Janvārī sabiedriskai apspriešanai ir nodota pirmā redakcija topošajam Siguldas novada teritorijas plānojumam 2007. – 2019.gadam. Kā vienu no būtiskākajām izmaiņām tas paredz Siguldas pilsētas robežu paplašināšanu, informēja SIA Metrum.

Jaunajā plānojumā noteikta Siguldas pilsētas robežu paplašināšana Vidzemes šosejas labajā pusē uz agrākās lauksaimniecības zemes, līdzšinējai teritorijai pievienojot jau urbanizētās piepilsētas – Peltes, Ķiparus, Kalnbeites, Saltavotu ielas apbūvi. Nākotnē paplašinātajā pilsētas daļā paredzēta galvenokārt jaunu mazstāvu dzīvojamo rajonu attīstība, integrējot tos esošajā apbūves un zaļumu struktūrā.

''Jaunā Siguldas novada plānojuma pamatprincips ietver Siguldas pilsētas un novada lauku teritoriju atšķirību respektēšanu un nodalīšanu. Esam konkretizējuši Siguldas pilsētas un novada ciemu robežas, lai laukos neveidotos nepamatotas urbānas izpausmes ar blīvu apbūvi. Lauku vidē plānojumā saglabāti vēsturiski raksturīgie dzīvesvietas principi, izceļot ainaviskās un kultūrvēsturiskās vērtības,'' skaidroja Metrum telpiskās plānošanas projektu metodiskā vadītāja, arhitekte Inguna Jekale.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome ir pieņēmusi lēmumu uzlikt soda naudu 1500 eiro apmērā SIA Latvijas šķirnes dzīvnieku audzētāju savienība, informē FKTK.

Sods piemērots, jo uzņēmums laicīgi neiesniedza FKTK obligātā AS Kurzemes ciltslietu un mākslīgās apsēklošanas stacija (Kurzemes CMAS) akciju atpirkšanas piedāvājuma iesniegumu un paziņojumu par veiktajiem darījumiem ar Kurzemes CMAS akcijām, tādā veidā pārkāpjot Finanšu instrumentu tirgus likumu un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula Nr. 596/2014.

Finanšu instrumentu tirgus likums nosaka, ka obligātās akciju atpirkšanas piedāvājums jāiesniedz 10 darba dienu laikā, ja akcionāra balsstiesības sasniedz vai pārsniedz 30% no akciju sabiedrības balsstiesīgo akciju skaita. Papildus FITL pārejas noteikumi paredz, ja personai līdz 2016.gada 29.jūnijam jau bija iegūta līdzdalība 30% apmērā (nepārsniedzot 50 %) obligātā akciju atpirkšanas piedāvājuma izteikšanas pienākums iestājas ar dienu, kad attiecīgā persona palielina savu līdzdalības apjomu virs tā līdzdalības apjoma, kāds bija iegūts līdz šim datumam.

Februārī noslēdzās atklātais konkurss iepirkumam par Siguldas Jaunās pils pārbūvi un restaurāciju – saskaņā ar iesniegtajiem piedāvājumiem plānotā būvdarbu un autoruzraudzības līguma cena ir 4,794 miljoni eiro, informē Siguldas novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību pārvalde.

Siguldas Jaunās pils pārbūve un iekštelpu restaurācija tiks uzsākta pavasarī.

Lai veiktu Siguldas Jaunās pils pārbūvi un restaurāciju, pašvaldība Valsts kasē ņems kredītu 4,019 miljonu eiro apmērā. Savukārt daļu no izmaksām – 500 tūkstošu eiro apmērā – segs jau piešķirtais Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansējums, 1,409 miljonus eiro segs Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējums, kā arī valsts budžeta finansējums – 154,4 tūkstoši eiro.

Pašvaldībā atzīmē, ka Siguldas Jaunā pils ir nozīmīgs Latvijas kultūrvēsturiskais piemineklis, tādēļ ēkas būvprojektā definētas konkrētas prasības pils pārbūvei un funkciju maiņai, lai saglabātu ēku, kas uzskatāma gan par izcilu neogotikas stila arhitektūras paraugu, gan nacionālās būvniecības interjera paraugu.

Siguldas novada attīstību veicina tūrisma un medicīnas pakalpojumu eksportspēja, savulaik izveidotā sporta infrastruktūra ļauj sapņot par ziemas olimpiādes rīkošanu, ceturtdien,21.jūnijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

Ģeogrāfiskais izvietojums un attīstīta infrastruktūra Siguldas novadam ļauj būt pievilcīgai vietai uzņēmējdarbībai. Ilgi gaidītā šosejas rekonstrukcija, kas varētu sākties šogad posmā no Garkalnes līdz Inčukalnam, kas pazīstams kā izdangātais Sēnītes posms, varētu veicināt viesmīlības biznesa attīstību.

