To sešu politisko partiju lokomotīvju materiālais stāvoklis, kuras pēc pēdējām aptaujām varētu iekļūt 10. Saeimā, ir ļoti atšķirīgs, bet lielākoties - labs.

Lielākajai daļai ir gan uzkrājumi skaidrā naudā, gan noguldījumi bankās, ir arī lielākas un mazākas parādsaistības, tie līdztekus darbībai politikā ieņem amatu arī privātos uzņēmumos, kuros mēdz būt arī līdzīpašnieki, daudziem pieder vairāki nekustamie īpašumi. Gandrīz visiem, izņemot diviem, ir augstākā izglītība, kas iegūta gan Latvijā, gan ārvalstīs. Tiesa, ir arī izņēmumi - dažiem tomēr nav nedz uzkrājumu, nedz arī kas pieder.

LD/DB apkopotā informācija par partiju lokomotīvēm Rīgā, Vidzemē, Latgalē, Kurzemē un Zemgalē liecina, ka Saskaņas centra lokomotīvju kopējais skaidras un bezskaidras naudas uzkrājumu apjoms ir ap 45,2 tūkst. latu, bet uzņemtas parādsaistības aptuveni par 164,9 tūkst. latu. Vienotības lokomotīvju naudas uzkrājumu apjoms veido aptuveni 288,8 tūkst. latu, bet parādsaistības - ap 84,6 tūkst. latu. Jāpiebilst, ka tās savukārt ir citiem aizdevušas kopumā 147,2 tūkst. latu.

«Ādažu Čipsu» cepšana eļļā notiek notiek 145 - 170 grādu temperatūrā atkarībā no receptes, šķēlītes biezuma un cepšanās laika. Šobrīd «Ādažu Čipsi» izmanto gan palmu eļļu, gan saulespuķu eļļu, gan palmu eļļas un saulespuķu eļļas sajaukumu. Taču līdz šā gada beigām «Ādažu Čipsi» ieviesīs izmaiņas ražošanas procesā un kartupeļu čipsu ražošanā izmantos vairs tikai saulespuķu eļļu, biznesa portālam db.lv pastāstīja uzņēmumā.

Saskaņā ar Orkla grupas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, «Orkla Confectionery & Snacks Latvija» 2018. gada laikā plāno pilnībā pāriet uz saulespuķu eļļas izmantošanu kartupeļu čipsu ražošanā. Jau kopš 2015. gada uzņēmums ir sācis pakāpenisku palmu eļļas aizvietošanu, palmu eļļu aizstājot ar saulespuķu eļļu. Pašlaik izmantojamā proporcija ir 1:3. Iemesli šādai pārejai ir palmu eļļas ieguves process un tā ietekme uz apkārtējo vidi.

«Ādažu Čipsu» kartupeļu čipsu un sāļo uzkodu ražošana tiek veikta saskaņā ar augstākajiem Orkla grupas kvalitātes standartiem, kas produkciju padara konkurētspējīgāku ne tikai Latvijā, bet arī eksporta tirgos.

SIA «Orkla Confectionery & Snacks Latvija» ir pirmā čipsu ražotne Baltijā, kas jau 25 gadus veiksmīgi strādā kartupeļu čipsu un sāļo uzkodu segmentā. Latvijā produkcija ir atpazīstama ar zīmolu «Ādažu Čipsi», bet ārpus Latvijas – «Taffel». Galvenie ārvalstu tirgi ir Lietuva, Zviedrija, Mongolija, Baltkrievija, Krievija, Igaunija, Dānija, Somija.

Turpinot īstenot ilgtspējas stratēģiju, "Orkla Latvija" no 2020. gada sākuma "Ādažu Čipsu" ražotnē izmanto tikai saulespuķu eļļu. Jau kopš 2019. gada sākuma "Ādažu Čipsu" kartupeļu čipsi tiek ražoti, izmantojot tikai saulespuķu eļļu, bet šā gada sākumā ir pilnībā paveikta pāreja uz saulespuķu eļļas izmantošanu arī sāļo uzkodu ražošanā.

