2007.gada 11.aprīlī notika akciju sabiedrības Rīgas raugs kārtējā akcionāru sapulce. Akcionāru sapulce pieņēma šādus lēmumus:

1. Darba kārtības jautājumā Valdes, padomes ziņojumi un zvērināta revidenta atzinums:

Pieņemt zināšanai akciju sabiedrības Rīgas raugs valdes, padomes ziņojumus un zvērināta revidenta atzinumu.

2. Darba kārtības jautājumā 2006.gada pārskatu apstiprināšana:

Apstiprināt AS Rīgas raugs valdes sastādītos un AS Rīgas raugs padomes izskatītos:

1. AS Rīgas raugs 2006.gada pārskatu;

2. AS Rīgas raugs 2006.gada konsolidēto pārskatu.

3. Darba kārtības jautājumā 2006.gada peļņas izlietošana:

1) Apstiprināt AS Rīgas raugs 2006.gada tīro peļņu 45 654 LVL.

2) 2006.gada peļņu 45 654 LVL un 726 LVL no iepriekšējo gadu nesadalītās peļņas kopā 46 380 LVL jeb 0,06 LVL uz katru akciju izmaksāt akcionāriem dividendēs, nosakot par dividenžu aprēķina datumu 2007.gada 23.augustu un par dividenžu maksājuma datumu 2007.gada 30.augustu.

1. Valdes, padomes ziņojumi un zvērināta revidenta atzinums.

Pieņemt zināšanai akciju sabiedrības Rīgas raugs valdes, padomes ziņojumus un

zvērināta revidenta atzinumu.

2. 2006.gada pārskatu apstiprināšana.

Apstiprināt AS Rīgas raugs valdes sastādītos un AS Rīgas raugs padomes

izskatītos:

1) AS Rīgas raugs 2006.gada pārskatu (uz 23 lpp. pielikumā);

2) AS Rīgas raugs 2006.gada konsolidēto pārskatu (uz 23 lpp. pielikumā).

3. 2006.gada peļņas izlietošana.

1) Apstiprināt AS Rīgas raugs 2006.gada tīro peļņu 46 624 LVL.

2) 2006.gada peļņu 46 624 LVL izlietot sekojoši:

a. 46 380 LVL jeb 0,06 LVL uz katru akciju izmaksāt akcionāriem dividendēs,

nosakot par dividenžu aprēķina datumu 2007.gada 23.augustu un par dividenžu maksājuma datumu 2007.gada 30.augustu;

AS Rīgas raugs (vienotais reģ. nr. 40003040518, juridiskā adrese: Pulkveža Brieža iela 27a, Rīga, LV-1045) valde sasauc un paziņo, ka AS Rīgas raugs kārtējā akcionāru sapulce notiks 2007.gada 11.aprīlī plkst. 14.00 Rīgā, Pulkveža Brieža ielā 27a, AS “Rīgas raugs” telpās.

Darba kārtība:

1.Valdes, padomes ziņojumi un zvērināta revidenta atzinums.

2.2006.gada pārskatu apstiprināšana.

3.2006.gada peļņas izlietošana.

4.Revidenta ievēlēšana 2007.gada pārskata revīzijai un atlīdzības noteikšana

revidentam.

Akcionāru reģistrēšanās sapulces dienā – 2007.gada 11.aprīlī – no plkst. 13.00 līdz 14.00 akcionāru sapulces norises vietā.

Akcionāri var piedalīties sapulcē personiski vai ar savu pārstāvju vai pilnvarnieku starpniecību:

• akcionāriem, kuru akcijas ir iegrāmatotas finanšu instrumentu kontā, reģistrējoties jāuzrāda pase vai cits personu apliecinošs dokuments un finanšu instrumentu konta turētāja izsniegta kvīts, ar kuru apliecināta akciju bloķēšana;

Latvijas uzņēmumi nodokļos valsts kopbudžetā pērn samaksājuši 7,58 miljardus eiro, no tiem 5,28 miljardus eiro - Rīgā reģistrētie uzņēmumi. Lielāko nodokļu maksātāju saraksta galvgalī atrodas degvielas tirgotāji, kā arī valsts lielās kapitālsabiedrības, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

Lai izceltu arī reģionos reģistrēto uzņēmumu nozīmi tautsaimniecībā un pienesumu valsts budžetam, "Lursoft" apkopojis informāciju par lielākajiem nodokļu maksātājiem reģionos.

