Digitālās drukas aprīkojuma ražotājs Xerox ir pieņēmis lēmumu atvērt vēl vienu pārstāvniecību Baltijas valstīs - Viļņā, kas darbosies papildus jau esošajai pārstāvniecībai Rīgā, informē Dienas bizness.

"Ņemot vērā, ka pašlaik Xerox apgrozījums Lietuvā veido vien nedaudz vairāk par 30% no kopējā kompānijas apgrozījuma Baltijas valstīs, Xerox pārstāvniecības izveide Lietuvā ir vērtējam kā likumsakarīga izvirzīto biznesa mērķu sasniegšanai. Pārstāvniecībai atrodoties tikai Rīgā, visticamāk, Lietuvas tirgus potenciālu neizdotos izmantot pilnībā," akcentē I. Stepaņenko.

Xerox pārstāvniecību Viļņā šobrīd tiek plānots reģistrēt un atvērt 2009.gada pirmajā pusē. Turklāt pieļaujams, ka sākotnēji, darbības sākumā darbinieku skaits tajā būs neliels. Savukārt kādas pārmaiņas personālā būs Latvijas birojā, pēc pārstāvniecības atvēršanas Viļņā, pašlaik vēl nav zināms.

No 1. aprīļa darbu uzsāks Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) inovāciju un tehnoloģiju pārstāvniecība Briselē, kura turpmāk kalpos kā tilts starp Latvijas uzņēmumiem, kuri vēlas investēt pētniecībā, un Eiropas institūcijām, kuras administrē dažādas atbalsta programmas.

Pārstāvniecību vadīs Egita Aizsilniece-Ibema, kura līdz šim pildīja LIAA ārējās pārstāvniecības vadītājas pienākumus Nīderlandē.

Latvijas līdzšinējie ieguldījumi pētniecībā un attīstībā ir tikai 0,64 procenti no IKP. Tas ir viens no zemākajiem rādītājiem ES, turklāt Latvijā lielāko daļu no šiem izdevumiem veido valsts vai ES fondu finansējums. Salīdzinājumam ES valstis vidēji pētniecībā un attīstībā iegulda 2,19 procentus no IKP.

"Lai panāktu strukturālas pārmaiņas ekonomikā un straujāk attīstītu tādas viedās specializācijas jomas kā bioekonomika, fotonika, viedie materiāli vai biomedicīna, nepieciešams vismaz trīskāršot ieguldījumus pētniecībā un attīstībā. Apzināmies, ka to nebūs iespējams panākt tikai ar iekšējiem resursiem, tādēļ vēlamies daudz mērķtiecīgāk strādāt ar ES pētniecības un inovāciju programmas “Apvārsnis” piedāvājumu, kā arī aicināt Latvijas uzņēmumus aktīvāk iesaistīties Eiropas Kosmosa aģentūras un Eiropas Kodolpētījumu organizācijas CERN realizētajās iniciatīvās," uzsver LIAA direktors Kaspars Rožkalns.

Rīt, 5.februārī, Valsts prezidenta Valda Zatlera oficiālās vizītes Polijā ietvaros notiks Latvijas ārējās ekonomiskās pārstāvniecības Polijā atklāšana. Pārstāvniecība Polijā sniegs tiešu atbalstu Latvijas uzņēmējiem, apgūstot tirgu ar vairāk nekā 38 miljoniem iedzīvotāju, informēja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra.

Pārstāvniecības vadītājs Polijā ir Rolands Lielbriedis. R.Leilbriedis 1999. gadā ieguvis bakalaura grādu mārketinga un menedžmenta zinībās. Kopš tā laika strādājis vairākos uzņēmumos gan Polijā, gan Latvijā. Pirms kļūšanas par Pārstāvniecības Polijā vadītāju, R.Lielbriedis strādāja par komercdirektoru SIA Tenax.

LR prezidents V. Zatlers oficiāli atklās jaunizveidoto pārstāvniecību Varšavā. Atklāšanas pasākumā kopā ar prezidentu piedalīsies arī Latvijas Republikas Ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Polijā Alberts Sarkanis, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Andris Ozols un Polijas uzņēmēji.

Pārstāvniecības uzdevums ir meklēt Latvijas uzņēmumiem potenciālos sadarbības partnerus Polijā, veicot mārketinga aktivitātes un organizējot vizītes, kā arī informēt Latvijas uzņēmums par Polijas uzņēmumu biznesa piedāvājumiem, palīdzot organizēt biznesa tikšanās gan Polijā, gan Latvijā. Paralēli eksporta veicināšanai, pārstāvniecības uzdevums ir arī identificēt potenciālos investorus un veicināt to interesi investēt Latvijā, nodrošinot nepieciešamo informāciju projektu īstenošanai, kā arī konsultēt Polijas kompānijas par sadarbības iespējām ar Latvijas uzņēmumiem.

