Finanses

A/s «Strenču MRS» finansu rezultāti par 2002. gadu

Valters Paiders [email protected], 10.04.2003

Jaunākais izdevums

A/s Strenču MRS finansu rezultāti liecina, ka uzņēmums 2002. gadu ir beidzis ar peļņu 7 443 Ls apjomā. Uzņēmuma neto apgrozījums sasniedza 2 404 846 Ls, pašu kapitāls bija 1 261 618 Ls. Uzņēmuma aktīvi šajā laikposmā bija 1 597 964 Ls. Uzņēmuma akcijas bilances vērtība pērn bija 1.36 Ls, bet peļņa uz akciju bija 0.01 Ls.

Informācija sagatavota ar Rīgas Fondu biržas un Latvijas Centrālā depozitārija informatīvo un tehnisko atbalstu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Birža pieprasa paskaidrojumus no Strenču MRS

Ainars Sedlenieks [email protected], 08.06.2004

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Š.g. 8.jūnijā Rīgas Fondu biržas valde, lai nodrošinātu emitenta uzraudzību atbilstoši Finanšu instrumentu kotēšanas noteikumiem, pieņēma lēmumu pieprasīt papildu informāciju no a/s “Strenču mežrūpniecības saimniecība”. Šāds lēmums pieņemts biržai iepazīstoties ar uzņēmuma 2003.gada finanšu darbības pārskatiem un salīdzinot to ar 2002.gada finanšu pārskatu.

a/s “Strenču mežrūpniecības saimniecība” līdz 2004.gada 14.jūnija darba dienas beigām Rīgas Fondu biržā jāiesniedz sekojoša informācija par uzņēmuma saimniecisko darbību un atbildes uz šādiem jautājumiem: 1. Kāpēc 2003.gadā tika pārtraukta Strenču koksnes pārstrādes ceha un Jērcēnu sīkkoksnes pārstrādes ceha darbība, ja tas 2003.finanšu gadā radīja a/s “Strenču MRS” LVL 99 087 lielus zaudējumus un ja ir vispārpieņemts, ka kokmateriālu pārstrāde var radīt lielāku pievienoto vērtību nekā apaļkoku tirdzniecība? 2. Pēc 2003.gada finanšu pārskata redzams, ka PS “Pata AB” nav norēķinājusies ar a/s “Strenču MRS” par summu LVL 250 936. Lūdzu paskaidrot kādā ceļā šīs parāda saistības ir radušās un kā un kad tās plānots dzēst? 3. Lūdzu paskaidrot kādēļ kopš 2002.gada a/s “Strenču MRS” ir būtiski samazinājusi skaidras naudas atlikumus. 4. Kādu apsvērumu vai aprēķinu rezultātā, salīdzinot 2002.un 2003.gada finanšu pārskatus, ir būtiski samazināti uzkrājumi nedrošiem parādiem (no LVL 80 828 – 2002.gadā un LVL 6 494 – 2003.gadā), ja tanī pat laikā parādu summa ir pieaugusi? 5. Kādi bija akcionāru apsvērumi, kad 2004.gada 20.maija akcionāru pilnsapulcē tika pieņemts lēmums nomainīt uzņēmuma revidentus un atteikties no starptautiski atzītas auditoru kompānijas pakalpojumiem? 6. Paskaidrot kādā stadijā atrodas a/s “Strenču MRS” un VAS “Latvijas valsts meži” tiesvedības process, kā arī sniegt skaidrojumu par prasības būtību, apstākļiem un sekām? A/s “Strenču MRS” akcijas kotējas Rīgas Fondu biržas Brīvajā sarakstā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

A/s \"Strenču mežrūpniecības saimniecība\" atbildes uz Rīgas Fondu biržas valdes jautājumiem