Kurzeme

Puse no TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem Kurzemē reģistrēti Liepājā. Vēl sešiem uzņēmumiem juridiskā adrese reģistrēta Ventspilī, bet vēl pa vienam ir no Dundagas, Grobiņas, Priekules un Rojas novadiem.

Lielākais nodokļu maksātājs starp Kurzemes uzņēmumiem 2019.gadā bijis AS "UPB", kas VID administrētajos nodokļos samaksājis 8,86 milj.eiro. Tas ir par 15,77% vairāk nekā gadu iepriekš.

Straujākais samaksāto nodokļu pieaugums starp Kurzemes TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem pēdējā gada laikā bijis SIA "Quality Jobs" no Ventspils. Lursoft dati rāda, ka 2018.gadā nodokļos uzņēmums samaksājis 1,33 milj.eiro, bet pagājušajā gadā tie bijuši jau 2,13 milj.eiro. Uzņēmums nodarbojas ar elektronisko sistēmu produktu ražošanu un ražošanas pakalpojumu sniegšanu, darbojoties industriālo sistēmu, datu tīklu infrastruktūras, ierīču interneta, kā arī medicīnas un vairāku citu tirgu nišu segmentos. Uzņēmuma vienīgā kapitāldalu turētāja ir Santa Toča.

Uz a/s Rīgas raugs akcionāru pilnsapulci, kas notiks 9. jūnijā uzņēmuma akcionāri kopumā ir nobloķējuši 337 317 akcijas, kas ir 80.70% no uzņēmuma publiskās emisijas apjoma. Uzņēmuma publiskās emisijas apjoms ir 418 000 akcijas. A/s Rīgas raugs apmaksātais pamatkapitāls ir 773 000Ls.

A/s Rīgas raugs lielākie publiskās emisijas akcionāri

Uz a/s Rīgas raugs akcionāru pilnsapulci, kas notiks 21. aprīlī uzņēmuma akcionāri kopumā ir nobloķējuši 332 045 akcijas, kas ir 79.44% no uzņēmuma publiskās emisijas apjoma. Uzņēmuma publiskās emisijas apjoms ir 418 000 akcijas. A/s Rīgas raugs apmaksātais pamatkapitāls ir 773 000Ls.

A/s Rīgas raugs lielākie publiskās emisijas akcionāri

Uz a/s Rīgas raugs akcionāru pilnsapulci, kas notiks 22. aprīlī uzņēmuma akcionāri kopumā ir nobloķējuši 262 050 akcijas, kas ir 62.69% no uzņēmuma publiskās emisijas apjoma. Uzņēmuma publiskās emisijas apjoms ir 418 000 akcijas. A/s Rīgas raugs apmaksātais pamatkapitāls ir 773 000Ls.

A/s Rīgas raugs lielākie publiskās emisijas akcionāri

Finanšu un kapitāla tirgus komisija paziņo, ka 13.09.2007. ir saņēmusi izskatīšanai akciju sabiedrības Rīgas raugs akcionāra sabiedrības JÄSTBOLAGET AB (reģ. nr. 556033-4830) iesniegumu atļaujas izteikt akciju sabiedrības Rīgas raugs obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu saņemšanai.

Vienas akcijas atpirkšanas cena pēc prospektā minētās informācijas ir noteikta Ls 6.40. Akciju atpirkšanas piedāvājumu akciju sabiedrības Rīgas raugs

akcionāri var pieņemt trīsdesmit dienu laikā, skaitot no nākamās dienas pēc sludinājuma par akciju atpirkšanas piedāvājumu publicēšanas laikrakstā Latvijas Vēstnesis. Akciju atpirkšanas piedāvājums ir spēkā tikai pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas lēmuma par atļauju izteikt minēto akciju atpirkšanas piedāvājumu pieņemšanas.