Siguldas novadā ir attīstījušās dažādas nozares, lielākais apgrozījums un nodarbināto skaits ir apstrādes rūpniecības, tūrisma, pakalpojumu, lauksaimniecības un tirdzniecības uzņēmumiem. Apstrādes rūpniecībā ir nodarbināti vairāk nekā 1200 cilvēki, no tiem gandrīz 70% ir novada iedzīvotāji. Novada attīstību veicina tūrisma un medicīnas pakalpojumu eksportspēja. Pašvaldība un uzņēmēji cenšas veicināt Siguldas tūrisma piedāvājuma atpazīstamības veidošanu starptautiskā līmenī, piedaloties Eiropas nozīmīgākajās tūrisma izstādēs un kontaktbiržās, attīstot Gaujas Nacionālā parka tūrisma klasteri un zīmolu Enter Gauja, arī iesaistoties Eiropas gastronomijas reģiona programmā. Bezdarba līmenis Siguldas novadā ir sasniedzis zemāko slieksni pēdējos piecos gados, tas ir tikai 3,7%. Pašvaldība ir realizējusi vairākus nozīmīgus investīciju projektus. Pēdējos desmit gados no ES struktūrfondiem ir piesaistīti vairāk nekā 20 miljoni eiro: šajā plānošanas periodā – aptuveni 12 miljoni eiro, bet iepriekšējā periodā – aptuveni 8 miljoni eiro. Ieguldījumi ir veikti izglītības iestāžu infrastruktūras attīstībā, arī šobrīd lielākās investīcijas ir izglītības iestāžu tīkla attīstībā, tostarp ir plānota Siguldas pilsētas vidusskolas un Mores pamatskolas ēkas pārbūve. 2017.gadā pašvaldība ielu un ceļu remontdarbos investēja 5,1 miljonu eiro. Ekspluatācijā tika nodots Siguldas Sporta centrs, kurā trenējas dažādu valstu izlašu sportisti. Pērn sākta Siguldas vēsturiskā pils kompleksa rekonstrukcija, kas izmaksās teju četru miljonus eiro. Dārza labiekārtošana jau ir pabeigta, un šovasar pils teritorijā darbu sāks novada radošie uzņēmēji, izveidojot 50 jaunas darba vietas. Tāpat šovasar ir sākti Jaunās pils rekonstrukcijas darbi. Pēc projekta beigām tajā būs skatāma ekspozīcija par Siguldas vēsturi, ēkā būs pieejamas telpas kultūras pasākumiem, Svētku zālē notiks laulību ceremonijas.

Siguldas novada domes deputāti apstiprinājuši Siguldas novada attīstības programmu 2007. -2019. gadam, informēja dome.

"Jaunā attīstības programma nākotnē paredz Siguldas novadu kā spēcīgi attīstītu atpūtas, sporta, tūrisma, kultūras un kūrorta tīkla centru. Tā nosaka novada attīstības mērķus un uzdevumus, kā arī konkrētas rīcības jeb uzdevumus tuvākajiem trīs gadiem", stāstīja Siguldas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Zilvers. Attīstības plāns paredz sociāli kvalitatīvas dzīves un darba vides pilnveidošanu un Siguldas, kā Latvijas "zaļās galvaspilsētas" popularizēšanu.

Attīstības programmas izstrādes laikā no 2006. gada augusta līdz 2007. gada septembrim, veicot konsultatīvu darbu, piedalījās teritorijas plānošanas uzņēmums Metrum. Gatavojot novada attīstības programmu, anketās un diskusijās tika uzklausīts novada iedzīvotāju viedoklis, kā arī veidotas darba grupu sanāksmes ar dažādu jomu ekspertu piedalīšanos.

Jūlija beigās noslēgsies pērn uzsāktie Siguldas Valsts ģimnāzijas jaunā mācību korpusa būvniecības darbi, informē Siguldas novada pašvaldība.

Siguldas pilsētas vidusskola iegūs plašākas telpas līdzšinējās Siguldas Valsts ģimnāzijas ēkā Krišjāņa Barona ielā 10, savukārt Siguldas Valsts ģimnāzijas skolēni mācības uzsāks Ata Kronvalda ielā 7.

