Salacgrīvas tilta pārbūves iepirkumā saņemti divi pretendentu finanšu piedāvājumi, liecina informācija Elektronisko iepirkumu sistēmā.

VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) iepirkuma finanšu piedāvājumu apkopojums liecina, ka viens no pretendentiem ir piegādātāju apvienība "NB&Tilts", kuras sastāvā ir SIA "Nordes būve" un SIA "Tilts", piedāvājot līgumcenu 14,972 miljonu eiro apmērā bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN).

Savukārt otro piedāvājumu iesniedza SIA "ACBR", piedāvājot līgumcenu 15,421 miljona eiro apmērā bez PVN.

LVC pārstāvji aģentūrai LETA norādīja, ka patlaban saņemtie piedāvājumi ir atvērti un notiek pretendentu izvērtēšana.

Kā ziņots, pērn 27.decembrī LVC izsludināja konkursu par tilta pār Salacu pārbūvi uz Tallinas šosejas (A1) Salacgrīvā.

Iepirkuma līguma slēgšanas tiesības piešķirs saimnieciski visizdevīgākajam piedāvājumam, kuru noteiks, ņemot vērā cenu. Darbu izpildes termiņš ir 520 dienas, norādīts iepirkuma nolikumā.

8. septembrī Salacgrīvā Latvijas Krājbankas rīkotajā izsolē maksātnespējīgā zivju produkcijas ražotājas a/s Salacgrīva’95 īpašuma kopumu par 944 000 latiem nosolīja šovasar dibinātā SIA Salacas osta — Db informēja a/s Brīvais vilnis valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris. Izsolē pavisam bija divi pretendenti. Objekta sākumcena — 914 000 latu, izsoles solis — viens tūkstotis latu. Db jau 07.07.2006. un 14.01.2005. infomēja, ka a/s Brīvais vilnis, kas ir viens no Salacgrīva’95 nenodrošinātajiem kreditoriem, pērn janvārī Vidzemes apgabaltiesā iesniedza Salacgrīva’95 maksātnespējas pieteikumu. Kopējā kreditoru prasījumu summa ir ap 5 miljoniem latu, no kuriem lielākais — Valsts ieņēmumu dienesta aprēķinātais pusotra miljona latu lielais nodokļu parāds saistībā ar muitas noliktavas darbībām. A. Babris uzsver, ka pēc Salacgrīva’95 pārdošanas Brīvais vilnis atbrīvosies no Salacgrīvas’95 kredīta galvotāja saistībām 1,5 miljonu USD apmērā pret Latvijas Krajbanku. «Ikmēneša procentu maksājumi kā kredīta galvotājam vien sasniedza ap 14 000 USD,» viņš paskaidro. Savukārt Salacgrīvas pilsētas pašvaldības priekšsēdētājs Dagnis Straubergs izsoles rezultātu atzīst kā pozitīvu tādā ziņā, ka īpašumam beidzot būs īpašnieks, ar kuru kopīgi varēs risināt apsaimniekošanas jautājumus. Tas ir svarīgi, jo bijušā zivju pārstrādes uzņēmuma īpašumā iekļaujas arī pilsētas kanalizācijas ūdeņu attīrīšanas ietaises.

Zivju pārstrādes uzņēmuma a/s Salacgrīva'95 zaudējumi pērn ir 589 204 latu. 2002. gadu uzņēmums noslēdza ar 7 821 latu zaudējumiem. A/s neto apgrozījums 2003. gadā ir 790 202 latu, kas ir gandrīz sešas reizes mazāk nekā aizpērn. Uzņēmuma pašu kapitāls ir samazinājies no 1,32 miljoniem latu 2002. gada beigās līdz 727 298 latiem 2003. gada beigās. Uzņēmumā apstiprināja, ka kreditoru parādu nav, taču debitori ražotājam ir parādā vairāk nekā 911 tūkstošus latu. Revidentu ziņojumā teikts, ka a/s Salacgrīva'95 ražošanu pārtraukusi pērn gada sākumā, taču uzņēmuma pārstāvji iepriekš tika atzinuši, ka ražotni nomā kaimiņos esošā a/s Brīvais vilnis un ražošana pārtraukta ar septembri, lai modernizētos ES sertifikāta saņemšanai. Savukārt 19.03.2004. intervijā Db Brīvā viļņa ģenerāldirektors Jānis Endele norādīja, ka plānotā abu zivju pārstrādes uzņēmumu apvienošanās nenotiks un «tie dzīvos katrs savu dzīvi.» Diemžēl Db neizdevās sazināties ar a/s Salacgrīva'95 vadību, lai uzzinātu ko tuvāk par situāciju uzņēmumā un tā tālākajiem plāniem. Salacgrīva'95 lielākie akcionāri ir SIA NTBDC SL un SIA NTBDC SLG.