Latvijas rauga ražotāja a/s Rīgas raugs akcionāri vakar akcionāru sapulcē nolēma nelikvidēt sabiedrību, par to Db informēja mazākuma akcionāru pārstāvis, advokāts Normunds Sinkēvičs. Šāds lēmums pieņemts, izskatot mazākuma akcionāru – ASV Arkanzasas štatā reģistrētās finanšu kompānijas Shelby Financial LLC un N. Sinkēviča ierosināto jautājumu par rauga ražotāja darbības izbeigšanu un likvidācijas sākšanu. Mazākuma akcionāri vēlējās sākt sabiedrības likvidāciju, jo, viņuprāt, uznēmuma vadības lēmumi neatbilst mazākuma akcionāru interesēm un ir pamats domāt, ka no uznemuma tiek izņemta peļna un tāpēc nav naudas, ko izmaksāt akcionāriem. Veicot kompānijas pedējo trīs gadu saimnieciskas darbības rezultātu analīzi, pēc N. Sinkēviča paustā, redzams, ka tie ir būtiski pasliktinājušies salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem. Tāpat mazākuma akcionārus neapmierina Rīgas rauga pērn 30. decembrī veiktais darījums, iegādājoties no kompānijas akcionāriem, kuri agrāk pārstāvēja vienotu akcionāru Nordic Yeast AB tā meitasuzņēmumu Igaunijā. N. Sinkēvičs uzskata, ka «tādējādi slēptā veidā no kompānijas tiek izņemts lērums naudas». Šis darījums patlaban tiekot padziļināti analizēts un tā iegādes lietderību mazākuma akcionāri lūgšot izvērtēt arī pārējiem akcionāriem. Rīgas raugs pērn strādāja ar 1,035 milj. Ls apgrozījumu un 10,44 tūkstošu Ls peļņu, bet šogad plānots strādāt ar 1,13 milj. Ls apgrozījumu un 42 tūkstošu Ls peļņu.

Šodien augļu-dārzeņu pārstrādes uzņēmuma «Spilva» ražošanas un tehniskā direktora amatā stājies Varis Peisenieks. Līdz 1990. gadam V. Peisenieks kā ķīmijas inženieris strādājis gan Zinātņu akadēmijā, gan Organiskās sintēzes institūtā. Tālāko darba pieredzi V. Peisenieks guvis, strādājot ražošanas uzņēmumos. Līdz 1992. gadam V. Peisenieks strādājis agrofirmā «Lāčplēsis», bet no 1992. – 2000. gadam a/s «Grindeks», kur pēdējais ieņemamais amats bija ražošanas un attīstības direktors. Visbeidzot no 2000. gada līdz 2004. gada novembrim V. Peisenieks bija a/s «Rīgas Raugs» izpilddirektors. Viņa vadībā a/s «Rīgas Raugs» nostiprinājis savas pozīcijas Baltijas tirgū, izveidota spēcīga platforma uzņēmuma tālākai izaugsmei, būtiski kāpināti ražošanas apjomi, kā arī darbības finanšu rādītāji. Paralēli darbam a/s «Rīgas Raugs» V. Peisenieks bija arī valdes loceklis a/s «Minordija» Lietuvā un a/s «Nordic Yeast Eesti» Igaunijā. V. Peisenieks pirmo augstāko izglītību ieguvis Latvijas universitātē ķīmijas pasniedzēja specialitātē. Savukārt 2001. gadā V. Peisenieks absolvēja Rīgas Tehnisko universitāti, iegūstot maģistra grādu ekonomikas un biznesa administrēšanā. Šobrīd «Spilva» turpina darbu pie darbības attīstības. Lai saglabātu tirgus pozīcijas un attīstības pozitīvo dinamiku arī pēc Latvijas iestājas ES, šā gada vasarā «Spilva» apvienojās ar «Orkla AB», kas ir viena no lielākajām pārtikas grupām Ziemeļeiropā. Kļūstot par «Orkla AB» daļu, «Spilva» guvusi pieeju «Orkla AB» tehnoloģiskajām prasmēm (know-how) jaunu produktu attīstīšanai nākotnē, informācijai par patērētāju vajadzībām rietumu valstīs un iestrādēm produktu realizācijā ES valstu tirgos. Tādejādi ir nodrošinātas iespējas attīstīt Latvijas produktu eksportu uz citiem tirgiem. «Šobrīd strādājam divos līmeņos. Pirmais – turpinām Latvijas pircēju iecienīto produktu ražošanu tāpat kā līdz šim. Paralēli izstrādājam attīstības projektus, kas kļuvuši iespējami pēc apvienošanās ar «Orkla AB». Lai tos īstenotu, nepieciešami augstākās raudzes profesionāļi. Es augstu vērtēju V. Peisenieka pieredzi un līdzšinējos sasniegumus, tāpēc izteicu piedāvājumu pievienoties «Spilva» vadības komandai. Viņa vadībā turpmāk noritēs ražošanas, tehniskās, iepirkumu un kvalitātes kontroles nodaļu darbs, kam ir būtiskākā nozīme attīstības projektu sekmīgā realizācijā,» skaidro «Spilva» prezidente Lolita Bemhena.

