Cilvēkiem patīk patriotiskas rotas, piemēram, ar Latvijas kontūriņu – jo īpaši svarīgas tās ir, esot svešumā, saka Agate Dombrovska, i/k Cita rota īpašniece.

«Cenšamies radīt oriģinālas latviešu rotas, kaut ko atšķirīgu nekā citur,» norāda A. Dombrovska. Cita rota piedāvājumā ir dažādas rotas gan vīriešiem, gan sievietēm, kā arī liela, adīta apaļā šalle ar Lielvārdes jostas rakstiem. Līdz šim vispopulārākā rota ir bijusi Meitene Latvija – Latvijas kontūra ķēdītē. «Latvijas kontūra ir unikāla – kāpēc to neizmantot?» spriež Agate.

Cita rota «piedzima» šī gada aprīlī, kad viņa bijusi pārdomās, ka jāsāk darīt kaut ko savu. Tiesa, sākotnējā Agates ideja bija organizēt pasākumus. Viņa bija ievērojusi, ka šī brīža aktualitāte ir latviskas rotas. «Ideja par rotām radās no vecā sudraba pieclatnieka. Ir redzēts, ka no tā izgriež Mildas kontūru, bet kāpēc jāsabojā monēta, ja to tāpat var nēsāt kā rotu? Kāpēc pieclatniekam jāstāv plauktiņā, ja to var nēsāt ap kaklu?» viņa prāto.

Sestdien, 3.novembrī, no plkst. 9:00 līdz 19:00, pasta centrā Sakta Brīvības bulvārī 32 notiks pastmarku sērijas Rotas jaunās pastmarkas Lībiešu arheoloģiskās rotas pirmās dienas zīmogošana, liecina Latvijas Pasta sniegtā informācija medijiem.

Jaunajā pastmarkā attēlotas bruņurupuču saktas, kas ir tradicionāla 13. gadsimta lībiešu rota. Uz pirmās dienas aploksnes redzama sieviete lībiešu tautastērpā, bet fonā attēlotas divas krūšu važiņas ar bruņurupuču saktām. Savukārt pirmās dienas speciālo zīmogu rotā sena lībiešu rota zirga veidolā.

Pastmarkas tirāža ir 200 000 eksemplāru un tā drukāta Nīderlandē, tipogrāfijā Joh. Enschede. Pastmarkas autore ir māksliniece Arta Ozola-Jaunarāja, pastmarkas nomināls ir 60 santīmi.

Sērijā Rotas šis ir otrais pastmarku izdevums. Pirmais tika izdots 2006. gadā, kad klajā nāca Latvijas un Kazahstānas kopizdevums – pastmarka ar Latvijai raksturīgo sprādzi – saktu un pastmarka ar Kazahstānas tradicionālo rotu – rokassprādzi.

Konkurences padome (KP) konstatējusi aizliegtu vienošanos starp pieciem uzņēmumiem - Samsung Electronics Baltics, RD Elektroniks, Proks, Elkor Trade un Rota un K, kas izplata Samsung Electronics Co. Ltd. ražoto tehniku.

Uzņēmumiem kopumā uzlikts naudas sods 6.62 milj. Ls apmērā, kā arī tiesiskais pienākums izstrādāt un ieviest korporatīvos konkurences tiesību ievērošanas noteikumus.

Minētie uzņēmumi apzināti piedalījušies Samsung preču pārdošanas cenu noteikšanā sev vēlamā līmenī, garantējot sev augstākus ieņēmumus uz patērētāju rēķina, kas par šīm precēm maksāja dārgāk nekā tas būtu normālas konkurences apstākļos. Šīs cenas uzņēmumi uzspieduši arī interneta veikaliem, kas tirgo konkrēto tehniku, tādējādi pēc būtības likvidējot vai katrā ziņā būtiski ierobežojot izplatītāju un interneta veikalu savstarpējo konkurenci, paskaidro KP.

Tuvākajos 2 gados uzsāks bērnu vakcināciju pret rota vīrusu, pneimokoku, papilomas vīrusu, riska grupas bērnus pret B hepatītu un bērnus bāreņus – pret ērču encefalītu.