Kā ziņots iepriekš, uzņēmuma ilgtspējas attīstības stratēģija paredz pakāpenisku visu "Orkla Latvija" zīmolu produktu sortimenta pāreju no palmu eļļas uz atbildīgi iegūtu palmu eļļu vai citām augu eļļām līdz 2021. gadam.

"Ar atbildību domājam par mūsu produktu attīstību ilgtspējas jomā. Mēs lepojamies, ka rūpīgi plānotais un vadītais darbs kopš 2015. gada ir vainagojies panākumiem un esam pilnībā atteikušies no palmu eļļas izmantošanas "Ādažu Čipsu" ražotnē. Pārejas process bija pakāpenisks, jo ikvienas pārmaiņas produktu receptūrās prasa laiku. Mums ir svarīgi radīt ilgtspējīgus produktus, kuru pilnveidotās receptūras saglabā augstāko kvalitāti un nemainīgi labu garšu, kas ir tik ļoti svarīga mūsu produkcijas cienītājiem. Esam gandarīti, ka tagad varam piedāvāt visus mūsu čipsus un sāļās uzkodas bez palmu eļļas," uzsver "Orkla Latvija" komunikācijas direktore Lineta Mikša.

Čipsu ražotājs a/s Latfood uzsācis Ādažu čipsu Kino popkorna tirdzniecību.

Tagad veikalos pircējiem tiek piedāvāti divu atšķirīgu garšu produkti - saldais Ādažu čipsu Kino popkorns - Gardā karamele un sāļais Ādažu čipsu Kino popkorns - Oriģinālais.

Jaunās produktu līnijas Ādažu čipsu Kino popkorns izstrādē uzņēmums AS Latfood sadarbojas ar pieredzējušo un ilggadējo īstā kino popkorna ražotāju Latvijā.

Ādažu čipsu Kino popkorns šobrīd nopērkams tirdzniecības vietās visā Latvijā. AS Latfood ir lielākais kartupeļu čipsu un sāļo uzkodu ražotājs Latvijā.

Šogad Latfood kā pamatšķirni sāks audzēt pagājušajā gadā izmēģināto kartupeļu šķirni – Lady Claire, kas tiks izmantota Ādažu čipsi produkcijas ražošanai, informēja AS Latfood Agroservisa direktors Ilgvars Krūmiņš.

Patlaban Ādažu čipsi ražošanai tiek atlasītas kartupeļu šķirnes (bāzes kategorijas sēklas materiāls), kas piemērotas tieši čipsu ražošanai un Latvijas klimatiskajiem apstākļiem, un tiek pavairotas SIA Latfood Agro. Tādējādi AS Latfood pats nodrošina pilnu ciklu Ādažu čipsu un sāļo uzkodu ražošanai.

«Nemainīgi kā līdz šim Ādažu čipsu ražošanai tiks izmantotas trīs pamata kartupeļu šķirnes – Saturna, Marlen, Lady Rosetta. Papildus šogad sadarbībā ar Latvijas zemnieku saimniecībām lielās platībās tiks audzēta jaunā šķirne Lady Claire, kas pēc pagājušās sezonas piredzes solās būt labāka par esošo šķirni Saturna. Tā ir Eiropā atzīta kartupeļu šķirne, kas ir piemērota audzēšanai arī Latvijas klimatiskajos apstākļos. Lady Claire raksturo ļoti zems cukura saturs un ļoti gaiša un stabila čipsu krāsa,» stāstīja I. Krūmiņš.

Konditorejas un uzkodu ražotājs Orkla Confectionery & Snacks Latvija 2017. gada maijā Ādažu Čipsi ražotnē saražojis par 19% vairāk produkcijas nekā 2016. gada maijā, sasniedzot 598 tonnas. Tas ir lielākais čipsu un sāļo uzkodu ražošanas apjoms mēnesī kopš ražotnes dibināšanas 1979.gadā.

Šāds ražošanas apjoma pieaugums galvenokārt ir saistīts ar sāļo uzkodu un kartupeļu čipsu pieprasījuma pieaugumu Latvijā un eksporta tirgos, kā arī veiktajām investīcijām tehnoloģiskajos uzlabojumos.