Metalurģijas uzņēmuma AS Liepājas metalurgs akcionāri šodien nolēma pagājušā gada 2,47 miljonu latu peļņu novirzīt ilgtermiņa kredīta segšanai, liecina uzņēmuma paziņojums NASDAQ OMX Riga.

Uzņēmuma akcionārs Kirovs Lipmans bija ierosinājis akcionāru sapulcei Liepājas metalurga saimnieciskās darbības pārskata gada peļņu novirzīt izmaksai akcionāriem, taču akcionāru sapulce nolēma atbalstīt valdes priekšlikumu peļņu novirzīt ilgtermiņa kredīta segšanai.

Tāpat akcionāru sapulce šodien nolēma apstiprināt uzņēmuma 2012.gada budžetu, kurā ieņēmumi ir paredzēti 342,9 miljonu latu apmērā, izdevumi - 332,7 miljonu latu apmērā un peļņa - 10,2 miljoni latu.

Lipmans akcionāru sapulcei bija ierosinājis neapstiprināt 2012.gada budžeta projektu, atliekot tā apstiprināšanu, līdz tiks publicēts finanšu pārskats par 2012.gada trīs mēnešiem.

AS Liepājas metalurgs lielākie akcionāri Sergejs Zaharjins un Iļja Segals konceptuāli piekrīt kreditoru kluba piedāvājumam pārdot akcijas par simbolisku cenu - vienu latu -, šodien pēc Ministru kabineta sēdes žurnālistiem teica Prudentia vadošais partneris un valdes priekšsēdētājs Kārlis Krastiņš.

Viņš paskaidroja, ka turpmāk notiks sarunas par iespējamo akciju pārdošanu, kā arī notiks diskusijas ar trešo akcionāru Kirovu Lipmanu, kurš ir paziņojis, ka noraida šo piedāvājumu.

Krastiņš piebilda, ka viena nedēļa būtu optimāls termiņš, kurā pēc pušu sarunām varētu kļūt skaidrāka tālākā rīcība.

Šodien valdības sēdē tika uzklausīts Prudentia ziņojums par situāciju ar Liepājas metalurgu. Kā žurnālistiem teica ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, akcionāri ir izpildījuši tikai vienu no kreditoru kluba izvirzītajām piecām prasībām, tādēļ turpināsies sarunas par turpmāko rīcību.

Lai aizstāvētu investoru tiesības, Parex mazākuma akcionāri lūgs ASV, Zviedrijas un Beļģijas valdību palīdzību pret Latvijas valsti un iesniegs sūdzību Eiropas Komisijā (EK), liecina medijiem izplatītā informācija.

Šodien septiņi AS Parex banka mazākuma akcionāri – starptautiskie investīciju fondi Amber Trust, KJK Fund, Firebird Republics Fund, Firebird New Russia Fund, Firebird Avrora Fund, kā arī East Capital (LUX) un East Capital Asset Management AB - savu Krievijas un Austrumeiropas fondu vārdā iesnieguši pieprasījumus Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim, Ekonomikas ministram Artim Kamparam, Tieslietu ministram Aigaram Štokenbergam, Ārlietu ministram Ģirtam Valdim Kristovskim un Privatizācijas aģentūrai, kuros investori lūdz Latvijas valdības pārstāvju iesaisti, lai aizsargātu Parex bankas mazākuma akcionāru ieguldījumus. Akcionāri pieprasa, lai nekavējoties tiktu uzsākts dialogs starp Latvijas valsti un mazākuma akcionāriem.