Valdība konceptuāli atbalstīja vakcinācijas kalendāra paplašināšanu, kas paredz no nākamā gada janvāra sākt vakcinēt bērnus pret pneimokoku un bērnus bāreņus pret ērču encefalītu. No nākamā gada 1. septembra- 12 gadīgas meitenes pret papilomas vīrusu, kas var izraisīt dzemdes kakla vēzi. No 2011. gada paredzēta arī bērnu vakcinācija pret rotavīrusu. Pret papildu vakcīnu ieviešanai nepieciešamo 6 milj. Ls piešķiršanu izteicās Latvijas Ģimenes ārstu asociācija, nosaucot šīs vakcīnas par «dzīrēm mēra laikā». Pret to iebilda Veselības ministrs Ivars Eglītis, norādot, ka gada laikā izdodot 600 tūkst. Ls vakcinācijai pret rota vīrusu, tiks ietaupīts 1 milj. Ls, jo gada laikā ar rota vīrusu saslimušo ārstēšana izmaksā 1.6 milj. Ls. Jāpiebilst, ka Latvijas platuma grādos saslimšana ar rota vīrusu pārsvarā nav nāvējoša. Veselības ministrija uzsvēra, ka nepieciešamās vakcīnas reāli 2009. gadā neizmaksās neko, 2010 – ap 1.7 milj. Ls, bet 2011. gadā no budžeta šim mērķiem būs nepieciešami 2 milj. Ls, jo valstij iespējams iepirkt vakcīnas ar 40-50% atlaidi. Līdz ar to premjers Valdis Dombrovskis pieprasīja Veselības ministrijai nedēļas laikā iesniegt papildu informāciju par finanšu pamatojumu vakcinācijas kalendārā paplašināšanai, konceptuāli atbalstot obligāto vakcīnu skaita palielināšanu.

Uz a/s Rota akcionāru pilnsapulci, kas notiks 22. jūlijā uzņēmuma akcionāri kopumā ir nobloķējuši 962 119 akcijas, kas ir 96.21% no uzņēmuma publiskās emisijas apjoma. Uzņēmuma publiskās emisijas apjoms ir 1 000 000 akcijas. A/s Rota apmaksātais pamatkapitāls ir 1 034 062Ls.

A/s Rota lielākie publiskās emisijas akcionāri

[email protected], Tirgus un nozaru analīzes nodaļa A/S Latvijas UnibankaBaltijas valstu galvenie makroekonomiskie rādītāji Latvija Lietuva Igaunija Baltija Periods LV LT EE Iedzīvotāji (milj.) 2.33 3.46 1.35 7.13 2003 IKP pieaugums (% pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu) 6.1 9.1* 5.8 LV,EE 2002 LT 2003 I-III IKP faktiskajās cenā (milj. EUR) 8510 14 650 6810 29 970 2002 Inflācija (gada, %) 2.5 -1 1.3 IV Valsts konsolidētā kopbudžeta fiskālais deficīts (% pret IKP) -2.5 -1.2 1.1 2002 Maksājumu bilances tekošā konta saldo (milj. EUR) -660 -700 -850 -2210 2002 Maksājumu bilances tekošā konta saldo ( % pret IKP) -7.8 -4.8 -12.5 2002 Perioda laikā saņemtās tiešās ārvalstu investīcijas (milj. EUR) 400 730 200 1330 2002 Uzkrātās tiešās ārvalstu investīcijas (milj. EUR) 2650 3820 4030 10 500 2002 Uzkrāās tiešās ārvalstu investīcijas uz 1 iedzāvotāju (EUR) 1140 1100 2990 2002 Eksports (milj. EUR) 590 1500 890 2980 III Eksports ( % pret IKP) 27.1 40 53.4 2002 Imports (milj. EUR) 1010 1880 1320 4210 III Ārējās tirdzniecības bilance (milj. EUR) -420 -380 -430 -1230 III Ārējās tirdzniecības bilance (% pret IKP) -20.9 -15.7 -21.2 2002 Rūpniecības pieaugums (%) 7.9 19.5 10.8 LV I-II, LT,EE I-III Mazumtirdzniecības apgrozījums (%) 13 8.1 9 I-III Komercbanku aktīvi (milj. EUR) 7300 4970 5410 17 680 IV Vidēji svērtās gada likmes ilgtermiņa noguldījumiem nacionālajās valūtās (%) 4.9 3.9 3.5 IV Vidēji svērtās gada likmes ilgtermiņa kredītiem nacionālajās valūtās (%) 7.9 6.1 5.9 IV Vidējā bruto darba alga (EUR) 280 330 400 I-III Oficiāli reģistrētais bezdarba līmenis (%) 8.8 10.8 5.8 IV Darba meklētāju īpatsvars (%) 12 13.8 10.6 I-III Standard & Poor’s kredītreitings BBB+ BBB+ A- LV 2002, EE, LT 2003

* provizoriskie dati. Izmantoti Baltijas valstu Centrālo banku, Centrālo statistikas pārvalžu, ministriju, Vilniaus Bankas, Eesti Uhispank dati.