Latvijas aviosabiedrība airBaltic šī gada 8. aprīlī Vācijas galvaspilsētā Berlīnē atvērs aviosabiedrības pārstāvniecību, kas ir nozīmīgs solis airBaltic darbības paplašināšanai Rietumeiropā. Patlaban airBaltic sava pārstāvniecība ārpus Latvijas ir Viļņā, kā arī Kijevā un Minskā. airBaltic prezidents Bertolts Fliks komentē pārstāvniecības atvēršanu Berlīnē: "airBaltic pieņēma lēmumu par pārstāvniecības atvēršanu Vācijā, jo pēdējā laikā būtiski pieaudzis pieprasījums pēc lidojumiem no Vācijas uz Baltijas valstīm, kas vienmēr bijis salīdzinoši augsts. airBaltic pārstāvniecības atvēršana Berlīnē ir nozīmīga no vairākiem aspektiem. Pirmkārt, pašiem sava pārstāvniecība nozīmē tiešu klātbūtni lielākajā airBaltic tirgū, kas ļauj daudz ātrāk reaģēt uz tirgus prasībām. Otrkārt, airBaltic pasažieriem, kuri lido no/uz Vāciju būs iespēja uz vietas saņemt aviosabiedrības pakalpojumus un konsultācijas." Patlaban Vācija ir lielākais tirgus, kurā strādā airBaltic, kopumā nodrošinot tiešos lidojumus uz piecām Vācijas pilsētām - Berlīni, Hamburgu, Ķelni, Štutgarti un Minheni. airBaltic no minētajām Vācijas pilsētām nedēļā kopumā veic 43 tiešos lidojumus. Aviosabiedrība uz Rīgu piedāvā 26 lidojumus nedeļā, tajā skaitā, no Berlīnes - 7 reisus, no Hamburgas - 7, no Minhenes - 4, no Ķelnes - 4, un no Štutgartes - 4 reisus. Savukārt uz Viļņu airBaltic veic 17 tiešos lidojumus nedēļā, tajā skaitā, no Berlīnes - 7 reisus, no Minhenes - 6 un no Hamburgas - 4 reisus. airBaltic birojs atradīsies pašā Berlīnes centrā (Berlin Mitte) un tajā būs viegli nokļūt ar sabiedrisko transportu. Autobusa pietura ir tieši pie airBaltic pārstāvniecības ēkas, bet tuvākā metro stacija Oranienburger Tor (U6 līnija) atrodas tikai dažu minūšu gājiena attālumā no pārstāvniecības. airBaltic pārstāvniecības adrese ir Torstrasse 177, 10115 Berlin. Avots: airBaltic

Šodien, 20.jūnijā, notika A/S "Krievijas dzelzceļi" meitas uzņēmuma "TransContainer" pārstāvniecības Latvijā oficiālā atklāšana, kas kļuvusi par pirmo Baltijas valstīs. Ar laiku kompānija plāno uz Latvijas pārstāvniecības bāzes atvērt Klientu servisa centru un sniegt visu pakalpojumu klāstu konteinerkravu pārvadājumu jomā.

Oficiālajā pasākumā Rīgā A/S "TransContainer" ģenerāldirektors Pjotrs Baskakovs atgādināja, ka pirmo reizi par lēmumu atvērt Latvijā savu pārstāvniecību kompānija paziņoja pagājušā gada decembrī, parakstot memorandu par sadarbības veidošanu ar "Latvijas Dzelzceļš". "Šis solis ir savlaicīgs un stratēģiski izsvērts, jo pēdējos gados konteinerpārvadājumu apjoms starp Krieviju un Latviju ir strauji audzis. Mēs lieliski saprotam, ka, pateicoties piedāvātajam pakalpojumu klāstam, mūsu kompānija var veiksmīgi konkurēt cīņā par kravu īpašniekiem, kuriem vajadzīgs pārvadāt kravu konteineros un kas izmanto Latvijas ostas savu preču un izejvielu tālākai nogādei uz Krieviju un citām NVS valstīm," paziņoja Pjotrs Baskakovs.

Latvija pašlaik neparedz līdzekļus informācijas tehnoloģiju (IT) nozares pārstāvniecības atvēršanai Silīcija ielejā un plāno izmantot igauņu pieredzi, pievienojoties Igaunijas biznesa inkubatora Tehnopol organizētajam braucienam, kas IT nozares uzņēmumu pārstāvjus vedīs pie potenciālajiem investoriem.

«Patlaban Latvijas Ārējās ekonomiskās pārstāvinecības atvēršana ASV netiek plānota – šobrīd līdzekļi šādai aktivitātei no Latvijas puses nav paredzēti,» Db.lv norādīja Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāve Elita Rubesa-Vorovko. Par vienas nozares pārstāvniecības atvēršanu, piemēram, IT nozares biroja atvēršanu Silīcija ielejā, lēmums jāpieņem kontekstā ar kopējo Latvijas Ārējās ekonomisko pārstāvniecību tīkla lietderību, ņemot vērā arī finansiālās iespējas, viņa skaidroja. «Lai nodrošinātu atbalstu Latvijas uzņēmumiem ASV Silīcija ielejā, Latvijas investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) sadarbībā ar Igaunijas Tehnopol Startup inkubatoru un Wiseguys akseleratoru organizē tirdzniecības misiju uz Silīcija ieleju,» stāstīja E. Rubesa-Vorovko.