Šobrīd jaunajā mācību korpusā turpinās apdares darbi – sienu špaktelēšana un krāsošana, griestu paneļu montāža, grīdu un sienu flīzēšana, elektroinstalācijas darbi, kā arī teritorijas labiekārtošana un ēkas fasādes apdares darbi, lai jau šī gada rudenī uzsāktu rekonstrukcijas otro kārtu – skolas ēkas Ata Kronvalda ielā 7 rekonstrukciju.

«Šoruden Siguldas Valsts ģimnāzijas jaunajā korpusā mācības uzsāks aptuveni 450 skolēni, kuriem būs pieejamas 12 mūsdienīgi aprīkotas mācību telpas. Tiesa, visu mācību gadu, kamēr otrā skolas ēkā turpināsies remontdarbi, skolēniem un pedagogiem būs zināmas neērtības, jo nebūs pieejamas telpas abās skolas ēkās, tomēr mācību procesu tas neietekmēs,» paskaidroja Siguldas pašvaldības domes priekšsēdētāja vietniece Līga Sausiņa norādot, ka ģimnāzijas 7. klases mācības 2019./2020. mācību gadā vēl turpinās Krišjāņa Barona ielā 10.

Pirms lauzt līgumu ar SIA «Baltic Restaurants Latvia», kas sniedz skolēnu ēdināšanas pakalpojumus 12 Siguldas novada izglītības iestādēs, pašvaldība gaidīs Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) atzinumu par infekcijas cēloni, informēja Siguldas novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību pārvaldes vadītājas vietniece Sindija Brikmane.

Lai pieņemtu pamatotu lēmumu par līguma laušanu ar ēdināšanas uzņēmumu «Baltic Restaurants Latvia», Siguldas novada pašvaldība ir lūgusi SPKC sniegt kompetentu viedokli par šiga toksīnu producējošās baktērijas «E.coli» infekciju cēloni, kā arī vērsusies ar iesniegumu Valsts policijā.

Līdz šim veikto analīžu rezultāti liecina, ka šiga toksīnu producējošā baktērija «E.coli» nav atrasta nevienas Siguldas izglītības iestādes ēdināšanas blokā, tai skaitā arī tur strādājošajiem darbiniekiem. Kamēr pašvaldībai nav citas informācijas, nevar uzskatīt, ka darbinieki ir šīs konkrētās infekcijas izraisītāji, sacīja Brikmane.

Viņa norādīja, ka bakteriālo izmeklējumu analīzes liecina par konkrēto darbinieku higiēnas problēmām.

Siguldas novada pašvaldība ēdināšanu visos savos bērnudārzos ir nolēmusi uzticēt uzņēmumam «Vectēvs», informēja Siguldas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību pārvaldes vadītāja Sindija Brikmane.

Ar līdzzšinējo ēdinātāju SIA «Baltic Restaurants Latvia» jeb «Daily» pašvaldība lauza līgumu pēc tam, kad vairāki bērni bērnudārzos inficējās ar dažādām zarnu infekcijas slimībām.

Brikmane stāstīja, ka Siguldas novada pašvaldībā ir noslēdzies ārkārtas iepirkums, kurā no septiņiem uzrunātajiem «ēdināšanas pakalpojuma sniedzējiem ar labu reputāciju un rekomendācijām», tikai trīs pretendenti apstiprinājuši dalību iepirkumā. Arī Siguldas novada vietējie uzņēmēji, kuriem tika piedāvāta iespēja startēt konkursā, kapacitātes trūkumu dēļ atteikušies piedalīties. Divi no uzņēmējiem piedāvājumu neiesniedza, jo nespēja izpildīt pašvaldības uzstādītās prasības.

Vakar Siguldā tās domes priekšsēdētājs Uģis Mitrevics un uzņēmuma Siguldas Būvmeistars valdes priekšsēdētājs Jānis Libovskis atklāja pirmo pašvaldības īres namu Dzērveņu ielā 5, kas nodrošinās dzīvokļus 20 Siguldas novada ģimenēm. Pie dzīvokļiem tiks tās ģimenes, kas palīdzības reģistrā dzīvokļa jautājuma risināšanai atrodas šī reģistra pirmajā kārtā.

Galvenais nosacījums, lai siguldnieki būtu uzņemti palīdzības reģistrā dzīvokļa jautājuma risināšanai, ir maznodrošinātā statuss.

Šobrīd Siguldas novadā pašvaldības palīdzību dzīvokļa atrašanai gaida 57 personas vai ģimenes, no kurām 30 ir reģistrētas pirmās kārtas reģistrā, bet pārējās 27 – vispārējās kārtas reģistrā, ziņo Siguldas novada dome.