Rīga svētku noformējuma ziņā cenšas turēties līdzi citām galvaspilsētām, bet, protams, vienmēr ir iespēja pilnveidoties

Rīgā šogad uzstādīta un klasiskā izpratnē rotāta Zvaigžņu egle 11. novembra krastmalā, egle Doma laukumā, Operas skvērā, pie Kongresu nama, Spīķeru kvartālā, pie pašvaldības kultūras iestādēm, Pļavniekos un citur apkaimē, kā arī novietoti vides objekti (Sniegavīri un Bebri) Vērmanes dārzā, Maģiskie brieži un Dāvanas Bastejkalnā, LED dekori Ziemassvētki itāļu stilā Mazajā Smilšu ielā un citviet. Pavisam 2014. gadā Rīgā uzstādīti 2680 LED dekori (zvaigznes, lodes, pilošās lāstekas) un 1690 LED virtenes. Jau pastāvot zināmas tradīciju noteiktas svētku pasākumu norišu vietas pilsētas centrā, kuras svētkos apmeklē lielākais pilsētas iedzīvotāju daudzums un uzturas pilsētas viesi. «Jāņem vērā, ka svētkiem ir izteikts centrtieces raksturs – cilvēki vēlas doties uz centru, tiecas izrauties no ikdienas vides, pulcēties lielākā ļaužu pulkā, lai izjustu svētku kopību, piemēram, Jaungada sagaidīšana un uguņošana 11. novembra krastmalā,» saka Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Pilsētas svētku noformējuma nodaļas vadītājs Guntars Kambars. Rīgas pašvaldības aģentūra Rīgas gaisma nodrošina pamatnoformējumu – LED virtenes un dekorus, kas pamatā ir Rīgas krāsās – baltā un zilā –, un dažādās to mākslinieciskās variācijās. Tematisko vides objektu un dekoratīvo noformējumu dizaini tiek veidoti īpaši Rīgai kā autordarbi. Svētku noformējuma budžetu pašvaldība neatklāj. Nosaukt konkrētus skaitļus esot sarežģīti, jo tiek saglabāti arī iepriekšējos gados pirktie materiāli, rotājumi un vides objekti.

Piektdien ārpusbiržas tirgū tika veikti 2 apjomīgi darījumi, kuros tirgoja 700 tūkst. a/s Rota akciju jeb 67.71 % no uzņēmuma pamatkapitāla.

Šos darījumus veicis uzņēmuma lielākais akcionārs MainForm LLC, bet akcijas iegādājušies pašreizējie uzņēmuma akcionāri Rafils Deifts un Arnolds Koņevņikovs. R. Deiftam patlaban pieder uzņēmuma kontrolpakete, un jau nākamnedēļ Finanšu un kapitāla tirgus komisijā tikšot iesniegti nepieciešamie dokumenti akciju atpirkšanas piedāvājuma izteikšanai, Db informēja uzņēmumā.

Ja FKTK atļaus izteikt akciju atpirkšanas piedāvājumu, šis būs jau otrais a/s Rota akciju atpirkšanas piedāvājums. Iepriekšējais akciju atpirkšanas piedāvājums tika izteikts pērn - toreiz MainForm LLC atpirka a/s Rota akcijas par 1.17 Ls.

Rasmas Pušpures «rokraksts» ir daudzveidīgs – no sentimentālām un nedaudz tradicionālām rotām ar sudraba vārpām līdz konceptuālām rotām ar dzintaru, porcelānu un pat kokoglēm .

Rotu izgatavošana nav Rasmas bērnības sapnis. Savulaik Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas Vides nodaļā viņa iestājās tāpēc, ka bija pārliecināta – vēlas kļūt par arhitekti, taču mācību laikā saprata, ka šī joma nav sirdij tuva. «Man nepatika visas 3D programmas, ilgā sēdēšana pie datora un tas, ka nekas tā īsti nav jādara ar rokām. Pasniedzēji bieži nenovērtēja, ka pats kaut ko uztaisi. Stājoties Latvijas Mākslas akadēmijā (LMA), nolēmu studēt metāla dizainu, turklāt šajā nodaļā bija mazs konkurss. Nebiju pārliecināta, ka man šī joma patiks, bet ar pirmo dienu mani tā aizrāva metāla dizains, ka četri gadi paskrēja nemanot. Saprotu, ka esmu savā vietā,» viņa uzskata.

Šogad pavasara un vasaras sezonā Jūrmalas pilsētvidi papildinās vairāk nekā 43 tūkstoši ziedu – 27 690 viengadīgo puķu un 15 820 sīpolpuķu stādi, informē Jūrmalas pilsētas dome.

Viengadīgo puķu stādi šobrīd aug kokaudzētavas Bulduri siltumnīcās. Pirmie 6150 pavasara atraitnīšu stādi šobrīd jau iestādīti Horna dārzā, Jaundubultu parkā, pie Dzintaru koncertzāles un Dubultu skvērā.

Kūrortpilsētu kopumā pavasarī un vasarā izkrāsos 253 puķu trauki pie ielu apgaismojuma stabiem, 290 puķu kastes, astoņas ziedu piramīdas un puķu siena Jomas ielā. Košā puķu siena tiks veidota no 418 balzamīnēm, 87 salmenēm un 207 sudrablapu krustainēm.