Orkla Confectionery & Snacks Latvija ir lielākais kartupeļu čipsu un sāļo uzkodu ražotājs Latvijā. Uzņēmuma produkcija ar zīmolu Taffel tiek eksportēta uz Baltijas valstīm, Skandināviju, ASV, Krieviju, Lielbritāniju, Gruziju, Kazahstānu un Azerbaidžānu.

2016. gadā Orkla Confectionery & Snacks Latvija ieguldīja Ādažu Čipsi ražošanas procesos, investējot 320 000 eiro kartupeļu pirmapstrādes līnijā un 60 000 eiro čipsu ražošanā, lai uzsāktu jauna veida vafeļčipsu izgatavošanu un virzīšanu tirgū.

Šokolādes un konditorejas izstrādājumu, kā arī uzkodu ražošanas uzņēmums Orkla Confectionery & Snacks Latvija Ādažu Čipsu kartupeļu čipsu ražošanā ir pārgājis uz saulespuķu eļļas izmantošanu, informē uzņēmumā.

Uzņēmuma ilgtspējas attīstības stratēģija līdz 2021. gadam paredz pakāpenisku visu Orkla Confectionery & Snacks Latvija zīmolu produktu sortimenta pāreju no palmu uz saulespuķu eļļu.

«Jau kopš 2015. gada esam veikuši pakāpenisku pāreju ražošanā no palmu eļļas uz saulespuķu eļļu. 2018. gada pirmajā pusē vēl turpinājām izpētes procesu, meklējot alternatīvas un pielāgojot receptūras, lai produktu garša un kvalitāte saglabātos nemainīga, kas ir svarīgākais aspekts mūsu produkcijas cienītājiem. Tas ir bijis patiess izaicinājums, jo procesā mainījām ne tikai eļļu, kurā gatavojam kartupeļu čipsus, bet arī garšvielas, kuru sastāvā bija palmu eļļa,» stāsta uzņēmuma pārstāve Lineta Mikša, Orkla Confectionery & Snacks Latvija.

Zīmolu Laima, Selga, Staburadze un Ādažu čipsi īpašnieks Orkla Confectionery & Snacks Latvija ieguldīs vairāk nekā miljonu eiro čipsu paku transportēšanas un pakošanas līnijā, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Kompānijas izsludinātajā iepirkumu konkursā par čipsu paku transportēšanas un pakošanas līnijas piegādi starp septiņiem pretendentiem uzvarējis uzņēmums ABB, kura piedāvātā līgumcena ir 1,294 miljoni eiro ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) jeb 1,07 miljoni eiro bez PVN.

Investīciju projektu plānots īstenot līdz 2018.gada 30.novembrim, piesaistot finansējumu Eiropas Lauksaimniecības fonda Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.-2020.gadam pasākuma Ieguldījumi materiālajos aktīvos apakšpasākumā Atbalsts ieguldījumiem pārstrādē.

Iepirkuma konkursam pievienotajā tehniskajā specifikācijā ir teikts, ka iepirkuma mērķis ir kastu pakošanas procesa automatizācija un jaudas palielināšana, nodrošinot iespēju vienlaicīgi strādāt ar četrām dažāda izmēra kastēm un izmantot vienlaicīgi divus dažādus vākus. Investīciju projekts paredz papildus aprīkot esošās pakošanas līnijas, attiecīgi uzstādot tām trīs jaunas kastu pakošanas iekārtas, divas jaunas kastu formēšanas iekārtas, vienu jaunu vāku formēšanas un uzlikšanas iekārtu, jaunus transportierus un trīs jaunas kastu uzlīmju iekārtas. Projekta ietvaros daļēji ir jāizmanto esošā kastu padeves sistēma, no diviem esošiem kastu formētājiem.

“Orkla Latvija” investējusi 1,2 miljonus eiro ražošanas procesu uzlabošanā, iegādājoties un uzstādot čipsu ražotnē jaunu pakošanas automatizācijas iekārtu, informē uzņēmuma pārstāvji.

Robotizētā sistēma, kas sastāv no pieciem paralēlā savienojuma jeb “Delta” tipa robotiem, divām kastu formēšanas iekārtām un viena vākotāja, kopā automātiski formē kasti, sapako čipsu paciņas kastēs un uzliek vāku.