Siguldas novada dome, izstājoties no pirms vairākiem gadiem dibinātās SIA Siguldas mājas, kā kompensāciju par uzņēmuma pamatkapitālā ieguldīto zemi 820 tūkst. latu vērtībā, saņems īpašumā vienu no uzceltajām daudzdzīvokļu mājām. Ēkas vērtība ir vienlīdzīga ar Siguldas mājas pamatkapitālā ieguldīto zemi. Šī gada februārī Siguldas novada domes deputāti pieņēma lēmumu slēgt līgumu ar Siguldas mājas un pieņemt bezatlīdzības lietošanā ēku Dzērveņu ielā 5 – tagadējā pašvaldības mājā. Līgums starp Siguldas novada domi un SIA Siguldas mājas būs spēkā līdz uzņēmuma reorganizācijas procesa beigām un dokumentu saņemšanai no Uzņēmuma reģistra.

Ceļu pārvada rekonstrukcijas laikā Siguldas stacijā no 18.jūnija (plkst. 20:30) līdz 19.jūnijam (plkst. 21:00) visi maršrutu Rīga-Valmiera-Rīga un Rīga-Valga-Rīga dīzeļvilcieni posmā Sigulda-Līgatne būs atcelti, informē AS Pasažieru vilciens.

Pēc vilcienu Rīga-Valmiera un Rīga-Valga pienākšanas Siguldā, kā arī vilcienu Valmiera-Rīga un Valga-Rīga pienākšanas Līgatnē, pasažieri starp Siguldas un Līgatnes stacijām tiks pārvadāti ar speciāli norīkotiem autobusiem. Šos autobusus apkalpos vilcienu konduktori kontrolieri, un tajos būs derīgas iegādātās dzelzceļa braukšanas biļetes. Autobusu atiešanas un pienākšanas laiki Siguldas un Līgatnes stacijās iespēju robežās būs saskaņoti ar vilcienu kustības sarakstu.

Trešdien, 18.jūnijā, vilciens Nr. 656 Rīga (plkst. 21:00) - Valmiera (plkst. 23:25) kursēs tikai līdz Siguldai. Pēc tā pienākšanas no Siguldas stacijas plkst.22:20 tiks norīkoti autobusi, no kuriem viens kursēs līdz Valmierai (pienāks plkst. 0:15), otrs – līdz Cēsu stacijai (plkst. 23:20).

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) un Slimību un profilakses centra (SPKC) paziņojumi, kuros par zarnu infekcijas saslimšanām Siguldas novadā vainoti ēdinātāji, pirms izmeklēšanas noslēguma nav korekti, uzskata ēdināšanas pakalpojuma sniedzēja «Baltic Restaurants Latvia» valdes loceklis Guntis Bredovskis.

Viņš norādīja, ka 20.septembrī Siguldas novada dome publiski paziņoja, ka, pēc PVD informācijas, līdz šim veiktajās analīzēs šiga toksīnu producējošā baktērija «E.coli» nav atrasta nevienas Siguldas izglītības iestādes ēdināšanas blokā, tostarp arī nevienam no tur strādājošajiem darbiniekiem.

Bredovskis atzīmēja, ka, ņemot vērā Siguldas novada domes publiski teikto, nav saprotams, uz kāda pamata epidemiologi no SPKC pirmdien, 23.septembrī, pauduši, ka inficēšanās cēloņi ir meklējami pie ēdinātājiem, kas nodrošināja pakalpojumu Siguldas novadā. Viņš uzsvēra, ka šādi apgalvojumi no atbildīgo iestāžu puses ir maldinoši un nekorekti. Vienlaikus Bredovskis uzsvēra, ka atbildīgās valsts institūcijas joprojām nav atradušas smagās zarnu infekcijas slimības baktērijas izplatības cēloņus, un joprojām nav sniegta arī informācija par salmonelozi izraisošās baktērijas - salmonellas - izcelsmi.

Siguldas novada pašvaldība konceptuāli atbalstījusi zemesgabala daļas iegādi aptuveni 5,5 hektāru platībā administratīvās teritorijas labiekārtošanai, iedzīvotāju izglītības nodrošināšanai, kā arī iespējamā olimpiskā ciemata būvniecībai, ņemot vērā Siguldas partnerību ar Stokholmu pieteikumā uz 2026. gada Ziemas olimpisko spēļu rīkošanu, informē pašvaldībā.