Vasaras sākumā esošos ziedu traukus pie apgaismojuma stabiem papildinās 50 jauni ziedu trauki Kauguros un 42 ziedu trauki Priedainē, Lielupē un Dzintaros. Ziedu traukos stādīs pelargonijas, ipomejas, kalibrahojas, salmenes un sarzāles. Priedainē pie iebraukšanas Jūrmalā iestādīti daudzgadīgie sīpolpuķu stādījumi 71 kvadrātmetra platībā trīs līmeņos – tur šobrīd zied krokusi, tos nomainīs muskares un vēlāk tulpju ziedi. Tur tiks izvietotas arī 30 jaunas daudzpakāpju puķu kastes, kādas pērn rotāja laukumu pie Dubultu stacijas. Vaivaros, pie caurlaižu posteņa, būs sešas jaunas puķu kastes, kurās stādīs sarzāles, salmenes, pelargonijas un citus stādus.

Šā gada 15.decembrī Rīgas Tehniskajā universitātē notiks svinīgs Zemessardzes Studentu bataljona 16. gadadienai veltīts pasākums, liecina sniegtā informācija medijiem.

Pasākumā piedalīsies vairāk nekā 200 zemessargi un karavīri.

Paredzēta apbalvošanas ceremonija, dienesta pakāpju piešķiršana, zemessargu kandidātu zvērests, kā arī svētku koncerts.

Latvijas Tautas Frontes Rīgas Tehniskās universitātes nodaļas koordinācijas padome 1991.gadā pieņēma lēmumu par Zemessardzes Studentu vienības dibināšanu, kas būtu 1918.gada 20.decembrī dibinātās Atsevišķās studentu rotas tradīciju un ideju mantiniece. 1991.gada 17.decembrī izveidota Studentu rota Zemessardzes 11.Rīgas Centra rajona bataljona sastāvā. 1992.gadā šī rota tiek atdalīta no bataljona, piešķirot rotas numuru “65”. Rota 1997.gadā pārtop par Zemessardzes 65. Atsevišķo Studentu bataljonu. Tagadējais nosaukums - Studentu bataljons - vienībai ir no 2001.gada. 2004.gadā tam tiek pievienots Zemessardzes 13.kājnieku bataljons, 2006.gadā - Zemessardzes 15.kājnieku bataljons. Šobrīd bataljons viens no 3.Zemessardzes novada bataljoniem. Tā komandieris ir kapteinis Druvvaldis Līcis. Bataljona atbildības teritorija ir Rīga.

A/s Rota Rīgas rajona Ķekavas pagastā 65 ha lielā teritorijā sākusi veidot Baltijā, iespējams, lielāko industriālo parku — Dominante Park. Tūlīt sāksies tā 1. kārtas būvniecība, ko plānots uzsākt jau šā gada jūnijā. 5 – 8 gados kompānija iecerējusi apgūt 65 ha lielu teritoriju Ķekavas pagastā tieši pie Via Baltica, uzbūvēt 250 tūkst. m2 industriālo telpu. «Koncentrēsimies uz loģistikas uzņēmumiem, bet vēlamies piesaistīt arī high tech uzņēmumus, t.s. vieglās rūpniecības kompānijas. Neizslēdzam arī citas iespējas un darbības,» nformēja a/s Rota Nekustamo īpašumu investīciju projektu nodaļas vadītājs Raimonds Satovskis. Dominante Park 1. kārtas enkurnomnieks būs ar a/s Rota saistītais loģistikas uzņēmums Baltā bura, kas nomās 15 tūkst. m2 un ar kuru jau ir parakstīts līgums. Pavisam 1. kārtā tiks uzbūvētas noliktavu telpas 35 tūkst. m2 apjomā, kā arī izveidotas 4000 m2 lielas biroju telpas. Plānotais noliktavu telpu griestu augstums — 10 m. Mazākā iznomājamā platība ir paredzēta 5 tūkst. m2, bet tiks izvērtēti arī priekšlikumi par mazāku platību nomu, jo pastāv iespēja telpas brīvi dalīt.

8.novembrī Zemessardzes 54. Inženiertehniskā bataljona karavīri Aiviekstes upē pie Vecsaikavas piedalījušies peldošā pontonu tilta demontāžā, informēja kaprāle Kristiāna Štrāle.

Seši bataljona karavīri šo palīdzību sniedza pēc Madonas rajona Praulienas pagasta padomes lūguma. Armijas tipa peldošais pontonu tilts savienoja Praulienas un Barkavas pagastu teritorijas. Šā gada pavasarī radās avārijas situācija, kuras rezultātā viens pontons daļēji nogrima. Tilts palika šķērsām upei, kas nākošā pavasara ledus iešanas laikā radītu upē ledus sastrēgumu. Tas savukārt izraisītu teritorijas aplūšanu. Pagasta padomei nebija tehnisku iespēju veikt tilta demontāžu, tādēļ bija nepieciešama armijas tehnikas iesaistīšana. Tika izmantots bataljona peldošais pašgājējs PTS –M, kas spēj pārvest pāri jebkura platuma ūdensšķērslim kravu līdz 10 tonnām vai 72 cilvēku grupu. Šis transportieris šogad tika izmantots arī naftas noplūdes seku likvidācijā Daugavā.

