Olga Rezņika atstājusi ERGO Latvija AAS un ERGO Latvija dzīvība AAS Valdes priekšsēdētājas amatu, Db.lv informēja AAS ERGO Latvija Mārketinga un sabiedrisko attiecību nodaļas speciāliste Karīna Lieģe.

Ar 28.03.2007 ERGO Baltijas valstu sabiedrību Valdē tiek veiktas sekojošas izmaiņas, tai skaitā ERGO Latvija AAS un ERGO Latvija dzīvība AAS Valdes locekļu sastāvā:

ERGO Baltijas valstu apdrošināšanas sabiedrību Valdes priekšsēdētāja Olga Rezņika pēc pašas vēlēšanās pirms termiņa beigām atstāj darbu Sabiedrību valdē. Rezņika strādāja Sabiedrību labā vairāk kā 16 gadu – sākotnēji kā BICO, BICO-Leks, vēlāk kā ERGO Kindlustuse AS un ERGO Elukindlustuse AS Valdes priekšsēdētāja, un visbeidzot 01.07.2004. viņa kļuva par ERGO Baltijas valstu apdrošināšanas sabiedrību vienotās Valdes priekšsēdētāju.

Manuprāt notikumi ar AAS Balva Latvijas apdrošināšanas kontekstā un mediju telpā ir pelnījuši lielāku ievērību, nekā šis process patlaban tiek atspoguļots. Kāpēc? Tāpēc, ka notikušais, pie nelabvēlīga scenārija var ietekmēt visus – gan apdrošinājuma ņēmējus, gan apdrošinātājus. Kā arī tas liek uzdot divus apdrošināšanas tirgum nepatīkamus jautājumus. Pirmais – vai var uzticēties apdrošināšanas kompānijām, kuras nepieder globālam apdrošinātāju tīklam? Otrs – ko darīt klientam, ja apdrošināšanas uzņēmums bankrotē vai tiek likvidēts?

Bankrotēt [,] nav iespējams [,] pastāvēt

Profesionālā aktuāru literatūrā nereti ir lasāms, ka apdrošināšanas kompānijām teorētiski nav iespējams bankrotēt vai pārtraukt savu darbību. Tomēr aizvadītos gados šī aksioma ir apgāzta. Obligāti nav pat jāskatās uz tāliem, lieliem un svešiem uzņēmumiem, kā, piemēram, AIG vai Conesco, kas cieta 2008. gada finanšu krīzē. Arī tepat mūsu mājās ir piedzīvoti līdzīgi piemēri. 2002. gadā bankrotēja pašmāju apdrošinātājs AK Alianse , 2010. gadā pa likvidācijas ceļu aizgāja Rīgas Slimokase jeb RSK . Savukārt 2007. gadā AAS Baltikums maksātnespējas rezultātā zaudēja meitas uzņēmumu Lietuvā. Šobrīd ir uzsākts AAS Balva likvidācijas process.

Šā gada pirmajā pusgadā AAS BALTA ir nopelnījusi apdrošināšanas prēmijas 11,7 milj. apjomā. Bruto parakstīto prēmiju apjoms ir sasniedzis 15,5 milj. Ls, kas veido 26 % no riska apdrošināšanas tirgus Latvijā. Savukārt apdrošināšanas atlīdzībās ir izmaksāti 6, 3 milj. Ls, kas salīdzinājumā ar šo pašu laika periodu pērn ir par 18 % vairāk. AAS BALTA aktīvi sasniedz 29,9 milj. Ls, ienākumi no investīcijām ir 1,3 milj. Ls, kompānijas peļņa pirmajā pusgadā pēc nodokļu nomaksas sasniedza 788 806 Ls. Savukārt AAS BALTA meitas uzņēmums AAS BALTA Dzīvība šā gada pirmajos sešos mēnešos ir parakstījusi apdrošināšanas prēmijas 605 175 Ls apmērā, tādējādi aptverot 18 % dzīvības apdrošināšanas tirgus Latvijā, un izmaksājusi apdrošināšanas atlīdzībās 193 190 Ls. AAS BALTA Dzīvība aktīvi sasniedz 7,7 milj. Ls, pusgada peļņa pēc nodokļu nomaksas ir 29 029 Ls. AAS BALTA prezidents Hanss Pēters Hansens, komentējot 1.pusgada rezultātus, teic: «Ir patīkami, ka pieaugot biznesa apjomam un nelielā apmērā arī administratīvajām izmaksām, ir pieaudzis arī nopelnīto prēmiju apjoms, tādējādi uzlabojot kompānijas rentabilitātes rādītājus. Jāatzīmē, ka tādi rādītāji kā nopelnītās apdrošināšanas prēmijas, izmaksātas atlīdzības un investīciju darbības rezultāts ir labāki nekā pērn pirmajā pusgadā sasniegtie.»