Saistībā ar nepieciešamību kandidēšanas tālākajā procesā Siguldas novada pašvaldībai 2019.gada martā iesniegt Zviedrijas Olimpiskajai komitejai garantijas par olimpiskā ciemata būvniecību, pašvaldība, iepazīstoties ar Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) prasībām izmitināšanas plānošanā, ir izstrādājusi attīstības ieceri, kas pamatota ar ilgtermiņa pilsētas apbūves noteikumiem, stratēģisko ielu un inženiekomunikāciju tīklu attīstību.

SOK prasības paredz, ka olimpiskā ciemata visās trīs zonās – dzīvojamā, pakalpojumu un norišu zonā – jānodrošina komfortabla un droša izmitināšana visiem sportistiem un oficiālajiem pārstāvjiem uz spēļu norises laiku, kā arī jānodrošina tāds pakalpojumu skaits un kvalitāte, kas atbilst sportistu un to pārstāvju skaitam un prasībām, maksimāli izmantojot esošos objektus tuvākajā apkārtnē. Plānotā ciemata atrašanās vieta ir gājiena attālumā no pasākuma norises vietas – bobsleja un kamaniņu trases «Sigulda», kā arī galvenās treniņu vietas Siguldas Sporta centra.

Pēc Siguldas novada pašvaldības vadības rīkojuma ir sagatavots iepirkums un uzsākta dokumentu izstrāde finansējuma saņemšanai, lai pašvaldības esošos īpašumos atteiktos no gāzes apkures.

Pāreja uz granulu apkures katliem notiks tajās pašvaldības ēkās, kuras nav pieslēgtas centralizētajai apkurei, un šobrīd apkures nodrošināšanai tiek izmantota gāze.

“Šobrīd, kad gan pašvaldības, gan ikvienas ģimenes maciņu daudz vairāk tukšo energokrīze un, tuvojoties ziemai, varam sagaidīt izmaksu kulmināciju, ir svarīgi rīkoties, nevis cerēt uz brīnumu! Lai rīkotos valstiski, mazinot mūsu kopējo atkarību no gāzes, kā arī kliedētu neziņu par to, vai apkure būs un tam sekos adekvāti rēķini, nevis kosmiskas izmaksas, mēs pieņemam lēmumu meklēt alternatīvu apkurei,” skaidro Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Uģis Mitrevics.

Šobrīd pašvaldības īpašuma saimniecībā ir 14 objekti un ēkas, kuros apkure notiek individuāli, izmantojot gāzes apkures katlus. Lai nodrošinātu pašvaldības ēku simtprocentīgu neatkarību no gāzes apkures, ir sagatavoti dokumenti iepirkumu procedūrai papildu granulu katlu izbūvei.

Sagaidot 2017.gadu, kad Siguldā, Rīgā un Gaujas reģionā tiks īstenotas Eiropas Gastronomijas reģiona aktivitātes, no 18. līdz 24.aprīlim Siguldā un tās apkārtnē pirmo reizi tiek organizēta Siguldas Restorānu nedēļa.

Siguldas Restorānu nedēļas ietvaros viesi aicināti baudīt trīs ēdienu maltītes astoņos Siguldas novada un apkaimes restorānos. Katrā restorānā tiks piedāvātas ēdienkartes par divām cenām – 15 un 20 eiro. Siguldas Restorānu nedēļas ietvaros būs iespēja nobaudīt grilētu brieža karbonādi, pīles karpačo, putotu trušu aknu pastēti, Latvijas ogu parfē, bebra gaļas ruleti, sama steiku un murķeļus ar paipalu olu, redīsiem un zaķskābenēm.

Gardēžus visas nedēļas ietvaros gaidīs četri Siguldas restorāni: Aparjods, Kropotkins, Garšas frekvence un Gadalaiki, kā arī četri Siguldas apkārtnes restorāni: Kungu rija, Bīriņu pils restorāns, Mālpils muižas restorāns un Rāmkalnu restorāns.

Līdz 16. aprīlim notiek Siguldas novada teritorijas plānojuma 2012.–2024.gadam pirmās redakcijas un vides pārskata projekta sabiedriskā apspriešana.

Plānojumu izstrādā SIA Metrum, kam darbi jāpabeigt līdz šā gada 15.oktobrim. Teritorijas plānojuma izstrāde saistīta ar 2009.gada jūlijā notikušo administratīvi teritoriālo reformu, kā rezultātā Siguldas novada teritorijā ir iekļauta Allažu pagasta teritorija, apvienojot divas pašvaldības ar atšķirīgiem teritoriju plānojumiem un prasībām būvniecībai un teritorijas izmantošanai.

Nolemts izstrādāt arī individuālās aizsardzības zonas 11 Siguldas novada arhitektūras pieminekļiem, kas atrodas Siguldas pilsētas teritorijā, kā arī Allažu baznīcai Stīveru ciemā.