Latvija no kopējā Krievijas ceļotāju skaita Baltijā apkalpo tikai 11%. Latvijas valdība, piesedzoties ar ES normatīvajiem aktiem, politiski ierobežo tūristu plūsmu no NVS valstīm, tādā veidā turot Latvijas ienākošā tūrisma firmas un viesnīcas jau kuro gadu pusbadā. Latvijas tūrisma industrija ir kļuvusi par sava veida ķīlnieci mūsu valdības politiskajās spēlēs. Austrumos esošais tirgus tiek ierobežots ar sarežģītu vai arī neērtu vīzu politiku un ekspansija uz Rietumu tirgu tiek bremzēta ar protekcionismu gaisa satiksmē, robežas šķērsošanas rindām un pasīvo tūrisma informācijas mārketingu avottirgos. Latvijas tūrisma uzņēmējam ir jāpiepūlas divtik vairāk nekā Igaunijā vai Lietuvā, taču par spīti tam mēs esam tūristu skaitu no Krievijas pagājušajā gadā palielinājuši par 16%, kur Lietuvā samazinājās par 0,9% un Igaunijā saglabājās 2001.gada līmenī. Latvija gatavojas atver tūrisma informācijas centru trīs reizes tālākā Londonā nekā Maskavā, lai gan britu tūristi skaita ziņā Latvijā nepārsniedz 1% robežu, bet krievu ceļotāji ir 8%. Pagājušajā gadā pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem Krievija kā Latvijas iedzīvotāju ceļojuma mērķis bija 18% no robežas šķērsotājiem jeb apmēram 415 tūkstoši un Baltkrievija 7%. Uz Eiropas Savienības valstīm pagājušajā gadā devās tikai 10% ceļotāju, bet uz NVS valstīm kopumā 26%. Krievijā mūsu ceļotāji iztērējuši 2002. gadā 26 miljonus Ls jeb par 10 miljoniem vairāk nekā krievu ceļotāji Latvijā, bet NVS valstīs kopumā mūsu ceļotāji iztērēja aptuveni 33 miljonus Ls. Kaimiņi kaimiņus nesmādē Krievijas pilsoņi varēs šķērsot Lietuvas robežu tranzītā uz Kaļiņingradu bez Lietuvas vīzas. Lielākā noteikumu izmaiņa, kura tiks ieviesta vasaras vidū, saistīta ar iebraukšanas kārtības vienkāršošanu, kas tagad neparedz dokumentālu pierādījumu Kaļiņingradas apmeklējuma nepieciešamībai. Ceļotāji Lietuvas konsulātā par 5 eiro var iegādāties triju gadu vīzu un šķērsot Lietuvas robežu ar vilcienu vai automašīnu. Krievijas pilsoņiem jāšķērso Lietuva tranzītā 24 stundu laikā. Ārkārtējos gadījumos Krievijas pilsonis dokumentāli pierādot brauciena nepieciešamību var pirkt dzelzceļa biļeti un iebraukšanas atļauju tranzītam saņems jau vilcienā. Tādā veidā Lietuva kā ES kandidātvalsts parāda savu liberālo tūrisma politiku attiecībā uz Krieviju. Pagājušajā gadā Lietuvu apmeklēja 1,17 miljoni Krievijas ceļotāju, 646 770 baltkrievu un 70 638 no citām NVS valstīm. Lielākā daļa NVS tūristu ierodas ar autotransportu, taču ievērojams daudzums izmanto dzelzceļa satiksmi, piemēram, 313 tūkstoši no Krievijas un 178 tūkstoši no Baltkrievijas. Austrumi kļūst lēnām pievilcīgi Pēdējo 12 gadu laikā Latvijas atpūtas tūrisma bizness ir centīgi apguvis Rietum- und Viduseiropu, atstājot novārtā NVS tirgu. Liela daļa Latvijas ceļotāju Krieviju līdzīgi Rietumeiropas tūristiem sāk uztver kā sava veida eksotiku, jo šīs zemes apciemo galvenokārt darījumu cilvēki, radinieki un avantūristi. Taču jau tuvāko gadu laikā NVS valstis var atkal kļūt par iecienītu ceļojuma mērķi. Tam par iemeslu ir sekmīga Krievijas iekšzemes tūrisma attīstība, kas radīja labvēlīgus apstākļus jaunu tūrisma uzņēmumu veidošanai ārpus ierastajiem centriem Maskavā un Sanktpēterburgā. Jāatzīmē, ka pagājušā sezona Krievijas iekšējam tūrismam bija uzplauksmes gads, piemēram, Piemaskavas pansionāti, Melnās jūras kūrorti, upju kruīzi, Zelta loks un eksotiskie ceļojumi uz Altaju vai Baikālu. Šī gada Krievijas lielākais pasākums ir Sankpēterburgas 300 gadu jubileja, taču Krievijas otrā lielākā pilsēta ik gadu pievilina trīs miljonus tūristu no ārzemēm. Šī gada pasākums dos papildus vairāk kā 200 000 tūristu. Visas viesnīcas uz maija beigām ir jau pilnībā norezervētas un ārzemju viesiem šajās dienās būs iespējams apmeklēt vairāk kā 200 koncertu, izstāžu un galeriju. Krievija tūrisma tirgus ir interesants arī pasaules lielākajiem tūrisma koncerniem. Par to liecina arī Rietumvalstu lielāko tūrisma firmu klātbūtne un aktivitātes Krievijā. Viens no jaunākajiem piemēriem ir Eiropas tūroperators Rewe Touristik (trešais lielākais Vācijā), kurš