Salacgrīvas novada domes, Satiksmes ministrijas (SM) un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāvji pēc diskusijas par Rail Baltica trases novietojumu Salacgrīvā katrs palika pie sava viedokļa, un kompromiss tā arī netika atrasts.

SM pārstāvji paziņoja, ka uz valdību virzīs trases B2-2 variantu, kas nešķērso Natura 2000 teritoriju, jo alternatīvais C5 variants pārkāpj vismaz trīs normatīvos aktus. Turklāt var tikt zaudēti Rail Baltica trases izpētei atvēlētie 4 miljoni eiro. Arī VARAM pārstāvji norādīja, ka nav iespējams atbalstīt Natura 2000 šķērsojošo variantu, jo šis variants pārkāptu likumdošanu.

Salacgrīvas novada domes pārstāvis savukārt norādīja, ka ieturēs pauzi, konsultēsies ar vides speciālistiem un tad pieņems lēmumu, ko darīt tālāk.

Kā skaidroja Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieks Dins Merirands, SM neiestājas ne par vienu, ne otru variantu, bet gan akceptē tādu risinājumu, kas ir reāli ieviešams un dod iespēju virzīt tālāk Rail Baltica projektu uz priekšu. Kā pasūtītājs SM tādēļ virzīs tikai vienu variantu. Valdības kompetencē esot lemt par tālāko.

Piektdien, 6.jūlijā, plkst.12:30 Daugavā pie Rīgas Pasažieru ostas tiks atklāta 2007.gada Latvijas jūras burāšanas čempionāta regate.

Regate notiks vairākos posmos - pirmajā dienā būs jāsasniedz Salacgrīva, bet galamērķis arī šogad būs Pērnava. Salacgrīvā burātāji izrādīs savu prasmi, sacenšoties īsajās distancēs.

Regate notiks tikai saskaņā ar starptautiski atzītu handikapa sistēmu ORC-Club un TEXEL (daudzkorpusu jahtām), kas palielina tās pieejamību ārvalstu jahtām un paaugstina regates atpazīstamību. Latvijas Jūras burāšanas čempionāts LEXUS 2007 ir iekļauts starptautiskajā ORC-Club regašu kalendārā .

2006.gadā regatē piedalījās 26 Latvijā reģistrētas un 4 Igaunijā reģistrētas jahtas, kopā 177 sportisti. Čempions A grupā - jahta Fortuna, B grupā - jahta Beauty,

E grupā - Wiki, F grupā Igaunijas jahta Wesipruul.

A/s WEA plāno ieguldīt apmēram 4 miljonus eiro, lai Salacgrīvā izveidotu jaunās konstrukcijas vēja ģeneratoru parku ar kopējo jaudu 6 MW. Šobrīd ir jau parakstīts nodomu protokolu par vēja parka būvniecību Salacgrīvā. Vēja parkā pavisam polānots uzstādīt 10 ģeneratorus, katrs ar nominālo jaudu 600 kW, tādējādi parka kopējā jauda plānota 6 MW. Projekta kopējās izmaksas tiek lēstas apmēram 4 milj. eiro (citiem pasūtītājiem šāda vēja parka izveide varētu prasīt ap 6 — 6.2 milj. eiro), uzsver a/s WEA valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Ščerbina. Viņš atzīst, ka WEA ir vienojusies ar Salacgrīvas domi, ka pašvaldība no ražotāja varēs iepirkt elektroenerģiju ar 10 % atlaidi no Latvenergo cenas. Pašlaik tiekot veikta izpēte par labāko vietu vēja ģeneratoru uzstādīšanai. Pēc A. Ščerbina teiktā, vēja parks Salacgrīvā, darbu sāks 2006. gadā. Turklāt ārpus Latvijas WEA piedalās vēl vienā vēja parka izveides projektā, kura jauda būs tāda pati kā Salacgrīvā. A. Ščerbina atzina, ka šis projekts ir ārpus ES, taču konkrētu valsti neminēja, vienigi norādot, ka šajā projektā WEA daļa būs ap 50 %. Šobrīd notiekot pārrunas ar vairākiem citiem potenciālajiem partneriem par vairāku vēja parku izveidi, tomēr šobrīd par tiem konkrētāk vēl neesot iespējams runāt. To, ka tehnoloģijas vēja enerģijas pārvēršanā par elektroenerģiju attīstās un tiek rasti jauni risinājumi, rāda arī a/s WEA piemērs. Uzņēmums tik pierastās lāpstiņas vietā ir radis citu, efektīvāku — to apstiprinot arī WEA pētījumi eksperimentālajā vēja ģeneratorā, kurš uzstādīts Rumbulā. «Savu izgudrojumu esam patentējuši Latvijā, un patenta pieteikums ir reģistrēts 62 pasaules valstīs,» uzsver