Teritorijas plānojuma iztrādes gaitā īpaša uzmanība veltīta apdzīvojuma struktūras attīstībai Siguldas novadā, skaidro Metrum plānošanas projektu vadītāja, arhitekte Māra Kalvāne. Izvērtējuma rezultātā ir samazinātas vairāku ciemu teritorijas un precizēta Siguldas pilsētas robeža. Sadarbībā ar Siguldas novada būvvaldi, Allažu pagasta pārvaldi un ainavu speciālisti, profesori Aiju Mellumu veikta esošā Siguldas ainavu plāna analīze un precizēšana, papildus identificētas vērtīgas ainavas Allažu pagastā. Izvērtētas arī esošās ražošanas objektu teritorijas un to paplašināšanas iespējas, noteiktas jaunas –bijušajā armijas noliktavu bāzes vietā Allažos pie Plānupes, viņa stāsta.

Uz a/s Siguldas CMAS akcionāru pilnsapulci, kas notiks 22. aprīlī uzņēmuma akcionāri kopumā ir nobloķējuši 395 695 akcijas, kas ir 93.89% no uzņēmuma publiskās emisijas apjoma. Uzņēmuma publiskās emisijas apjoms ir 421 440 akcijas. A/s Siguldas CMAS apmaksātais pamatkapitāls ir 422 440Ls.

A/s Siguldas CMAS lielākie publiskās emisijas akcionāri

Uz a/s Siguldas CMAS akcionāru pilnsapulci, kas notiks 27. aprīlī uzņēmuma akcionāri kopumā ir nobloķējuši 379 774 akcijas, kas ir 90.11% no uzņēmuma publiskās emisijas apjoma. Uzņēmuma publiskās emisijas apjoms ir 421 440 akcijas. A/s Siguldas CMAS apmaksātais pamatkapitāls ir 422 440Ls.

A/s Siguldas CMAS lielākie publiskās emisijas akcionāri

Siguldas novada pašvaldība pieņēmusi lēmumu pārbūvēt un paplašināt lielāko vidusskolu Siguldas novadā, kurā mācās vairāk nekā 1100 skolēnu, piebūvējot skolai novadā lielāko sporta zāli.

Pašvaldība lēš, ka projektēšanas izmaksas varētu būt aptuveni pusmiljona eiro apmērā, bet izbūves izmaksas pie pašreizējā būvniecības cenu kāpuma prognozējamas pat vairāk nekā 10 miljonu eiro apmērā, ko pašvaldībai vienai nav iespējams paveikt, neatstājot novārtā pārējo pašvaldības infrastruktūru.

Lai paplašinātu Siguldas pilsētas vidusskolu atbilstoši pieaugušajam skolēnu skaitam un izveidotu mūsdienīgu mācību vidi, pašvaldība saskaņā ar vērtējumu par 80 000 eiro 14. aprīlī pieņēma lēmumu iegādāties 5598 kvadrātmetru zemi, savukārt otrs nekustamais īpašumus 5500 kvadrātmetru apjomā, kuru līdz šim pašvaldība īrēja, tika samainīts ar citu nekustamo īpašumu Siguldā. Tādējādi skolas teritorija tiks paplašināta par 11 000 kvadrātmetru.

Siguldas pils kvartālā pēc četru gadu ilgušas rekonstrukcijas durvis vērusi Siguldas Jaunā pils, kas turpmāk būs atvērta apmeklētājiem nacionālā romantisma interjera, mūsdienīgu ekspozīciju un daudzveidīgu kultūras norišu apmeklēšanai, kā arī tajā notiks svinīgas laulību ceremonijas.

Turpmāk pils apmeklētājiem būs pieejama ekspozīciju apskatei, ievērojot muzejvietās noteiktos pulcēšanās ierobežojumus, taču uzlabojoties epidemioloģiskai situācijai pilī tiks veidotas īpašas salonmūzikas vakaru programmas, kurā uzstāsies akadēmiskie dueti, džeza kamersastāvi, plānoti dzejas lasījumi, moderno deju performances un citi notikumi.

Zināms, ka pagājušā gadsimta 30. gados pils tika dēvēta par skaistāko un modernāko rakstniecības pili Eiropā.