Gruzijas parlaments ir nolēmis izstāties no Neatkarīgo Valstu Savienības (NVS). Dokumenti par to ir saņemti arī NVS galvenajā mītnē Minskā, un tas nozīmē, ka ir sākusies oficiāla Gruzijas izstāšanās procedūra no NVS, ziņo newsru.com.

Izstāšanās procedūra ietver Gruzijas izslēgšanu no 1991. gada 8.decembra lēmuma par NVS dibināšanu.

Kā paziņojis Gruzijas vēstnieks Minskā Dāvids Zalkaliani (Давид Залкалиани), Gruzija ir oficiāli paziņojusi par izstāšanos no NVS. «Vakar, 18.augustā, mēs, Gruzijas vēstniecība Baltkrievijā saņēmām ziņu no Gruzijas Ārlietu ministrijas un nodevām to tālāk NVS galvenajai mītnei Minskā,» paziņojis Gruzijas vēstnieks.

Pirmoreiz par Gruzijas izstāšanos no NVS pagājušajā nedēļā paziņoja Gruzijas prezidents Mihails Saakašvili.

Paplašinot darbību NVS valstīs, septembra vidū investīciju pārvaldes kompānija Parex Asset Management (PAM) atvērs pārstāvniecību Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā.

Parex banka informēja, ka atļauja pārstāvniecības atvēršanai tika saņemta 2009. gada 21.augustā. Tādējādi Baltkrievija kļūs par ceturto NVS valsti, kurā darbojas PAM.

PAM mērķis ir attīstīt darbību starptautiskajos tirgos, arī NVS valstu reģionā, piedāvājot plašu finanšu risinājumu un Parex bankas investīciju produktu spektru. Pārstāvniecības galvenie darbības pamatvirzieni būs konsultāciju sniegšana par līdzekļu pārvaldīšanas jautājumiem, tirgus pētījumi, kā arī informācijas sniegšana par investīciju iespējām Baltijā un Austrumeiropā.

Parex Asset Management pārstāvis Roberts Idelsons sacīja, ka Baltkrievija ir investīcijām pievilcīgs reģions, kur ir arī augts potenciāls mūsu pakalpojumiem.

Alma-Atā darbību uzsākusi Parex Asset Managament (PAM) pārstāvniecība, kas oficiāli reģistrēta šī gada vasaras sākumā. Tās galvenie darbības virzieni būs tirgus izpēte un klientu piesaiste, informējot par PAM sniegtajiem pakalpojumiem un investīciju iespējām Latvijā, Baltijā un citās valstīs, kurās darbojas Parex grupas uzņēmumi, Db.lv informēja uzņēmuma korporatīvo komunikāciju speciālists Viktors Zaķis.

Parex Asset Management prezidents Roberts Idelsons: "Parex Asset Management pārstāvniecības atvēršana Kazahstānā ir loģisks turpinājums mūsu kompānijas paplašināšanās stratēģijai NVS valstu tirgos. Tā, piemēram, šogad saviem investoriem sākām piedāvāt jaunu fondu, kurā var investēt Centrālās un Vidusāzijas kompāniju akcijas. Kazahstānas tirgus ļoti strauji attīstās, un mēs to uzskatām par perspektīvu un interesentu gan no klientu piesaistes viedokļa, gan ņemot vērā vietējo aktīvu cenas pieaugumu. Tāpēc jaunās pārstāvniecības attīstībā plānojam ieguldīt lielas investīcijas, lai iekarotu pienācīgu tirgus daļu. Mūsu ilgtermiņa mērķis ir kļūt par stabiliem un uzticamiem dalībniekiem aktīvu pārvaldīšanas tirgū Kazahstānā."

"Mainoties starptautiskajai ekonomiskajai situācijai, mainās arī uzņēmēju interese par dažādām valstīm, tādēļ, konsultējoties ar uzņēmēju organizācijām un eksportētāju asociācijas pārstāvjiem, esam pieņēmuši lēmumu, pārskatīt Latvijas ārējo ekonomisko pārstāvniecību tīklu, lai, nepalielinot kopējos budžeta izdevumus, sasniegtu labāku rezultātu," informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Kaspars Rožkalns.

LIAA veic regulāras uzņēmēju aptaujas, tostarp par eksporta mērķa valstīm. Pēdējās eksportējošo uzņēmumu aptaujas liecināja, ka būtiski mazinājusies interese par tādām tuvajām valstīm kā Lietuva un Polija, kur ilgāku laiku nebija nozīmēti mūsu pārstāvji, kā arī par Singapūru un Kazahstānu, tādēļ šajās valstīs pārstāvniecības tiks likvidētas.