Ainars Sedlenieks [email protected], 14.06.2004

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

1.Kāpēc 2003.gadā tika pārtraukta Strenču koksnes pārstrādes ceha un Jērcēnu sīkkoksnes pārstrādes ceha darbība, ja tas 2003.finanšu gadā radīja a/s “Strenču MRS” LVL 99 087 lielus zaudējumus un ja ir vispārpieņemts, ka kokmateriālu pārstrāde var radīt lielāku pievienoto vērtību nekā apaļkoku tirdzniecība? 2003.gadā tika pārtraukta Strenču koksnes pārstrādes ceha un Jērcēnu sīkkoksnes pārstrādes ceha darbība balstoties uz 2003.gada 31.marta akcionāru pilnsapulces lēmumu (balsojums 100% par) - pilnvarot valdi pieņemt lēmumu par kokapstrādes cehu slēgšanu ar 2003.gada 1.jūliju. Kā Jūs minat, tad šī nozare Uzņēmumam 2003.finanšu gadā radīja zaudējumus, kuru tūlītēja likvidācija jau pašreiz ļauj uzlabot Uzņēmuma darbības finansu rezultātus. Jūs minat, ka ir vispārpieņemts, ka kokmateriālu pārstrāde var radīt lielāku pievienoto vērtību nekā apaļkoku tirdzniecība, tomēr kā nozares pārstāvji ar vairāku gadu darba stāžu vēlamies vērst Jūsu uzmanību sekojošiem aspektiem, kas liecināja par pieņemtā lēmuma pamatotību: a) koksnes pārstrāde, kas tika veikta Uzņēmumā pirms tās likvidēšanas bija nerentabla un nesa Uzņēmumam zaudējumus; b) turpmākā koksnes pārstrādes attīstība Uzņēmumā, lai panāktu rentablu darbību, nozīmētu pilnīgu infrastruktūras, ES prasībām atbilstošu koksnes pārstrādes tehnoloģiju un iekārtu nomaiņu. Tas viss prasītu ievērojamus finansiālos resursus; c) turpmākā darbībā Uzņēmums plāno specializēties tieši mežizstrādes pakalpojumu attīstīšanā, kurā Uzņēmuma vadība saskata vislielākās izaugsmes un attīstības perspektīvas. Uzņēmuma vadība uzskata, ka vienlaicīgi attīstīt kokmateriālu pārstrādi nav lietderīgi lielo ieguldījumu un tirgū pastāvošās asās konkurences dēļ gan resursu iegādē gan gatavās produkcijas realizācijā. 2. Pēc 2003.gada finanšu pārskata redzams, ka SIA “Pata AB” nav norēķinājusies ar a/s “Strenču MRS” par summu LVL 250 936. Lūdzu paskaidrot kādā ceļā šīs parāda saistības ir radušās un kā un kad tās plānots dzēst? Apaļkoksnes realizācija SIA “Pata AB” tiek veikta saskaņā ar līgumu, kas noslēgts starp Uzņēmumu un SIA “Pata AB” un paredz, ka norēķini par realizēto produkciju notiek 14 dienu laikā. 2004.gada sākumā SIA “Pata AB” ir pilnībā norēķinājusies ar Uzņēmumu par apaļkoksni, kas tika realizēta 2003.gada beigās, vēl jo vairāk - no SIA”Pata AB”esam saņēmuši priekšapmaksu par kokmateriāliem 2004. gada cirsmu fonda iegādei un pēc stāvokļa uz 2004.gada 31.martu A/S Strenču MRS ir parādā SIA “Pata AB” . 3. Lūdzu paskaidrot, kādēļ kopš 2002.gada a/s “Strenču MRS” ir būtiski samazinājusi skaidras naudas atlikumus? Uzņēmuma finansu un naudas līdzekļu vadības politika neparedz turēt lielus skaidrās naudas atlikumus Uzņēmuma kasē. Ja jautājums attiecās uz naudas līdzekļu atlikumu samazinājumu uz 2003.gada 31.decembri salīdzinājumā ar 2002.gada 31.decembri, tad naudas līdzekļu samazinājumam ir sekojošs izskaidrojums: a) 2003.gada laikā ir samazināti aizņēmumi pret kredītiestādēm un līzinga kompānijām LVL 122 tūkstoši apmērā; b) Uzņēmuma debitoru atlikums 2003.gada beigās bija par LVL 424 tūkstošiem lielāks kā 2002.gada beigu debitoru apjoms. 4. Kādu apsvērumu vai aprēķinu rezultātā, salīdzinot 2002.un 2003.gada finanšu pārskatus, ir būtiski samazināti uzkrājumi nedrošiem parādiem (no LVL 80 828 – 2002.gadā uz LVL 6 494 – 2003.gadā), ja tanī pat laikā parādu summa ir pieaugusi? 2003.gada laikā nav mainīta politika attiecībā uz uzkrājumu izveidošanu sliktajiem debitoriem. 2003.gadā no bilances tika izslēgti bezcerīgie debitori un tiem iepriekšējos gados izveidotie uzkrājumi. Uz 2003. gada 31.decembri pircēju un pasūtītāju parādi sastāvēja no zāģbaļķu un papīrmalkas pircējiem, kas regulāri veic maksājumus un kuriem attiecīgi nav bijis nepieciešams izveidot uzkrājumus. Debitoru kvalitāte 2003.gadā bija ievērojami uzlabojusies. 5. Kādi bija akcionāru apsvērumi, kad 2004.gada 20.maija akcionāru pilnsapulcē tika pieņemts lēmums nomainīt uzņēmuma revidentus un atteikties no starptautiski atzītas auditoru kompānijas pakalpojumiem? Saskaņā ar likuma “Par u

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Paziņojums par akcionāru sapulci

, 20.03.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

A/s Strenču MRS vienotais reģistrācijas Nr.40003009124, valde informē par kārtējās akcionāru sapulces sasaukšanu 2007.gada 20.aprīlī pulksten 16 Siguldā, Pils ielā 6, viesnīcas ,,Sigulda” telpās.

Vērtspapīru nosaukums - a/s Strenču MRS publiskā akciju emisija.Vērtspapīru kods LV 0000100071.

Darba kārtībā:

1. Akciju sabiedrības valdes, padomes, zvērinātās revidentes ziņojumi un pārskats par 2006.gada darbības rezultātiem un to apstiprināšana.

2. Ziņojums par 2006.gada peļņas sadali.

3. Sabiedrības valdes un padomes locekļu atbrīvošana no atbildības par darbību 2006.gadā.

4. 2007.gada saimnieciskās darbības plāna un budžeta apstiprināšana.