Siguldas Jaunā pils ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, tāpēc pils restaurācijas laikā īpaša vērība pievērsta tieši unikālā pils interjera saglabāšanai un atjaunošanai, jo Latvijas arhitektūras vēsturē tas vērtējams kā unikāla nacionālā romantisma interjera pērle. Siguldas Jaunās pils pastāvēšanas laikā tā pārbūvēta vairākas reizes, taču šobrīd tā atjaunota kā precīza kopija 1937. gada pārbūvei, kas noritēja izcilā arhitekta Alfrēda Birkhāna vadībā, pilī saimniekojot Latvijas preses biedrībai. Tolaik pils interjera veidošanā tika iesaistīti zināmi latviešu mākslinieki, kuru darbi pilī skatāmi vēl šobrīd. Pils svētku zāles četrās koka intarsijās skatāmi izcilā latviešu glezniecības vecmeistara Niklāva Strunkes darbi, savukārt sienu gleznojumu vidū ir tādi autori kā Kārlis Sūniņš un Teodors Ozoliņš.

Siguldas novadā dzīvojošajiem ir iespēja saņemt divsimt dažādu pakalpojumu ar atlaidēm, un tas nav tikai sabiedriskais transports, stāsta novada domes priekšsēdētājs Uģis Mitrevics, kurš patlaban plaši apspriestās Rīdzinieka kartes Latvijas galvaspilsētā sabiedriskā transporta cenu diferencēšanai neuzskata par diskrimināciju, pirmdien raksta Diena.

«Tas nav tikai sabiedriskais transports [..]. Te iekšā ir visi veikali, atļaušos teikt, ka visas kafejnīcas, protams, arī daži lielie pašvaldības sporta vai kultūras pasākumi, kā Operas mūzikas svētki. Šis projekts īstenībā ir unikāls arī Eiropas un pat pasaules kontekstā,» pauda U. Mitrevics.

«Pašvaldībai ir jāpieņem tādi lēmumi, ar kuriem tiek nošauti vismaz trīs vai vairāk zaķu. Jo vairāk jo labāk. Tāds arī ir šis lēmums ieviest Siguldas iedzīvotāja karti. Tātad, pirmkārt, cilvēkiem ir iespējas saņemt 200 dažādādu pakalpojumu ar atlaidēm. Otrkārt, tas noteikti ir lokālpatriotisma stiprināšanas jautājums, jo liela daļa Siguldas iedzīvotāju šīs kartes vispār neizmanto, bet kādā pasākumā vai mājas viesībās ir gadījumi, kad cilvēks rāda šo karti citiem un lepojas – lūk, tā ir mana Siguldas iedzīvotāja karte, es esmu savas pilsētas patriots,» skaidro Siguldas novada domes priekšsēdētājs.

Siguldas Jaunajā pilī pēc vērienīgās rekonstrukcijas notiek labiekārtošanas darbi, lai, uzlabojoties epidemioloģiskajai situācijai, tā atkal vērtu durvis apmeklētājiem, informē Siguldas novada pašvaldība.

Siguldas Jaunā pils ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, tāpēc pils restaurācijas laikā īpaša vērība pievērsta tieši unikālā pils interjera saglabāšanai un atjaunošanai, jo Latvijas arhitektūras vēsturē tas vērtējams kā unikāla nacionālā romantisma interjera pērle. Siguldas Jaunās pils pastāvēšanas laikā tā pārbūvēta vairākas reizes, taču šobrīd tā atjaunota kā precīza kopija 1937. gada pārbūvei, kas noritēja izcilā arhitekta Alfrēda Birkhāna vadībā, pilī saimniekojot Latvijas preses biedrībai. Tolaik pils interjera veidošanā tika iesaistīti zināmi Latviešu mākslinieki, kuru darbi pilī skatāmi vēl šobrīd. Pils svētku zāles četrās koka intarsijās skatāmi latviešu glezniecības vecmeistara Niklāva Struknes darbi, savukārt sienu gleznojumu vidū ir tādi autori kā Kārlis Sūniņš un Teodors Ozoliņš.

Ceturtdien, 15.oktobrī Siguldas sporta kompleksa pamatos svinīgi tika iemūrēta kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm, Siguldas 800gades laikā izdotu viena lata monētu, kā arī Siguldas novada pašvaldības informatīvo izdevumu, sākot ēkas būvniecību.

Kompleksu treniņiem izmantos pašreizējie kamaniņu sportisti, bobslejisti un skeletonisiti, kā arī jaunie olimpieši – Siguldas pilsētas vidusskolas sporta klases audzēkņi un visi sportiskie novada iedzīvotāji.

Kapsulas iemūrēšanā piedalījās Siguldas novada Domes priekšsēdētājs Uģis Mitrevics, Bobsleja un kamaniņu trases direktors Dainis Dukurs, bobsleja leģenda, 1984.gada olimpisko spēļu bronzas medaļnieks Zintis Ekmanis, kā arī projektētāja un būvdarbu veicēja pilnsabiedrības S.J.U.C. pārstāvji – Māris Ozoliņš un Andris Reinholds.