Iepriekšējā nedēļā Uzņemumu Reģistrs saņēmis 624 komercķīlu pieteikumus. 312 komercķīlas ir reģistrētas, 149 — dzēstas, bet 21 pieteikums ir atsaukts. Reģistrēto komercķīlu kopējā prasījumu summa ir 14 miljardi 777 miljoni latu, no tām joprojām ir spēkā reģistrētas komercķīlas ar kopējo maksimālo prasījumu summu 8 miljardi 755 miljoni latu. Dzēsto reģistrēto komercķīlu kopējā prasījumu summa ir 6 miljardi 022 miljoni latu. Lielākās pagājušajā nedēļā reģistrētās ķīlas: 1. Ķīlas ņēmējs: «IKARUS SPECIAL COACH FACTORY LIMITED»; ķīlas devējs: SIA «RĪGAS SATIKSME»; ķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa — Ls 29 771 478; 2. Ķīlas ņēmējs: akciju sabiedrība «LATVIJAS UNIBANKA»; ķīlas devējs: akciju sabiedrība «ELKO GRUPA»; ķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa — Ls 6 300 000; 3. Ķīlas ņēmējs: akciju sabiedrība «LATVIJAS UNIBANKA»; ķīlas devējs: A.Kosova individuālais uzņēmums «INŽENIERU TĪKLI»; ķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa — Ls 3 900 000; 4. Ķīlas ņēmējs: SIA «HANZA LĪZINGS»; ķīlas devējs: akciju sabiedrība «SEVERSTAĻLAT»; ķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa — Ls 3 000 000; 5. Ķīlas ņēmējs: akciju sabiedrība «VEREINSBANK RĪGA»; ķīlas devējs: SIA «Dominante-Rota»; ķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa — Ls 2 784 000; 6. Ķīlas ņēmējs: akciju sabiedrība «VEREINSBANK RĪGA»; ķīlas devējs: akciju sabiedrība «ROTA»; parādnieks: SIA «Dominante-Rota»; ķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa — Ls 2 784 000. Pagājušajā nedēļā lielākie ķīlas ņēmēji bijuši: 1. Akciju sabiedrība «RD LĪZINGA GRUPA» — 73 ķīlas; ķīlu nodrošinātā prasījuma maksimālā summa — Ls 457 979; 2. Akciju sabiedrība «LATVIJAS UNIBANKA» — 41 ķīlas; ķīlu nodrošinātā prasījuma maksimālā summa — Ls 13 180 735; 3. SIA «INSERVISS GROUP» — 36 ķīlas; ķīlu nodrošinātā prasījuma maksimālā summa — Ls 119 761; 4. Akciju sabiedrība «Baltic International Bank» — 28 ķīlas; ķīlu nodrošinātā prasījuma maksimālā summa — Ls 283 705; 5. Valsts akciju sabiedrība «LATVIJAS HIPOTĒKU UN ZEMES BANKA» — 28 ķīlas; ķīlu nodrošinātā prasījuma maksimālā summa — Ls 2 453 510. KOPĀ: 206 ķīlas; ķīlu nodrošinātā prasījuma maksimālā summa — Ls 16 495 690

2007. gads Latvijas visbagātākajiem cilvēkiem solās būt ļoti veiksmīgs, un izņēmums varētu būt vienīgi tranzīta nozare, kā arī atsevišķi megauzņēmumi, kuros iestājusies neliela stagnācija, - šāds ir rezultāts Baltic Screen un korporatīvo finanšu kompānijas LAIKA STARS veiktajam pētījumam par Latvijas 100 bagātāko cilvēku biznesa izredzēm tuvākā gada laikā.

Tika izvērtēta virkne faktoru, kas ietekmē Latvijas 100 bagātākajiem uzņēmējiem piederošo īpašumu vērtību, un uz veiktās analīzes bāzes tika sagatavots iespējamais attīstības scenārijs - īpašumu vērtības izmaiņas. Uzņēmēju īpašumu vērtību ietekmē vairāki faktori, kuru izpausmes, lai gan līdzīgas pēc būtības, katru biznesu var ietekmēt savādāk.

Jāņem vērā, ka, prognozējot, kā mainīsies Latvijas 100 bagātāko cilvēku ienākumi, lielākoties tika analizēta publiski pieejamā informācija, un līdz ar to biznesa vērtības izmaiņas tika novērtētas oficiāli pieejamajai jeb caurspīdīgajai biznesa daļai.