Vairākkārt pieminētais divu Salacgrīvas zivju pārstrādes uzņēmumu a/s Brīvais vilnis un a/s Salacgrīva'95 apvienošanās projekts netiks realizēts tā sākotnēji plānotajā veidā, sapludinot tos konsolidētajā bilancē — informē a/s Brīvais vilnis ģenerāldirektors un a/s Salacgrīva'95 valdes loceklis Jānis Endele. «Katrs uzņēmums dzīvos savu dzīvi ar savu budžetu,» skaidro J.Endele, norādot, ka tuvākajā laikā par šo jautājumu tiks rīkota investoriem un plašsaziņas līdzekļiem domāta konference. Paredzams, ka, pieaicinot investorus, Salacgrīva'95 teritorijā attīstīsies stividorpakalpjumi un kokapstrādes virziens. «Tam ir divi apsvērumi. Pirmkārt, vienā tādā apdzīvotā vietā kā Salacgrīva nevar attīstīties divi zivju pārstrādes uzņēmumi. Otrkārt, zivju resursu izpēte liecina, ka krītas zivju resursu kvalitāte un kvantitāte.»

Salacgrīvas jūrmalā 23. augustā notiks otrais pasākums akcijas Nūjošanas pasākumu sērija Latvijā ietvaros.

Nūjošana ir sportiskas pastaigas ar speciāli veidotām atbalsta nūjām.

Pārgājiena sākums ir Salacgrīvā, iepretim Melnalkšņu parkam, plkst.11.30. Organizatori norāda, ka ikviens, kurš nūjo vai vēlas iemācīties nūjot, ir laipni aicināts piedalīties (informācija: www.nujosana.lv)

Akcija Nūjošanas pasākumu sērija Latvijā ir organizētu dažāda veida nūjošanas pasākumu kalendārs ar mērķi apceļot interesantas Latvijas vietas un iepazīt dažādas vides, kur var nodarboties ar nūjošanu. Nūjošanas pasākumos varot piedalīties jebkurš.

Otrā pasākuma maršruts ir: Salacgrīva (iepretim Melnalkšņu parkam) - Kraujas jūrakmens - Svētciema akmeņu saliņa - Svētupe - Salacgrīva.

Viena no valstī lielākā zivju pārstrādes uznēmuma a/s Brīvais vilnis akcionāri ir apstiprinājuši uzņēmuma šā gada plānotos finansu rādītājus: 218 000 latu peļņu un 12,02 miljonu latu apgrozījumu — informē a/s padomes priekšsēdētāja vietnieks Līgonis Krūmiņš. Finansu prognozēs ir ņemts vērā, ka šā gada otrajā pusē Brīvajam vilnim tiks juridiski pievienota arī a/s Salacgrīva'95 ražotne, kuru kopš 1. janvāra Brīvais vilnis jau nomā ražošanas vajadzībām. A/s Brīvais vilnis 2002. gada peļņa ir 103 800 latu, kuru uzņēmums ieguldīs Eiropas Savienības prasībām atbilstošas ražošanas nodrošināšanā, pērnā gada apgrozījums — 7,128 miljoni latu. Savukārt Salacgrīva'95 pagājšgad ir strādājusi ar 7 800 latu zaudējumiem, ko pamato ar triju mēnešu dīkstāvi izejvielu trūkuma dēļ. Salacgrīva'95 apgrozījums pērn ir 4,65 miljoni latu.

VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) izsludinājis konkursu par tilta pār Salacu pārbūvi uz Tallinas šosejas (A1) Salacgrīvā, liecina informācija Elektronisko iepirkumu sistēmā (EIS).

Iepirkuma līguma slēgšanas tiesības piešķirs saimnieciski visizdevīgākajam piedāvājumam, kuru noteiks, ņemot vērā cenu, norādīts iepirkuma nolikumā.

Vienlaikus satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P) tviterī uzsver, ka satiksme neviena brīdī netiks apstādināta, jo tiks uzstādīts pagaidu tilts, kā arī pēc LVC aprēķiniem tilta pārbūves izmaksas varētu būt 15,1 miljona eiro apmērā bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN).

"Nākamā gada janvāra vidū uzzināsim, vai Limbažu pašvaldība saņems Eiropas Savienības (ES) Militārās mobilitātes fonda līdzfinansējumu tilta pārbūvei. Gadījumā, ja ES finansējumu nepiešķirs, tiltu pārņemsim valsts īpašumā un izmaksas segsim no valsts budžeta," atzīmē Briškens.

Tilta pār Salacu būvniecība varētu izmaksāt ap 18 miljoniem eiro, liecina Satiksmes ministrijas (SM) sagatavotais un saskaņošanai virzītais informatīvais ziņojums "Par tilta pār Salacu Salacgrīvā pārbūvi".

Ziņojumā norādīts, ka pēc Limbažu novada pašvaldības pasūtījuma ir izstrādāts un apstiprināts būvprojekts, kura realizācijai nepieciešams ap 18 miljoniem eiro, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN).

Tāpat ziņojumā norādīts, ka būvdarbus ir iespējams veikt divu būvsezonu laikā, ja tiek veiktas nekavējošas darbības un no valsts puses sniegts speciālistu atbalsts pašvaldībai, kā arī nodrošināta iespēja šo finanšu apjomu piesaistīt.

Viens no iespējamiem risinājumiem ir saņemt daļu finansējuma Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūras (CINEA) 2023.gada 3.maijā izsludinātajā Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) Militārās mobilitātes projektu konkursā.

Valsts aģentūra Maksātnespējas administrācija piešķīrusi naudas līdzekļus 18 348 latu apmērā maksātnespējīgās AS Grīva Salacgrīvā darbinieku prasījumu apmierināšanai, liecina aģentūras sniegtā informācija medijiem.

Darbinieku prasījumu apmierināšana saistīta ar darba samaksu par trim mēnešiem, apmaksāto atvaļinājumu, cita veida apmaksātu prombūtni un atlaišanas pabalstu.

Ar Limbažu rajona tiesas 2007.gada 2.maija spriedumu AS Grīva Salacgrīvā pasludināta par maksātnespējīgu no 2007.gada 12.marta un par administratoru tika apstiprināts sertificēts maksātnespējas procesa administrators Elvis Dubavs.

Pamatojoties uz likumu Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā, Maksātnespējas administrācija piešķīrusi naudas līdzekļus 18 348 latu apmērā 17 darbinieku prasījumu apmierināšanai.

AS Grīva Salacgrīvā, kas bija viens no lielākajiem uzņēmumiem Limbažu rajonā, komercdarbība bija saistīta ar kokapstrādi.

