, ka uzņēmums nonācis sarežģītā finanšu situācijā. Taču tā tiesiskās aizsardzības procesa pieteikums tika noraidīts.

«Lursoft» izziņa liecina, ka uz šī gada 26.decembri uzņēmumam bija izveidojies nodokļu parāds 1,487 miljonu eiro apmērā.

AS «Rīgas kuģu būvētava» šobrīd ir aktuālas trīs komercķīlas, liecina «Lursoft» izziņa.

Lai gan konsolidētajā kopbudžetā šā gada jūnija mēnesī bija 19,3 milj. eiro deficīts, šā gada pirmais pusgads kopbudžetā kopumā noslēgts ar 230,7 milj. eiro pārpalikumu, informē Finanšu ministrijā (FM).

Šā gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 2016.gada attiecīgo periodu, pārpalikums konsolidētajā kopbudžetā palielinājās par 44,6 milj. eiro, ko sekmēja straujāks nodokļu ieņēmumu pieaugums. Nodokļu ieņēmumu plāns kopbudžetā pirmajā pusgadā izpildīts 101,5% apmērā un virsplāna ieņēmumi veidoja 55,0 milj. eiro. Vienlaikus FM uzsver, ka ik gadu vēsturiski gada sākumā kopbudžetā veidojas pārpalikums, kas gada nogalē, izdevumiem pieaugot straujāk gan valsts budžetā, gan pašvaldību budžetos, veido finansiālo deficītu. Vispārējās valdības budžeta deficīts 2017.gadam, kas iekļauts Stabilitātes programmā 2017.-2020.gadam, tiek prognozēts 0,8% no IKP apmērā jeb 209,6 milj. eiro (pēc EKS 2010 metodoloģijas).

AS Rīgas kuģu būvētavas 2006. gada kopējais neto apgrozījums sastādīja Ls 29 964 974 t.sk. kuģu būve Ls 11 444 228, kuģu remonts Ls 18 034 770 (salīdzinoši 2005. gadā Ls 29 189 376, t.sk. kuģu būve Ls 9 232 733, kuģu remonts Ls 19 495 800), liecina uzņēmuma vadības ziņojums 2006. gada darbības pārskatam.

Uzņēmuma bruto peļņa sastādīja Ls 1 116 438 (2005.g. – Ls 1 556 229 ), tīrā peļņa 2006. gadā sastādīja Ls 544 439, attiecīgi 2005. gadā Ls 655 471. Uzņēmuma peļņas apjomi ir samazinājušies, neskatoties uz neto apgrozījuma pieaugumu, kas

ir radies kā sekas augstās inflācijas pieaugumam, straujajam metāla cenu kāpumam, visa veida energoresursu sadārdzinājumam. Īpaši minētais apstāklis atspoguļojās uz kuģubūves pasūtījumiem, kur tirgus konjuktūra diktēja slēgt ilgtermiņa līgums 1,5 – 2 gadus atpakaļ, kad nebija iespējams prognozēt

tik strauju cenu kāpumu.

Pašlaik, slēdzot jaunus līgumus uzņēmuma valde panākusi mehānismus neprognozējamo cenu kāpumu risku samazināšanai.

A/s Rīgas kuģu būvētava pērn apgrozījusi 53,7 miljonus eiro, kas ir gandrīz piecas reizes mazāk nekā 2012. gadā. Gads noslēgts ar zaudējumiem 1,9 miljonu eiro apmērā, rāda Lursoft dati.

Zaudējumi saistīti ar nedienām, kas piemeklēja, realizējot trīs jaunbūvētos peldošos restorānus, norādījusi uzņēmuma vadība.

Kopumā pērn a/s Rīgas kuģu būvētava veikusi 60 kuģu remontu, kas ir tikpat, cik 2012. gadā. Uzņēmums pērn uzbūvējis un ūdenī nolaidis astoņus kuģu korpusus. Salīdzinājumam 2012. gadā uzbūvēti piecu kuģu korpusi.

Līdzīgi kā iepriekšējos gadus kuģu remontu galvenokārt pasūtīja Rietumeiropas, Krievijas un Latvijas partneri, savukārt kuģu korpusu pasūtītāji pārsvarā bijuši no Skandināvijas valstīm. Peldošos restorānus uzņēmumam pasūtīja no Krievijas, bet Swath tipa patruļkuģus – no Latvijas.

Jau rakstīts, ka aprīļa beigās uzņēmumam tika iecelts jauns valdes priekšsēdētājs – Jānis Skvarnovičs, savukārt Vasilijs Meļņiks tagad darbojas kompānijas padomes priekšsēdētāja amatā.