“Līdz ar jaunās pakošanas iekārtas uzstādīšanu darba ražīgums pieaug par 15-20%, kas ir nozīmīgs panākums ceļā uz darba efektivitātes kāpināšanu. Šis ir ieguldījums ne tikai mūsu “Ādažu Čipsu” ražotnes konkurētspējā šodien un ilgtermiņā, bet arī kopējā uzņēmuma tālākajā attīstībā,” uzsver uzņēmuma “Orkla Latvija” valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons.

Kopš 2012. gada “Orkla Latvija” “Ādažu Čipsu” ražotne ir dubultojusi kopējos ražošanas apjomus. Gada laikā zīmoliem “Ādažu Čipsi” un “Taffel The Original Snacks” tiek saražotas vairāk nekā 5 000 tonnas kartupeļu čipsu un citu sāļo uzkodu.

Ādažu novada domes darbinieki taupības laikā pelnījuši par trešdaļu vairāk nekā premjers, lai gan vienlaicīgi pašvaldībai bija nenomaksāti nodokļu parādi, pārbaudē konstatējusi Finanšu ministrija (FM).

Diviem Ādažu novada domes speciālistiem 2009. gada novembrī alga pārsniegusi 2 300 latus mēnesī, kas ir par 30% ir lielāka par Ministru prezidenta algu. Lielākajai daļai domes darbinieku algas pirms nodokļu nomaksas ir robežās no 1 100 līdz 1 200 latiem.

Ādažu novada domes priekšsēdētājs Normunds Breidaks (Rīgas apriņķa novadu apvienība) laikā no 2009. gada oktobrim līdz 2010. gada februārim mēnesī saņēmis 1377 latus pirms nodokļu nomaksas. Bet šā gada martā un aprīlī viņa atalgojums pat palielināts un sasniedzis 1447 latus mēnesī, DB informēja FM Komunikācijas nodaļas vadītāja vietnieks Aleksis Jarockis. Jāatgādina, ka premjera alga šobrīd ir 1908 lati mēnesī pirms nodokļu nomaksas.

Centrālās vēlēšanu komisijas statistika liecina, ka starp Rīgas domes deputātu kandidātiem atrodams arī liels skaits dažādu uzņēmumu pārstāvju.

Tā vēlēšanās startē gan valdes priekšsēdētāji, gan valdes locekļi, gan direktori, gan citi augstākā līmeņa uzņēmumu darbinieki.

Lūdzām daļai no viņiem sniegt atbildes uz diviem jautājumiem:

1. Vai šis ir Jūsu pirmais starts politikā?

2. Kādēļ izlēmāt iet politikā? Kāda ir Jūsu motivācija un kādi ir plāni?

^{(Partijas sakārtotas secībā, kādā tās atrodamas cvk.lv)}

Atbildes:

- Politisko partiju apvienība Saskaņas Centrs, Partija Gods kalpot Rīgai

Deņiss Jeļizarovs, dzimšanas gads: 1981, dzīves vieta: Rīga, tautība: nav norādīta

Latvijas šokolādes un konditorejas izstrādājumu, kā arī uzkodu ražošanas uzņēmums Orkla Confectionery & Snacks Latvija ieguldījis 380 000 eiro Ādažu Čipsu ražotnē, uzstādot jaunas un efektīvas ūdens attīrīšanas iekārtas, kas samazina notekūdeņu piesārņojuma slodzi uz vidi un uzlabo notekūdeņu attīrīšanas kvalitāti, informē uzņēmumā.

«Mēs ik gadu ieguldām ne tikai ražošanā un produktu attīstībā, bet arī industriālo procesu pilnveidē, lai mazinātu to ietekmi uz vidi. Mūsu mērķis ir ne tikai izdzīvot šo dienu, bet ielikt fundamentālus pamatus nākotnei. Tas arī nosaka mūsu prioritātes – investēt nākotnes attīstības perspektīvā,» stāsta valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons.

«Tāpat kā jebkura atbildīga persona, arī uzņēmēji ap sevi rada pozitīvas pārmaiņas. Mums ir prieks Ādažos sadarboties ar Orkla Confectionery & Snacks Latvija, kas izprot vides un sociālos riskus, ir gatavi investēt modernās vides tehnoloģijās un saimniekot videi draudzīgi,» teic Ādažu novada domes priekšsēdētājs Māris Sprindžuks.

