«Kūrortu tūrismam Latvijā ir ārkārtīgi liels nākotnes potenciāls un finansiālā atdeve, gan no biznesa, gan no valstiskā viedokļa,» uzsver Neatkarīgo deputātu grupas pārstāvis Klāvs Olšteins, aicinot Latvijas Tūrisma attīstības pamatnostādnēs 2010. – 2015. gadam iestrādāt konkrētus uzdevumus kūrortu attīstībai Latvijā.

K. Olšteins arī norāda, ka jāparedz Eiropas Savienības fondu līdzekļu novirzīšana kūrortu infrastruktūras būvniecībai, uzturēšanai un rekonstrukcijai.

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija šodien lēmusi virzīt tālāk izskatīšanai Grozījumus Tūrisma likumā, kas paredz regulēt kūrortu darbību un attīstību Latvijā. Pašlaik Latvijā nav normatīvo aktu, kas regulētu kūrortu tūrisma nozares darbību un attīstība. Kūrortu attīstības aspekti ir vien daļēji integrēti normatīvajos aktos, kas nav tieši saistīti ar tūrismu, bet attiecas uz veselības aprūpes sistēmu kopumā, resursu izmantošanu un ekonomisko attīstību

Pirmdien, 28. aprīlī, kūrorta rehabilitācijas centrā Jaunķemeri notiek otrā Latvijas kūrortu konference. Tās mērķis ir pievērst sabiedrības uzmanību veselības kūrortu attīstības lomai Latvijas tautsaimniecībā.

Paredzēts dibināt Latvijas kūrortpilsētu asociāciju, kā arī pieņemt rezolūciju par pasākumiem, kas jāveic, lai veicinātu kūrortu nozares attīstību Latvijā.

Konferencē ar ziņojumiem uzstājas pārstāvji no Ekonomikas ministrijas, Jūrmalas domes, kūrorta rehabilitācijas centra Jaunķemeri, Sabiedrības veselības aģentūras, Vides ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Rīgas Stradiņa Universitātes, Latvijas Universitātes, Eiropas kūrortu asociācijas, Eiropas Parlamenta, Lietuvas nacionālās rehabilitācijas un kūrortu centra, Lietuvas kūrortu asociācijas, Igaunijas kūrortu asociācijas, Vācijas kūrortu asociācijas, Čehijas kūrortu asociācijas un Britu nacionālās tūrisma valdes.

No 10. Saeimas pārņemtais likumprojekta «Grozījumi Tūrisma likumā» mērķis ir izveidot atbilstošu ietvaru kūrortu nozares attīstības veicināšanai.

Pirmajā lasījumā 11. Saeimas atbalstītais likumprojekts ietver redakcionālus precizējumus esošajā Tūrisma likumā un paredz pilnvarojumu MK izdot noteikumus, kas noteiks kārtību, kādā vietējās pašvaldības administratīvajai teritorijai vai tās daļai tiek piešķirts un anulēts kūrorta statuss, norādīts likumprojekta anotācijā.

Kūrorta statusa piešķiršana neparedz nodokļu atlaides kūrorta teritorijā strādājošajiem komersantiem. MK kārtībā iegūtais kūrorta statuss vietējai pašvaldībai vai tās daļai būs kā atbalsta instruments, lai veicinātu investīciju piesaisti kūrortu, t. sk. infrastruktūras, attīstībai, dodot pozitīvu signālu gan Latvijas, gan ārvalstu potenciālajiem investoriem, kuru lēmumu ietekmē ekonomiskās situācijas stabilitāte un ilgtermiņa plāni konkrētā pašvaldībā.

Šādu iespējamību otrdien izteicis Gruzijas ministrs, komentējot Krievijas rīcību – ievest valstī papildspēkus. „Esam spiesti burtiskā nozīmē novērst kara draudus,” preses brīfingā sacīja Gruzijas Reintegrācijas lietu Valsts ministrs Temurs Jakobašvili.

Kā ziņo Reuters, viņš arī norādījis, ka situācija joprojām ir kritiska, piebilstot, ka gruzīni „krievus pazīst ļoti labi”, tā netieši norādot uz situācijas neprognozējamību.

Krievijas puse, komentējot situāciju, savu rīcību izskaidro ar nepieciešamību izjaukt Gruzijas plānus uzbrukt Abhāzijai. Krievija vaino Gruziju vēlmē iesaistīt Rietumus karadarbībā.

Portāls Rambler.ru ziņo, ka Abhāzijā dislocēti vairāk kā 400 Krievijas desantnieku, kas bruņoti ar automātiem, granātmetējiem un ložmetējiem. Armijas rīcībā nodotas 30 kaujas mašīnas.