Salacgrīvā ar iedzīvotāju paustu noraidījumu un pašvaldības ieteikumu izvēlēties citu vietu ražotnei ir noslēgusies nolietoto gumijas izstrādājumu pārstrādes ražotnes būvniecības ieceres sabiedriskā apspriešana — Db informēja domes Informācijas nodaļas speciāliste Ilga Tiesnese. Savu galīgo lēmumu par SIA OK Gumiteh projektu pašvaldība pieņems 14. jūlijā. Db 25.03. 2004. jau rakstīja, ka OK Gumiteh Salacgrīvā plāno atvērt nolietotu gumijas izstrādājumu pārstrādes ražotni, kurā investēs ap 2 miljoniem eiro. Sākotnēji ražotnē pārstrādās 3 līdz 5 tūkstošus tonnu autoriepu, kā arī citus armētus vai nearmētus gumijas izstrādājumus. Iegūtais gumijas pulveris tiks izm antots jaunu riepu, autodetaļu, bitumena, apavu ražošanā un citur. Par ražotnes atrašanās vietu tika izvēlēta a/s Salacgrīva'95 teritorija Salacas kreisajā krastā, kas ir tā saucamā neitrālā zona nevis aizsargājamā dabas teritorija. Kā zināms, lielākā daļa Salacgrīvas pilsētas ar lauku teritoriju atrodas Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā (ZBR). ZBR pārstāvji apspriešanā ir atzinuši, ka ražotne izvēlētajā vietā varētu būt, taču bažas rada tieši gumijas pārstrāde ar augsto risku piesārņot vidi. Db jau vairākkārt vēstīja par līdzīgu nerealizējušos ieceri Cēsīs, kur idejas autors būvfirma SIA Cēsu būvnieks pēc noraidošās sabiedriskās apspriešanas no projekta atteicās.

Ražošanu pārtraukušā un par maksātnespējīgu atzītā zivju pārstrādes uzņēmuma a/s Salacgrīva'95 darbības atjaunošanai plānots piesaistīt investoru. Mērķis ir atrast ieguldītāju, kas uzņēmumu iegādājas īpašumā un sakārto ražošanu tajā atbilstoši Eiropas Savienības prasībām.«Jau vairāki investori ir izrādījuši interesi par šprotu ražošanu Latvijā. Manuprāt, viņiem izdevīgs varētu būt sekojošs modelis: investors nopērk Salacgrīva'95 īpašuma kopumu, iegulda iekārtās un sakārto uzņēmumu tādā līmenī, lai tas atbilstu Eiropas Savienības standartiem zivju konservu ražošanai. Pēc tam jaunie īpašnieki uzņēmumu nodod apsaimniekošanai Brīvajam vilnim. Mēs ar savu preču zīmi pēc īpašnieku pasūtījuma ražojam gatavo produkciju. Ekonomiskais efekts, kas būtiski ietekmēs pašizmaksu, slēpjas tajā, ka strādās viena saldētava, laboratorija, administrācija, tirgus speciālisti, kas jau ir Brīvajam vilnim. Savukārt, ja investors uzskatīs, ka viņš grib ražot pats, līdztekus tiešajai ražošanai uz viņu gulsies arī minētie blakus izdevumi, kā rezultātā viņa produkcija vairs nebūs rentabla. Turklāt iestājas arī papildus konkurence uz izejvielu. Ja ir šāds modelis, es redzu apbpusēju efektu, — gan tam, kas investē uzņēmumā, gan ražotājam — Brīvajam vilnim. Investors neriskē, jo uzņēmums ir viņa īpašums,» savu viedokli skaidro a/s Brīvais vilnis valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris. Taču līdz uzņēmuma izsolei un pārdošanai jaunam īpašniekam vēl pagarš ceļš ejams. Maksātnespējīgās a/s Salacgrīva'95 administratore Vija Ritenberga norāda, ka pirmā uzņēmuma kreditoru sapulce varētu notikt ātrākais jūlijā, kad kreditori lems par uzņēmuma likteni, kas, visticamāk, varētu būt bankrots.

Studenta gados, vairākkārt atjaunojoties studijām Latvijas Universitātē, lai tādējādi izvairītos no dienesta armijā, portāla Draugiem.lv radītājam Agrim Tamanim piederēja «šņabja bode» Salacgrīvā, kas bija uzņēmēja pirmais bizness.

«Man piederēja sava šņabja bode, kurā biju arī pārdevējs. Ik pa laikam uz turieni brauca bobiks ar cilvēkiem, kas mani meklēja. Attaisīju sava kioska mazo lodziņu un uz jautājumu «Kur ir Agris Tamanis?» atbildēju, ka dažreiz viņš te mēdz būt, bet šobrīd nav. Bet ar šņabja bodi mums gāja baigi labi – kopā ar Ati Krūzi, kurš, tāpat kā es, bija ticis pie kaut kāda kapitāla, tirgū pārdodot pašgatavotas loterijas biļetes, uztaisījām vienu veikalu un pēc tam atvērām otru Salacgrīvā blakus grāmatu veikalam kur gāja vēl labāk. Atvērām veikalu arī Svētciemā, tādā neapdzīvotā laukumā, taču tur to nodedzināja vietējie bandīti – bija taču deviņdesmitie gadi,» par pirmajiem soļiem uzņēmējdarbībā žurnālam Playboy stāsta Tamanis.

