Rīgas Fondu biržas valde nolēma š.g. 30.septembra tirdzniecības sesijas laikā no plkst. 11.00 atcelt a/s “Universālveikals Centrs” akcijām 15% cenas ierobežojuma svārstību apgabalu biržas nepārtrauktajā tirgū par mainīgām cenām. Lēmums pieņemts ņemot vērā iesniegto uzdevumu lielo koncentrāciju pirkšanas pusē, pamatojoties uz biržas nolikuma “Par tirdzniecību un kotēšanu” IV. sadaļas 32. punktu. “Universālveikals “Centrs”” akcijas tiek kotētas Rīgas Fondu biržas Brīvajā sarakstā. A/s "Universālveikals "Centrs"" akcionārs SIA "Linstow Varner" ir iesniedzis Finanšu un kapitāla tirgus komisijā piedāvājumu atpirkt akciju sabiedrības "Universālveikals "Centrs"" akcijas par cenu Ls 0.94 par vienu akciju, kuras nominālvērtība ir Ls 1, un par cenu Ls 0.05 par vienu akciju, kuras nominālvērtība ir Ls 0.05. Akciju atpirkšanas piedāvājumu mērķa sabiedrības akcionāri var pieņemt 6 nedēļu laikā, skaitot no nākamās darba dienas pēc sludinājuma par akciju atpirkšanas piedāvājumu publicēšanas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis". Akciju atpirkšanas piedāvājums ir spēkā tikai pēc tā apstiprināšanas Finanšu un kapitāla tirgus komisijā.

Uz a/s Universālveikals Centrs akcionāru pilnsapulci, kas notiks 28. aprīlī uzņēmuma akcionāri kopumā ir nobloķējuši 471 541 akciju, kas ir 90.52% no uzņēmuma publiskās emisijas apjoma. Uzņēmuma publiskās emisijas apjoms ir 520 902 akcijas. A/s Universālveikals Centrs apmaksātais pamatkapitāls ir 520 902Ls.

A/s Universālveikals Centrs lielākie publiskās emisijas akcionāri

Latvijas uzņēmumi nodokļos valsts kopbudžetā pērn samaksājuši 7,58 miljardus eiro, no tiem 5,28 miljardus eiro - Rīgā reģistrētie uzņēmumi. Lielāko nodokļu maksātāju saraksta galvgalī atrodas degvielas tirgotāji, kā arī valsts lielās kapitālsabiedrības, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

Lai izceltu arī reģionos reģistrēto uzņēmumu nozīmi tautsaimniecībā un pienesumu valsts budžetam, "Lursoft" apkopojis informāciju par lielākajiem nodokļu maksātājiem reģionos.

Kurzeme

Puse no TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem Kurzemē reģistrēti Liepājā. Vēl sešiem uzņēmumiem juridiskā adrese reģistrēta Ventspilī, bet vēl pa vienam ir no Dundagas, Grobiņas, Priekules un Rojas novadiem.

Lielākais nodokļu maksātājs starp Kurzemes uzņēmumiem 2019.gadā bijis AS "UPB", kas VID administrētajos nodokļos samaksājis 8,86 milj.eiro. Tas ir par 15,77% vairāk nekā gadu iepriekš.

Straujākais samaksāto nodokļu pieaugums starp Kurzemes TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem pēdējā gada laikā bijis SIA "Quality Jobs" no Ventspils. Lursoft dati rāda, ka 2018.gadā nodokļos uzņēmums samaksājis 1,33 milj.eiro, bet pagājušajā gadā tie bijuši jau 2,13 milj.eiro. Uzņēmums nodarbojas ar elektronisko sistēmu produktu ražošanu un ražošanas pakalpojumu sniegšanu, darbojoties industriālo sistēmu, datu tīklu infrastruktūras, ierīču interneta, kā arī medicīnas un vairāku citu tirgu nišu segmentos. Uzņēmuma vienīgā kapitāldalu turētāja ir Santa Toča.

Metalurģijas uzņēmuma AS Liepājas metalurgs akcionāri šodien nolēma pagājušā gada 2,47 miljonu latu peļņu novirzīt ilgtermiņa kredīta segšanai, liecina uzņēmuma paziņojums NASDAQ OMX Riga.