Izmaiņas reģistrētas arī AS Rīgas kuģu būvētava valdes sastāvā, liecina Lursoft dati.

Valdes locekļa pienākumu pildīšanu pārtraucis Vladimirs Kozlovs, kurš amatā tika ievēlēts vien pirms nedaudz vairāk kā diviem mēnešiem, proti, 6.janvārī. Pēc Lursoft pieejamajām ziņām, V. Kozlovs savulaik atradies arī pie nu jau reorganizētās SIA Kuģu remonta bāze vadības grožiem.

Lursoft izziņas dati liecina, ka pēc V. Kozlovska aiziešanas no AS Rīgas kuģu būvētava valdes darbu uzņēmuma valdē turpina četras amatpersonas – Larisa Artemenko, Vladislavs Blūms, Einārs Buks un Vasilijs Meļņiks.

2012.gadā AS Rīgas kuģu būvētava apgrozījusi (262,178 miljonus eiro un guvusi 220,233 tūkstošu eiro lielu peļņu. Uzņēmumā aizpagājušajā gadā strādājuši 643 darbinieki.

AS Rīgas kuģu būvētava ir finansiāli stabils uzņēmums, par ko ir viegli pārliecināties, palūdzot komentārus no uzņēmuma vadības vai arī apskatot finanšu atskaites, norāda AS Rīgas kuģu būvētava valde, noraidot iepriekš masu medijos izskanējušo informāciju, ka uzņēmumam būtu finansiālas grūtības.

Iepriekš medijs TV5 nāca klajā ar informāciju, ka AS Rīgas kuģu būvētava tuvu krīzei, un to panākusi pašreizējā uzņēmuma vadība. Tā medijam norādījis uzņēmuma ražošanas vadītājs Aleksandrs Marčenko, kurš kopš 2013. gada novembra jau nepilda savus amata pienākumus. Uzņēmums nav Marčenko atlaidis, taču arī atalgojums netiek izmaksāts.

«Izdzenājuši visus kontraģentus, ar kuriem mēs strādājām. Situācija ar inženieriem ražotnē vienmēr bijusi saspringta, taču šobrīd gandrīz visi vecie darbinieki, kā es, ir bez darba, bet visi pārējie aizgājuši. Un rūpnīcā tagad, pat ja tur būs kuģi, nebūs, kas tos remontē,» TV5 norādījis Marčenko.

Pēc divus gadus ilgas sagatavošanas Latvijā ir uzsākusi darbu jauna Hansabankas struktūrvienība – Kuģu finansēšanas nodaļa, kuras uzdevums ir vienoti vadīt, koordinēt un atbalstīt kuģu finansēšanu visas Hansabank grupas ietvaros. Līdz ar jaunās nodaļas izveidošanu Hansabank grupa plāno ievērojami palielināt kuģu finansēšanas apjomus, liecina sniegtā informācija medijiem.

Līdz šim Hansabank grupa pavisam ir finansējusi vairāk nekā 40 kuģu par kopējo summu ap 160 miljoniem eiro. Pēc jaunās Kuģu finansēšanas nodaļas izveides tikai decembrī vien izskatīšanai ir iesniegti projekti par kopējo summu 120 miljoni eiro. Pirms nedēļas nodaļa ir apstiprinājusi finansējumu uzņēmuma Alpha Shipping Company otrā kuģa iegādei, kopējai darījumu summai ar šo kompāniju sasniedzot 36 miljonus ASV dolāru (25 miljoni eiro). Savukārt ar kompāniju Unimars Kuģu finansēšanas nodaļā tiek kārtoti darījumi, kas paredz finansēt četru jaunu kuģu būvniecību par kopējo summu 26 miljoni eiro.

Kuģu remonta segmentā strādājošās Netaman grupas uzņēmumi ir atsākuši lielo transporta kuģu remonta pakalpojumu sniegšanu Rīgas ostā.

Uzņēmums SIA Netaman Ships Service divos dokos Vecmīlgrāvī šodien spēj sniegt remonta pakalpojumus līdz 140 metrus gariem un 20 metrus platiem vidēja izmēra kuģiem, savukārt vēsturiskajā Rīgas Kuģubūvētavas teritorijā darbu uzsākušais SIA Netaman Shipyard Riga divos dokos nodrošina remonta pakalpojumus līdz pat 200 metrus gariem un 30 metrus platiem lielajiem kuģiem. Tiek plānots, ka pēc pilnas darbības jaudas sasniegšanas, Netaman grupas uzņēmumi Rīgas ostā varēs pieņemt uz remontu līdz pat 80 kuģiem gadā.