8. septembrī notiks maksātnespējīgā uzņēmuma a/s Salacgrīva’95 izsole — vēsta Limbažu rajona Auseklis. Izsoli rīko Latvijas krājbanka, kas ir vienīgais nodrošinātais kreditors. Objekta sākumcena ir 914 000 latu. Par bijušā zivju pārstrādes un stividorpakalpojumu uzņēmumu interesi esots izrādījuši trīs četri investori. Db jau 14.01.2005. infomēja, ka a/s Brīvais vilnis, kas ir viens no Salacgrīva’95 nenodrošinātajiem kreditoriem, pērn janvārī Vidzemes apgabaltiesā iesniedza Salacgrīva’95 maksātnespējas pieteikumu. Kopējā kreditoru prasījumu summa ir ap 5 miljoniem latu, no kuriem lielākais — Valsts ieņēmumu dienesta aprēķinātais pusotra miljona latu lielais nodokļu parāds saistībā ar muitas noliktavas darbībām.

Tiesāšanās starp zivju pārstrādes uzņēmumu a/s Salacgrīva'95 un kokapstrādātāju SIA AVE MTP paildzina Salacgrīva'95 apvienošanās procesu ar a/s Brīvais vilnis, taču tas nav kavēšanās cēlonis — klāsta a/s Brīvais vilnis preses sekretāre Dace Kaņepone, atsaucoties uz a/s ģenerāldirektora Jāņa Endeles teikto. A/s Brīvais vilnis padomes priekšsēdētāja vietnieks Līgonis Krūmiņš skaidro, ka ir aizkavējusies apvienošanās prospekta izstrāde, kam pamatā ir abu uzņēmumu tirgus vērtības noteikšana. Db jau vairākkārt ir ziņojis, ka šā gada otrajā pusē abi Salacgrīvas zivju pārstrādes uzņēmumi a/s Brīvais vilnis un a/s Salacgrīva'95 bija plānojuši pabeigt apvienošanās procesu.

Mobilo sakaru operators “Tele2” turpina paplašināt 5G tīklu un tagad tas ir pieejams arī Siguldā un Salacgrīvā.

Līdz ar to “Tele2” 5G tīkls komercrežīmā ir pieejams jau septiņās Latvijas pilsētās – Rīgā, Jelgavā, Daugavpilī, Jūrmalā, Valmierā, Siguldā un Salacgrīvā. Kā informē uzņēmumā, arī nākamgad turpināsies 5G tīkla izvēršanas darbi un tas būs pieejams arvien plašākā Latvijas teritorijā.

Jau iepriekš “Tele2” pārstāvji uzsvēruši, ka 5G potenciālais pielietojums dažādās biznesa, pilsētvides, transporta, medicīnas, sporta un citās jomās ir ārkārtīgi plašs, taču pagaidām dažādu apstākļu dēļ vēl ir visai ierobežots. Taču uzņēmums turpina pakāpenisku šīs tehnoloģijas attīstību, lai būtu pilnībā gatavs, kad 5G būs nepieciešams biznesa un citu procesu nodrošināšanai.

31. martā Vidzemes apgabaltiesa ir atzinusi a/s Salacgrīva'95 maksātnespēju — Db noskaidroja tiesā, kur paskaidroja, ka spriedums ir galīgs un nav pārsūdzams. Db 04.01.2005. jau ziņoja, ka Latvijā lielākais zivju pārstrādes uzņēmums akciju sabiedrība Brīvais vilnis kā viens no a/s Salacgrīva'95 kreditoriem Vidzemes apgabaltiesā ir iesniedzis Salacgrīva'95 maksātnespējas pieteikumu. Brīvā viļņa valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris uzskata, ka maksātnespējas procesā viņš saredz vienīgo risinājumu, lai sakārtotu abu uzņēmumu attiecības. Turklāt Salacgrīvai'95 ir Valsts ieņēmumu dienesta aprēķināts nodokļu uzrēķins 1,5 miljonu latu apjomā. Nodrošinātais kreditors ir Krājbanka, kas Salacgrīvai'95 ir izsniegusi kredītu, ko galvojis Brīvais vilnis.