Apdrošināšanas akciju sabiedrības (AAS) BALTA izteiktajā publiskajā obligātajā piedāvājumā atpirkt AAS BALTA Dzīvība akcijas kopējais atpērkamo akciju skaits bija 114 365 akcijas (no tām publiskā apgrozībā bija 111 865 akcijas un 2 500 slēgti emitētās akcijas). Pēc piedāvājuma izpildes AAS BALTA rīcībā nonāks papildu 59 817 AAS BALTA Dzīvība akcijas (papildu 2,14% BALTA Dzīvība akciju kapitāla). Kopējais AAS BALTA Dzīvība akciju skaits, kas būs AAS BALTA rīcībā - 2 745 452 akcijas.

BALTA Dzīvība mazajiem akcionāriem ir palikuši 5,47% sabiedrības akciju.

AAS BALTA Dzīvība kopējais akciju kapitāls ir 2 800 000 akcijas.

Lielākā un vecākā apdrošināšanas sabiedrība Latvijā - Balta - šogad atzīmē 15 gadu jubileju. Jubilejas gads sācies 5.februārī ar svinīgu koncertu Latvijas Nacionālajā operā uzņēmuma sadarbības partneriem un klientiem. Tā laikā tika nodots Baltas un uzņēmuma klientu un sadarbības partneru ziedojums mazturīgo atbalsta biedrībai Dace.

"Kā lielākā un vecākā apdrošināšanas sabiedrība Latvijā, Balta ir jutusi atbildību ne tikai par saviem klientiem, bet arī par nozares attīstību. Šo gadu laikā par goda lietu un pienākumu esam uzskatījuši ar savu paraugu un padomiem sniegt ieguldījumu apdrošināšanas nozares atjaunošanā un pietuvināšanā Eiropas praksei. Ar gandarījumu varu teikt, ka esam paveikuši lielu darbu un šodien varam līdzvērtīgi stāvēt blakus senajām Eiropas apdrošināšanas sabiedrībām. Protams, pastāvēs, kas pārmainīsies. Un mēs esam gatavi turēt roku uz Eiropas pulsa un spert drošu soli uz priekšu arī nākamos gadus," teica AAS Balta valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins.

Auto Asociācija veikusi apdrošināšanas sabiedrību darbības novērtēšanu, anonīmi aptaujājot autorizēto un neatkarīgo virsbūvju remonta uzņēmumu pārstāvjus, kuru darbs ikdienā ir tieši saistīts ar apdrošināšanas sabiedrībām un kuri nodrošina apdrošināšanas sabiedrību klientu transportlīdzekļu remontu.

Šogad mērķis bija ne tikai noskaidrot labāko, bet arī paskatīties patiesībai acīs un uzzināt kuri ir tie, ar ko ciešākajiem sadarbības partneriem – autoservisiem – iet visgrūtāk, skaidro asociācijas pārstāvji.

Izvēloties apdrošināšanas kompāniju sava automobiļa apdrošināšanai, parasti pircējs salīdzina apdrošināšanas kompānijas piedāvāto segumu (pašrisks, apdrošināšanas summa u.c.), noteikumus un cenu. Parasti netiek domāts par to, kā būs tad, ja kaut kas notiks un automobilis būs jāremontē. Skaidrs, ka visi sola labu pieredzi, ātru remonta izmaksu saskaņošanu un augstu kvalitāti, bet nav iespēja salīdzināt objektīvi to, cik viegli sadarboties būs brīdī, kad apdrošināšanas kompānijai radīsies nepieciešamība veikt izmaksu un atgriezt auto uz ceļa pēc negadījuma. Var jautāt draugiem vai darba kolēģiem, bet tie varēs pastāstīt tikai par tādu sadarbību, kad viss rit labi, jo nav bijuši negadījumi, kad apdrošināšanas kompānija veiktu izmaksas viņiem. Iespējams, ka kādam būs arī remonta pieredze, bet tad tā visticamāk būs tikai ar vienu konkrētu apdrošināšanas kompāniju un nebūs pietiekami plašs skatījums uz tirgu kopumā.