Uzņēmuma SIA Netaman Ships Service attīstībā četru gadu laikā ir ieguldīts jau vairāk nekā 1 miljons eiro un apjomīgi ieguldījumi tiek plānoti arī SIA Netaman Shipyard Riga attīstībā.

AS Tallink Grupp un Rauma Marine Constructions (RMC) parakstījušas nodomu vēstuli par jauna Shuttle servisa kuģa būvniecību, informē uzņēmuma pārstāvji.

Plānots, ka jaunais kuģis kursēs maršrutā Tallina–Helsinki. Tā būvēšanas izmaksas ir aptuveni 250 miljoni eiro, un jaunais kuģis tiks būvēts Rauma kuģu būvētavā Somijā. Jaunā kuģa būvniecību plānots pabeigt 2021. gada beigās. Projekts nodrošinās kuģu būvētavai apmēram 1500 cilvēkgadu lielu nodarbinātību.

Duālās degvielas kuģis, kas pamatā izmantos LNG, būs ar 2800 pasažieru vietām. Tas kursēs maršrutā starp Tallinu un Helsinkiem, attīstot tālāk šo nozīmīgo maršrutu starp šīm divām galvaspilsētām. Kuģa būvniecībā tiks izmantota jaunākā tehnoloģija un inovatīvākie risinājumi, un kompānijas mērķis ir uzbūvēt ekonomiskāko un videi draudzīgāko kuģi, kas kursē Baltijas jūrā.

2015. gadā a/s Rīgas kuģu būvētava sākusi atgūt agrāko gadu jaudu kuģu remontā un jaunu kuģu būvniecībā, vienlaikus paralēli ražojot industriālos metālapstrādes produktus, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«2014. gads uzņēmumam bija krīzes gads, bet 2015. gads ir izaugsmes un pat sava veida jauna kursa pirmais gads,» situāciju raksturo a/s Rīgas kuģu būvētava (RKB) valdes priekšsēdētājs Jānis Skvarnovičs. Šogad salīdzinājumā ar pērno gadu uzņēmums strādā ar peļņu, spējis veikt daudz vairāk kuģiem remonta pakalpojumu, uzbūvēt vairāk zvejas kuģu un kuģu korpusu, turklāt šajā jomā neizmantotās metāl- apstrādes jaudas izmanto specifisku metāla spoļu ražošanā. «Būtisks darbs šogad ir veikts, lai 2016. gadā varētu strādāt vēl sekmīgāk nekā šogad. Pamati ir ielikti, gan startējot kuģu remonta pakalpojumu, zvejas kuģu, kuģu korpusu būves iepirkumu konkursos, gan arī pie dažādu uzņēmumam jaunu produktu ieviešanas,» uzsver J. Skvarnovičs.

AS Rīgas kuģu būvētava darbība 2007.gada 6 mēnešu laikā kopējais neto apgrozījums sastādīja 13 997 378 LVL (2006. gada 6 mēnešu laikā neto apgrozījums bija 18 004 975 LVL) , liecina uzņēmuma sniegtā informācija Rīgas fondu biržā.

Uzņēmuma bruto zaudējumi sastādīja 624 943 LVL (2006.g.6 mēn. - Ls 492 566 ), zaudējumi 2007. gada 6 mēn. sastādīja 9907 59 LVL, attiecīgi 2006. g. 6 mēn. 801 774 LVL.

2007. gada 6 mēn. AS Rīgas kuģu būvētava kopumā izremontēja 34 kuģus (2006. g.6 mēn. tika izremontēti 41 kuģis), tika izgatavoti un uz ūdens nolaisti 5 kuģu korpusi (2006.g.6 mēn. 8 kuģu korpusi).

2007.gada 6 mēn. AS Rīgas kuģu būvētava tika veiktas investīcijas jaunu tehnoloģisko iekārtu iegādei un rekonstrukcijai 458 tūkst. LVL apmērā (2006.g.6 mēn. 596 tūkst. LVL).

Uzņēmuma zaudējumu apjomi ir palielinājušies sakarā ar neto apgrozījuma samazināšanos, kā arī augstās inflācijas pieauguma, materiālu cenu kāpuma un visa veida energoresursu sadārdzinājuma rezultātā. Īpaši minētais apstāklis atspoguļojās uz kuģubūves pasūtījumiem, kur tirgus konjuktūra diktēja slēgt ilgtermiņa līgums ar fiksētām likmēm. Tiek veikti pasākumi ražošanas procesu uzlabošanai ,kas ļautu samazināt pašizmaksu un kārtējo gadu pabeigt ar labiem rezultātiem. Tā kā iepriekšējā darbības laikā kuģu būve pārsvarā sastāvēja no kuģu korpusu būves, kas pēc aprēķiniem kļūst ekonomiski mazāk izdevīga, kuģu būvētava liek lielāku uzsvaru kuģu būvei līdz atslēgai, kas ļaus sasniegt labākus finansiālus rādītājus.