5. Zvērinātā revidenta ievēlēšana 2007.gada pārskata revīzijai.

6. Atlīdzības noteikšana padomes locekļiem un zvērinātam revidentam.

7. Par pilnvarojumu reģistrēt sapulces pieņemtos lēmumus LR Uzņēmumu reģistrā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Flyvision liek uzsvaru uz pakalpojumu sniegšanu, ne lidaparātu ražošanu, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Esmu pilots konsultants un netaisos mēroties spēkiem ne ar Ķīnas fabrikām, ne Latvijas uzņēmumiem, bet varu pārdot savas zināšanas, iesakot, kā, ko un ar ko darīt multirotoru sistēmu (MRS) jomā,» sarunā ar Dienas Biznesu norāda Flyvision īpašnieks, vadītājs un pilots vienā personā Gvido Puķe. Viņš nav izvēlējies MRS (pasaulē tiek ieviests termins – tālvadības gaisa kuģu sistēmas – RPAS) «skarbo» ražotāja un tirgotāja ceļu, cerot, ka kādu dienu pārdošana būs veiksmīga.

G. Puķes gaitas šajā jomā sākušās pirms septiņiem gadiem kā vieglās aviācijas pilotam. Savukārt MRS jomā izglītība gūta «Youtube akadēmijā un internetā», jo par to pagaidām nekur nemācot. Nozare strauji attīstās, un ir nepieciešami lieli līdzekļi, lai visus jaunievedumus izmēģinātu. Vaicāts par Rīgas Tehniskās universitātes kompetenci, viņš norāda, ka nezinot nevienu tur izveidotu MRS. Viņaprāt, līdzīgi, kā nevienu neiemāca būt par biznesmeni, tāpat arī šajā jomā ir jābūt kaut kam vairāk par formālu izglītību, lai veiksmīgi darbotos. Tai pašā laikā Latvijā esot pietiekami daudz gudru cilvēku, kas spēj piesaistīt ievērojamu finansējumu savām idejām kā, piemēram, Air Dog gadījumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Strenču MRS peļņa — 47 397 lati

Rudīte Šmite, 10.05.2004

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mežizstrādes uzņēmuma akciju sabiedrības Strenču MRS aizvadītā gada tīrā peļņa ir ir 47 397 lati — informē a/s prezidents Andris Krastiņš. 2002. gadā uzņēmuma peļņa bija 7 443 latu. Strenču MRS apgrozījums pērn bija 2,24, aizpērn — 2,40 miljoni latu. Jau iepriekš uzņēmuma prezidents Andris Krastiņš Db ir teicis, ka Strenču MRS attīstīs mežsaimniecību un mežizstrādi. Jau pērn a/s slēdza koksnes pārstrādes cehus Strenčos un Jērcēnos. Kā liecina 2003. gada finansu rezultāti, izvēlētā stratēģija ir atmaksājusies, jo apaļkoksnes tirdzniecība ir nesusi peļņu. Lai attīstītu mežizstrādes virzienu, šogad meža tehnikas iegādē ir plānots ieguldīt 428 000 latu. Pagājušajā gadā ir investēti 212 000 latu. Pērn a/s izstrādāja ap 79 000 kubikmetru koksnes un tirgū realizēja 46 000 kubikmetru apaļkoku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijas lielākie mežizstrādātāji nemainās

Māris Ķirsons [email protected], 03.10.2003

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mežistrādes apjopms 2002. un 2001. gadā (tūkst. m3) 2002. gadā 2001. gadā SIA Silva 550 438.5 SIA Latsin 453.3 345.2 A/s Saldus MR 186 148.5 A/s Latvijas Finieris 166 150 SIA Kursa MRU 133.8 97.9 A/s Lindeks 112 97.7 A/s Inčukalns Timber 103 100 SIA Tilbe 100.2 39.4 A/s Strenču MRS 87.5 96.1 SIA Holzwerke Lubāna 88.7 90.8 SIA Ošukalns 81 65 SIA Beavers 79 30 SIA Žīguru MRS 78.5 80.2 SIA Bērzkalni 75.5 72 SIA Ozolkani 66.5 62 SIA Jelgavas Mežs 65 64 SIA Mētra 62 60 SIA Rēzeknes MRS 61.3 64.1 SIA Koklats 60 55 SIA Smiltenes MRS 56.6 54.4 A/s Tukuma MRS 55 66 Avots: Latvijas mežizstrādātāju savienība un pašu uzņēmumu sniegtie dati

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Strenču MRS dividendēs maksās 0,13 Ls uz akciju

Rudīte Šmite, 01.04.2003

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mežizstrādes un koksnes pārstrādes uzņēmuma a/s Strenču MRS akcionāri daļu uzņēmuma peļņas nolēmuši izmaksāt dividendēs — 0,13 latu uz vienu akciju. Par to Db infomēja uzņēmuma prezidents Vitauts Breicis, kurš kopējo pērnā gada peļņu tomēr nevēlējās izpaust. Strenču MRS akcionāri dividendes ir saņēmuši jau kopš 1999. gada, to lielums šajos gados ir bijis vienāds — 0,17 latu uz akciju. A/s ir arī Db balvas Ienesīgākais uzņēmums 2001. gadā ieguvējs. Uzņēmuma apgrozījums 2002. gadā ir 2,45 miljoni latu, 2001. g. — 2,29 miljoni latu. Tīrā peļņa 2001. gadā — 64 160 tūkstoši latu, 2000. gadā — 153 000 latu. V. Breicis norāda, ka šā gada finansu rādītājus, tāpat mežizstrādes un koksnes pārstrādes apjomus akcionāri nevar plānot, jo valsts akciju sabiedrība (VAS) Latvijas valsts meži (LVM), ar kuru uzņēmumam noslēgts ilgtermiņa mežizstrādes līgums, rīkojas neprognozējami. Proti, kā jau Db vēstīja 10.02.2003., VAS nepilda ar uzņēmumu noslēgto līgumu. Aptuveni 70 % koksnes pārstrādes produktu Strenču MRS eksportē, pārējo realizē finiera un sērkociņu ražotājiem Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pata AB rīcībā būs 91.06% Strenču MRS akciju