Atzīmējot apjomīgāko būvdarbu konstrukciju izbūves pabeigšanu, 15.novembrī Ādažos tika svinēti Ādažu vidusskolas jaunās ēkas spāru svētki. Plānots, ka darbs jaunajā mācību iestādē varēs sākties nākamā gada rudenī, informē pašvaldības pārstāve Laima Jātniece.

Ievērojot senās tradīcijas, celtnieki ēkas jumta karkasam piestiprināja ozollapu vainagu. Ādažu sākumskolas Spāru svētki notika valsts svētku noskaņās – nākamajā simtgadē pašvaldība ādažniekiem dāvās jaunu skolu.

Līdz šim jau uzbūvēti ēkas trīs stāvi, daļēji izbūvēts jumts, kā arī izbūvēti pazemes komunikāciju tīkli, daļai ēkas salikti logi, jau uzsākta arī iekšējo komunikāciju izbūve.

«Šajos spāru svētkos esmu pateicīgs visiem būvniecības procesā iesaistītajiem par ieguldīto darbu un kvalitāti, lai Ādažu jaunākajai paaudzei jau drīzumā būtu pieejama jauna un mūsdienīga skolas ēka. Ticu, ka 2019. gada rudenī Ādažu sākumskola varēs vērt savas durvis skolēniem,» atzīmē Ādažu novada domes priekšsēdētājs Māris Sprindžuks.

Uzņēmums “Orkla Latvija” investējis 258 000 eiro “Ādažu” čipsu kartupeļu noliktavas ventilācijas sistēmas nomaiņā, kas ļaus samazināt elektroenerģijas patēriņu un uzlabot kartupeļu uzglabāšanas apstākļus.

Kartupeļu čipsu ražošanai ir ļoti augstas prasības, nepieciešami kartupeļi ar augstu cietes saturu un ļoti zemu cukura līmeni, lai čipsiem būtu gaiši zeltaina nokrāsa, kas atbilst standartiem un “Orkla” grupas prasībām. Taču augstai čipsu kvalitātei tikpat svarīgi ir arī kartupeļu uzglabāšanas nosacījumi. Čipsu kartupelis ir jutīgs pret temperatūras svārstībām. To nepieciešams uzglabāt nemainīgā temperatūrā, ko var nodrošināt mūsdienīgas un automatizētas ventilēšanas sistēmas.

“Pateicoties apjomīgajām investīcijām kartupeļu uzglabāšanas noliktavā, esam uzstādījuši jaunu un mūsdienīgu ventilēšanas sistēmu, kas sniedz iespēju pat attālināti ļoti precīzi kontrolēt gan temperatūras, gan mitruma svārstības. Šīs tehnoloģijas patērē trīs reizes mazāk elektroenerģijas, nodrošina nepieciešamos kartupeļu uzglabāšanas apstākļus, kā arī palīdz mums strādāt arvien ilgtspējīgāk,” stāsta “Orkla Latvija” valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons.

Ādažu čipsu ražotājs a/s Latfood sācis agro kartupeļu šķirņu novākšanas darbus. Jaunie kartupeļi atbilstot kvalitātes standartiem un tos uzreiz varēšot izmantot čipsu ražošanā, norāda a/s Latfood Agroserviss direktors Ilgvars Krūmiņš.

Viņš arī piebilst, ka neskatoties uz mainīgajiem laika apstākļiem, kartupeļu raža būšot laba. Kartupeļu šķirnes, kas tiek audzētas tieši čipsu ražošanai, esot piemērotas Latvijas klimatam, līdz ar to Latfood sadarbībā ar zemnieku saimniecībām spēj nodrošināt čipsu ražošanu no vietējiem kartupeļiem.

Latfood ir lielākais kartupeļu čipsu un sāļo uzkodu ražotājs Latvijā, ar gandrīz 40% lielu tirgus daļu. Šogad plānots iegādāties 11 tūkstošus tonnu kartupeļu, kas ir tikpat liels kartupeļu iepirkuma apjoms kā pērn. Līgumi par kartupeļu iegādi noslēgti ar gandrīz 20 zemnieku saimniecībām visā Latvijā.