AAS Balta piedāvā paplašinātu apdrošināšanas atlīdzības segumu - apdrošinot nekustamo īpašumu, tiek segti pagaidu mitekļa īres izdevumi pēc apdrošināšanas gadījuma, kā arī zaudējumi, kas nodarīti koplietošanas īpašumam.

AAS Balta ievieš Latvijas tirgū jaunus pakalpojumus, kas tiek iekļauti nekustamā īpašuma apdrošināšana standarta polisē - tiek segti pagaidu mitekļa īres izdevumi, kamēr norit remonta darbi cietušās personas īpašumā, kā arī apmaksāti zaudējumi, kas nodarīti koplietošanas īpašumam, Db.lv informē Līva Kubuliņa, AAS Balta Riska parakstīšanas pārvaldes fizisko personu īpašuma apdrošināšanas eksperte.

Cietušie droši varēs meklēt paši savu pagaidu dzīvesvietu, nevis apmesties pie draugiem vai radiem, jo tiks segti izdevumi par cita dzīvokļa īri līdz pat 300 Ls mēnesī, atkarībā no īpašuma un apdrošināšanas gadījuma līdz pat deviņiem mēnešiem.

AAS Balva likvidatora amatā iecelts Rolands Strazdiņš, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) paziņojums.

Jūlija beigās notikusi apdrošināšanas sabiedrības akcionāru sapulce, kurā tika pieņemts lēmums sākt AAS Balva likvidācijas procesu.

Informācija par likvidācijas procesu un likvidatoru reģistrēta Komercreģistrā pirmdien, 12. augustā.

Db.lv jau ziņoja, ka FKTK padome jūnijā pieņēma lēmumu anulēt visas AAS Balva licences, lai nodrošinātu apdrošināto personu aizsardzību.

Kā informēja FKTK, saskaņā ar likumu, AAS Balva jāuzsāk likvidācijas process, pašiem ieceļot likvidatoru un saskaņojot parādu segšanas kārtību ar FKTK vai jāpārveido uzņēmums par juridisku personu, kas neveic apdrošināšanu. AAS Balva ir pienākums turpināt pildīt visus iepriekš noslēgtos līgumus ar saviem klientiem.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome pieņēmusi lēmumu anulēt visas AAS Balva licences, lai nodrošinātu apdrošināto personu aizsardzību.

Kā informēja FKTK, saskaņā ar likumu, AAS Balva jāuzsāk likvidācijas process, pašiem ieceļot likvidatoru un saskaņojot parādu segšanas kārtību ar FKTK vai jāpārveido uzņēmums par juridisku personu, kas neveic apdrošināšanu. AAS Balva ir pienākums turpināt pildīt visus iepriekš noslēgtos līgumus ar saviem klientiem.

16. aprīlī FKTK apturēja AAS Balva darbību, aizliedzot slēgt jaunus apdrošināšanas līgumus, jo uzrauga rīcībā nebija pietiekama informācija par tās darbību Lielbritānijā. AAS Balva tika pieprasīts nodrošināt FKTK ar prasīto informāciju un novērst identificētos likuma pārkāpumus. Tomēr pēc iepazīšanās ar situāciju, FKTK secināja, ka šajā laika posmā līdz licenču anulēšanai nav veikti nepieciešamie uzlabojumi, un apdrošināšanas sabiedrība nespēj nodrošināt regulējošo prasību izpildi - biznesa apjomiem atbilstošas tehniskās rezerves un kapitāla līmeni.

Astoņu eksportspējīgo nozaru kompetences centru un vairāk nekā 100 uzņēmumu un organizāciju pārstāvji nosūtījuši atklātu vēstuli premjeram un ministriem par Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) nespēju ieviest inovāciju un digitālās transformācijas programmas.