Uzņēmuma akcionārs Kirovs Lipmans bija ierosinājis akcionāru sapulcei Liepājas metalurga saimnieciskās darbības pārskata gada peļņu novirzīt izmaksai akcionāriem, taču akcionāru sapulce nolēma atbalstīt valdes priekšlikumu peļņu novirzīt ilgtermiņa kredīta segšanai.

Tāpat akcionāru sapulce šodien nolēma apstiprināt uzņēmuma 2012.gada budžetu, kurā ieņēmumi ir paredzēti 342,9 miljonu latu apmērā, izdevumi - 332,7 miljonu latu apmērā un peļņa - 10,2 miljoni latu.

Lipmans akcionāru sapulcei bija ierosinājis neapstiprināt 2012.gada budžeta projektu, atliekot tā apstiprināšanu, līdz tiks publicēts finanšu pārskats par 2012.gada trīs mēnešiem.

AS Liepājas metalurgs lielākie akcionāri Sergejs Zaharjins un Iļja Segals konceptuāli piekrīt kreditoru kluba piedāvājumam pārdot akcijas par simbolisku cenu - vienu latu -, šodien pēc Ministru kabineta sēdes žurnālistiem teica Prudentia vadošais partneris un valdes priekšsēdētājs Kārlis Krastiņš.

Viņš paskaidroja, ka turpmāk notiks sarunas par iespējamo akciju pārdošanu, kā arī notiks diskusijas ar trešo akcionāru Kirovu Lipmanu, kurš ir paziņojis, ka noraida šo piedāvājumu.

Krastiņš piebilda, ka viena nedēļa būtu optimāls termiņš, kurā pēc pušu sarunām varētu kļūt skaidrāka tālākā rīcība.

Šodien valdības sēdē tika uzklausīts Prudentia ziņojums par situāciju ar Liepājas metalurgu. Kā žurnālistiem teica ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, akcionāri ir izpildījuši tikai vienu no kreditoru kluba izvirzītajām piecām prasībām, tādēļ turpināsies sarunas par turpmāko rīcību.

Pirmais tirdzniecības centrs Latvijā, t/c Dole 20. februārī svinēs savu 10. pastāvēšanas gadadienu. Pati tirdzniecības centra ēka šogad atzīmē 20 gadu jubileju, Db.lv informēja centra pārstāve Gerda Donga.

1997. gadā Dole bija pirmais moderna lielveikala konceptam atbilstošais tirdzniecības centrs Latvijā. Tieši Dolē 1997. gada 20. februārī tika atvērts pirmais Rimi veikals Latvijā, tādējādi aizsākot lielveikalu ēru.

Sākotnēji tas darbojās kā pašvaldības uzņēmums, bet vēlāk kļuva par Linstow Center Management uzņēmuma daļu. Dole ir piedzīvojis gan Dresmann, Cubus un Euro Sko ienākšanu Latvijā, kad cilvēki trīs dienas stāvēja rindā līdz pusnaktij, lai iekļūtu veikalā, gan arī visdažādākās akcijas, kas guva plašu atbalsi sabiedrībā, kā, piemēram, pludmales volejbola sacensības, Adidas Streetball fināli, TV spēle Doles Riču Raču, Ārprāta dienas Dolē un citas.

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) šodien apstiprinājusi 9.Saeimā ievēlēto deputātu sarakstu.

Saskaņā ar 9.Saeimas vēlēšanu rezultātiem 9.Saeimā ir ievēlēti deputāti no septiņu partiju un partiju apvienību deputātu kandidātu sarakstiem. Tautas partijai 9.Saeimā būs 23 deputāti, Zaļo un Zemnieku savienībai 18 deputāti, partijai Jaunais laiks 18 deputāti, Saskaņas Centram 17 deputāti, Latvijas Pirmās partijas un partijas Latvijas Ceļš vēlēšanu apvienībai 10 deputāti, Apvienībai Tēvzemei un Brīvībai/LNNK 8 deputāti un politisko organizāciju apvienībai Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā 6 deputāti.