Maxima traģēdija nav iedragājusi reputāciju ārvalstīs, apgalvo būvkompānijās, kuras mērķtiecīgi strādā eksporta tirgu izvēršanā.

«Pēc Zolitūdes traģēdijas negatīvas indikācijas ārvalstu tirgos no mūsu sadarbības partneru un pasūtītāju puses neesam novērojuši,» pauž Guntis Rāvis, SIA Skonto Enterprises īpašnieks. Skonto Enterprises ir speciāli darbam ārvalstu tirgos izveidota kompānija. «Strādājam Norvēģijā, Zviedrijā, Lielbritānijā un šogad īpaši koncentrēsimies arī uz Vāciju un Dāniju,» skaidro G. Rāvis.

Arī būvniecības uzņēmumā Arčers DB apliecina: «Pēc Zolitūdes traģēdijas neesam izjutuši partneru attieksmes maiņu pret mums kā būvniekiem no Latvijas. Uz šo jautājumu varam atbildēt, ņemot vērā tikai savu pieredzi un darbību pēc 2013. gada 21. novembra, kas liecina – kopumā Latvijas būvnieku reputācija ārvalstīs nav cietusi.»

Abhāzijas teritoriālajos ūdeņos iepeldējuši Krievijas un NATO karakuģi.

Krievijas puse gan norāda, ka flotes uzdevums ir nodrošināt mieru Abhāzijā un republikas teritoriālajos ūdeņos, vienlaicīgi flote pildot humanitāro misiju. Melnajā jūrā nobāzējušies arī NATO karakuģi, kas turp devās pēc bruņotajiem konfliktiem Gruzijas teritorijā, Dienvidosetijā un Abhāzijā no 8. līdz 12. augustam. Arī ASV uzsver, ka flotes klātbūtnei ir tikai humanitāra rakstura misija, ziņo Lenta.ru.

Saskaņā ar starptautisko vienošanos par Melnās jūras statusu, abu ārzemju flotu kuģi Melnajā jūrā var uzturēties ne ilgāk kā trīs nedēļas. Tiesa, teorētiski NATO ik pēc trīs nedēļām var mainīt kuģus, kas atrodas Abhāzijas teritorijā.

Lai arī jomas profesionāļi norāda, ka ar kūrortiem Latvijā vēl ir daudz problēmu, par nozari atbildīgie slavē padarīto, piektdien ziņo laikraksts Dienas bizness.

Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Jūrmalas pilsētas domi, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Latvijas Kurortoloģijas asociāciju, Latvijas Kūrortpilsētu asociāciju un kūrortu rehabilitācijas centru Jaunķemeri ir izstrādājusi ilgi gaidīto un apspriesto likumprojektu «Grozījumi Tūrisma likumā», kas iesniegts starpinstitūciju saskaņošanai. Tā izstrāde esot pirmais solis kūrortu normatīvā regulējuma radīšanai, kura mērķis ir izveidot atbilstošu ietvaru kūrortu nozares attīstības veicināšanai, uzskata likumprojekta veidotāji.

Likumprojekts paredz precizēt tūrisma nozares uzdevumu kūrortu attīstības jomā un uzsvērt, ka informācija par tūrisma resursiem un pakalpojumiem ir jānodrošina gan Latvijā, gan ārvalstīs.

Kalnu slēpošanas kūrortu īpašnieki visā Norvēģijā gavilēja pēc šī gada garajām Lieldienu brīvdienām. Daudzi no tiem uzstādījuši ieņēmumu rekordu pēdējo gadu laikā. Nozares tirdzniecības grupas pārstāvis Andreas Rødven uzskata, ka šīs ir bijušas neparasti labas Lieldienas visiem kalnu slēpošanas centriem. Lielā mērā jāpateicas laikam, kas bija ļoti tuvi ideālajiem slēpošanas apstākļiem visā centrālajā un dienvidu Norvēģijā, kur atrodas lielākā daļa kalnu slēpošanas kūrortu. Dienām ilgi spīdēja saule, bet tieši pirms Lieldienu brīvdienu nedēļas nogales uzsniga svaigs sniegs, tā radot izcilus slēpošanas apstākļus. Ziema gan Norvēģijā šogad nesākās tik iepriecinoši - janvārī un februāra sākumā sniega nebija pietiekami daudz un siltā gaisa temperatūra slēpošanu padarīja sarežģītu, vai pat neiespējamu. Norvēģijas skolēnu ziemas brīvlaiks februāra beigās, viesnīcām un slēpošanas kūrortiem nozīmēja vienu īpaši aizņemtu nedēļu šī mēneša beigās, savukārt, slēpošanas bizness citās mēneša nedēļās bija neaktīvs. Līdz februāra beigām ieņēmumi bija krietni mazāki salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu - pacēlāju biļetēm nebija pietiekoši liels pieprasījums. Bet tas viss izmainījās Lieldienu brīvdienās, kas šogad iekrita salīdzinoši agri, un sniegs bija saglabājies pietiekamā daudzumā pēc dažiem ievērojamiem sniegputeņiem marta sākumā. Tiek apgalvots, ka slēpošanas kūrortu ieņēmumi palielinājušies par 300% kopš 90to gadu sākuma. Arī tiem, slēpošanas centriem, kas ir palielinājuši savu kapacitāti, peļņas rādītāji ir pieauguši. Norvēģijā slēpošanas sezonai vēl ir aprīļa mēnesis, tomēr, ja pieturēsies silts laiks un sniegs pazudīs, uzņēmumu rezultāti samazināsies, bet jau pašlaik slēpošanas kūrortu īpašnieki ir apmierināti ar ieņēmumiem.