Parakstītāji uzskata, ka inovāciju un digitālās transformācijas finansējums ir izšķiroši svarīgs ekonomikas izaugsmei un sabiedrības labklājībai, un tam ir nepieciešama pušu savstarpēja uzticēšanās. Uzņēmēji zaudē uzticību ES fondu atbalsta programmām, ja CFLA tās administrē atbilstoši pašreizējās vadības stilam un uzstādījumiem: "Mēs kā nodokļu maksātāji no CFLA sagaidām komandu, kas par prioritāti izvirza principu “konsultē vispirms”, ievieš risku pārvaldības sistēmu un izmanto ES noteikumus kā ietvaru programmu veidošanai un ieviešanai, neapdraudot Latvijas tēlu un ekonomisko attīstību".

Šīs vēstules parakstītāji aicina mainīt CFLA un Finanšu ministrijas atbildīgās amatpersonas, jo CFLA ar pašreizējo vadību nespēj efektīvi īstenot inovāciju un digitālās transformācijas atbalsta programmas.

Latvijā paredzama augstskolu konsolidēšanās, un dažas no tām varētu tikt slēgtas, LB gadskārtējā konferencē Latvija ceļā uz labklājību: izaugsmes potenciāls un vīzijas norādīja Rīgas Ekonomikas augstskolas Ekonomikas katedras vadītājs Mortens Hansens. Augstskolas savā starpā konkurēs, vai nu sniedzot augstākas kvalitātes izglītību, vai ejot vieglāko ceļu - samazinot prasības, lai palielinātu studentu skaitu.

M. Hansena runa publicēta Latvijas Bankas (LB) biļetena Averss un Reverss speciālizlaidumā.

Ekonomikas augstskolas pārstāvis akcentē, ka "cilvēkkapitāla uzkrāšana ir būtiskākais, ja Latvija vēlas kļūt par augsti attīstītu valsti Eiropā".

Viņš norāda, ka Latvijā ienākumu līmenis uz vienu iedzīvotāju ir viens no zemākajiem ES 25 valstu vidū, bet IKP aug ļoti strauji, lai gan vēl ir daudz zemāks nekā Latvijā 20.gadsimta 60.-70.gados un Īrijā 20.gadsimta 80.gados.

Cilvēkkapitāls ir aplūkojams kvantitatīvā un kvalitatīvā aspektā, uzskata M. Hansens. Viņš norāda, ka Latvijā ir pietiekams studentu skaits; daudzās valstīs šis rādītājs ir zemāks. Tomēr, lai īstenotu Latvijas izaugsmes modeli, esot jāuzsver augstākās izglītības un cilvēkkapitāla kvalitāte - cik laba tā ir un kā to izmantot Latvijas tautsaimniecības konkurētspējas palielināšanai. Rādītāji neesot pārāk augsti - 0,4% no IKP paredzēti pētījumiem un attīstībai; mazāk par septīto daļu no Lisabonas kritērijos noteiktajiem 3%. "Protams, ne visas valstis izpildījušas šo kritēriju, bet, piemēram, Somijā, kuras tautsaimniecība tiek uzskatīta par konkurētspējīgu, šis rādītājs ir 8,5 reizes lielāks nekā Latvijā. Tas rada bažas," atzīmē M. Hansens.

Pagājušajā gadā Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) saņēmusi 47 apdrošināšanas sabiedrību klientu sūdzības, informē FKTK.

Pēc visu saņemto klientu sūdzību izskatīšanas, FKTK ir pieprasījusi apdrošināšanas sabiedrībām sniegt skaidrojumus par radušos situāciju. Nevienā no 47 sūdzībās minētajiem gadījumiem FKTK nav konstatējusi normatīvo aktu prasību pārkāpumus, par kuriem būtu piemērojamas Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā paredzētās sankcijas. Izskatot 34 sūdzībās minēto tika konstatēts civiltiesisks strīds, 6 sūdzības novirzītas izskatīšanai Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja speciālistiem, savukārt par 7 sūdzībās minēto ir panākti citi rezultāti, piemēram, sniegta pieprasītā informācija vai skaidrojums, atsaukta regresa prasība, sūdzība pārsūtīta citai kompetentai iestādei.