Saskaņā ar CVK lēmumu 9.Saeimā ir ievēlēti:

Lai aizstāvētu investoru tiesības, Parex mazākuma akcionāri lūgs ASV, Zviedrijas un Beļģijas valdību palīdzību pret Latvijas valsti un iesniegs sūdzību Eiropas Komisijā (EK), liecina medijiem izplatītā informācija.

Šodien septiņi AS Parex banka mazākuma akcionāri – starptautiskie investīciju fondi Amber Trust, KJK Fund, Firebird Republics Fund, Firebird New Russia Fund, Firebird Avrora Fund, kā arī East Capital (LUX) un East Capital Asset Management AB - savu Krievijas un Austrumeiropas fondu vārdā iesnieguši pieprasījumus Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim, Ekonomikas ministram Artim Kamparam, Tieslietu ministram Aigaram Štokenbergam, Ārlietu ministram Ģirtam Valdim Kristovskim un Privatizācijas aģentūrai, kuros investori lūdz Latvijas valdības pārstāvju iesaisti, lai aizsargātu Parex bankas mazākuma akcionāru ieguldījumus. Akcionāri pieprasa, lai nekavējoties tiktu uzsākts dialogs starp Latvijas valsti un mazākuma akcionāriem.

AS «PNB Banka» jaunie akcionāri un bankas valde ir pārliecināti, ka banka šobrīd ir maksātspējīga un tās likviditāte ir pietiekama. Jaunie akcionāri ir sagatavojuši plānu jaunām investīcijām bankas kapitālā 146 miljonu eiro apmērā, liecina bankas paziņojums.

Pēc ceturtdienas, 2019.gada 15.augusta Eiropas Centrālās bankas (ECB) un Eiropas Vienotā noregulējuma valdes lēmuma saņemšanas, banka nekavējoši vērsās šajās iestādēs, pieprasot pieņemto lēmumu pilnu tekstu. ECB nav sniegusi nekādu atbildi pēc būtības. Savukārt Eiropas Vienotā noregulējuma valde tikai norādīja, ka viņiem jāizvērtē, kādas lēmuma daļas vispār var tikt atklātas bankai.

Banka tāpat vēlējās noskaidrot, uz kāda pamata Eiropas Vienotā noregulējuma valde ceturtdienas, 2019.gada 15.augusta vakarā norādīja, ka banka tiks likvidēta atbilstoši vietējiem likumiem. AS «PNB Banka» jaunie akcionāri un bankas valde uzskata, ka Eiropas Vienotā noregulējuma valde nav tā, kas var pieņemt lēmumu par bankas likvidāciju saskaņā ar Latvijā spēkā esošajiem likumiem.

Tuvojas brīdis, kad publisko akciju sabiedrību akcionāriem, kuriem pieder puse no balsstiesībām, būs jāizsaka akciju atpirkšanas piedāvājums. Tomēr, spriežot pēc uzņēmēju rīcības, nav garantiju, ka šie piedāvājumi tiks izteikti.

Pārejas periods, kad daudzu privatizēto uzņēmumu - publisko akciju sabiedrību akcionāriem, kuriem pieder puse no balsstiesībām un kas tās ir ieguvuši pirms 1999. gada 25. septembra būs jāizsaka akciju atpirkšanas piedāvājums, beidzas šī gada 26. septembrī. Tomēr investoriem nevajadzētu steigties ar šo uzņēmumu akciju iegādi, cerībā, ka tās nākotnē tiks atpirktas - spriežot pēc uzņēmēju rīcības nav nekādu garantiju, ka akciju atpirkšanas piedāvājums tiks izteikts vispār.

Atpirkšanas piedāvājums nav lēts prieks - pēc Db veiktajiem aprēķiniem akcionāriem nāktos sameklēt papildu no 3 tūkst. līdz 131 milj. Ls (atkarībā no uzņēmumu bilances vērtības), lai atpirktu akcijas, turklāt pircējam ir jāsedz visi papildus izdevumi, kas ir saistīti ar akciju atpirkšanu (biržas vai ārpusbiržas darījumu komisijas maksas).