Paralēli tiek meklētas iespējas, kā pārstāvēt uzņēmēju intereses Ziemeļitālijā, Milānā, kur atrodas Itālijas faktiskais ekonomiskās dzīves centrs, jo šobrīd Itālijā LIAA pārstāvis strādāja gan no Romas, gan Milānas. Savukārt lielu interesi pēdējās aptaujās uzņēmēji ir izrādījuši par Dienvidkoreju, Kanādu, Austriju un Beļģiju, kur Brisele kā ES galvaspilsēta arī ekonomiski kļūst arvien nozīmīgāka. Tādēļ sadarbībā ar Ekonomikas un Ārlietu ministrijām ir pieņemts lēmums atvērt ekonomiskās pārstāvniecības šajās valstīs. Kopumā līdz ar pārmaiņām Latvijas ārējo ekonomisko pārstāvniecību tīklā tiek likvidētas sešas ierēdņu amata vietas, bet no jauna izveidotas piecas.

Latvijas tūrisma firmas izstrādā specpiedāvājumus trešo valstu tūristiem, lai piesaistītu lielāko daļu Šengenas zonas apmeklētāju.

Pašreizējā Latvijas tūrisma industrijas vīzija ir piesaistīt lielu daļu potenciālo NVS un Āzijas valstu ceļotgribētāju uz Latviju kā sava ceļojuma sākumpunktu. Galvenais «ierocis» cīņā par tūristiem varētu kļūt Rīgas lidosta un aviobiļešu piedāvātās cenas. Tiesa, šobrīd problēmas var radīt augošās cenas, kas neatbilst tūrisma pakalpojumu kvalitātei.

Strādā kopīgi

Lidostas Rīga valdes priekšsēdētājs Krišjānis Peters uzsver, ka gan airBaltic, gan lidosta, gan Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAVA) plāno strādāt kopīgi, lai mērķus realizētu. TAVA direktors Uldis Vītoliņš, kura vadītā organizācija šobrīd uzņemoties tādas kā koordinatora funkcijas un mudina tūrisma nozarē iesaistītās kompānijas sadarboties un piedāvāt dažādus specpakalpojumus potenciālajiem NVS tūristiem, norāda, ka bez airBaltic specpasākumus un koordinētas darbības veic arī kuģošanas kompānija Tallink, viesnīcu ķēdes u.c. tūrisma nozarē iesaistītas kompānijas un struktūras. «Vīzija ir tāda, ka mēs vēlamies izveidot Latviju par tūrisma centru, no kura tālāk plānot un doties ceļojumā pa visu reģionu,» uzsver U. Vītoliņš. Latvijas pirmais mērķis šobrīd esot aizsteigties priekšā kaimiņvalstīm Lietuvai un Igaunijai un nodrošināt labākās pozīcijas NVS valstu tūristu piesaistīšanai, jo arī mūsu kaimiņvalstīm iestāšanās Šengenā sniegs līdzīgas priekšrocības cīņā par tūristiem. «Mums arī tīri ģeogrāfiski ir priekšrocības - esam Baltijas reģiona pašā vidū un Rīga ir kā radīta, lai kļūtu par tūrisma plūsmas centru,» uzsver U.Vītoliņš.

Alma-Atā (Kazahstāna) darbību uzsākusi Parex Asset Managament (PAM) pārstāvniecība, kas oficiāli reģistrēta šī gada vasaras sākumā. Tās galvenie darbības virzieni būs tirgus izpēte un klientu piesaiste, informējot par PAM sniegtajiem pakalpojumiem un investīciju iespējām Latvijā, Baltijā un citās valstīs, kurās darbojas Parex grupas uzņēmumi.

Parex Asset Management prezidents Roberts Idelsons: „Parex Asset Management

pārstāvniecības atvēršana Kazahstānā ir loģisks turpinājums mūsu kompānijas

paplašināšanās stratēģijai NVS valstu tirgos. Tā, piemēram, šogad saviem

investoriem sākām piedāvāt jaunu fondu, kurā var investēt Centrālās un

Vidusāzijas kompāniju akcijas. Kazahstānas tirgus ļoti strauji attīstās, un mēs to uzskatām par perspektīvu un interesentu gan no klientu piesaistes viedokļa,

gan ņemot vērā vietējo aktīvu cenas pieaugumu. Tāpēc jaunās pārstāvniecības

attīstībā plānojam ieguldīt lielas investīcijas, lai iekarotu pienācīgu tirgus

daļu. Mūsu ilgtermiņa mērķis ir kļūt par stabiliem un uzticamiem dalībniekiem

Izmaksu optimizācijas un bankas struktūrvienību darbības efektivitātes palielināšanas ietvaros Parex banka valde pieņēma lēmumus slēgt pārstāvniecības Vācijā (Frankfurtē pie Mainas), Lielbritānijā (Londonā) un Uzbekistānā (Taškentā), liecina bankas paziņojums Rīgas Fondu biržā.