«Lūkojāmies arī uz Kipru, Šveici, Luksemburgu, Lielbritāniju, Maltu. Visas šīs valstis no mūsu skatu punkta Latvijai zaudē,» saka investīciju eksperts, uzņēmumu AS AFI Investīcijas, AS Bonds Invest un AS PV Investīcijas dibinātājs Deniss Pospelovs.

D. Pospelovam ir aptuveni 20 gadu darbības pieredze vērtspapīru tirgos. Viņa ieguldījumu stratēģijas balstās uz matemātiskiem vērtspapīru investīciju modeļiem. D. Pospelovs ar izcilību ir beidzis Maskavas Inženierfizikas Institūtu (MIFI) matemātikas specialitātē, kur viņa galvenie zinātniskās izpētes virzieni bija mākslīgā intelekta sistēmas un datortehnoloģiju izmantošana finanšu jomā. Kopš 1998. gada D. Pospelovs ir aktīvi strādājis vērtspapīru ieguldījumu jomā galvenokārt parāda vērtspapīru un atvasināto finanšu instrumentu tirgos, izmantojot zinātniski iegūtu matemātisku modeļu un analīzes bāzi. Daudzus gadus D. Pospelovs ir veiksmīgi vadījis arī vairāku Krievijas banku investīciju virzienus.

Apritējuši pieci gadi, kopš Latvija ir pievienojusies eirozonai, un ir vērts atskatīties, kas kopš tā laika eirozonā mainījies finanšu stabilitātes jomā.

Jāteic, ka tieši pēdējos piecos gados eiro zonas un līdz ar to arī Latvijas finanšu sektora stabilitātes nodrošināšanas jomā notikušas iespaidīgas, fundamentālas pārmaiņas.

Šīs pārmaiņas eiro zonā galvenokārt saistāmas ar Banku savienības izveidi. Banku savienība nozīmē, ka tās dalībvalstīs tiek īstenota:

Vienotā banku uzraudzība, atveseļošana un noregulējums balstās uz vienotu regulējošo prasību kopumu[2] (Single rule book), kurā ietverti:

Informācijas tehnoloģiju sabiedrība Lursoft IT, sadarbībā ar Uzņēmumu reģistru, analizējot komercdarbības tendences Latvijas rajonos, secina, ka situācija, salīdzinot ar iepriekšējo gadu ir ievērojami uzlabojusies. Kā jau tika minēts, pagājušā gadā jaunu uzņēmumu reģistrācijas skaits pieaudzis par 22% salīdzinot ar 2002. gadu. Visstraujāk- par 133.8% tas noticis Jelgavā un Jelgavas rajonā (kopā tiek skaitīti pilsētas un tai piederošā rajona uzņēmumi). Jelgavā pagājušajā gadā no jauna dibināti un reģistrēti 367 (2002. gadā- 157) uzņēmumi, bet likvidēti - 103 (2002. gadā- 64). Īpaši uzsverams arī Preiļu rajons- ar 103% jaunreģistrēto uzņēmumu pieaugumu 2003. gadā salīdzinot ar gadu iepriekš tas ieņem «otro vietu» šajā rādītāju topā. Atgādināsim, ka iepriekšējā gadā tendences Preiļos šajā jomā tika vērtētas kā izteikti negatīvas. Diemžēl, kopējās uzņēmējdarbības attīstības rādītāji Preiļu pilsētā / rajonā joprojām ir negatīvas- tāpat kā 2002. gadā, arī 2003. gadā absolūtais uzņēmumu skaita pieaugums ir negatīvs- gadā likvidēto uzņēmumu skaits ir lielāks kā jaunreģistrēto skaits, norādīts SIA Lursoft IT informācijā. Kā viena no šobrīd veiksmīgākajām pilsētām ekonomiskās attīstības ziņā ilgtermiņā (stabils uzņēmumu skaita pieaugums (3 vieta valstī 2003. gadā), salīdzinoši liels piesaistīto ārvalstu investīciju apjoms uzņēmumu pamatkapitāliem (4), liela aktivitāte kredītu piesaistē uzņēmumos, izmantojot komercķīlas (2), liels un pieaugošs vidējais uzņēmumu statūtkapitāls (2) ir uzskatāma Liepāja un Liepājas rajons. Ja 2002. gadā tikai 4 valsts rajonos bija vērojams absolūtais jaunreģistrēto uzņēmumu pieaugums (jaunreģistrēto uzņēmumu skaits gadā pārsniedz šajā gadā likvidēto uzņēmumu skaitu), tad 2003. gadā šāds absolūtais pieaugums vērojams vairumā Latvijas pilsētu un rajonu, un tikai 5 Latvijas rajonos kopējais uzņēmumu skaits sarucis- likvidēti vairāk uzņēmumu, nekā nodibināti no jauna. Kā būtisks reģionālās attīstības uzlabojums,- lai gan nelielā, bet tomēr tendence uzņēmējdarbības attīstībai ārpus Rīgas- ja 2001. gadā Rīgā tika reģistrēti 66.4% un 2002. gadā- 66.1%, tad 2003. gadā- šis rādītājs samazinājies par 2.3%- Rīgā un rajonā tika reģistrēti 63.7% no valstī jaundibināto uzņēmumu un komersantu kopskaita. Rīgā ir visaktīvākās uzņēmumu likvidācijas tendences, tādēļ ja apskatām absolūto uzņēmumu skaita pieaugumu (jaunreģistrētie mīnus likvidētie Rīgā), tad 2002. gadā tas Rīgā bija 79%, savukārt 2003. gadā- 75% pret valstī kopā absolūto rādītāju,norādīts SIA Lursoft IT informācijā. Tradicionālais līderis pēc jaunu uzņēmumu reģistrācijas skaita arī 2003. gadā bija Rīga un rajons- tika jaunreģistrēti 4906 komersanti (2002. gadā- 4154).Visnegatīvākās tendences jaunu uzņēmumu veidošanas procesā vērojamas Aizkraukles, Alūksnes, Ludzas, Krāslavas pilsētās. Jaunizveidoto uzņēmumu skaits samazinājies salīdzinot ar iepriekšējo gadu ir samazinājies, turklāt arī dažās- vairāk likvidēto uzņēmumu, salīdzinot ar jaundibinātiem,norādīts SIA Lursoft IT informācijā.