A/s Latvijas Finieris vadība, nevēloties pieļaut jaunu ārvalstu investoru kļūšanu par Latvijas lielākā kokapstrādes uzņēmuma akcionāriem un maksāt augstāku cenu uzņēmuma mazajiem akcionāriem, kuri vēlas savas akcijas pārdot, plāno uzņēmuma statūtos noteikt, ka jebkurā akciju pārdošanas vai dāvināšanas gadījumā tai nepieciešama akcionāru sapulces piekrišana.

Krievijas uzņēmums Sveza sākotnēji bija izteicis publisku akciju atpirkšanas piedāvājumu visiem Latvijas Finiera akcionāriem, bet vēlāk no šiem nodomiem formāli atteicās un centās sasniegt savus mērķus, izmantojot trešās personas – investīciju fondus utml., raksta portāls Pietiek.com.

Pēc portāla rīcībā esošas informācijas, Latvijas Finiera vadība, kas reāli kontrolē arī uzņēmuma akcionāru sapulces, jau aizvadītajā rudenī ir nolēmusi būtiski mainīt kompānijas statūtus, lai akciju nonākšanu «nevēlamās» rokās padarītu faktiski neiespējamu: uzņēmuma akcionāru sapulcē pieņemtie statūtu grozījumi nu paredz veselu kompleksu īpašu akciju atsavināšanas noteikumu.

AS «Olainfarm» nosoda «SIA «Olmafarm» rīcību, izplatot dezinformāciju un musinot uzņēmuma akcionārus ar savu aicinājumu šodien, 1.aprīlī, pulcēties pie AS «Olainfarm» caurlaides.

«Tā kā iepriekš izsludinātā ārkārtas akcionāru sapulce tika atcelta ar uzņēmuma valdes š.g. 27.marta lēmumu, un par to tika paziņots visiem akcionāriem likumā noteiktā kārtībā, šī rīta notikumus nevar saukt citādi kā par 1 aprīļa ālēšanos, ko organizējis viens akcionārs, un tiem nav nekāda juridiska spēka. Vienlaikus mums patiesi žēl, ka atsevišķi akcionāri tomēr tika maldināti ar SIA «Olmafarm» uzsaukumiem, un šodien pulcējās pie uzņēmuma caurlaides,» pauž AS «Olainfarm» padomes priekšsēdētājs Pāvels Rebenoks.

P. Rebenoks norāda, ka SIA «Olmafarm» aicinājumi uz akcionāru sapulci, kas tika paziņoti tikai ar mediju starpniecību, ir vēl jo vairāk dīvaini un nesaprotami, jo iepriekš plānoto ārkārtas akcionāru sapulci 1.aprīlī ierosināja Signe Baldere-Sildedze (pārstāvot Annu Emīliju Maliginu) un Nika Saveļjeva, nevis SIA «Olmafarm».

Parex bankas akcionāri nelūdza valdību atņemt tiem akcijas, neprasīja banku pārņemt. Tas tika izdarīts, pakļaujoties spiedienam no valdības puses. Vienīgais, ko prasīja akcionāri – izsniegt bankai garantiju, lai varētu sarunāt sindicētā kredīta termiņa pagarinājumu.

To savā paziņojumā min bijušie Parex bankas akcionāri Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis, komentējot publiskoto Valsts kontroles secinājumu, ka Parex bankas pārņemšana notikusi nevis valsts, bet bijušo akcionāru interesēs.

Valsts kontroles paziņojums precīzi raksturo situāciju, kas izveidojās pagājušā gada beigās, proti, valstij bija iespēja atbalstīt lielāko vietējo banku, pielietojot to pašu mehānismu, kuru tajā brīdī izmantoja daudzas Eiropas valstu, Skandināvijas valstu valdības, palīdzot savām bankām.

Tajā brīdī tirgū pieauga krīze, zviedru valdība paziņoja par to, ka iepludina naudu savās bankās, kam sekoja noguldījumu samazinājums Parex bankā. Visi nepārdomātie paziņojumi no valdības puses, ka banku novedīs līdz bankrotam, ka to slēgs, tikai provocēja līdzekļu aizplūdi no bankas. Bankas akcionāri nelūdza valdību atņemt tiem akcijas, neprasīja banku pārņemt. Tas tika izdarīts, pakļaujoties spiedienam no valdības puses. Vienīgais, par ko prasīja – izsniegt bankai garantiju, lai varētu sarunāt sindicētā kredīta termiņa pagarinājumu.