Parex grupai ir pārstāvniecības, filiāles un meitas uzņēmumi 13 pasaules valstīs, ieskaitot bankas filiāles ar klientu apkalpošanas centriem Igaunijā, Vācijā un Zviedrijā. Parex banka ir Parex grupas pamatuzņēmums. Parex grupai pieder arī vairāki meitas uzņēmumi, kas darbojas dažādos finanšu tirgus sektoros, tai skaitā, meitas bankas AP Anlage und Privatbank AG Šveicē un Parex Bankas Lietuvā, ieguldījumu pārvaldes kompānijas Latvijā, Krievijā, Ukrainā, Lietuvā, Latvijas pensiju fonds Parex atklātais pensiju fonds, līzinga un faktoringa kompānijas Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Krievijā, Ukrainā, Baltkrievijā, Azerbaidžānā, Gruzijā un dzīvības apdrošināšanas kompānija Parex Dzīvība.

Darbu sākusi Parekss grupas pārstāvniecība Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā. Tādējādi Parekss banka kļuvusi par pirmo Latvijas banku, kura pārstāvēta Zviedrijā. Parekss grupas pārstāvniecības vadītājs ir Luijs Molders (Louis Molder), kuram ir 40 gadu ilga pieredze banku sfērā un kurš iepriekš ir strādājis Skandinavska Enskilda Banken. Par pārstāvniecības vadītāja vietnieci ir iecelta pieredzējusi Parekss bankas darbiniece Evita Ķezbere. Pārstāvniecība oficiāli reģistrēta 2002. gada oktobrī. Līdz šim laikam tika veikts organizatoriskais posms, kas tagad ir noslēdzies, un Parekss grupas pārstāvniecība Stokholmā var sākt savu praktisko darbību. Parekss grupas pārstāvniecības Zviedrijā galvenie darbības virzieni ir mārketinga pasākumu veikšana, informācijas sniegšana par Parekss grupā ietilpstošo kompāniju piedāvātajiem pakalpojumiem, investīciju iespējām Latvijā un Baltijā, kā arī citās valstīs, kurās strādā Parekss grupas kompānijas. Atzīmējot pārstāvniecības atklāšanu Stokholmā, Parekss bankas Lielo klientu apkalpošanas daļas vadītājs Gatis Kokins teica: «Pārstāvniecības izveidošanas nepieciešamību noteica arvien pieaugošās biznesa saites starp Latviju un Zviedriju. Parekss banka novērojusi lielu interesi, kuru Latvijai un Baltijai izrāda Skandināvijas valstu investori. Ar pārstāvniecības atklāšanu Stokholmā Parekss turpina nostiprināt savu reputāciju pasaules tirgos. Pretēji iedibinātajai tendencei — kad rietumu kompānijas izplešas austrumu virzienā, Parekss banka ir vienīgā banka ar vietējo kapitālu, kura savu darbību attīsta rietumvalstu virzienā, par savu prioritāti uzskatot savu pozīciju nostiprināšanu nākotnes vienotās Eiropas valstu tirgos.»

Liepājas pilsētas domē noslēgusies atlase uz Liepājas pārstāvniecības Rīgā vadītāja amatu, kurā par piemērotāko kandidātu izvēlēts Māris Kučinskis.

M.Kučinskis strādā Lielo pilsētu asociācijā par izpilddirektora vietnieku, bijis Saeimas deputāts, kā arī Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs.

Kopumā uz Liepājas pārstāvniecības vadītāja amatu saņemts vairāk nekā 100 pieteikumu, taču ne visi kandidāti atbilduši izvirzītajām prasībām. Daudziem arī trūkusi pieredze publiskajā pārvaldē. «Uz M.Kučinski raugāmies ļoti optimistiski, jo viņam ir plaša pieredze valsts un pašvaldību darbā, izpratne par publisko pārvaldi un augsta kompetence, kas nepieciešama kvalitatīvai Liepājas pārstāvniecības darba organizēšanai,» skaidro Liepājas domes Personāldaļas vadītāja Aija Nelsone.

Kopš Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvniecības atklāšanas ASV to apmeklējuši 13 jaunuzņēmumi; tehnoloģiju uzņēmumiem pārsvarā interesē satikt potenciālos investorus, partnerus un klientus

«Pirms gandrīz pusgada Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens tehnoloģiju un jaunuzņēmumu konferencē «TechChill» paziņoja par Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvniecības atklāšanu ASV, Silīcija ielejā. Šajos mēnešos pārstāvniecību kopā apmeklējuši 13 jaunuzņēmumi. Kopš atvēršanas pieci uzņēmumi un kopā deviņi cilvēki izmantojuši iespēju strādāt «WeWork» kopstrādes biroju ēkā. Telpu izmantošanas ilgums ir no dažām dienām līdz pat vairākām nedēļām. Piemēram, automatizētas tāmēšanas programmatūras izstrādātājs «Fulfilli» vairāk nekā mēnesi strādāja no biroja telpām Sanfrancisko, bet blokķēdes tehnoloģiju uzņēmums «Monetizr» šajos mēnešos biroja telpas izmantojis jau trīs reizes,» stāsta Toms Zvidriņš, Latvijas ārējās ekonomiskās pārstāvniecības ASV vadītājs. Tehnoloģiju uzņēmumiem pārsvarā interesējot satikt potenciālos investorus, partnerus un klientus. Pārstāvniecība bieži palīdz ar kontaktiem un informāciju par vietējo biznesa vidi un pasākumiem.