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Ik pa laikam Eiropas Savienības institūciju dienas kārtībā parādās kādas nozares vai jautājuma vispusīga sakārtošana. Tā tas notika gan ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomu, gan personas datu aizsardzību, kas uzņēmumu ikdienā ienesa virkni jaunu politiku, procedūru un pienākumu. Tagad ir pienācis laiks līdzīgam vingrinājumam arī attiecībā uz digitālo risku pārvaldību finanšu nozarē.

Digitālās darbības noturības regula jeb DORA (Digital Operational Resilience Act), kas stāsies spēkā 2025. gada 17. janvārī, pirmo reizi vienā tiesību aktā apvienos noteikumus, kas attiecas uz digitālo risku finanšu nozarē. Daļa šo noteikumu jau parādās sektorālajos Eiropas Savienības tiesību aktos.

Piemēram, daļa informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) riska pārvaldes noteikumu attiecībā uz maksājumu iestādēm ir iekļauta Maksājumu pakalpojumu direktīvā (PSD2), attiecībā uz ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām – Finanšu instrumentu tirgus direktīvā (MiFID), utt. DORA papildinās jau pastāvošos noteikumus, ieviešot vienotu regulējumu visām finanšu iestādēm.DORA ir piemērojama ļoti plašam finanšu iestāžu lokam, tostarp kredītiestādēm, maksājumu iestādēm, elektroniskās naudas iestādēm, ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem (ar šauru izņēmumu), apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām (ar šauru izņēmumu), apdrošināšanas starpniekiem, un kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem.

Šī intervija ar ļoti augstu Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu pirms diviem gadiem bijusi publicēta avīzē Astoņkājis un pārpublicēta DB ar portāla pietiek.com atļauju

Ar ko īsti cilvēki Finanšu policijā «pelna»?

Pirmkārt, ar noplūdēm. Ja agrāk arī bija noplūde informācijai par gaidāmajām Finanšu policijas darbībām lielajās lietās, tad ne daudz. Kādus 10–20% nevarēja nokontrolēt. Bet tagad viņam ir gandrīz 100% noplūde. Šajos divos gados faktiski 99% no tā, ko Finanšu policijā sauc par realizācijām, kuras ir pasākumi un akcijas, ir iepriekšēja noplūde. Un noplūde ir konkrēti tām personām, pie kā šie pasākumi tiek plānoti. Noplūžu nav tur, kur darbinieki paši pa kluso ir uztaisījuši realizāciju, neko nesakot vadībai. Viņi paši pa kluso vienojas sestdien, ka pirmdien brauc uz darbu un katrs brauc uz objektu. Tās divas šāda veida realizācijas, kas bija pagājušajā gadā, tās nav nopludinātas. Bet pārējās visas ir. Nu, normāli tas ir? Un tas viss notiek pie Kaminska, bet Podiņš plāno, kā paaugstināt viņu amatā. Nu, normāli cilvēki?