Tikai piektajai daļai Latvijas autoīpašnieku ir KASKO jeb brīvprātīgā automašīnas apdrošināšana, liecina statistika. Salīdzinājumam, piemēram, Skandināvijā KASKO apdrošināšana ir 95% autoīpašnieku, līdzīgi augsti rādītāji ir arī citās Eiropas valstīs.

Pētījums pilnībā atspēko mītu, ka noteicošais, kāpēc Latvijas automašīnu īpašnieki neiegādājas brīvprātīgo transportlīdzekļa apdrošināšanu, ir ģimenes budžetam neatbilstoša KASKO polises cena. Pētījums pierāda - galvenais KASKO zemas izplatības iemesls Latvijā ir autovadītāju nepietiekamā atbildība un intereses trūkums par saviem finanšu riskiem, ko varētu radīt negadījumi ar automašīnu.

AAS "Balta" detalizēti izpētījusi Latvijas KASKO nelietotājus - tika veikta daudzpakāpju telefonaptauja sadarbībā ar "GfK Custom Research Baltic", kurā aptaujāti 392 respondenti -cilvēki, kuru mājsaimniecībā ir automašīna, bet tai nav KASKO apdrošināšanas.

Trūkst atbildības par finanšu riskiem

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu atļaut Polijas apdrošināšanas uzņēmuma Powszechny Zaklad Ubezpieczen S.A. (PZU) un AAS Balta apvienošanos, informē KP pārstāvji.

Atļaujošs lēmums pieņemts, jo apvienošanās rezultātā koncentrācija nedzīvības apdrošināšanas pakalpojumu tirgū mainīsies nebūtiski.

Apvienošanās darījuma rezultātā PZU iegūst izšķirošu ietekmi pār AAS Balta. AAS Balta akciju iegāde ir PZU starptautiskas paplašināšanās plāna daļa, ar kuras palīdzību uzņēmums vēlas paplašināt savu darbības teritoriju Baltijas valstīs. Iegādājoties Balta akcijas, PZU paredz kļūt par vienu no lielākajiem apdrošināšanas tirgus dalībniekiem Latvijā, norādīts apvienošanās ziņojumā.

KP lēmumā norāda, ka apdrošināšanas tirgū Latvijā darbojas vairāki citi spēcīgi konkurenti, kā arī PZU tirgus daļa ir neliela, tāpēc darījuma rezultātā nedzīvības apdrošināšanas pakalpojumu tirgū Latvijas teritorijā koncentrācija mainīsies nebūtiski.

22. janvārī apdrošināšanas sabiedrība BALTA Maskavas ielā 240 atklās Krasta filiāli. AAS BALTA filiāles darbojas visā Latvijas teritorijā un šī būs jau 34 kompānijas filiāle. AAS BALTA prezidents Jānis Abāšins teic: «Pieejamība klientam vienmēr ir bijusi BALTAS darbības prioritāte. Esam gādājuši, lai turpmāk arī Ķengaraga iedzīvotāji varētu ērti saņemt kvalitatīvus apdrošināšanas pakalpojumus.» Laika periodā līdz 31. janvārim AAS BALTA Krasta filiālē būs «iepazīšanās cenas», proti, auto īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas (OCTA) gada polises var iegādāties par 45 % lētāk, bet ceļojumu un darījumu braucienu polisēm ir 10 % atlaide. AAS BALTA, aptverot 23 % riska apdrošināšanas tirgus, ir lielākā risku apdrošināšanas kompānija Latvijā. AAS BALTA akciju kontrolpaketes turētājs ir Dānijas apdrošināšanas sabiedrība Codan un tā darbojas Lielbritānijas vadošās apdrošinātāju grupas Royal & SunAlliance grupas ietvaros.