AS "Latvijas gāze" (LG) akcionāru sapulcē pirmdien nolemts sākt uzņēmuma reorganizāciju nodalīšanas ceļā, kā rezultātā LG 100% tai piederošā gāzes sadales sistēmas operatora AS "Gaso" akciju nodotu jaundibināmai kompānijai, liecina uzņēmuma paziņojums biržai "Nasdaq Riga".

"Gaso" pamatkapitāls ir sadalīts 39,9 miljonos akciju. Reorganizācijas rezultāta visi LG akcionāri kļūtu par jaundibināmā uzņēmuma akcionāriem proporcionāli to līdzdalībai LG.

LG lielākie akcionāri ir Krievijas "Gazprom" (34%), fonds "Marguerite Gas II.S.a.r.l." (28,97%), Vācijas kompānija "Uniper Ruhrgas International GmbH" (18,26%) un SIA "Itera Latvija (16%).

Attiecīgi šāda pat proporcija saglabāsies arī jaunibināmajā uzņēmumā, kas pārņems "Gaso" akcijas.

Līdz ar to "Gaso" faktiski kļūs par LG māsaskompāniju, kā to jau pirms pieciem gadiem piedāvāja "Marguerite Gas II.S.a.r.l.", bet toreiz šis priekšlikums neguva pārējo akcionāru atbalstu.

LG akcijas kotē biržā "Nasdaq Riga".

Pērn lielākie nodokļu maksātāji valsts budžetā bija a/s Kurzemes degviela, SIA Latvija Statoil un SIA Lattelekom, bet desmit lielākie nodokļu maksātāji kopumā nodokļos nomaksājuši 285.92 milj. Ls jeb 15.7 % no visiem nomaksātajiem nodokļiem. Valsts ieņēmumu dienests (VID) trešdien jau septīto reizi rīkoja Latvijas lielāko nodokļu maksātāju godināšanu. Līdz 12. maijam notiks pieci reģionālie lielāko nodokļu maksātāju godināšanas pasākumi Latgalē, Kurzemē, Zemgalē, Vidzemē un Rīgā. Finanšu ministrs Oskars Spurdziņš, uzrunājot uzņēmējus, kuru vadītie uzņēmumi pērn bijuši lielākie nodokļu maksātāji Latvijā, uzsvēra, ka VID un citu valsts institūciju galvenais pienākums pret šiem uzņēmējiem ir turpināt cīņu pret nodokļu nemaksātājiem un aplokšņu algām, lai novērstu negodīgu konkurenci, kuras dēļ cieš godīgie nodokļu maksātāji. Lielākie uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) maksātāji pērn bija trīs vadošie telekomunikāciju pakalpojumu sniedzēji — SIA Latvijas Mobilais telefons (LMT), SIA Tele 2 un SIA Lattelekom. Desmit lielākie UIN maksātāji pērn nomaksājuši UIN 33.05 milj. Ls apmērā, kas ir 35.2 % no kopējiem UIN nomaksātajiem līdzekļiem. Lielākie pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāji 2003. gadā bija a/s Latvijas gāze, SIA LMT un a/s Latvenergo. Desmit lielākie PVN maksātāji pērn PVN samaksājuši 97. 8 milj. Ls jeb 21.3 % no kopējiem PVN nomaksātajiem līdzekļiem. Lielākie akcīzes nodokļa maksātāji pērn bija a/s Kurzemes degviela, SIA Latvija Statoil un a/s Latvijas Balzams. Lielākie valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāji 2003. gadā bija a/s Latvijas Dzelzceļš, a/s Latvenergo un SIA Lattelekom.

Finanšu grūtībās nonākušā metalurģijas uzņēmuma AS Liepājas metalurgs problēmu risināšanā vieglu un patīkamu risinājumu nevar būt, intervijā Nozare.lv atzina kādreizējais finanšu ministrs Atis Slakteris.