Investīciju piesaiste un eksports ir šī brīža valsts un pašvaldību ekonomikas aksioma un izdzīvošanas jautājums (eksportē vai mirsti), un nedrīkst būt politiskā tirgus maiņas monēta.

Pārskatāmā nākotnē Jūrmalas nekustamo īpašumu tirgum, tā attīstības tempu, pieprasījuma un cenu līmeņa ziņā, Latvijā nebūs konkurējošas alternatīvas, jo daudzu unikālu faktoru kopums: liels kūrortpilsētas statusam atbilstošs dabas īpatsvars - meži, parki, skvēri, Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjosla, ar brīnišķīgu publiski pieejamu pludmali visā tās ~ 30 km garumā, attālums no Rīgas un lidostas, Jūrmalas kūrorta paaudzēm krātā atpazīstamība, vasaras koncertsezonas pasākumu daudzveidība, patīkama sociālā vide u.c. nosaka Jūrmalas, ne tikai Latvijas mēroga ekskluzivitāti, prestižu un dzīvesvietas pievilcību, piesaistot ne tikai Latvijas iedzīvotāju, bet aizvien vairāk arī nerezidentu (pārsvarā Krievijas un NVS valstu pilsoņu) interesi iegādāties savai (ģimenes) lietošanai «brīvdienu īpašumus» tieši Jūrmalā. Kā nerezidentu interesi izraisošos papildus faktorus varētu minēt: krievu valodas vidi, ne tik pārmērīgi lielo attālumu no Maskavas, ērto vilcienu un lidmašīnu satiksmi, iespēju atbraukt arī ar automašīnu, personīgo drošību, attīstīto banku sistēmu, īpašumtiesību neaizskaramību, un 2010. gada 1. jūlijā spēkā stājušos grozījumus Imigrācijas likumā, kuri paredz iespēju ārvalstniekiem un viņu ģimenes locekļiem saņemt termiņuzturēšanās atļaujas Latvijā (Šengenas zonā), ja Latvijā ir nopirkts noteiktas vērtības nekustamais īpašums. Būtisks izvēles faktors par labu Jūrmalai (Latvijai) ir «mentāli tuva», labvēlīga un nepiespiesta cilvēku savstarpējā komunikācija krievu valodā.

«Sākšu ar pašu būtiskāko un pirmām kārtām atbalstāmo ierosinājumu – dot tiesības pašvaldībām pašām noteikt nekustamā īpašuma nodokļa likmes ar likumu ierobežotā likmju «koridorā»,» atbildot uz laikraksta Latvijas Avīze jautājumu par Latvijas Pašvaldību savienības ierosinājumiem, kas būtu jāmaina nekustamo īpašumu kadastrālajā vērtēšanā un nodokļu politikā, sacījis tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs.

«Ikvienai pašvaldībai šis nodoklis būtībā kalpo triju mērķu sasniegšanai. Pirmais – lai tai būtu nauda ceļu tīrīšanai, skolu un bērnudārzu uzturēšanai utt. Otrais – lai savā teritorijā plānotu zemes un citu īpašumu lietderīgu izmantošanu. Trešais – lai nodrošinātu sociālo taisnīgumu, proti, ja jūsu kaimiņš dzīvo ievērojami lepnākā namā nekā jūs, tad viņam par šo īpašumu būtu jāmaksā lielāks nodoklis.