Akciju sabiedrības Latvijas kuģniecība (LK) padome šodien, 2007.gada 11.aprīlī, apstiprināja koncerna 2006.gada revidēto konsolidēto finanšu pārskatu, kas sastādīts saskaņā ar starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem. A/s Latvijas kuģniecība 2006.gada revidētie finanšu rezultāti liecina, ka koncerns pērn strādājis veiksmīgi - tīrā peļņa sasniegusi 33,7 miljonus ASV dolāru, tādējādi par 23% pārspējot 2005.gada auditēto rezultātu. Koncerna apgrozījums veidojis 216,3 miljonus ASV dolāru, salīdzinot ar 198,7 miljoniem ASV dolāru attiecīgajā 2005.gada periodā.

A/s Latvijas kuģniecība valdes priekšsēdētājs Imants Vikmanis norāda, ka 2006.gada pozitīvie finanšu rezultāti apliecina koncerna spēju veiksmīgi konkurēt pasaules kuģošanas tirgos saskaņā ar LK darbības stratēģijā izvirzītajiem uzdevumiem. „Mūsu augšupejas garants ir ne vien mūsu pašu profesionalitāte un mērķtiecība, bet arī viena no kompānijas lielākajām vērtībām - flote. Līdz ar pirmo jauno tankkuģu saņemšanu, kam doti Latvijas pilsētu un novadu nosaukumi, mēs esam spēruši soli tuvāk mūsu galvenajam uzdevumam - flotes atjaunošanai,” uzsver Imants Vikmanis.

Pārskata periodā visas LK flotes darbojās ar peļņu, kopējam rezultātam no kuģu darbības sasniedzot 45,1 miljonu ASV dolāru. Kā ierasts, vislielāko šā rezultāta daļu deva tankkuģu flote - 32,5 miljonus ASV dolāru. Lai arī minētais flotes segments sekmīgi strādāja visa gada garumā, 2005.gada peļņu tankkuģu flotei neļāva sasniegt Asari tipa tankkuģu modernizēšanas, kā arī pieaugošās kuģu sausā doka remontu izmaksas.

A/s Latvijas kuģniecība 2006.gada revidētie finanšu rezultāti liecina, ka koncerna tīrā peļņa sasniegusi 33,7 miljonus ASV dolāru, par 23% pārspējot 2005.gada auditēto rezultātu, Db.lv informēja uzņēmuma Sabiedrisko attiecību dienesta vadītāja Marita Ozoliņa-Tumanovska.

Koncerna apgrozījums veidojis 216,3 miljonus ASV dolāru, salīdzinot ar 198,7 miljoniem ASV dolāru attiecīgajā 2005.gada periodā.

A/s Latvijas kuģniecība valdes priekšsēdētājs Imants Vikmanis norāda, ka 2006. gada pozitīvie finanšu rezultāti apliecina koncerna spēju veiksmīgi konkurēt pasaules kuģošanas tirgos saskaņā ar LK darbības stratēģijā izvirzītajiem uzdevumiem. „Mūsu augšupejas garants ir ne vien mūsu pašu profesionalitāte un mērķtiecība, bet arī viena no kompānijas lielākajām vērtībām - flote. Līdz ar pirmo jauno tankkuģu saņemšanu, kam doti Latvijas pilsētu un novadu nosaukumi, mēs esam spēruši soli tuvāk mūsu galvenajam uzdevumam - flotes atjaunošanai,” uzsver Imants Vikmanis.

AS Rīgas kuģu būvētava (RKB) ar Singapūras kompāniju SBI parakstījusi nodomu protokolu, kas paredz izveidot kopuzņēmumu naftas un gāzes urbšanas platformu un to aprīkojuma ražošanai, liecina kompānijas paziņojums NASDAQ OMX Riga.

Šāds kopuzņēmums ļaus Latvijas kuģu būvētājiem izmantot Singapūras speciālistu iestrādes un pieredzi, kas savukārt dos iespēju RKB iesaistīties urbšanas platformu – gigantisku 21. gadsimta inženierbūvju - izgatavošanas un uzstādīšanas biznesā.