Slaktera ieskatā, varētu būt apsverams variants, ka, atpērkot no pašreizējiem Liepājas metalurga īpašniekiem akcijas par vienu latu, no Liepājas metalurga aiziet esošie akcionāri un kreditori meklē citus investorus.

Tomēr bijušais finanšu ministrs uzsvēra, ka nevar vilkt paralēles starp Liepājas metalurgu un Parex banku, ko valsts 2008.gadā par diviem latiem pārņēma no akcionāriem.

Savulaik neviens neglāba Parex banku, bet tika glābta finanšu sistēma. Parex bankas pārņemšana bija instruments, lai nesabruktu finanšu sistēma Latvijā, atšķirības skaidroja Slakteris un atzīmēja, ka Liepājas metalurga gadījumā situācija ir pilnīgi otrāda - sistēma netiek glābta, runa ir par vienu uzņēmumu un tā lielo, nozīmīgo lomu valstī un sevišķi Liepājā.

Tuvāko gadu laikā sasniegsim tādu tirdzniecības platību piesātinājumu uz vienu iedzīvotāju, ka tirdzniecības centru segments sasniegs vēl nebijušu spraigas konkurences stadiju.

Tā intervijā Db atzīst Linstow center management tirdzniecības centru komercdirektore Evija Majevska. Šādos apstākļos apgrozījuma pieaugums grupas tirdzniecības centros par 14 % - no 92 milj. Ls 2006. gada pirmajā pusgadā līdz 105 milj. Ls šā gada pirmajā pusgadā - esot vērtējams pat kā ļoti labs.

Kā vērtējat šā gada pirmā pusgada rezultātus?

14 % apgrozījuma pieaugums ir pietiekami augsts, jo šobrīd tirdzniecības centru piedāvājums ir sasniedzis patērētāja pieprasījumu. Ja skatāmies uz mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugumu Latvijā (+ 26 %) un salīdzinām ar Linstow center management apgrozījuma pieaugumu, esam ļoti apmierināti ar rādītājiem. Statistikā lielākais mazumtirdzniecības pieaugums bijis būvmateriālu tirdzniecībā. Mēs visi redzam - ikviens ceļ, katrs Latvijas iedzīvotājs uzskata par nepieciešamu būt par celtnieku un vēl izremontēt savu dzīvokli. Tad seko elektropreces un mēbeles. Šīs trīs kategorijas veido mazumtirdzniecības pieaugumu Latvijā. Un ne visas šīs kategorijas ir mūsu veikalos - mums nav celtniecības materiālu, elektroprecēm mums vērojams neliels kritums, jo centros uz rekonstrukciju bija aizvērušies vairāki veikali. Tas arī iespaidoja apgrozījuma pieaugumu.

Somijas mazumtirgotājs "Stockmann" restrukturizācijas ietvaros par 87 miljoniem eiro pārdevis tirdzniecības centrus Rīgā un Tallinā Igaunijas kompānijai "Viru Keemia Grupp" (VKG), teikts kompānijas paziņojumā biržai "Nasdaq".

"Stockmann" iegūtos līdzekļus izmantos parādu slodzes mazināšanai, kā arī turpinās izmantot tirdzniecības centrus kā īrnieks.

"Mēs esam priecīgi, ka atradām Baltijas valstīs stabilu un uzticamu īpašnieku nekustamajam īpašumam, kas vēlas attīstīties, un sola, ka "Stockmann" turpinās tur savu darbību," pavēstīja "Stockmann" izpilddirektors Jari Latvanens.

"Mēs esam priecīgi kļūt par "Stockmann" partneriem Baltijas valstīs. Abi nekustamie īpašumi atrodas ārkārtīgi labās vietās," paziņojis VKG investīciju nodaļas vadītājs Stens Pisangs.

"Stockmann" universālveikals Tallinā tika atvērts 1996.gadā, bet Rīgā - 2003.gadā, liecina informācija "Stockmann" mājaslapā.

Universālveikals "Stockmann" atklājis interneta veikalu, kur varēs iegādāties modes un mājas preces, informē uzņēmumā.