Žanete Hāka, Db, 04.07.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir saņēmusi AS Strenču mežrūpniecības saimniecība obligātā akciju atpirkšanas piedāvājuma izteicēja SIA Pata AB ziņojumu par akciju atpirkšanas piedāvājuma rezultātiem.

Pata AB akciju atpirkšanas izteikšanas dienā piederēja 49.87% Strenču mežrūpniecības saimniecības pamatkapitāla, un izteikt obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu uzņēmumu pilnvaroja Mārtiņš Kvēps, kam pieder 33.21% no Strenču mežrūpniecības saimniecības pamatkapitāla, Benita Rinda, kurai pieder 1.18% no sabiedrības pamatkapitāla un Māris Kannenieks, kam pieder 3.19 % no sabiedrības pamatkapitāla.

Akciju atpirkšanas piedāvājuma laikā pārdošanai tika piedāvātas 347 932 Strenču mežrūpniecības saimniecības akcijas.

Līdz ar to pēc akciju atpirkšanas piedāvājuma izpildes Pata AB kopumā piederēs 841 755 Strenču mežrūpniecības saimniecības akcijas. Kopējais Strenču mežrūpniecības saimniecības vērtspapīru skaits ir 924 400.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Līdzekļu trūkums liedz sakārtot degradētās teritorijas

Dienas Bizness, 05.10.2015

Projekta Riverways ietvaros Strenčos izveidota pontonu piestātne ar vairākām atpūtas vietām. «Šāds pontonu tilts mums ir otrajiem Latvijā. Esam nostiprinājuši krastu, uzstādījuši jaunu plūdu atzīmju stabu un plostnieku vecā ozola vietā iestādījuši jaunu,» stāsta Strenču novada domes Attīstības nodaļas vadītāja Iveta Ence.

Foto: Aivars Liepiņš, Dienas mediji

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Esam ieinteresēti novada infrastruktūras un vides sakārtošanā, un mūsu darbs vērsts uz saprātīgu dabas resursu izmantošanu. Apkārtne lielākoties ir sakopta, infrastruktūra labiekārtota, attīstām ekotūrismu, pašlaik labiekārtojam tirgus laukumu, risinām saimnieciskās lietas. Mēs nesildām dabu, bet siltinām ēkas; esam nomainījuši ielu apgaismojumu, tā samazinot elektroenerģijas patēriņu par 80%. Ko varam, to esam jau paveikuši un gribam strādāt tālāk, taču mazajām pašvaldībām netiek dota iespēja attīstībai,» laikrakstam Diena stāsta Strenču novada pašvaldības vadītājs Jānis Pētersons.

Novada teritorija, kurā ietilpst divas pilsētas – Strenči un Seda, kā arī divi pagasti – Jērcēnu un Plāņu pagasts, Latvijas ziemeļaustrumos aizņem 375,93 kvadrātkilometrus plašu teritoriju. Kopējais iedzīvotāju skaits ir 3745. Novadā darbojas lauksaimniecības, kūdras, mežizstrādes, kokapstrādes uzņēmumi, bet novadam būtiska apjoma darbavietu skaitu nodrošina Strenču psihoneiroloģiskā slimnīca.

Pēdējos gados novada pašvaldība veiksmīgi realizējusi dažādus projektus, lai sakārtotu infrastruktūru un vidi, tomēr vairāku faktoru ietekmē līdzekļu trūkums kavē pabeigt nozīmīgākos no tiem. Kā norāda Strenču novada domes Attīstības nodaļas vadītāja Iveta Ence, mazajām pašvaldībām, kurās nav reģionālās attīstības centru, nākamajā plānošanas periodā 2014.–2020. gadam Eiropas Savienības (ES) finansējums degradēto teritoriju sakopšanai nepienākas. «Novadā ir vairākas vietas, ko vajadzētu sakopt, taču no visiem 110 Latvijas novadiem diemžēl esam starp tiem 89 mazajiem novadiem, kam līdzekļus šādiem projektiem nepiešķir. Mēs nevaram piesaistīt uzņēmējus un investīcijas tāpēc, ka nevaram attīstīt teritorijas,» uzsver I. Ence. Seda var sniegt daudz eksotikas tūristiem – tā ir viena no Strenču novada vietām, kur būtu nepieciešamas investīcijas veco, sabrukušo būvju nojaukšanai. Vēl pagājušā gadsimta vidū tagadējās pilsētiņas vietā pletās mežs. Ciemats Sedas tīreļa dienvidu malā sāka veidoties 1952. gadā līdz ar kūdras fabrikas celtniecību. Savulaik kūdras fabrika bija pasludināta par vissavienības komjaunatnes triecienceltni, uz kurieni strādāt brauca jaunatne no visas toreizējās Padomju Savienības. Tolaik tas noteica ciemata raksturu un vizuālo tēlu, kāds tas saglabājies arī tagad, kad Seda ir pilsēta ar lauku teritoriju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