Šodien, 19. decembrī akciju sabiedrības Grindeks Valdes priekšsēdētājs Valdis Jākobsons un Padomes priekšsēdētājs Kirovs Lipmans svinīgi ieguldījuši kapsulu jaunās Perorālo zāļu ražotnes pamatos.

Kapsula simbolizē Grindeks izaugsmi un attīstību pēdējo 60 gadu laikā, tāpēc tajā ievietoti dažādi materiāli par uzņēmumu - Grindeks jubilejas avīze, publikācijas par uzņēmumu, Grindeks grāmata, kuri nākamajām paaudzēm vēstīs par uzņēmuma sasniegumiem.

Kapsulas ievietošanai izvēlēts 19.decembris - Grindeks 60 gadu jubilejas priekšvakars, lai tā kalpotu kā atskaites punkts nākamajiem uzņēmuma darbības gadiem.

Atzīmējot savu jubileju, AS Grindeks ir devis arī uzņēmuma jubilejai veltītu grāmatu "60 gadi - stāsti par uzņēmuma izaugsmi", kurā apkopotas uzņēmuma vadošo darbinieku un sadarbības partneru atmiņas par Grindeks pagātni, stāsti par uzņēmuma tagadni un iecerēto nākotnē. Ir izveidots arī īpašs Grindeks muzejs, kurā iekļautas vairākās, uzņēmuma izaugsmei veltītas ekspozīcijās.

Grindeks koncerns šī gada pirmajos trīs mēnešos nopelnījis 1.2 milj.latu, liecina kompānijas iesniegtais 2009. gada pirmā ceturkšņa finanšu pārskats biržā.

Salīdzinot ar 2008. gada pirmā ceturkšņa datiem, peļņa par 64.7% samazinājusies. Koncerna apgrozījums gada pirmajos trīs mēnešos sasniedza 14.1 milj. latu, kas, salīdzinoši ar 2008. gada pirmā ceturkšņa rādītāju, ir par 2.9 milj. latu vai 16.7% mazāks.

"Neskatoties uz mainīgo situāciju pasaules tirgū, mēs strādājam ar peļņu, turpinām diversificēt koncerna darbību, paplašinām tirgus pārklājumu un pārdomāti investējam līdzekļus nākotnes attīstībā. Pieauguma tempu samazinājums ceturkšņa skatījumā ir iluzors un neatspoguļo kopējo situāciju," apgalvo Grindeks valdes priekšsēdētājs Jānis Romanovskis.

Galvenajos gatavo zāļu eksporta tirgos - Krievijā un pārējās NVS valstīs - kopējais pārdošanas apjoms bijis 11.5 milj. latu. 2009. gada pirmā ceturkšņa gatavo zāļu pārdošanas apjoms NVS valstīs, izņemot Krieviju, par 6.2% pārsniedza 2008. gada attiecīgā perioda rezultātu. Db jau vēstīja, ka 2008. gada sākumā AAS Farmstandart kļuva par ekskluzīvo Grindeks oriģinālprodukta Mildronāts® izplatītāju Krievijā, un pirmajā ceturksnī veidoja noliktavu rezerves, lai nodrošinātu izplatīšanas tīklu sākotnējo pieprasījumu. Ar to izskaidrojams lielais apgrozījuma pieaugums iepriekšējā gada atbilstošajā periodā.

Latvijas zāļu ražotājs a/s Grindeks paplašina darbību NVS valstīs un atver jaunu pārstāvniecību Armēnijā. Pārstāvniecība sadarbosies ar Armēnijas valsts zāļu institūcijām, farmaceitisko un medicīnisko produktu vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības firmām, kā arī nodrošinās zāļu reģistrāciju un Grindeks medikamentu virzību, informē uzņēmums.

«Grindeks savu darbību Armēnijā uzsāka pirms vairākiem gadiem, un veselības aprūpes speciālisti, kā arī pacienti jau ir novērtējuši mūsu produktus,» skaidroja a/s Grindeks valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis. Viņš arī norādīja, ka Armēnijas farmācijas tirgus esot augošs, un Grindeks tajā saskata perspektīvu.

«Piemēram, 2011.gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, Grindeks pārdošanas apjoms šajā valstī pieauga par 32%. Pārstāvniecības atklāšana ir nākamais solis, lai stiprinātu savas pozīcijas un efektīvāk organizētu savu darbību Armēnijā,» sacīja J. Bundulis.

Šodien, 13. septembrī, Ekonomikas ministrija starpinstitūciju saskaņošanai nodeva informatīvo ziņojumu par Latvijas Ārējo ekonomisko pārstāvniecību tīkla attīstību. Ziņojumā tiek izvērtēta esošo pārstāvniecību darbība, noteiktas valstis, kurās būtu atveramas pārstāvniecības turpmākajos trīs gados, kā arī sniegti priekšlikumi pārstāvniecību darba uzlabošanai.