AS «PNB Banka» jaunie akcionāri un bankas valde ir pārliecināti, ka banka šobrīd ir maksātspējīga un tās likviditāte ir pietiekama. Jaunie akcionāri ir sagatavojuši plānu jaunām investīcijām bankas kapitālā 146 miljonu eiro apmērā, liecina bankas paziņojums.

Pēc ceturtdienas, 2019.gada 15.augusta Eiropas Centrālās bankas (ECB) un Eiropas Vienotā noregulējuma valdes lēmuma saņemšanas, banka nekavējoši vērsās šajās iestādēs, pieprasot pieņemto lēmumu pilnu tekstu. ECB nav sniegusi nekādu atbildi pēc būtības. Savukārt Eiropas Vienotā noregulējuma valde tikai norādīja, ka viņiem jāizvērtē, kādas lēmuma daļas vispār var tikt atklātas bankai.

Banka tāpat vēlējās noskaidrot, uz kāda pamata Eiropas Vienotā noregulējuma valde ceturtdienas, 2019.gada 15.augusta vakarā norādīja, ka banka tiks likvidēta atbilstoši vietējiem likumiem. AS «PNB Banka» jaunie akcionāri un bankas valde uzskata, ka Eiropas Vienotā noregulējuma valde nav tā, kas var pieņemt lēmumu par bankas likvidāciju saskaņā ar Latvijā spēkā esošajiem likumiem.

11.09.2007.

Plkst.14.00

Darba Kārtība:

1. Nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanas kārtība Rīgā

2. Par Rīgas domes Izglītības, jaunatnes un sporta departamenta padotībā esošo izglītības iestāžu peldbaseinu izmantošanas maksas noteikšanu

3. Par pirmsskolas izglītības iestādes dibināšanu Rīgā, Pārslas ielā 16

4. Par izmaiņām Rīgas bāriņtiesas sastāvā un grozījumiem Rīgas domes 13.09.2005. lēmumā Nr.387 "Par Rīgas bāriņtiesas sastāvu"

5. Grozījumi Rīgas domes 21.02.2006. saistošajos noteikumos Nr.40 ''Par pašvaldības palīdzību audžuģimenei ''

6. Grozījumi Rīgas domes 25.10.2005. saistošajos noteikumos Nr.26 "Par svētku pabalstu politiski represētajām personām un nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem"

AS «Olainfarm» nosoda «SIA «Olmafarm» rīcību, izplatot dezinformāciju un musinot uzņēmuma akcionārus ar savu aicinājumu šodien, 1.aprīlī, pulcēties pie AS «Olainfarm» caurlaides.

«Tā kā iepriekš izsludinātā ārkārtas akcionāru sapulce tika atcelta ar uzņēmuma valdes š.g. 27.marta lēmumu, un par to tika paziņots visiem akcionāriem likumā noteiktā kārtībā, šī rīta notikumus nevar saukt citādi kā par 1 aprīļa ālēšanos, ko organizējis viens akcionārs, un tiem nav nekāda juridiska spēka. Vienlaikus mums patiesi žēl, ka atsevišķi akcionāri tomēr tika maldināti ar SIA «Olmafarm» uzsaukumiem, un šodien pulcējās pie uzņēmuma caurlaides,» pauž AS «Olainfarm» padomes priekšsēdētājs Pāvels Rebenoks.

P. Rebenoks norāda, ka SIA «Olmafarm» aicinājumi uz akcionāru sapulci, kas tika paziņoti tikai ar mediju starpniecību, ir vēl jo vairāk dīvaini un nesaprotami, jo iepriekš plānoto ārkārtas akcionāru sapulci 1.aprīlī ierosināja Signe Baldere-Sildedze (pārstāvot Annu Emīliju Maliginu) un Nika Saveļjeva, nevis SIA «Olmafarm».

A/s Latvijas Finieris vadība, nevēloties pieļaut jaunu ārvalstu investoru kļūšanu par Latvijas lielākā kokapstrādes uzņēmuma akcionāriem un maksāt augstāku cenu uzņēmuma mazajiem akcionāriem, kuri vēlas savas akcijas pārdot, plāno uzņēmuma statūtos noteikt, ka jebkurā akciju pārdošanas vai dāvināšanas gadījumā tai nepieciešama akcionāru sapulces piekrišana.