MRS Grupa apstrīd PR kompāniju asociācijas datus

Andris Zeļenkovs [email protected], 30.03.2005

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrisko attiecību kompānijas "MRS Grupa" direktors Jēkabs Krastiņš "Dienas biznesam" paziņoja, ka apstrīd Latvijas Sabiedrisko attiecību kompāniju asociācijas (LSAKA) publiskotos finanšu rādītājus attiecībā uz kompāniju "MRS Grupa". J.Krastiņš norādīja, ka LSAKA publiskotie uzņēmuma "MRS Grupa" ieņēmumu (revenue) rādītāji, kas ir publicēti arī medijos, neatbilst realitātei. LSAKA paziņotie "MRS Grupa" ieņēmumi 2004.gadā bijuši 116 854 Ls, bet pēc "MRS Grupa" aprēķiniem kompānijas ieņēmumi bijuši 274 146 Ls. LSAKA atzina pieļauto kļūdu publiskotajos datos, attiecībā uz "MRS Grupa". Tas nozīmē, ka kompānija ieņem nevis 9.vietu pēc ieņēmumiem starp LSAKA ietilpstošajām kompānijām, kā tika ziņots agrāk, bet gan 5.vietu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Tiesāsies ar Latvijas valsts mežiem

Rudīte Šmite, 07.02.2003

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

13. februārī Valkas rajona tiesa izskatīs kokapstrādes uzņēmuma akciju sabiedrības Strenču MRS iesniegto prasību pret valsts akciju sabiedrību (VAS)Latvijas valsts meži par ilgtermiņa mežistrādes līguma nepildīšanu. Kā Db atzina a/s Strenču MRS prezidents Vitauts Breicis, prasība iesniegta sakarā ar to, ka VAS nepilda ar a/s noslēgto ilgtermiņa mežizstrādes līgumu par tiesībām izcirst mežu noteiktā koksnes kubatūras apjomā. Proti, pēc Breiča teiktā, netiek pildīts līgums par uzņēmuma tiesībām Latvijas valsts mežos iegūt izejmateriālu 92 800 m3 gadā. Kā paskaidro VAS Latvijas valsts meži Austrumvidzemes mežsaimniecības juriskonsults Pēteris Apšenieks, kas tiesā pārstāvēs VAS, ar Strenču MRS noslēgtajā ilgtermiņa līgumā par valsts meža platību nodošanu mežizstrādei, kā to paredz attiecīgie Ministru kabineta noteikumi, ir runa par ierādāmām mežu platībām, nevis konkrētiem iegūstamās koksnes apjomiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Vadības maiņa Strenču MRS

Rudīte Šmite, 01.09.2003

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

31. augustā notika akciju sabiedrības Strenču MRS akcionāru sapulce, kurā uzņēmumam ievēlēta jauna valde un padome. Par valdes priekšsēdētāju ievēlēts Andris Krastiņš, vietnieka amatā tāpat kā līdz šim būs Rihards Romanovskis, jaunais valdes loceklis — Aldis Strankaļs. Padome ievēlēta piecu cilvēku sastāvā: priekšsēdētājs Uldis Mierkalns, vietniece Lolita Burkovska, locekļi — Jānis Leimanis, Dorian Makovei un Parham Pouladdej. Jaunais a/s prezidents A. Krastiņš norāda, ka uzņēmumam ir noslēgts ilgtermiņa mežizstrādes līgums ar VAS Latvijas valsts meži, tādēļ kā pamatdarbības joma saglabāsies mežizstrāde un pārstrāde būs tam pakārtots process. Db jau vairākkārt ir vēstīts, ka a/s mainījušies īpašnieki: uzņēmuma līdzšinējais prezidents Vitauts Breicis un akcionāre Velga Breice sev piederošās Strenču MRS akcijas ir pārdevuši SIA Pata AB, kurai tagad pieder 49,87 % uzņēmuma akciju. Līdzšinējais prezidents V. Breicis Db teica, ka nākotnē ar Strenču MRS viņa vienīgā saistība būšot ar VAS Latvijas valsts meži iesāktā tiesvedība, kuru pabeigt viņš uzskata par savu goda lietu. Par turpmāko nodarbošanos Breicis bilda, ka viņš «joprojām būs koku biznesam tuvu stāvoša persona».

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Mainās «Strenču MRS» īpašnieki!

Valters Paiders [email protected], 04.08.2004

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien Rīgas Fondu biržā ar mežrūpniecības uzņēmuma Strenču MRS akcijām tika veikti 2 darījumi, kuros īpašniekus kopumā mainīja 6.21 % no uzņēmuma pamatkapitāla.

Iespējams, šos darījumus ir veikuši uzņēmuma lielākie akcionāri, Vladimirs Levins, kam uz 2004. gada 20. maiju piederēja 17.5 tūkst. akciju un a/s Briedis-93 (39.9 tūkst. akciju). Biržā veikto darījumu apjoms ir identisks šiem akcionāriem piederošo akciju skaitam.