Tā kā Latvijas ārējās ekonomiskās pārstāvniecības ir viens no efektīvākajiem instrumentiem investīciju piesaistei un eksporta apjomu palielināšanai, Ekonomikas ministrija rosina atbalstīt Latvijas ārējo ekonomisko pārstāvniecību atvēršanu, ik gadu atverot divas jaunās pārstāvniecības ārvalstīs. Un nākamo trīs gadu laikā atvērt Latvijas ārējo ekonomisko pārstāvniecības Japānā, Polijā, Lietuvā, Ķīnā, Ukrainā un Itālijā.

Šobrīd ekonomiskās pārstāvniecības strādā 10 valstīs - Kazahstānā, Vācijā, Francijā, Zviedrijā, Lielbritānijā, Krievijā, Nīderlandē, Norvēģijā, Dānijā un ASV. Pārstāvniecību mērķis ir palīdzēt uzņēmumiem ieiet jaunos un nostiprināties esošajos tirgos, uzlabojot to konkurētspēju, tādējādi, sekmējot arī pozitīvu ārējās tirdzniecības bilanci.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) izsludinājusi konkursu uz Latvijas Ārējās ekonomiskās pārstāvniecības Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV) vadītāja amatu, liecina informācija oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis.

Latvijas Ārējās ekonomiskās pārstāvniecības ASV vadītājam jāizplata informācija ASV kompānijām par Latvijas tautsaimniecību, nozarēm, uzņēmējdarbības vidi, Latvijas uzņēmumiem un to precēm, sadarbības iespējām. Vadītājam jāpiedalās investīciju piesaistes stratēģijas īstenošanā, kā arī jāsniedz Latvijas uzņēmējiem informācija par ASV kompāniju pieprasījumu pēc Latvijas precēm un pakalpojumiem.

Pārstāvniecības vadītājam arī jāorganizē ASV kompāniju vizītes Latvijā un Latvijas uzņēmēju vizītes ASV, jāsniedz atbalsts biznesa kontaktu dibināšanā, jāorganizē Latvijas uzņēmumu produktu virzīšana ASV tirgū, jāmeklē un jāuzrunā potenciālie sadarbības partneri, kā arī jāorganizē ārējā mārketinga pasākumi ASV.

Pēdējā pusgada laikā par AS Parex banka atsevišķu kredītu iegādi interesi izrādījuši vairāk nekā 100 institucionālie investori, stāstīja bankas Komunikāciju un mārketinga direkcijas vadītāja Marita Ozoliņa-Tumanovska.

Tomēr viņa atzina, ka, ņemot vērā šā brīža tirgus situāciju, piedāvāto cenu līmenis būtiski atpaliek no attiecīgo aktīvu potenciālās tirgus vērtības un tādējādi neatbilst bankas interesēm.

Pēc viņas sacītā, Parex bankas vadība un eksperti regulāri veic potenciālo investoru piedāvājumu izvērtēšanu, tostarp tiekoties ar nopietniem tirgus spēlētājiem no Lielbritānijas, Krievijas, Šveices, Arābu Emirātiem un citām valstīm.

Parex bankas valdes priekšsēdētājs Kristofers Gviljams norāda, ka patlaban pasaulē par tā sauktajiem sliktajiem kredītiem ir vērojama liela interese, tomēr investori pārsvarā skatās uz viegli realizējamiem aktīviem, kuru vērtības pieaugums nākotnē ļautu būtiski palielināt ieguldītās naudas apjomu.

17. jūnijā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) Pērses ielā 2 rīko uzņēmējiem tikšanos ar LIAA ārvalstu pārstāvniecību vadītājiem un Latvijas diplomātiem, kuri strādā ar ekonomiskajiem jautājumiem. Tikšanās laikā tiks sniegta informācija par sadarbības iespējām ar Vāciju un Franciju, par galvenajiem aspektiem, kas jāņem vērā, strādājot šajos tirgos, kā arī par perspektīvajiem darbības virzieniem. Pasākumā piedalīsies LIAA pārstāvniecības Vācijā vadītāja Ginta Petra, pārstāvniecības Zviedrijā vadītājs Imants Gross, pārstāvniecības Francijā vadītājs Harolds Celms un pārstāvniecības Krievijā vadītājs Zigfrīds Brenčevs. Savukārt Latvijas diplomātus pārstāvēs Latvijas vēstniecības Krievijā ekonomiskais diplomāts Ieva Pildegoviča, Latvijas vēstniecības ASV ekonomiskais diplomāts Ivita Burmistre, Latvijas vēstniecības Norvēģijā ekonomiskais diplomāts Edgars Trumkalns, Latvijas vēstniecības Itālijā ekonomiskais diplomāts Ludmila Buligina, Latvijas vēstniecības Somijā ekonomiskais diplomāts Līga Andersone un Latvijas vēstniecības Austrijā ekonomiskais diplomāts Inese Birģele. Jāatgādina, ka šobrīd LIAA ir septiņas pārstāvniecības ārvalstīs – Vācijā, Zviedrijā, Francijā, Krievijā, Lielbritānijā, Kazahstānā, kā arī Nīderlandē, kas oficiāli tiks atklāta 18. jūnijā.