Turpinot rūpēties par ilgtspējīgu ražošanu un tiecoties pēc iespējas vairāk izmantot zaļo enerģiju pārtikas produktu ražošanā, pabeigta saules paneļu parka izveide “Orkla Latvija” zīmola “Ādažu” čipsu ražotnē Ādažos, informē uzņēmums.

Uzstādīti 528 saules paneļi, kuru kopējā jauda ir 250kW, kas ļaus nodrošināt 14% atjaunojamās elektroenerģijas no kopējā ražotnes elektroenerģijas patēriņa. Saules parka uzstādīšanā investēti vairāk kā 300 tūkstoši eiro.

“Jau ilgāku laiku “Ādažu” čipsi zīmols mērķtiecīgi strādā pie tā, lai samazinātu elektroenerģijas patēriņu, un jau šobrīd ražotnē tiek nodrošināts 51% “zaļās” elektroenerģijas, kas ir viens no augstākajiem rādītājiem starp visām “Orkla Latvija” ražotnēm. Šis solis – saules parka izveide rūpnīcas teritorijā – bija loģisks turpinājums jau ieguldītajam darbam un sniegs mums vēl lielāku neatkarību, ļaujot pašiem nodrošināt 14% no kopējā rūpnīcas elektroenerģijas patēriņa,” stāsta “Ādažu” čipsu ražotnes vadītājs Niks Bisenieks.

2021. gada maijā “Orkla Latvija” meitas uzņēmums “Latfood Agro” uzsācis kartupeļu stādīšanu, kas tiks izmantoti zīmola “Ādažu Čipsi” produkcijas ražošanā.

Kopumā šajā sezonā uzņēmums plāno iestādīt 75 hektārus kartupeļu, no kuriem septiņi hektāri būs sarkanie un zilie kartupeļi.

“Latvijā kartupeļu stādīšanu uzsākām maija otrajā nedēļa un turpināsim vēl līdz maija otrajai pusei, dienā iestādot aptuveni septiņus līdz desmit hektārus kartupeļu. Šogad stādīšanas sezonu esam sākuši nedaudz vēlāk, jo maija sākumā zeme vēl bija par mitru, lai veiksmīgi uzsāktu šo procesu. Plānojam, ka pirmo ražu novāksim jau augusta vidū,” norāda “Latfood Agro” valdes priekšsēdētājs Ilgvars Krūmiņš.

“Ādažu Čipsi” ražošanā svarīgu lomu ieņem gan kartupeļu šķirne, gan to kvalitāte, lai spētu saražot teicamu produkciju gan vietējiem, gan eksporta tirgiem. Čipsu ražošanai ir piemērotas tikai kartupeļu šķirnes ar pietiekami augstu sausnas, bet zemu cukuru saturu. Šogad “Latfood Agro” papildinājis līdzšinējo kartupeļu šķirņu klāstu ar vienu jaunu. Jau gadiem zināmās un iecienītās šķirnes “Lady Claire”, “Lady Rosetta” un “Kiebitz” tagad papildina “Sorentina” šķirnes kartupeļi.

Ādažu slimnīcā atvērta jauna “Centrālās laboratorijas” filiāle, informē uzņēmumā.

“Vērojot Ādažu pilsētas un novada izaugsmi, filiāles atvēršanu izjūtam kā būtisku soli, lai laboratoriskie pakalpojumi Pierīgas novadā kļūti vēl ērtāk pieejami. Saskaņā ar mūsu attīstības koncepciju, kas vērsta uz kvalitatīva pakalpojuma pieejamību ikvienam, īpaši domājot par jaunajām ģimenēm ar bērniem, vēlamies, lai katrs pie mums justos aprūpēts. Strādāsim līdztekus ar slimnīcas medicīnisko personālu, tādējādi papildinot veselības aprūpes kolēģu komandas darbu Ādažos,” ir pārliecināta “Centrālās laboratorijas” valdes priekšsēdētāja Stella Lapiņa.