Diemžēl pašlaik sanāk gaužām muļķīgi. Finanšu ministrija noteikusi kaut kādas cilvēkiem nesaprotamas nodokļu likmes, no kurām nespēj atkāpties. Pašvaldības mēģina salāgot tās ar iedzīvotāju spējām maksāt, kaut arī reizē tām trūkst naudas daudzu likumos noteikto pienākumu izpildei. Savukārt valsts nespēj pārbaudīt, kā pašvaldības pilda attīstības plānus un tām uzliktos pienākumus. Tajā brīdī tiek pilnīgi aizmirsts gan tas, ko saucam par zemes lietderīgu izmantošanu jeb politiku, gan taisnīguma princips,» skaidrojis ministrs, piebilstot: «Tāpēc es ierosinu ļaut pašvaldībām pašām noteikt minētās nodokļa likmes – atkarībā no tā, kādus konkrētus projektus noteiktā laikposmā tā gribētu īstenot.»

No šī gada sākumā Krimas dziedniecības iestādēs ir atpūtušies 139 tūkstoši personu, kas ir par 7,7 tūkstošiem jeb 5,9% vairāk nekā analogā laika periodā pirms gada. Pēc Krimas autonomās Republikas kūrortu un tūrisma ministrijas datiem, Jaltas sanatoriju – kūrortu iestādēs organizēti atpūtās 90,9 tūkstoši tūristu, kas ir 65,4% no kopējo atpūtnieku skaita. Pie tam tas ir par 0,9% vairāk nekā 2004. gada pirmajos gada mēnešos. Otrs populārākais Krimas kūrorta reģions ir Evpatorija, kur no šī gada sākuma jau ir atpūtušies 19,2 tūkstoši personu jeb 13,8% no kopējā organizēto atpūtnieku skaita un tas ir par 3,3 tūkstošiem vairāk nekā pagājušajā gadā. Trešajā pozīcijā atrodas Aluštas sanatoriju-kūrortu iestādes, kuras ir uzņēmušas šogad jau 15 tūkstošus personu jeb 10,8% no kopējo organizēto atpūtnieku skaita. Salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pirms gada šogad atpūtnieku Aluštas dziednīcās bija par 1,7 tūkstošiem vairāk. Bez tam Saki kūrortā šogad atpūtās 7,3 tūkstoši personu, Sudakā – 3 tūkstoši, Feodosijā – 2,7 tūkstoši, bet Simferopoles rajonā – 537 personas, 387 personas atpūtas Kerčas sanatorijās-kūrortos. Tajā pašā laikā Krimas piecos kūrortu reģionos – Bahčisaraiskas, Melnās jūras, Ļeņinskas, Razdoļņenskas un Sakskas rajonos šogad vēl organizēti nav ieradies neviens atpūtnieks.

Pēc Krimas Autonomās republikas kūrortu un tūrisma ministrijas datiem, šī gada sākumā Krimas dziednīcās atpūtās 63,4 tūkstoši cilvēku, kas par 4,4 tūkstošiem atpūtnieku jeb 7,5% vairāk nekā 2004.gada analogā periodā. 13 Krimas kūrortu reģionu vidū pēc organizēto atpūtnieku uzņemšanas skaita līderis ir Jalta. Jaltas sanatoriju kūrortu iestādēs 2005.gada sākumā atpūtās 42,4 tūkstoši cilvēku jeb 66,9% no kopēja skaita. Salīdzinoši ar iepriekšēja gada analogo periodu Jaltas dziednīcas ir apkalpojušas par 2,9 tūkstošiem cilvēku vairāk. Otrajā vietā pēc organizēto atpūtnieku uzņemšanas skaita ierindojās Eipatorija, trešajā Alušta. Šī gada sākumā Krimā tika reģistrēti 9 129 neorganizētie atpūtnieki, kas par 6 489 cilvēkiem jeb gandrīz par 3,5 reizēm vairāk nekā iepriekšēja gada analogā periodā. Neorganizētie atpūtnieki tika reģistrēti sešos no 13 Krimas kūrortu reģioniem, proti Jaltā 6 640 cilvēki, Kerčā 1 124, Feodosijā 877, Sakahā 262, Eipatorijā 116 un Sudakā 110 cilvēki.