Krievijas uzņēmums Sveza sākotnēji bija izteicis publisku akciju atpirkšanas piedāvājumu visiem Latvijas Finiera akcionāriem, bet vēlāk no šiem nodomiem formāli atteicās un centās sasniegt savus mērķus, izmantojot trešās personas – investīciju fondus utml., raksta portāls Pietiek.com.

Pēc portāla rīcībā esošas informācijas, Latvijas Finiera vadība, kas reāli kontrolē arī uzņēmuma akcionāru sapulces, jau aizvadītajā rudenī ir nolēmusi būtiski mainīt kompānijas statūtus, lai akciju nonākšanu «nevēlamās» rokās padarītu faktiski neiespējamu: uzņēmuma akcionāru sapulcē pieņemtie statūtu grozījumi nu paredz veselu kompleksu īpašu akciju atsavināšanas noteikumu.

Parex bankas akcionāri nelūdza valdību atņemt tiem akcijas, neprasīja banku pārņemt. Tas tika izdarīts, pakļaujoties spiedienam no valdības puses. Vienīgais, ko prasīja akcionāri – izsniegt bankai garantiju, lai varētu sarunāt sindicētā kredīta termiņa pagarinājumu.

To savā paziņojumā min bijušie Parex bankas akcionāri Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis, komentējot publiskoto Valsts kontroles secinājumu, ka Parex bankas pārņemšana notikusi nevis valsts, bet bijušo akcionāru interesēs.

Valsts kontroles paziņojums precīzi raksturo situāciju, kas izveidojās pagājušā gada beigās, proti, valstij bija iespēja atbalstīt lielāko vietējo banku, pielietojot to pašu mehānismu, kuru tajā brīdī izmantoja daudzas Eiropas valstu, Skandināvijas valstu valdības, palīdzot savām bankām.

Tajā brīdī tirgū pieauga krīze, zviedru valdība paziņoja par to, ka iepludina naudu savās bankās, kam sekoja noguldījumu samazinājums Parex bankā. Visi nepārdomātie paziņojumi no valdības puses, ka banku novedīs līdz bankrotam, ka to slēgs, tikai provocēja līdzekļu aizplūdi no bankas. Bankas akcionāri nelūdza valdību atņemt tiem akcijas, neprasīja banku pārņemt. Tas tika izdarīts, pakļaujoties spiedienam no valdības puses. Vienīgais, par ko prasīja – izsniegt bankai garantiju, lai varētu sarunāt sindicētā kredīta termiņa pagarinājumu.

AS "Latvijas gāze" (LG) akcionāru sapulcē pirmdien nolemts sākt uzņēmuma reorganizāciju nodalīšanas ceļā, kā rezultātā LG 100% tai piederošā gāzes sadales sistēmas operatora AS "Gaso" akciju nodotu jaundibināmai kompānijai, liecina uzņēmuma paziņojums biržai "Nasdaq Riga".

"Gaso" pamatkapitāls ir sadalīts 39,9 miljonos akciju. Reorganizācijas rezultāta visi LG akcionāri kļūtu par jaundibināmā uzņēmuma akcionāriem proporcionāli to līdzdalībai LG.

LG lielākie akcionāri ir Krievijas "Gazprom" (34%), fonds "Marguerite Gas II.S.a.r.l." (28,97%), Vācijas kompānija "Uniper Ruhrgas International GmbH" (18,26%) un SIA "Itera Latvija (16%).

Attiecīgi šāda pat proporcija saglabāsies arī jaunibināmajā uzņēmumā, kas pārņems "Gaso" akcijas.

Līdz ar to "Gaso" faktiski kļūs par LG māsaskompāniju, kā to jau pirms pieciem gadiem piedāvāja "Marguerite Gas II.S.a.r.l.", bet toreiz šis priekšlikums neguva pārējo akcionāru atbalstu.

LG akcijas kotē biržā "Nasdaq Riga".

Tuvojas brīdis, kad publisko akciju sabiedrību akcionāriem, kuriem pieder puse no balsstiesībām, būs jāizsaka akciju atpirkšanas piedāvājums. Tomēr, spriežot pēc uzņēmēju rīcības, nav garantiju, ka šie piedāvājumi tiks izteikti.