“Centrālās laboratorijas” vajadzībām Ādažu slimnīcā pilnībā renovētās telpas 80 kvadrātmetru platībā ir gaišas, aprīkotas ar ergonomisku apgaismojumu, ir nodrošināta atbilstoša ventilācija un iespēja izmantot kondicionierus. Vienā no kompaktajām telpām ir iekārtota reģistratūra un vieta pacientiem uzgaidīšanai, otrā tiek veiktas manipulācijas.

Investīciju piesaistē svarīgs ir ne tikai vietas ģeogrāfiskais novietojums, sakārtota infrastruktūra, ērta loģistika, darbaspēka pieejamība, bet arī pašvaldības atbalsts, tomēr pašvaldības iespējas bieži vien ir ierobežotas, un tālākai attīstībai nepieciešama jau valsts pārvaldes iesaiste.

Tā, piemēram, Ādažu novads ap sevi pulcē vairumu pārtikas ražotāju. Iemesli, kādēļ uzņēmumi izvēlas Ādažus, ir ļoti dažādi un individuāli – ir uzņēmumi, kas jau vēsturiski ilgus gadus darbojušies šajā teritorijā, kā, piemēram, Berlat Grupa un Ādažu Čipsi (tagad Orkla), un turpina savu attīstību, ir uzņēmumi, kas attīstījušies, jo to īpašniekiem šajā novadā ir piederējuši īpašumi, bet citi ir mērķtiecīgi meklējuši ļoti specifiskām vajadzībām atbilstošas telpas.

Nozīmīgs ir arī novada ģeogrāfiskais novietojums tuvu Rīgai un labi attīstīta sauszemes transporta ceļu infrastruktūra, uzņēmējdarbības vidi Ādažu novadā komentē Ādažu novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Laima Jātniece.

2017. gadā īstenota Ādažu poligona paplašināšana, poligona teritoriju palielinot par 5259 hektāriem, ko Aizsardzības ministrija pārņēmusi īpašumā no Zemkopības ministrijas un A/S «Latvijas Valsts meži».

Poligona paplašināšana notikusi, lai īstenotu vērienīgākus un sarežģītākus vingrinājumus un militārās mācības, pielāgotu un pilnveidotu militāro infrastruktūru, veicinot Nacionālo bruņoto spēku attīstību. Poligona paplašināšana ļaus paaugstināt personāla sagatavotību, nodrošināt kaujas atbalsta spēju integrēšanu mācībās, kā arī sekmēs Nacionālo bruņoto spēku un sabiedroto valstu bruņoto spēku kaujas spējas, skaidro Aizsardzības ministrijā.

Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs 2017. gadā nav ieguldījis līdzekļus zemes vai būvju, ēku pirkšanai (iegādei) Ādažu poligona paplašināšanas nolūkos, taču sākotnējais ieguldījums 2016. gadā zemes gabalu sadalīšanai, meža inventarizācijas veikšanai, zemju mērīšanai un ierakstīšanai Zemesgrāmatā, lai no Zemkopības ministrijas varētu pārņemt poligona paplašināšanai nepieciešamos īpašumus, bija 69 693 EUR. Šobrīd turpinās pārrunas ar 59 fizisko un juridisko zemju īpašniekiem un plānots, ka privātīpašumi, kuru platība veido aptuveni 270 hektārus, tiks iegādāti 2018. gadā.

Ņemot vērā, ka Ādažu novadā turpmākajos gados ir paredzama jaunu rūpniecisko projektu īstenošana, SIA "Ādažu ūdens" atbilstoši izstrādātajam būvprojektam uzsācis notekūdeņu attīrīšanas iekārtu (NAI) apjomīgus rekonstrukcijas darbus, paredzot jaudas palielināšanu par 850 m3/diennaktī.

Projekta kopējās izmaksas ir 3,104 miljoni eiro no kuriem 2,43 miljoni eiro (pamatā aizņēmums) ir uzņēmuma finansējums, 502 tūkstoši eiro ir valsts līdzfinansējums, bet 172 tūkstoši eiro ir SIA "Orkla Latvia" līdzfinansējums.