Radisson SAS viesnīcu tīkls ir atklājis savu pirmo kūrortviesnīcu Ungārijā. Viesnīca Birdland piedāvā vairāk nekā 208 istabas, 18 bedrīšu golfa laukumu un 11 500 kvadrtātpēdu plašu kūrortu ar veselības un skaistuma kopšanas procedūrām, kā arī izklaides un sportošanas iespējām. Jaunā viesnīca atrodas Badbukā (90 minūšu braucienā uz dienvidiem no Vīnes). Šī vieta ir pazīstama kā karsto avotu kūrortu vieta. Ar savu jauno viesnīcu Radisson SAS vēlas piedāvāt daudz vairāk nekā tikai tradicionālās procedūras karstajos avotos – kūrorts lielu uzsvaru ir licis uz dzīves stila menedžmentu, ko raksturo piemēroti sporta veidi un ēdināšanas programmas. Viesnīcas mērķis ir kļūt par Ungārijas vadošo golfa un wellness kūrortu. Radisson SAS jaunais kūrorts piedāvā 208 plašas istabas trīs dažāda veida stilos - klasiskajā, retro vai “čili”. Visās istabās ir telefons ar tiešo savienojumu, satelīta televīzija ar maksas kanāliem, radio, kafijas un tējas pagatavošanas iespējas, bikšu prese, seifs un matu fēns. Viesnīcas modernā 900 kvadrātpēdu lielā konferenču zāle piedāvā vienu sadalāmu un četras mazākas konferenču telpas. Tajās visās ir gaisa kondicionieris un jaunākās tehnoloģijas. Kūrortu projektēja Londonas firma Wimberley Allison Tong & Goo un speciālistu komanda ar ungāru arhitektiem. Dizaineri lielu uzsvaru likuši uz viesnīcas integrēšanu dabiskajā vidē, piemēram, ēkas celtniecībā ir izmantoti ļoti lieli logi, lai labāk varētu redzēt gleznainos skatus. Viesnīcas wellness daļu raksturo Āzijas akcenti ar stikla mozaīkām. Radisson SAS jaunais kūrorts piedāvā augsta standarta kulinārijas produktus. Divi restorāni un četri bāri apmierina pat visprasīgākos ceļotājus. Galvenais restorāns “Seasons” ar terasi aicina baudīt golfa laukuma gleznainās ainavas un ik dienu piedāvā īpašu tematisko bufeti. Viesus priecē lielā izvēle speciālajās kūrorta un welness ēdienkartēs, ko raksturo sezonas salāti un tradicionālie ēdieni. Restorānam “Laguna” raksturīgi Vidusjūras motīvi - piedāvājumā ir pirmās klases Itālijas virtuve ar svaigu pastu un lielu vīnu izvēli. Kūrorta veselības nodaļa Wellness Oasis Six piedāvā iekštelpu peldbaseinus (ieskaitot 65 pēdas garo sporta baseinu), brīvdabas baseinu ar “Karību” bāru, tvaika pirti ar stikla sienām un skatu uz golfa laukumu, dažādas saunas un infrasarkano staru kabīnes, aromterapiju, kā arī kosmētiskos salonus, kas nodrošina atpūtu un relaksāciju, aerobikas telpas, fitnesa studiju, tenisa kortus (atvērsies 2004.gada vasarā) un daudz iespēju veselības skrējieniem un riteņbraukšanai. Avots: Eiropa.lv

Lai gan pavīdējusi cerība, ka militāras operācijas Gruzijā vairs netiks veiktas, analītiķi norāda, ka situācijai vēl tālu līdz atrisinājumam.

Krievi diktē toni

Ar šo konfliktu Krievija ir pierādījusi, ka turpina noteikt toni reģionā, vienalga, vai runa ir par «gāzes krāna» aizgriešanu Ukrainai, naftas piegāžu Lietuvai pārtraukšanu vai Gruzijas mērķiem Dienvidosetijā, norāda Reuters. Savukārt Eiropa, kas tik ļoti atkarīga no Krievijas naftas un gāzes, atkal izrādījusies nosacīti bezspēcīga pret Maskavas gribu. Krievija likās nedzirdam ne ASV, ne NATO, ne ES saucienus izbeigt karadarbību, kamēr nebija īstenojusi savu ieceri. «Operācijas mērķis ir sasniegts. [..] Agresors ir ticis sodīts» - pavēstīja Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs, pavēlot pārtraukt militāro operāciju Gruzijā.

Kaut arī daudziem Jūrmala asociējas ar slavenāko Baltijas valstu kūrortu, realitāte ir nedaudz cita, jo tūristu skaits jau gadiem daudz lielāks ir Igaunijas piejūras pilsētā Pērnavā. Izņēmums nav bijusi arī šīs vasaras tūrisma sezona. Lai arī apkalpoto viesu skaitā Baltijā plusi bijuši visiem, Pērnavas viesnīcās nakšņotāju ir bijis teju uz pusi vairāk nekā Jūrmalā.

Iespējams, kaut ko varētu mainīt nākamais ES fondu periods, kurā atbalsts tiek solīts tieši veselības tūrisma attīstībai. Vai šīs iespējas tiks izmantotas, būs atkarīgs no Jūrmalas pašvaldības un uzņēmējiem.

Tūristu vairāk

Baltijas piejūras slavenākie tūrisma centri šo vasaru var ierakstīt pozitīvajā bilancē, jo tūrisma mītnēs nakšņojošo tūristu skaits ir audzis.