Apdrošināšanas sabiedrības BALTA konsolidētie rezultāti liecina, ka 2003. gadā riska apdrošināšanā bruto prēmijās ir parakstīti 26 174 249 lati, kas, salīdzinājumā ar 2002. gadu, ir par 4.95 % vairāk. Apdrošināšanas atlīdzībās AAS BALTA pērn ir izmaksājusi 11 870 828 Ls, kas veido 30.1 % no pērn nozarē izmaksātajām apdrošināšanas atlīdzībām. Savukārt dzīvības apdrošināšanā 2003. gadā parakstīto bruto prēmiju apjoms ir audzis par 33 % un sasniedz 1 355 236 Ls, bet apdrošināšanas atlīdzībās ir izmaksāti 664 109 Ls, kas ir turpat 2.5 reizes vairāk nekā gadu iepriekš un veido 15.4 % no pērn nozarē izmaksātajām apdrošināšanas atlīdzībām. AAS BALTA konsolidētais investīciju portfeļa apjoms pagājušā gada beigās sasniedza 23 406 411 Ls, kas nodrošināja 1 016 192 Ls lielus ienākumus un gada vidējo ienesību 4.8 % apmērā. AAS BALTA konsolidētais pašu kapitāls, salīdzinājumā ar 2002. gadu, ir pieaudzis par vairāk nekā 320 tūkstošiem latu un pārskata perioda beigās sasniedza 11303 694 Ls. AAS BALTA auditētā, 2003. gada konsolidētā peļņa pēc nodokļu nomaksas ir 1 297 815 lati. Peļņa uz akciju pārskata periodā sasniedz 0.28 Ls. AAS BALTA prezidents Jānis Abāšins atzīst: «Pagājušajā gadā BALTAS sasniegtie rezultāti ir vērtējami labi. Kaut gan 2003.gadā gūtā peļņa ir mazāka nekā gadu iepriekš, tās struktūras kvalitāte ir ievērojami labāka. Proti, 2002. gadā ievērojamu nopelnītā daļu veidoja ienākumi, kas gūti pārdod nekustamo īpašumu. Savukārt pērn sasniegtie rezultāti ir panākti, uzlabojot apdrošināšanas pamatkoeficientu rādītājus, tādus kā atlīdzību un izdevumu līmenis. Atlīdzību līmeņa uzlabošanos lielā mērā ir sekmējuši pagājušā gada labvēlīgie laika apstākļi. Savukārt izdevumu līmeni ir izdevies uzlabot, pateicoties tam, ka kompānijas nopelnīto prēmiju apjoms pieauga straujāk nekā izdevumi.»

Apdrošināšanas sabiedrības Balta (PZU grupa) valdes priekšsēdētājs Bogdans Benčaks (Bogdan Benczak) pieņēmis lēmumu pārtraukt savas darba gaitas uzņēmumā.

Valdes priekšsēdētāja amata pienākumus B. Benčaks pildīs līdz 2017. gada 15. maijam.

Bogdanam Benčakam ir vairāk nekā 17 gadus ilga pieredze apdrošināšanas nozarē un PZU grupā. Savu karjeru PZU grupā B. Benčaks uzsāka 1999. gadā kā speciālists juridiskajos jautājumos. Apdrošināšanas sabiedrības Balta valdes priekšsēdētāja amata pienākumus B. Benčaks pilda kopš 2014. gada 22. oktobra.

Valdes priekšsēdētāja amata pienākumus B. Benčaks pildīs līdz 15. maijam. Par AAS Balta valdes priekšsēdētāja amata pienākumu pārņemšanu lemj AAS Balta padome. Jaunais AAS Balta valdes priekšsēdētājs tiks izziņots pēc oficiāla AAS Balta padomes lēmuma un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) apstiprinājuma.

Gandrīz pēc divu gadu darba Latvijā lielākā apdrošinātāja AAS Balta izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs Tonijs Čodrijs beigs pildīt savus līdzšinējos pienākumus, informēja kompānijas pārstāvji.

T. Čodrijs izpilddirektora amatu pamet, jo februārī RSA Grupas ietvaros sāks pildīt Eiropas GSL (Global Speciality Lines) direktora pienākumus. Viņš vadīs biznesu piecās valstīs – Francijā, Spānijā, Vācijā, Nīderlandē un Beļģijā, kas kopumā gadā paraksta prēmijas aptuveni 350 miljonu sterliņu mārciņu apjomā.

Kamēr tiks meklēts AAS Balta jaunais prezidents, kompānijas Lietuvas māsas kompānijas Lietuvos Draudimas prezidents Ķestutis Šerpitis uzņemsies pagaidu uzņēmuma izpilddirektora lomu.