Vērienīgās sporta būves izmaksas ir vairāk nekā 8 miljoni eiro, no kuriem turpat 3 miljonus eiro lielu atbalstu būves tapšanā sniedz Izglītības un zinātnes ministrija. Siguldas sporta kompleksa pirmajā stāvā plānots izvietot sporta zāli un baseinu ar atpūtas zonu, bet ēkas otrajā stāvā atradīsies vieglatlētikas sektors, smagatlētikas zāle un fitnesa zona. Ēkai būs savienojums – slēgta pāreja – ar blakus esošo Siguldas pilsētas vidusskolu, kā arī funkcionāls savienojums ar vieglatlētikas stadionu.

AS Kurzemes CMAS

A/s Kurzemes CMAS 2007.gada 25.aprīļa kārtējās akcionāru pilnsapulces lēmumu

projekts saskaņā ar darba kārtības jautājumiem:

1. Valdes un padomes ziņojumi.

Apstiprināt valdes un padomes ziņojumus.

2. 2006. gada pārskata apstiprināšana.

Apstiprināt a/s Kurzemes CMAS 2006.gada pārskatu.

3. 2006.gada peļņas izlietošana.

Uzņēmuma valdei ir priekšlikums no peļņas LVL 119979,00 (simtu deviņpadsmit

tūkstoši, deviņi simti septiņdesmit deviņi lati) izmaksāt dividendēs uzņēmuma akcionāriem LVL 0.10 uz vienu akciju, kas kopsummā veido LVL 43800,00 (četrdesmit trīs tūkstoši astoņi simti lati), pārējo peļņu novirzot uzņēmuma attīstības vajadzībām.

Siguldas tiesa pēc Rīgas rajona prokuratūras prokurora Armīna Reiņa prasības nolēmusi no bijušā Siguldas novada domes un Rīgas rajona padomes priekšsēdētāja Tāļa Puķīša piedzīt 109 588 latus.

2008.gada 2.jūlijā likumīgā spēkā stājās Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas spriedums, ar kuru Puķītis notiesāts par Krimināllikuma 319.panta 2.daļā paredzētā nozieguma izdarīšanu - par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, tas ir, ja valsts amatpersona tīši neizdara darbības, kuras tai pēc likuma jāizdara, lai novērstu kaitējumu valsts varai, ja tas izraisījis smagas sekas - zaudējumus Siguldas novada domei 109 588 latu apmērā, kas likuma izpratnē ir liels apmērs.

Puķītis, būdams Siguldas pilsētas domes priekšsēdētājs - valsts amatpersona, kura ir atbildīga par likuma «Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu» ievērošanu pašvaldības darbā -, pieļāva, ka Siguldas pašvaldībai piederošās 15 SIA Siguldas senleja kapitāldaļas 2002.gadā tika pārdotas par samazinātu vērtību, nodarot pašvaldībai zaudējumus 109 588 latu apmērā, iepriekš informēja prokuratūrā.

Augļu un dārzeņu tirgotājas SIA «Jelgavas augļi» dārzeņu apstrādes cehā līdz šim laboratoriski izmeklētajos nomazgājumos un pārtikas produktu paraugos «E.coli» baktērija nav konstatēta, informēja Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD).

Dienesta Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere pastāstīja, ka visi līdz šim «Jelgavas augļu» dārzeņu apstrādes cehā ņemtie laboratoriski izmeklētie nomazgājumi un pārtikas produktu paraugi ir negatīvi - verotoksigēnā «E.coli» baktērija nav konstatēta.

Vienlaikus viņa informēja, ka pirmdien uzņēmuma dārzeņu cehā notiks atkārtota PVD pārbaude, lai pārliecinātos, vai uzņēmums ir novērsis iepriekšējā pārbaudē konstatētās neatbilstības un tad arī tiks lemts par dārzeņu ceha darbības atjaunošanu.

Komentējot kopumā jaunākos laboratorisko izmeklējumu rezultātus, lai noskaidrotu, kā bērni inficējušies ar zarnu infekciju Siguldas pusē, Meistere teica, ka līdz šim PVD ir saņēmis 26 no 28 pārtikas produktu paraugu laboratorisko analīžu rezultātiem un 242 no 273 nomazgājumu rezultātiem. Ne līdz šim izmeklētajos pārtikas produktu paraugos, ne nomazgājumos «E.coli» klātbūtne nav konstatēta.