CSP dati liecina, ka šā gada aktīvajā tūrisma sezonā, kas ilgst no maija līdz septembrim, Jūrmalas naktsmītnēs ir apkalpots 86,1 tūkst. viesu, kas ir par 17% vairāk nekā 2012.gadā šajā laikā. Tikpat sekmīgi gan nav veicies ar nakšņojumu skaitu – no maija līdz septembrim Jūrmalas naktsmītnēs tas sasniedzis 264 tūkstošus, kas ir par 3,7% vairāk nekā 2012.gadā. Tas nozīmē, ka nakšņojumu skaita kāpums būtiski atpaliek no viesu skaita pieauguma un ļauj secināt, ka daudzi no jauniegūtajiem tūristiem Jūrmalas naktsmītnēs ir pavadījuši ļoti īsu laiku. Tradicionāli «karstākais» laiks tūrisma sezonā ir bijis jūlijs un augusts.

Šī gada 3.-5.decembrī Jūrmala ar savu stendu piedalījās gadatirgū „Spa & Wellness 2004” Ķelnē. Kopā ar Jūrmalas domi kūrortu prezentēja viesnīcas „Lielupe” un kūrortviesnīcu „Jantarnij Bereg”, „Baltic Beach Hotel” un „Belorusija” pārstāvji. Izstādes laikā stenda dalībniekiem bija iespēja nodibināt kontaktus ar tūrisma kompānijām, preses pārstāvjiem, apmainīties pieredzē ar citiem izstādes dalībniekiem. Pēc Eiropas Kūrortu Asociācijas, kurā Jūrmala šogad iestājās, uzaicinājuma Jūrmalas pilsētas domes delegācija 2.decembrī apmeklēja kūrortpilsētu Bad Kreuznach, kur apskatīja vairākus spa-centrus, bet 4.decembrī Jūrmalas pilsētas domes un uzņēmēju delegācija iepazinās ar Ķelnes lielāko spa-centru “Claudius Therme”. Vācijas tūristi veido 6 procentus no kopēja tūristu skaita Jūrmalā, turklāt šo tūristu skaits ik gadus palielinās. Eiropā vācieši ir viena no lielākajām ceļotāju grupām, tāpēc Jūrmalas piedalīšanas šajā gadatirgū ir ļoti nozīmīga. „Salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem strādāt bija vieglāk, jo līdz ar Latvijas iestāšanos ES mūsu valsts ir kļuvusi atpazīstamāka, un daudzi vācieši ir dzirdējuši par Latviju un Jūrmalu un ir ieinteresēti šeit atbraukt,” atzīst Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Aigars Tampe, kurš Ķelnes gadatirgū pārstāvēja Jūrmalu. Interese par Jūrmalu gadatirgū patiešām bija liela. Apmeklētājus, kuri pārsvarā bija vecumā virs 50 gadiem, interesēja kūrortpakalpojumu, ārstniecības un rehabilitācijas cenas, kā arī iespēja apskatīt Rīgu. Par galvenajām Jūrmalas priekšrocībām, piesaistot vācu tūristus, varētu minēt Rīgas un lidostas tuvumu, kūrortprocedūru lielais klāsts par izdevīgākām cenām salīdzinājumā ar citiem Eiropas kūrortiem. Tūrisma izstāde „Spa & Wellness” notiek jau trešo gadu un ir lielākā kūrortu izstāde Eiropā. Avots: Jūrmalas Dome

Savulaik visā pasaulē izskanēja informācija par projektu Olialia Blonde Island - blondīņu kūrortu Maldīvijā. Kā portālam db.lv pastāstīja aģentūras Ad Hunters Latvia valdes priekšsēdētājs Kestutis Isakas, projektam atrasti investoru un tajā tiks investēti miljoni.

Jau vairākus gadus Lietuvā darbojas blondīņu kustība, kas ir reģistrēta kā zīmols Olialia.

Saskaņā ar aģentūras Ad Hunters iepriekš sniegto informāciju Olialia Group kā tās klients vēlējās radīt viesnīcu tīklu, taču par interesantāku atzina aģentūras piedāvāto ideju – izveidot īpašu blondīņu kūrortu Maldīvijā. Ideja par kūrortu, kurā strādā tikai blondīnes (arī lidmašīnās, kas tūristus turp nogādātu), bet pati sala būtu veidota kičīgas augstpapēžu kurpītes formā, ieinteresēja daudzus pasaules medijus un guva plašu rezonansi.

Kā stāstīja K. Isakas, šobrīd projekts «virzās uz priekšu» un saistībā ar to Maldīvijā jau trīs mēnešus dzīvo Olialia pārstāvis. Projektam atrasti investori no Indijas un investīciju apmērs sasniegs 50 miljonus ASV dolāru. Tas, ka investori ir no Indijas, neesot nekāds pārsteigums, ņemot vērā Indijas tuvumu un šīs valsts investoru lielo klātbūtni salu valstī.