UZŅĒMUMS PILNSAPULCES NORISES DATUMS, LAIKS, VIETA IZSKATĀMIE JAUTĀJUMI a/s "Latvijas kuģniecība" (kārtējā pilnsapulce) 2003.gada 30.maijā, plkst. 11.00, "Park Hotel Rīdzene" zālē "Bastejs", Reimersa ielā 1, Rīgā 1. 2002.gada pārskatu apstiprināšana;

2. Valdes locekļu atbrīvošana no atbildības par darbību 2002.gadā;

3. Budžeta un darbības plāna 2003.gadam apstiprināšana;

4. Zvērināta revidenta un auditorfirmas 2003.gada mātes uzņēmuma un koncerna revīzijai ievēlēšana;

5. Darbības stratēģijas līdz 2010.gadam apstiprināšana;

6. Pastāvīgās mantas vērtēšanas komisijas priekšsēdētāja apstiprināšana;

7. Pastāvīgās mantas vērtēšanas komisijas nolikuma apstiprināšana;

8. Izmaiņas Valdes sastāvā;

9. Izmaiņas Padomes sastāvā;

10. Grozījumi a/s “Latvijas kuģniecība” Statūtos;

11. Citi jautājumi.

Viena no pēdējos gados straujāk augošajām kompānijām Austrumeiropā ir finanšu tehnoloģiju uzņēmums Eleving Group, kas darbojas 14 valstu tirgos trīs kontinentos un kuras galvenais birojs atrodas Rīgā.

Kā izdodas audzēt peļņas rādītājus par spīti pandēmijai un šā gada krīzei, Dienas Bizness jautāja Eleving Group valdes priekšsēdētājam Modestam Sudņum (Modestas Sudnius).

Jau pieejama informācija, ka esat viens no straujāk augošiem uzņēmumiem reģionā, esat gan Eiropas, gan citu kontinentu tirgos. Pastāstiet par Eleving Group, kas ir jūsu specializācija?

Eleving Group pirmsākumi meklējami Latvijā pirms nedaudz vairāk kā desmit gadiem, kad uzsākām lietotu automašīnu iegādes finansēšanu. Pamatideja bija palīdzēt cilvēkiem, kuriem nav iespējas saņemt kredītu bankā, kā arī veicināt tādu automašīnu iegādi, ko tradicionālās bankas nefinansē. Kā zinām, bankas labprātāk finansē jaunu automašīnu iegādi, tomēr ne visi tās var atļauties. Šo gadu laikā esam apguvuši daudzus pasaules tirgus un šobrīd pakalpojumus sniedzam ne vien Eiropā, bet arī tādās relatīvi eksotiskās valstīs kā Kenija, Uganda, Uzbekistāna u.c.

Pēckrīzes periodā eirozonas un citu attīstīto valstu izaugsmes temps bijis labākajā gadījumā mērens, bet inflācija – daudz zemāka par Eirosistēmas noteikto mērķi, kas ir tuvu, bet zem 2%.

Lai veicinātu tautsaimniecības attīstību un tādējādi nodrošinātu vēlamo inflācijas līmeni, Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padome izmantojusi virkni standarta un nestandarta monetārās politikas instrumentus, t.sk. procentu likmju samazināšanu un Paplašināto aktīvu iegādes programmu (PAPP).

Līdzīgi rīkojušās arī citas lielāko valūtas zonu centrālās bankas, t.sk. ASV Federālo rezervju sistēma, Anglijas Banka un Japānas Banka. Šādas monetārās politikas rezultātā vairākums attīstīto valstu valdības obligāciju procentu likmes sasniegušas rekordzemu līmeni, dodot iespēju valstu valdībām aizņemties līdz šim neierasti lēti (1. attēls).

" Pamatdarbības ieņēmumi ir 1,5 miljardi ASV dolāru

" Peļņa uz vienu akciju - 26 centi

" Sasniegti rekordlieli mikroprocesoru un zibatmiņu pārdošanas apjomi

" Iegūta rekordliela peļņa no mobilo un serveru mikroprocesoru pārdošanas

Santa Klāra, Kalifornija, 2007. gada 17. janvāris - Intel Corporation vakar paziņoja par saviem ceturtā ceturkšņa ieņēmumiem 9,7 miljardu ASV dolāru apmērā, pamatdarbības ieņēmumi ir 1,5 miljardi ASV dolāru, 1,5 miljardi ASV dolāru ir tīrie ieņēmumi un peļņa uz vienu akciju - 26 centi. Ja neņem vērā akciju kompensācijas ietekmi, kompānijas pamatdarbības ieņēmumi ir 1,8 miljardi ASV dolāru, tīrā peļņa ir 1,7 miljardi ASV dolāru un peļņa uz vienu akciju - 30 centi.

Ceturtā ceturkšņa rezultāti ietver arī ieņēmumus no noteiktu kompānijas komunikāciju un lietojumprogrammu procesora biznesa aktīvu pārdošanas Marvell Technology Group, daļēji kompensējot zaudējumus, tostarp tos, kas ir saistīti ar lēmumu pārdot kompānijas Fab 23 ražotni Kolorādo Springsā. Ienākumu un zaudējumu balansa rezultātā tīrā peļņa uz vienu akciju palielinājās vidēji par 2,5 centiem. Ceturtajā ceturksnī veiktā restrukturizācija saistībā ar kompānijas struktūru un efektivitātes programmu atbilda kompānijas prognozēm un samazināja peļņu uz vienu akciju par aptuveni 1,5 centu.