Interesanti šķiet tas, ka līdz šim gan pieprasījums, gan piedāvājums Strenču MRS akcijām bija niecīgs - sesijas laikā tika pieprasīts ne vairāk par tūkstoti šo akciju, piedāvājumam nepārsniedzot 1310 akcijas.

Arī laiks, kad biržā tika veikti šie darījumi vedina domāt, ka akciju pircēji un pārdevēji labi bija informēti par otras darījuma puses nodomiem.

Taču ir ļoti grūti spriest, kāpēc šie darījumi tika veikti izmantojot biržu, nevis, kā parasti, ārpusbiržas tirgu - parasti lielo akcionāru maiņa tiek veikta tieši ārpusbiržas tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

A/s «Strenču MRS» lielākie akcionāri

Valters Paiders [email protected], 27.04.2005

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz a/s Strenču MRS akcionāru pilnsapulci, kas notiks 30. aprīlī uzņēmuma akcionāri kopumā ir nobloķējuši 466 483 akcijas, kas ir 50.46% no uzņēmuma publiskās emisijas apjoma. Uzņēmuma publiskās emisijas apjoms ir 924 400 akcijas. A/s Strenču MRS apmaksātais pamatkapitāls ir 924 400Ls.

A/s Strenču MRS lielākie publiskās emisijas akcionāri

AkcionārsAkciju skaits% no pamatkapitāla
PATA AB, SIA461 00049.87%
Pārējie (mazāk par 0.50%)5 4830.59%
Avots: Latvijas Centrālais depozitārijs

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

A/s «Strenču MRS» lielākie akcionāri

Valters Paiders [email protected], 27.03.2003

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz a/s Strenču MRS akcionāru pilnsapulci, kas notiks 31. martā uzņēmuma akcionāri kopumā ir nobloķējuši 731 837 akcijas, kas ir 79.17% no uzņēmuma publiskās emisijas apjoma. Uzņēmuma publiskās emisijas apjoms ir 924 400 akcijas. A/s Strenču MRS apmaksātais pamatkapitāls ir 924 400Ls.

A/s Strenču MRS lielākie publiskās emisijas akcionāri

AkcionārsAkciju skaits
Baltic Fund Securities Latvia249 530
Breice Velga236 000
Breicis Vitauts236 000
LCDInformācija sagatavota, izmantojot Latvijas Centrālā depozitārija materiālus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Tukuma MRS vērsīsies tiesā

Vēsma Lēvalde [email protected], 23.12.2003

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

A/s Vulkāns nomnieki – Tukuma MRS apsver iespēju vērsties tiesā ar prasību pret līdzšinējo Vulkāna administratoru Egmontu Ekartu. Administratora darbības rezultātā Tukuma MRS cietis ievērojamus zaudējumus, Db norādīja a/s Tukuma MRS valdes priekšsēdētājs Nikolajs Iškovs. «Izsole tika gatavota neiedomājami ilgi, šajā laikā mēs kā nomnieki nevarējām piesaistīt investīcijas ražošanas paplašināšanai,» norādīja N. Iškovs. Lai ražošanas process būtu rentabls, nepieciešams palielināt ražošanas apjomus, ko vecās iekārtas nespēj nodrošināt. Tukuma MRS vienojies ar kādu Itālijas un kādu Somijas kompāniju par jaunas lobmašīnas iegādi, taču administratora neprofesionālās darbības rezultātā tiesa neapstiprināja 2003. gada 5. jūlijā beidzot notikušo izsoli, kurā Tukuma MRS iegādājās daļu kustamā un nekustamā īpašuma. «Tūlīt pēc izsoles mēs ieskaitījām administratora kontā aptuveni 65 000 latu, ko tagad mēs nevaram saņemt atpakaļ,» norādīja N. Iškovs. Pieskaitot investīcijas, ko Tukuma MRS ieguldījis ražošanas atjaunošanā – aptuveni 60 000 latu un neatdalāmos ieguldījumus, kopējais zaudējumu apjoms ir aptuveni 150 000 latu. «Mēs bijām gatavi iegādāties uzņēmumu, ieguldīt tehnoloģijās, atsākt ražošanu un atjaunot darbavietas Kuldīgā. Taču administratora vilcināšanās un, manuprāt, apzināti nolaidīga rīcība visu sabojāja. Man nav pārliecības, ka viņa mērķis bija atjaunot uzņēmuma darbību. Mēs ceram uz pašreizējā administratora profesionalitāti, gatavojot nākamo izsoli. Es arī vēlos atgūt iemaksāto naudu un panākt, lai Latvijā maksātnespējas administratoriem noteiktu lielāku atbildību par viņu darbību maksātnespējas procesā,» atzina N. Iškovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Tukuma MRS nav sasaukusi akcionāru sapulci

, 24.07.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

A/s Tukuma Mežrūpniecības saimniecība (MRS), pret kuru šogad aprīlī ierosināta maksātnespējas lieta un kas izslēgta no biržas, nav sasaukusi ārkārtas akcionāru sapulci.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija konstatējusi, ka Tukuma MRS pretēji Finanšu instrumentu likumam nav sasaukusi akcionāru ārkārtas sapulci, kas uzņēmuma valdei vai padomei bija jāizdara mēneša laikā pēc izslēgšanas no biržas. Šajā sapulcē bija jāizskata jautājumu par akciju izņemšanu no regulētā tirgus, lēmumu pieņemot ar balsojumā piedalījušos akcionāru vienkāršu balsu vairākumu.