Piegāde klientiem tiks veikta no centrālās noliktavas Somijā. "Stockmann" paredz, ka piegāde ilgs no 3 līdz 7 darba dienām. Klientam būs iespēja saņemt preci "Omniva" pakomātos un tās piegāde būs bez maksas.

"E-veikala atvēršana Latvijā bija "Stockmann" attīstības plānos tuvākajā laikā, bet ņemot vērā negaidīto un visus ietekmējošo situāciju pasaulē, esam gandarīti, ka spējām interneta veikalu sagatavot un atvērt trīs nedēļu laikā. Mēs turpinām darbu pie "stockmann.lv" e-veikala attīstības kosmētikas un pārtikas segmentā, lai jau šogad papildinātu e-veikalu arī šajās kategorijās," saka "Stockmann" Rīga direktore Dace Goldmane.

E-veikala platforma šobrīd ir balstīta uz Somijas e-veikala bāzes, tā ir paredzēta gan Latvijas, gan Igaunijas tirgum un tāpēc pašlaik pieejama tikai angļu valodā. Visi noteikumi un klientu atbalsts ir nodrošināts valsts valodā. Pārtikas un kosmētikas nodaļu preces pagaidām nav iespējams iegādāties interneta veikalā stockmann.lv, šobrīd tiek aktīvi strādāts pie tā, lai varētu nodrošināt arī šo preču iegādi attālināti.

Lielākais Igaunijas mazumtirgotājs pēc pārtikas veikalu Selver neveiksmes atkal sasparojies ienākšanai Latvijā, trešdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

Pašlaik Kaubamaja akciju cena biržā kāpj, uzņēmums atrodas Baltijas TOP 500 augšgalā un uzsver, ka strauji atgūstas no smagās krīzes. Jau nākamgad paredzēts Latvijā attīstīt apavu zīmolu Shu, arī Selver veikali gaidot labāku ekonomisko situāciju, lai atgrieztos, un tiekot plānota arī skaistumkopšanas preču veikalu ķēde.

Tallinna Kaubamaja pirmsākumi meklējami 1960. gadā, kad tika nodibināts Tallinas universālveikals. Tieši to arī nozīmē uzņēmuma nosaukums - kaubamaja. Otrs universālveikals Tartu atvērts sešus gadus vēlāk. Līdz ar neatkarības iegūšanu deviņdesmito gadu sākumā abi veikali tika privatizēti. Jau pēc gada nodibināta arī pārtikas veikalu ķēde Selver, kas Igaunijā ātri kļuva populāra, bet mēģinājums ienākt Latvijas tirgū tai bija neveiksmīgs. Pašlaik Igaunijā ir 35 šādi veikali un seši iesaldēti Latvijā.

Kalnozols celtniecība mazākuma akcionāri uzņēmuma pamatkapitāla palielināšanu uzskata par nelikumīgu, jo tā notikusi bez viņu ziņas. Db jau pērn ziņoja, ka Kalnozols celtniecība (KC) palielinājusi pamatkapitālu no 487,55 tūkst. Ls uz 1,94 milj. Ls, līdz ar to par lielāko uzņēmuma īpašnieku kļuvusi Ranka K. Savukārt tās lielākais īpašnieks ir SIA KV un Partneri, kuras 91,5 % pieder Valda Kalnozola dēlam Kristapam Kalnozolam.

KC mazākuma akcionāri apstrīdējuši Uzņēmumu reģistrā (UR) veiktās izmaiņas palielināt pamatkapitālu, bet UR lēmums tiek gaidīts šonedēļ. Ja UR atstās spēkā lēmumu par pamatkapitāla palielināšanu, tad mazākuma akcionāri apsvērs iespēju vērsties tiesā arī pret nelikumīgas sapulces sasaucējiem.