«AAS Balta, būdama tirgus līderis Latvijā, ir būtisks RSA grupas bizness,» norāda RSA Grupas Centrālās un Austrumeiropas, Tuvo Austrumu reģiona prezidents Endrjū Bērks, piebilstot, ka, neskatoties uz vadības pārmaiņām, līdz šim Latvijas komandas īstenotā stratēģija nemainīsies.

Latvijas hokeja izlase otrdien nodrošināja vietu pasaules čempionāta ceturtdaļfinālā, kur spēlēs pirmo reizi kopš 2009.gada.

Izšķirošajā B apakšgrupas mačā par ceļazīmi uz ceturtdaļfinālu Latvijas hokejisti ar rezultātu 1:0 (1:0, 0:0, 0:0) uzvarēja pasaules čempionāta rīkotāju Dāniju.

Latvijas hokejisti B apakšgrupā ieņēma ceturto vietu un ceturtdaļfinālā ceturtdien tiksies ar A apakšgrupas uzvarētāju Zviedriju.

Vienīgos vārtus šajā mačā Latvijas izlases labā guva Andris Džeriņš.

Savukārt «sauso» uzvaru Latvijas izlases vārtos izcīnīja Elvis Merzļikins, kurš atvairīja visas 19 pretinieku mestās ripas.

Iepriekšējo reizi pasaules čempionāta ceturtdaļfinālā Latvijas izlase piedalījās 2009.gadā, kad Šveicē atkārtoja savu visu laiku labāko rezultātu un ierindojās septītajā vietā. Šāds sasniegums Latvijas izlasei padevies arī 1997. un 2004.gadā.

Ne tikai mājlopu, bet arī mājdzīvnieku īpašnieki, Latvijas tautsaimniecībai atkopjoties, arvien biežāk pieņem lēmumu tos apdrošināt.

Kā liecina apdrošināšanas sabiedrības Balta (RSA Grupa) jaunākie dati, šā gada piecos mēnešos mājdzīvnieku, galvenokārt suņu, apdrošināšanas gadījumu skaits, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, palielinājies teju par trešdaļu.

AAS Balta apdrošina suņus, kaķus, papagaiļus, jūrascūciņas, trušus, seskus un citus mājdzīvniekus, taču dzīvnieku īpašnieki lielākoties izmanto iespēju apdrošināt suņus. Baltas dati liecina, ka apdrošināti tiek aptuveni trīsdesmit dažādu šķirņu suņi, tajā skaitā ši–tcu, čiuaua, zeltainie retrīveri, Stafordšīras bulterjeri un citu šķirņu pārstāvji.

Tikai piektajai daļai Latvijas autoīpašnieku ir KASKO jeb brīvprātīgā automašīnas apdrošināšana, - tā liecina apdrošināšanas sabiedrības "Balta" veiktais pētījums. Salīdzinājumam, piemēram, Skandināvijā KASKO apdrošināšana ir 95% autoīpašnieku, līdzīgi augsti rādītāji ir arī citās Eiropas valstīs.

Pētījums pilnībā atspēko mītu, ka noteicošais, kāpēc Latvijas automašīnu īpašnieki neiegādājas brīvprātīgo transportlīdzekļa apdrošināšanu, ir ģimenes budžetam neatbilstoša KASKO polises cena. Pētījums pierāda - galvenais KASKO zemas izplatības iemesls ir Latvijas autovadītāju nepietiekamā atbildība un intereses trūkums par saviem finanšu riskiem, ko varētu radīt negadījumi ar automašīnu.

Ceturtdien 13.septembrī, plkst.11 viesnīcas "Hotel Bergs" (Elizabetes 83/85) 1.stāva konferenču zālē notiks pētījuma rezultātu un secinājumu prezentācija, kurā piedalīsies:

- Valdis Krols, AAS "Balta" KASKO produkta vadītājs,

- Madara Melnmate, AAS "Balta" Atlīdzību direktore,

Šī gada maijā apdrošinātāja BALTA un apdrošināšanas brokeru sabiedrības „Aon Baltic” Latvijas filiāles klientam, celtnieku vainas dēļ, remontējot jumtu, aizdegās dzīvojamā māja Pierīgā. Kopējā atlīdzības summa saskaņā ar BALTA speciālistu aplēsēm šajā negadījumā sasniegs pusmiljonu eiro. Tā ir uzņēmuma vēsturē lielākā atlīdzību summa privātpersonu segmentā.