Lidojumi uz Ēģiptes kūrortu Šarm eš Šeihu varētu tikt atjaunoti novembra beigās, decembra sākumā, šodien intervijā LNT raidījumā 900 sekundes sacīja Civilās aviācijas aģentūras (CAA) vadītājs Māris Gorodcovs.

Kā informēja Gorodcovs, Eiropas valstu atbildīgās iestādes patlaban paļaujas uz Lielbritāniju, kas uz Ēģipti situācijas izvērtēšanai nosūtījusi daudzus ekspertus un speciālistus. Lielbritānijas kolēģi regulāri sniedzot informāciju par paveikto un izdarītajiem secinājumiem.

CAA vadītājs uzsver, ka briti aizliegumu veikt lidojumus uz Šarm eš Šeihu sauc par īstermiņa risinājumu. Iespējams, lielāka skaidrība par iespējamo lieguma atcelšanu varētu būt jau šīs dienas beigās.

Gorodcovs atgādināja, ka CAA noteiktais aizliegums attiecās uz Latvijā reģistrētajām lidsabiedrībām. No Rīgas lidostas līdz šim lidojumus uz Šarm eš Šeihu veica Latvijas lidsabiedrība airBaltic, kā arī Ēģiptes lidsabiedrības, sadarbībā par tūrisma operatoriem kūrortā nogādājot tūristu grupas. Patlaban arī tās ir apturējušas lidojumus, tomēr šīs aviosabiedrības drīkst atsākt darbību šajā maršrutā, neņemot vērā Latvijas un Eiropas iestāžu noteiktos ierobežojumus.

Labākie klimatiskie nosacījumi, profesionāls personāls, vieni no labākajiem Eiropas dziednieciskajiem avotiem, bet vienalga ar to nepietiek Polijas kūrortu tirgus panākumiem. Tām ir nepieciešama nauda, citi likumi un ātrs lēmums par privatizēšanu. Pie tam runa nav par līgumu mainīšanu ar valsts veselības fondiem, bet gan par privatizēšanu un kūrortu pielīdzināšanu citiem ekonomikas uzņēmumiem. Pašlaik kūrortvietas Polijā nav pasargātas no investīciju nodokļa. Papildus klāt nāk vēl klimatiskie nodarījumi un nodokļi, piemēram, kā par dziedniecisko dubļu noārdīšanu. Arī minerālūdens ražotāji pazūd no tirgus viens pēc otra, jo par minerālūdeni ir jāmaksā 22% PVN, bet par parasto ūdeni 7%. Valdība no kūrvietu pārdošanas (privatizācijas) vēlas saņemt 200 miljonus Polijas zlotu, taču speciālisti vērtē, ka vairāk par 40 miljoniem Polijas zlotu nebūs iespējams saņemt. Domas par privatizēšanu nozarē ļoti atšķiras, tomēr Nałęczowa kūrorta piemērs ir ietekmējis, to, ka vairāki kūrortvietu direktori saskata “veiksmi” privatizācijā un tādējādi viņi izdara spiedienu uz valdību, lai ātrāk tiktu pieņemts kūrortu privatizācijas lēmums. Avots: Eiropa.lv

Ziemeļkorejas plāni par slēpošanas kūrorta būvniecību saskārušies ar jauniem šķēršļiem pēc tam, kad Šveice atteikusies komunistiskajam režīmam pārdot pacēlājus.

Oficiāli Šveices valdība norādījusi, ka pacēlāju pārdošanu tai liedz pret Ziemeļkoreju noteiktās sankcijas, kuru ietvaros aizliegts valstij piegādāt luksusa preces, vēsta BBC. Tomēr Šveices Ekonomisko lietu valsts sekretariāts (Seco) topošo Ziemeļkorejas slēpošanas kūrortu nosaucis par «prestižu režīma propogandas projektu».

«Nav iedomājams, ka slēpošanas kūrortu varētu izmantot plašāka sabiedrība,» skaidrojusi ministrijas pārstāve Marī Aveta. Iepriekš Ziemeļkoreja bija uzrunājusi vairākas Šveices kompānijas, kuras uzstāda pacēlājus. Kopumā Ziemeļkoreja bija plānojusi atvēlēt aptuveni 7,57 miljonus ASV dolāru pacēlāju iegādei.

Jūrmalas pilsētas dome ārkārtas sēdē vienbalsīgi apstiprinājusi Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojuma turpmākajiem 12 gadiem pilnveidoto redakciju kā galīgo redakciju.