Tukuma MRS akcijas no biržas izslēgtas jau 2008. gada oktobrī, jo sabiedrība pēc atkārtota pieprasījuma nebija samaksājusi biržas noteikto kotēšanas maksu.

2008. gada pavasarī, kā liecināja kompānijas paziņojums biržā, Tukuma MRS apsvēra iespēju prasīt tiesisko aizsardzību un atteicās no uzņēmuma darbības pārstrukturizācijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai cīnītos ar demogrāfiskās situācijas radīto skolēnu skaita kritumu, Strenču novada dome atbalstījusi tās priekšsēdētāja, bijušā Strenču novada vidusskolas direktora Jāņa Pētersona (Nākotnes vārdā jau šodien!) priekšlikumu maksāt vienreizēju 100 latu stipendiju tiem 10. klases audzēkņiem, kuri vidējo izglītību izvēlēsies iegūt novada vidusskolā, vēsta laikraksts Diena.

Pamatskolas izlaidumam šobrīd pošas 29 skolēni, taču J. Pētersons lēš, ka uz vidusskolu varētu aiziet aptuveni puse no viņiem.

Strenču novada vidusskola, kurai pēc reorganizācijas 2009. gadā pievienoja Plāņu pamatskolu un Sedas vidusskolu (šobrīd dēvētas par filiālēm), vidusskolas klašu pastāvēšana šobrīd esot īpaši apdraudēta, teikusi domes pārstāve Ginta Gailīte. Strenču

novada vidusskolā, kurā mācības notiek latviešu valodā, patlaban ir 14 skolēnu. Mazā audzēkņu skaita dēļ 11. un 12. klase mācās vienkopus, stāstījusi skolas lietvede Dace Janīte. Savukārt Sedas filiāli, kurā ir krievu valodas plūsma, apmeklē 19 skolēni. Rudenī šis skaitlis būs krietni mazāks, jo 11 no viņiem tūlīt svinēs izlaidumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Lielākie mežizstrādātāji 2004. gadā

Māris Ķirsons [email protected], 21.02.2005

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākie mežizstrādātāji 2004. gadā (tūkst. m3) SIA Latsin 615 SIA Silva 610 A/s Latvijas Finieris 322.2 SIA Kursa MRU 231 A/s Saldus MR 225 SIA Rairu 220 SIA R Grupa 162 A/s Inčukalns Timber 120 A/s Strenču MRS 117.3 SIA Beaverss 105 SIA Ošukalns 102 SIA Smiltenes MRS 100 SIA Aktīvs 100 SIA RTK Pluss 80 SIA Nekas 78 SIA Asigne 75 SIA Siksala 68.1 SIA Žīguru MRS 66.2 SIA Tilbe 61 SIA Vikkers 60 SIA Bērzkalni 55.7 A/s Tukuma MRS 55.5 A/s Talsu MR 52 Avots: Db pēc pašu uzņēmēju sniegtās informācijas

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Sabiedrisko attiecību kompānija "MRS Grupa" neto apgrozījumu kāpinājusi par 45%

Andris Zeļenkovs [email protected], 11.03.2005

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrisko attiecību kompānijas "MRS Grupa" neto apgrozījums pērn bijis ap 419 tūkstoši latu, informēja "MRS Grupa" klientu servisa direktors Silvestrs Savickis. Salīdzinot ar iepriekšējo (2003.) gadu kompānijas neto apgrozījums pieaudzis par aptuveni 45%. 2003.gadā "MRS Grupa" neto apgrozījums bija 289 tūkstoši Ls, bet 2002.gadā - 136 tūkstoši latu. Pēc 2003.gada apgrozījuma datiem "MRS Grupa" ieņēma 7.vietu starp Latvijas sabiedrisko attiecību kompānijām un 14.vietu Baltijas lielāko kompāniju Topā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

RFB tirdzniecības sesijas apskats 1. augustā

Valters Paiders [email protected], 01.08.2003

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopējais apgrozījums Rīgas Fondu biržā šodien bija 924 808.43 Ls. Salīdzinot ar iepriekšējo tirdzniecības sesiju kopējais apgrozījums palielinājās par 262 168.07 Ls. Akciju tirgus apgrozījums šāsdienas sesijas laikā, salīdzinot ar iepriekšējo sesiju ir pieaudzis par 53 852.08 Ls sasniedzot 449 436.77 Ls. Lielāko ieguldījumu akciju tirgus apgrozījumā deva Strenču MRS akcijas, ar kurām šodien tika noslēgti darījumi 322 700.00 Ls apjomā.

Rīgas Fondu biržas kapitalizācijas indeksa Dow Jones RSE vērtība šodien ir kāpusi par 0.01 % līdz 210.85 punktiem, savukārt akciju cenu indekss RICI ir noslīdējis par 0.32 % līdz 398.26 punktiem.