«Rīgas kuģu būvētava turpina attīstīties, un vērojama nopietna potenciālo ārzemju sadarbības partneru interese par mūsu uzņēmumu. Patlaban sākas aktīva kuģu remonta sezona, un RKB ir gatava dokā uzņemt Vācijas, Skandināvijas un citu valstu kuģus. Taču vienlaikus ir uzsākta iesaistīšanās arī naftas un gāzes urbšanas iekārtu izgatavošanas biznesā,» skaidro AS Rīgas kuģu būvētava valdes priekšsēdētājs Vasīlijs Meļņiks.

To Latvijas Aviācijas domnīcas (LAD) sestajās brokastīs norādīja Latvijas Aviācijas asociācijas (LAA) valdes loceklis Artūrs Kokars. Nozares komersanti diskutēja par gaisa kuģu apkalpošanas pakalpojumu, gaisa kuģu būves un remonta konkurētspējas paaugstināšanu, kā arī eksporta tirgu paplašināšanu, tai skaitā veicinot preču un pakalpojumu eksportu uz Eiropas Savienības valstīm un Ķīnu.

Pirms valstiskās neatkarības atjaunošanas Latvija bija PSRS militāri rūpnieciskā kompleksa sastāvdaļa, kura ietvaros Latvijā tika veikta militārās un civilās aviācijas gaisa kuģu atsevišķu mezglu būvniecība un gaisa kuģu testēšana, atgādina LAD. Tāpat, Latvijā tika uzturēta kvalitatīva aviācijas tehniskās izglītības bāze. Lai arī gaisa kuģu būvniecība un remonts pēc 1990. gada nav Latvijas vadošo aviācijas apakšnozaru sarakstā pēc produkcijas izlaides vai pievienotās vērtības lieluma, Latvijā ir labi piemēri, kas liecina par gaisa kuģu būves attīstības potenciālu.

1990. gadu sākumā uz Rīgas Civilās aviācijas institūta mācību laboratoriju bāzes izveidotais LNK Group koncerna meitas uzņēmums LNK Aerospace veic Krievijā ražoto civilās aviācijas gaisa kuģu konstrukciju testēšanu. LAS-1 ražo gaisa kuģu virszemes apkalpošanas tehnisko aprīkojumu. Rīgas lidostā darbojas akadēmiskais un profesionālais aviācijas centrs (APAC), kas cita starpā izstrādā jaunu tehnisko apkopju koncepciju gaisa kuģiem, kura balstīta uz konstrukciju un dzinēju vibroakustisko analīzi. Pelegrin ražo ultravieglos vispārējās aviācijas gaisa kuģus ar zīmolu Tarragon. Flight Consulting Group izstrādājis unikālu lidojumu vadības programmatūru ATOM un ir viens no Eiropas lielākajiem biznesa aviācijas lidojumu plānošanas un koordinēšanas centriem. Savukārt Airline Support Baltics, kas pirms dažiem gadiem pārcēlās no Skandināvijas uz Latviju, nodrošina MRO (gaisa kuģu uzturēšana un remonts) pakalpojumus biznesa un komerciālās aviācijas gaisa kuģiem Rīgas lidlaukā.

Vairāki zvērināti tiesu izpildītāji ir uzsākuši piespiedu pasākumus AS Rīgas kuģu būvētava parādu piedziņai, kas saistīti ar nenokārtotajām parādsaistībām pret tās kreditoriem, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Sabiedrība norāda, ka uz šo brīdi tai ir apgrūtinātas saistību izpildes iespējas, taču pamatā tas radies apgrozāmo līdzekļu trūkuma dēļ.

«Viens no galvenajiem faktoriem, kas veicinājis šībrīža apstākļu iestāšanos un apgrozāmo līdzekļu nepietiekamību, ir situācija Latvijas finanšu sektorā. Diemžēl Eiropā un jo īpaši Skandināvijas valstīs valda liela neuzticība Latvijas kredītiestādēm – galvenokārt ar pašmāju kapitālu. Likumsakarīgi sekoja kuģu būves pasūtītāju lēmums nepieņemt Latvijas kredītiestāžu izsniegtās garantijas kā nodrošinājumu, un pēdējo gadu laikā pasūtītāju nerealizētā investīciju portfeļa rezultātā sabiedrība ir zaudējusi pasūtījumus daudzu miljonu eiro vērtībā. Tādējādi sabiedrība bija spiesta pārtraukt kuģu būves pakalpojumu sniegšanu, kas līdz šim nodrošināja apgrozāmo līdzekļu pietiekamību, īpaši ziemas periodā, kad kuģu remonta pakalpojumi netiek sniegti un dokos valda dīkstāve,» skaidro Rīgas kuģu būvētava.