BALTA klientam operatīvi nodrošināja profesionāla celtnieka konsultāciju un palīdzību, kas rekordīsā laikā ne tikai nodrošināja sarežģītas konstrukcijas pagaidu jumta uzstādīšanai, bet arī šobrīd veic visus darbus, kas nepieciešami ēkas atjaunošanai pēc ugunsgrēka, lai jau šogad atjaunoto ēku pagūtu nodod klientam. Pašlaik ir daļēji izmaksāta atlīdzība par pilnībā nodegušo mantu, daļa mantu vēl tiek restaurētas un turpinās atlīdzību izmaksa par ēkas atjaunošanu, jaunā mitekļa īri un cietušās mājas fizisko apsardzi, kas nepieciešama, kamēr ēkai nav ielikti logi un durvis.

Orkla Confectionery & Snacks Latvija veiks daudzmiljonu eiro investīcijas jaunas, multifunkcionālas ražotnes būvniecībā Latvijā. Uz šo ražotni pakāpeniski, trīs gadu laikā, tiks pārcelta ievērojama daļa Laima produkcijas ražošanas, kamēr noteikta daļa ražošanas tiks pārvietota arī uz citiem Orkla māsas uzņēmumiem reģionā.

Šobrīd tiek izpētītas divas iespējas – jauno ražotni būvēt pašreizējās Staburadze ražotnes teritorijā Rīgā, Artilērijas ielā, vai arī kaut kur Rīgas tuvumā. Gala lēmumu plānots pieņemt 2017.gada laikā. Jaunās ražotnes būvniecību plānots pabeigt līdz 2019.gada beigām.

Jaunā ražotne nodrošinās jaunas ražošanas iespējas šokolādes un citu saldumu segmentā, tajā skaitā iespēju ražot produktus citiem Orkla uzņēmumiem.

Jaunā ražotne sniegs uzņēmumam iespējas attīstīt efektīvāku ražošanu, nodrošināt stabilu produktu kvalitāti, plānot efektīvāku piegādes ķēdi un loģistiku, kā arī nodrošināt labākus darba apstākļus darbiniekiem. Šī ir daļa no uzņēmuma ilgtermiņa stratēģijas.

Apdrošināšanas uzņēmuma Baltikums AAS akciju paketi ir iegādājusies Austrijas apdrošināšanas sabiedrība Vienna Insurance Group AG (VIG), informē kompānija.

AAS Baltikums ir dibināta 1998. gadā, lielākie tās akciju turētāji ir BBG AS (80%) un Baltikums Bank AS (19%). Tā ir viena no pirmajām apdrošināšanas sabiedrībām Latvijā, nodrošinot nedzīvības apdrošināšanas pakalpojumus Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un aizņemot 8% vietējā tirgū. Šobrīd sabiedrības 250 darbinieki strādā 38 Latvijas pilsētās, kā arī Viļņā.

«Mums ir plašs aģentu un brokeru tīkls, labi attīstīti produktu pārdošanas kanāli, stabils kolektīvs un pieredzējuši ilggadēji speciālisti. Aizvadīto 2014. gadu uzņēmums noslēdza ar vairāk nekā 20 milj. EUR parakstīto bruto prēmiju apmēru,» uzņēmumu raksturo Baltikums AAS valdes priekšsēdētājs Eduards Reinicāns. «Esmu pārliecināts, ka Baltikums AAS iekļaušanās pieredzes bagātajā VIG grupā pavērs mums jaunas attīstības iespējas un nodrošinās starptautisku pieredzi ikvienam tās darbiniekam. VIG plāno aktīvi izmantot vietējo speciālistu zināšanas un pieredzi. Nekādas izmaiņas neskars mūsu klientus, visas līdz šim brīdim noslēgtās apdrošināšanas polises paliek spēkā,» komentē Eduards Reinicāns.