[email protected], Tirgus un nozaru analīzes nodaļa A/S Latvijas UnibankaBaltijas valstu galvenie makroekonomiskie rādītāji Latvija Lietuva Igaunija Baltija Periods LV LT EE Iedzīvotāji (milj.) 2.33 3.46 1.35 7.13 2003 IKP pieaugums (% pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu) 6.1 9.1* 5.8 LV,EE 2002 LT 2003 I-III IKP faktiskajās cenā (milj. EUR) 8510 14 650 6810 29 970 2002 Inflācija (gada, %) 2.5 -1 1.3 IV Valsts konsolidētā kopbudžeta fiskālais deficīts (% pret IKP) -2.5 -1.2 1.1 2002 Maksājumu bilances tekošā konta saldo (milj. EUR) -660 -700 -850 -2210 2002 Maksājumu bilances tekošā konta saldo ( % pret IKP) -7.8 -4.8 -12.5 2002 Perioda laikā saņemtās tiešās ārvalstu investīcijas (milj. EUR) 400 730 200 1330 2002 Uzkrātās tiešās ārvalstu investīcijas (milj. EUR) 2650 3820 4030 10 500 2002 Uzkrāās tiešās ārvalstu investīcijas uz 1 iedzāvotāju (EUR) 1140 1100 2990 2002 Eksports (milj. EUR) 590 1500 890 2980 III Eksports ( % pret IKP) 27.1 40 53.4 2002 Imports (milj. EUR) 1010 1880 1320 4210 III Ārējās tirdzniecības bilance (milj. EUR) -420 -380 -430 -1230 III Ārējās tirdzniecības bilance (% pret IKP) -20.9 -15.7 -21.2 2002 Rūpniecības pieaugums (%) 7.9 19.5 10.8 LV I-II, LT,EE I-III Mazumtirdzniecības apgrozījums (%) 13 8.1 9 I-III Komercbanku aktīvi (milj. EUR) 7300 4970 5410 17 680 IV Vidēji svērtās gada likmes ilgtermiņa noguldījumiem nacionālajās valūtās (%) 4.9 3.9 3.5 IV Vidēji svērtās gada likmes ilgtermiņa kredītiem nacionālajās valūtās (%) 7.9 6.1 5.9 IV Vidējā bruto darba alga (EUR) 280 330 400 I-III Oficiāli reģistrētais bezdarba līmenis (%) 8.8 10.8 5.8 IV Darba meklētāju īpatsvars (%) 12 13.8 10.6 I-III Standard & Poor’s kredītreitings BBB+ BBB+ A- LV 2002, EE, LT 2003

* provizoriskie dati. Izmantoti Baltijas valstu Centrālo banku, Centrālo statistikas pārvalžu, ministriju, Vilniaus Bankas, Eesti Uhispank dati.

«Lūkojāmies arī uz Kipru, Šveici, Luksemburgu, Lielbritāniju, Maltu. Visas šīs valstis no mūsu skatu punkta Latvijai zaudē,» saka investīciju eksperts, uzņēmumu AS AFI Investīcijas, AS Bonds Invest un AS PV Investīcijas dibinātājs Deniss Pospelovs.

D. Pospelovam ir aptuveni 20 gadu darbības pieredze vērtspapīru tirgos. Viņa ieguldījumu stratēģijas balstās uz matemātiskiem vērtspapīru investīciju modeļiem. D. Pospelovs ar izcilību ir beidzis Maskavas Inženierfizikas Institūtu (MIFI) matemātikas specialitātē, kur viņa galvenie zinātniskās izpētes virzieni bija mākslīgā intelekta sistēmas un datortehnoloģiju izmantošana finanšu jomā. Kopš 1998. gada D. Pospelovs ir aktīvi strādājis vērtspapīru ieguldījumu jomā galvenokārt parāda vērtspapīru un atvasināto finanšu instrumentu tirgos, izmantojot zinātniski iegūtu matemātisku modeļu un analīzes bāzi. Daudzus gadus D. Pospelovs ir veiksmīgi vadījis arī vairāku Krievijas banku investīciju virzienus.