Nepārtrauktajā tirgū par mainīgām cenām šodien notika 35 darījumi, segmenta kopējais apgrozījums sasniedza 7 705.04 Ls. Ārpusbiržas tirgū šodien tika reģistrēti 13 darījumi, kopējam apgrozījumam sasniedzot 901 386.21 Ls. Šodien 4 tiešajos darījumos tika tirgoti vērtspapīri 15 717.18 Ls vērtībā.

Visaktīvākā tirdzniecība šodien tika reģistrēta ar Ogres akcijām. 8 darījumos tirgoja 9 492 akcijas. Vidējā svērtā akcijas cena šodien nemainījās un bija 0.07 Ls.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

RFB tirdzniecības sesijas apskats 31. jūlijā

Valters Paiders [email protected], 31.07.2003

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopējais apgrozījums Rīgas Fondu biržā šodien bija 662 640.36 Ls. Salīdzinot ar iepriekšējo tirdzniecības sesiju kopējais apgrozījums palielinājās par 154 638.14 Ls. Akciju tirgus apgrozījums šāsdienas sesijas laikā, salīdzinot ar iepriekšējo sesiju ir pieaudzis par 271 266.89 Ls sasniedzot 395 584.69 Ls. Lielāko ieguldījumu akciju tirgus apgrozījumā deva Strenču MRS akcijas, ar kurām tika veikti pārvedumi 330 400.00 Ls apjomā.

Rīgas Fondu biržas kapitalizācijas indeksa Dow Jones RSE vērtība šodien ir samazinājusies par 0.48 % līdz 210.82 punktiem, savukārt akciju cenu indekss RICI ir noslīdējis par 0.57 % līdz 399.53 punktiem.

Nepārtrauktajā tirgū par mainīgām cenām šodien notika 37 darījumi, segmenta kopējais apgrozījums sasniedza 10 534.63 Ls. Ārpusbiržas tirgū šodien tika reģistrēti 8 darījumi, kopējam apgrozījumam sasniedzot 600 250.29 Ls. Šodien 1 tiešajā darījumā tika tirgoti vērtspapīri 51 855.44 Ls vērtībā.

Visaktīvākā tirdzniecība šodien tika reģistrēta ar Ventspils naftas akcijām. 7 darījumos tirgoja 1 843 akcijas. Vidējā svērtā akcijas cena šodien nemainījās un bija 1.11 Ls.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiro ieviešanas informatīvo kampaņu īstenos SIA Mooz! un SIA Komunikācijas aģentūra, liecina Nozare.lv rīcībā esošais, pagājušās nedēļas nogalē parakstītais Finanšu ministrijas oficiāls paziņojums par konkursa rezultātiem.

Iepirkumu komisijas vērtējumā šo kompāniju piedāvātā kampaņa Dabas likums 1 novērtēta ar 82,98 punktiem. Tai seko MRS grupa sadarbībā ar RCL, kuru piedāvātajai kampaņai Nauda nāk, Latvija aug! doti 72,40 punkti, kā arī Hill and Knowlton Latvia sadarbībā ar Taivas, kuru kampaņa saņēmusi 69,02 punktus.

Metu konkursā, kas faktiski bija šī iepirkuma pirmā kārta, līderis bija MRS grupa. Taču otrajā kārtā, sarunu procedūrā, pārāki izrādījās kampaņas Dabas likums 1 izstrādātāji. Sarunās tika vērtēts sadarbības - informācijas aprites modelis, krīzes komunikācijas plāns, orientācija uz klientu un komandas darba kompetence.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Strenču MRS strādājis ar zaudējumiem

Rudīte Šmite, 24.11.2004

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mežizstrādes uzņēmums a/s Strenču MRS šogad deviņos mēnešos ir strādājis ar 146 330 latu zaudējumiem — teikts uzņēmuma finanšu pārskatā Rīgas Fondu biržai. 2004. gadu uzņēmums plāno noslēgt ar 138 000 latu zaudējumiem. Kā jau gada sākumā prognozēja uzņēmumā, plānotie zaudējumi ir saistīti ar a/s īpašumu pārvērtēšanu. 12.05.2004. Db ziņoja, ka mežrūpnieku peļņa pērn bija 47 400 latu, aizpērn — 7 440 latu. Šogad deviņos mēnešos Strenču MRS apgrozījums ir 2,54 miljoni latu. A/s 2003. gada apgrozījums ir 2,24, aizpērn — 2,40 miljoni latu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Strenču MRS strādājis ar zaudējumiem

Rudīte Šmite, 24.11.2004

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mežizstrādes uzņēmums a/s Strenču MRS šogad deviņos mēnešos ir strādājis ar 146 330 latu zaudējumiem — teikts uzņēmuma finanšu pārskatā Rīgas Fondu biržai. 2004. gadu uzņēmums plāno noslēgt ar 138 000 latu zaudējumiem. Kā jau gada sākumā prognozēja uzņēmumā, plānotie zaudējumi ir saistīti ar a/s īpašumu pārvērtēšanu. 12.05.2004. Db ziņoja, ka mežrūpnieku peļņa pērn bija 47 400 latu, aizpērn — 7 440 latu. Šogad deviņos mēnešos Strenču MRS apgrozījums ir 2,54 miljoni latu. A/s 2003. gada apgrozījums ir 2,24, aizpērn — 2,40 miljoni latu.

Komentāri

Pievienot komentāru