«Plānojuma mērķis ir Jūrmalas daudzveidības, dabas un kultūrvēsturiskās vides saglabāšana, tajā pašā laikā attīstot pilsētu par starptautiski pazīstamu veselības kūrortu ar unikāliem dabas dziednieciskajiem resursiem, biznesa kontaktu veidošanas vietu Baltijas jūras reģionā, kā arī veidojot kvalitatīvu dzīves telpu Jūrmalas iedzīvotājiem,» izteicies Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis.

Apspriešanas process ildzis gandrīz pusotra gadu, un pēc domes vadītāja uzskata, tagad esot izdevies saskaņot sabiedrības, vides un ekonomikas attīstības intereses.

Dabas teritoriju apbūve un kāpu teritorijas aizsardzība bija galvenie apspriežamie jautājumi plānojuma tapšanas gaitā. Izvērtējot saņemtos ierosinājumus, atbalstīti vairāk nekā 75% iesniegumu. Ievērojot piesardzības principu, no plānojuma izņemti potenciāli riskantie risinājumi, kuri radīja iedzīvotāju iebildumus. Noteikti augstbūvju ierobežojumi un maksimālais ēku augstums visā Jūrmalas teritorijā – līdz priežu galotnēm (5 stāvi), skaidro pašvaldība.

Tehnoloģiju giganta Samsung reklāmas kampaņa, kurā tiek jokots par ASV kompānijas Apple klientiem, cēlusi Dienvidkorejas kompānijas popularitāti ASV, liecina tirgus izpētes kompānijas YouGov pētījums.

Saskaņā ar YouGov apkopotajiem rezultātiem, Apple iPhone popularitāte sāka krist septembrī, kad Samsung nāca klajā ar viedtālruņa reklāmas kampaņu.

Samsung popularitāte pāris nedēļās pieaugusi līdz 26 punktiem novembrī (septembrī 16 punkti). YouGovt šo kāpumu skaidro ar minēto Samsung kampaņu The Next Big Thing, vēsta The Telegraph. Apple popularitāte novembrī bija 25 punkti (septembrī 33 punkti).

Lielākie popularitātes kritumi novēroti cilvēku vidū kuriem ir 50 vai vairāk gadu. YouGov pētījuma ietvaros abu kompāniju popularitāte tika mērīta pēc cilvēku atbildēm uz jautājumu: «Ja jūs pēdējo divu nedēļu laikā esat dzirdējuši jaunas ziņas par kompāniju, vai tās bijušas pozitīvas, vai negatīvas?».

Abhāzijas iedzīvotāji turpmāk lietos Krievijas telefona numurus nevis Gruzijas, to paredz 28. septembrī noslēgtais Abhāzijas - Krievijas memorands.

Iepriekšējā sakaru organizācija radījusi gan tehniskas, gan politiskas problēmas, norādīts Abhāzijas prezidenta biroja paziņojumā.

Memorands paredz Krievijas un Abhāzijas sadarbību sakaru jomā - Abhāzija saņems pasaules septītās numerācijas zonas teritoriālo telefona kodu (to, ko lieto Krievija). Starp valstīm tiks sakārtota pasta sistēma. Krievija sola palīdzēt sakaru nozares spciālistu sagatavošanā, kā arī pārstāvēt Abhāzijas intereses starptautiskajās organizācijās.

@import "App_Themes/Online/styleforpreview.css"; body { background-image: none; } h1{font-size:15pt; line-height:18pt;}Gruzija gatavojas vērsties starptautiskajās tiesās ar mērķi piedzīt no Krievijas kompensāciju par nodarītajiem postījumiem, kas nodarīti Krievijas – Gruzijas konflikta laikā 2008. gadā, ziņo RT.

Tbilisi no Krievijas par nodarītajiem postījumiem vēlas piedzīt 20 līdz 40 miljardus ASV dolāru lielu kompensāciju. Šī summa ne tikai attiecas uz nodarītajiem postījumiem konflikta laikā, bet arī kompensētu valsts ekonomiskās attīstības zaudējumus. Tiesvedībā paredzēts izskatīt arī iespējamos zaudējumus, kurus radījuši Krievijas uzņēmumi, kas darbojas Abhāzijā un Dienvidosetijā.

Izveidota īpaša pagaidu komisija, kas atbildīga par zaudējumu apjoma aprēķināšanu.

Prasības tiks izskatītas Gruzijas parlamenta sēdē, pēc kuras plānots izveidot speciālu valdības komisiju, kas strādās pie tiesvedības.

Vairāki analītiķi gan uzskata, ka tiesvedība, ja arī tā tiks iesniegta, būs vairāk politisks žests bez perspektīvas šajā tiesvedībā uzvarēt.