Pārejas periods, kad daudzu privatizēto uzņēmumu - publisko akciju sabiedrību akcionāriem, kuriem pieder puse no balsstiesībām un kas tās ir ieguvuši pirms 1999. gada 25. septembra būs jāizsaka akciju atpirkšanas piedāvājums, beidzas šī gada 26. septembrī. Tomēr investoriem nevajadzētu steigties ar šo uzņēmumu akciju iegādi, cerībā, ka tās nākotnē tiks atpirktas - spriežot pēc uzņēmēju rīcības nav nekādu garantiju, ka akciju atpirkšanas piedāvājums tiks izteikts vispār.

Atpirkšanas piedāvājums nav lēts prieks - pēc Db veiktajiem aprēķiniem akcionāriem nāktos sameklēt papildu no 3 tūkst. līdz 131 milj. Ls (atkarībā no uzņēmumu bilances vērtības), lai atpirktu akcijas, turklāt pircējam ir jāsedz visi papildus izdevumi, kas ir saistīti ar akciju atpirkšanu (biržas vai ārpusbiržas darījumu komisijas maksas).

Pērn lielākie nodokļu maksātāji valsts budžetā bija a/s Kurzemes degviela, SIA Latvija Statoil un SIA Lattelekom, bet desmit lielākie nodokļu maksātāji kopumā nodokļos nomaksājuši 285.92 milj. Ls jeb 15.7 % no visiem nomaksātajiem nodokļiem. Valsts ieņēmumu dienests (VID) trešdien jau septīto reizi rīkoja Latvijas lielāko nodokļu maksātāju godināšanu. Līdz 12. maijam notiks pieci reģionālie lielāko nodokļu maksātāju godināšanas pasākumi Latgalē, Kurzemē, Zemgalē, Vidzemē un Rīgā. Finanšu ministrs Oskars Spurdziņš, uzrunājot uzņēmējus, kuru vadītie uzņēmumi pērn bijuši lielākie nodokļu maksātāji Latvijā, uzsvēra, ka VID un citu valsts institūciju galvenais pienākums pret šiem uzņēmējiem ir turpināt cīņu pret nodokļu nemaksātājiem un aplokšņu algām, lai novērstu negodīgu konkurenci, kuras dēļ cieš godīgie nodokļu maksātāji. Lielākie uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) maksātāji pērn bija trīs vadošie telekomunikāciju pakalpojumu sniedzēji — SIA Latvijas Mobilais telefons (LMT), SIA Tele 2 un SIA Lattelekom. Desmit lielākie UIN maksātāji pērn nomaksājuši UIN 33.05 milj. Ls apmērā, kas ir 35.2 % no kopējiem UIN nomaksātajiem līdzekļiem. Lielākie pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāji 2003. gadā bija a/s Latvijas gāze, SIA LMT un a/s Latvenergo. Desmit lielākie PVN maksātāji pērn PVN samaksājuši 97. 8 milj. Ls jeb 21.3 % no kopējiem PVN nomaksātajiem līdzekļiem. Lielākie akcīzes nodokļa maksātāji pērn bija a/s Kurzemes degviela, SIA Latvija Statoil un a/s Latvijas Balzams. Lielākie valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāji 2003. gadā bija a/s Latvijas Dzelzceļš, a/s Latvenergo un SIA Lattelekom.

Finanšu grūtībās nonākušā metalurģijas uzņēmuma AS Liepājas metalurgs problēmu risināšanā vieglu un patīkamu risinājumu nevar būt, intervijā Nozare.lv atzina kādreizējais finanšu ministrs Atis Slakteris.

Slaktera ieskatā, varētu būt apsverams variants, ka, atpērkot no pašreizējiem Liepājas metalurga īpašniekiem akcijas par vienu latu, no Liepājas metalurga aiziet esošie akcionāri un kreditori meklē citus investorus.

Tomēr bijušais finanšu ministrs uzsvēra, ka nevar vilkt paralēles starp Liepājas metalurgu un Parex banku, ko valsts 2008.gadā par diviem latiem pārņēma no akcionāriem.