Sūtīja vēstules

Kopš pagājušā gada pavasara KC mazākuma akcionāri - Gundars Spalis, Nils Treijs, Dzintars Znotiņš un Raivis Ozoliņš - līdz ar vēstulēm no uzņēmuma valdes sāka saņemt dīvainas ierakstītas vēstules, kurās bija nebūtiska informācija, piemēram, dažāda statistika un reklāmas. Šādas vēstules pagājušajā gadā saņēmu ap 50, stāstīja G. Spalis. Viņš klāstīja, ka pērn pamīšus vēstulēm ar nebūtisku informāciju tika saņemtas arī vēstules uz kompānijas dalībnieku sapulcēm, kas tika rīkotas dažkārt pat trīs reizes nedēļā. Viņi pilnvaroja arī juristu, lai pārstāvētu mazākuma akcionāru intereses. "Mēs ieradāmies uz visām sapulcēm bez izņēmumiem, savukārt bija gadījumi, kad lielākais uzņēmuma akcionārs neieradās uz sapulcēm, ko pats bija izsludinājis. Savukārt novembra sākumā saņēmām ārkārtīgi dīvainu vēstuli, kurā atspogoļots, ka it kā ir notikusi iepriekš izsludināta dalībnieku sapulce, bet neviens no četriem mazākuma akcionāriem nav saņēmis uzaicinājumu, visi tā vietā saņēmuši vēstules ar reklāmas satura informāciju," uzsvēra G. Spalis.

A/s "Olainfarm" akcionāri, kas pārstāv 17% no pamatkapitāla - Nika Saveljeva, Igaunijas uzņēmums Olfim, kā arī a/s "Rīgas Farmaceitiskā fabrika"– otrdien notikušajā "Olainfarm" akcionāru sapulcē apstrīdēja un iebilda pret vairākiem uzņēmuma gada pārskata posteņiem un un par šo faktu ir vērsušies Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK), informē "Olfim" pārstāvis Sandis Petrovičs.

Par iebildumiem akcionāru pārstāvji paziņoja otrdien notiekošajā Olainfarm akcionāru kārtējā sapulcē.

Tādējādi atbilstoši Komerclikumam "Olainfarm" valdei bija pienākums atlikt gada pārskata apstiprināšanu, taču "Olainfarm" valde, pārkāpjot likumu un akcionāru tiesības, pretēji akcionāru iebildumiem virzīja gada pārskatu uz apstiprināšanu un tas arī tika apstiprināts ar nepieciešamo balsu vairākumu, pauž S. Petrovičs.

"Par šo faktu akcionāri ir vērsušies FKTK, kā arī iesnieguši rakstisku iesniegumu "Olainfarm" padomei un valdei, par atsevišķu gada pārskata posteņu pareizības apstrīdēšanu un gada pārskata apstiprināšanas atlikšanu. Esam sarūgtināti, ka FKTK, kuras pienākumos ietilpst regulēta tirgus biržas uzņēmumu uzraudzība, līdz šim nav pienācīgā veidā iesaistījušies "Olainfarm" notiekošajā, lai gan esam informējuši komisiju par atkārtotiem pārkāpumiem no "Olainfarm" valdes puses un akcionāru tiesību neievērošanu," norāda S. Petrovičs.

#Twitter izteiktajos viedokļos netrūkst neapmierinātības ar šādu lēmumu un atturēšanos balsojumā.

Baltijas valstu kopuzņēmuma AS RB Rail akcionāru sapulcē ceturtdien, 1.februārī Igaunijas un Lietuvas akcionāri nobalsojuši par uzņēmuma izpilddirektores un valdes priekšsēdētājas Baibas Rubesas atstādināšanu, savukārt Latvijas puses akcionāru pārstāvis, Eiropas dzelzceļa līnijas (EDzL) vadītājs Andris Linužs balsojumā atturējās.

Sociālās saziņas vietnē Twitter izteiktajos viedokļos netrūkst neapmierinātības ar šādu lēmumu un atturēšanos balsojumā. DB apkopoja spilgtākos komentārus par šo tēmu.

Tā, piemēram, kādreizējais politiķis un banķieris Arnolds Laksa raksta: «Kārtējo reizi nošķebināja tik kretīniska un latviešiem raksturīga rīcība – principiālā un svarīgā Rail Baltica akcionāru balsojumā par B.Rubesas atcelšanu Latvijas pārstāvis gļēvi atturējās! Tieši balsojuma veids like domāt, ka šis «latvietis» izpildīja kādu ietekmīgu personu norādījumus, Pēs atturēšanās balsojumā šļupsti par Rubesas neprofesionalitāti izklausījās traģikomiski».