Savulaik neviens neglāba Parex banku, bet tika glābta finanšu sistēma. Parex bankas pārņemšana bija instruments, lai nesabruktu finanšu sistēma Latvijā, atšķirības skaidroja Slakteris un atzīmēja, ka Liepājas metalurga gadījumā situācija ir pilnīgi otrāda - sistēma netiek glābta, runa ir par vienu uzņēmumu un tā lielo, nozīmīgo lomu valstī un sevišķi Liepājā.

A/s “Rīgas raugs” 9.jūnijā sasauc ārkārtas akcionāru sapulci, lai ievēlētu revidentu, sacīts kompānijas informācijā Rīgas Fondu biržai. "Rīgas raugam" revidents bija jāievēl jau aprīlī notkušajā akcionāru kārtējā sapulcē, kad tika apstiprināts kompānijas pagājušā gada pārskats, tomēr kompānija to neizdarīja, jo uzskatīja, kas tas nav jādara. "Rīgas raugs" savulaik izmaksu taupīšanas nolūkos noslēdza līgumu ar revidentu uz 3 gadiem, tomēr atbilstoši Komerclikumam, revidents tagad jāpārvēlē katru gadu — šo faktu kompānija nebija "pamanījusi". "Rīgas rauga" akcijas kotē Rīgas Fondu biržas brīvajā sarakstā.

A/s "Olainfarm" akcionāri, kas pārstāv 17% no pamatkapitāla - Nika Saveljeva, Igaunijas uzņēmums Olfim, kā arī a/s "Rīgas Farmaceitiskā fabrika"– otrdien notikušajā "Olainfarm" akcionāru sapulcē apstrīdēja un iebilda pret vairākiem uzņēmuma gada pārskata posteņiem un un par šo faktu ir vērsušies Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK), informē "Olfim" pārstāvis Sandis Petrovičs.

Par iebildumiem akcionāru pārstāvji paziņoja otrdien notiekošajā Olainfarm akcionāru kārtējā sapulcē.

Tādējādi atbilstoši Komerclikumam "Olainfarm" valdei bija pienākums atlikt gada pārskata apstiprināšanu, taču "Olainfarm" valde, pārkāpjot likumu un akcionāru tiesības, pretēji akcionāru iebildumiem virzīja gada pārskatu uz apstiprināšanu un tas arī tika apstiprināts ar nepieciešamo balsu vairākumu, pauž S. Petrovičs.

"Par šo faktu akcionāri ir vērsušies FKTK, kā arī iesnieguši rakstisku iesniegumu "Olainfarm" padomei un valdei, par atsevišķu gada pārskata posteņu pareizības apstrīdēšanu un gada pārskata apstiprināšanas atlikšanu. Esam sarūgtināti, ka FKTK, kuras pienākumos ietilpst regulēta tirgus biržas uzņēmumu uzraudzība, līdz šim nav pienācīgā veidā iesaistījušies "Olainfarm" notiekošajā, lai gan esam informējuši komisiju par atkārtotiem pārkāpumiem no "Olainfarm" valdes puses un akcionāru tiesību neievērošanu," norāda S. Petrovičs.

Latvijas rauga ražotāja Rīgas raugs lielākais akcionārs Oy Nordic Yeast AB pārdevis tam piederošās 606,62 tūkstoši jeb 78,5 % Rīgas rauga akciju vienādās daļās divām skandināvu kompānijām. Rīgas raugs izpilddirektors Varis Peisenieks skaidroja, ka 78,5 % akciju Oy Nordic Yeast AB pārdevis vienādās daļās Zviedrijas uzņēmumam Jastbolaget AB un Somijas uzņēmumam Polttimo Companies Ltd, kuras tādējādi kļuvušas par Rīgas rauga tiešajiem akcionāriem. V. Peisenieks piebilda, ka Zviedrijas un Somijas kompānijām pieder katrai pa 50 % Rīgas rauga līdzšinējā lielākā akcionāra Oy Nordic Yeast AB kapitālā. Kas notiks ar līdzšinējo lielāko akcionāru, V. Peisenieks nevarēja pateikt, taču viņaprāt, iespējams, ka Oy Nordic Yeast AB tikšot likvidēta. V. Peisenieks atturējās komentēt akciju pārdošanas iemeslus un pauda cerību, ka pēc akcionāru maiņas kļūs vieglāk strādāt.