Projekta līguma nosacījumi ar SIA "Mapri Būve" paredz, ka vēlākais līdz 2022. gada septembrim objekts tiks nodots ekspluatācijā, NAI jaudu palielinot aptuveni par trešdaļu, izbūvējot ceturto aerotenku, esošo iekārtu aerācijas sistēmu nomainot, aprīkojot ar tiešsaistes skābekļa mērītājiem un lokālo displeju, gaisa pūtēju vadības iestatīšanu izšķīdušā skābekļa koncentrācijai aerotenkos un vairākus citus tehnoloģiskus uzlabojumus.

Orkla Confectionery & Snacks Latvija zīmols Ādažu Čipsi sācis krāsaino kartupeļu čipsu ražošanu no Latvijā audzētiem sarkanajiem un zilajiem kartupeļiem, informē uzņēmumā.

Eksotiskā izskata kartupeļi audzēti tepat Latvijā no īpašām sarkano un zilo kartupeļu šķirnēm. Tā kā krāsaino kartupeļu audzēšana ir komplicēts process, jaunais produkts Latvijā un Lietuvā būs pieejams ierobežotā daudzumā.

«Jau no pagājušā gada mūsu čipsu meistari ir strādājuši pie jauna produkta izstrādes, kas atšķirsies no visa iepriekšējā sortimenta. Esam radījuši inovatīvu produktu – modernu sāļo uzkodu, kas gatavota no īstiem, Latvijā audzētiem kartupeļiem sarkanā un zilā krāsā, bez mākslīgām krāsvielām un garšas pastiprinātājiem,» stāsta Lineta Mikša, «Orkla Confectionery & Snacks Latvija» Sabiedrisko attiecību un komunikācijas vadītāja.

Finanšu ministrija (FM) konstatējusi, ka Ādažu novada dome neatbilstoši aizdevumu mērķiem izlietojusi gandrīz 700 tūkstošus latu no valsts budžeta piešķirtajiem aizdevuma līdzekļiem. Pēc administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanas Ādažu dome esot pirmā pašvaldība, kam konstatētas pazīmes, kas liecina, ka pašvaldībai būs jāuzsāk finanšu stabilizācijas process.

Pēc FM pieprasījuma Ādažu dome iesniegusi četru aizņēmumu no Valsts kases (VK) izlietojumu pamatojošos dokumentus, un ministrija konstatējusi, ka Ādažu pašvaldība no piešķirtajiem aizdevuma līdzekļiem 2,1 miljona latu apmērā neatbilstoši aizdevuma līgumos norādītajiem mērķiem izlietojusi trešo daļu jeb 681 077 latus.

«Lai arī pašvaldība ir viena no finansiāli nodrošinātākajām Latvijas pašvaldībām, tā nespēj sakārtot savu finanšu situāciju un tai ir vieni no lielākajiem kavētajiem maksājumiem Latvijā, kas 2010. gada 1. septembrī bija 212 tūkstoši latu, turklāt pēdējos mēnešos ir vērojama to pieauguma tendence,» norāda Finanšu ministrija.

Lai gan partiju kases strauji pildās, pavasarī notikušās Eiropas Parlamenta vēlēšanas to kabatas krietni patukšojušas, Saeimas vēlēšanu reklāmām atstājot visai ierobežotus līdzekļus

Par to liecina DB pētījums, apkopojot informāciju par partiju saņemtajiem ziedojumiem, biedru naudām un tēriņiem priekšvēlēšanu izdevumiem. Jāņem gan vērā, ka saziedotās summas ik dienu mainās, turklāt, tuvojoties vēlēšanām, tas notiek ļoti strauji. Turklāt atsevišķām partijām ir no dažiem līdz vairākiem desmitiem tūkst. eiro mērāmi naudas uzkrājumi no iepriekšējiem gadiem papildus tam jau šobrīd Saeimā pārstāvētās partijas saņem arī valsts budžeta finansējumu, kas visa starpā arī izmantojams politiskajai aģitācijai, līdz ar to šis pētījums parāda tendenci, nevis absolūti precīzi atspoguļo situāciju.

Kartupeļu čipsu un sāļo uzkodu ražotāja AS Latfood izsludinātajā iepirkumā par cietu kartupeļu čipsu ražošanas līnijas iegādi uzvarējis uzņēmums Rosenqvists Food Technologies AB, liecina publikācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Kopējā līgumcena ir 2,3 miljoni eiro un iekārta jāpiegādā deviņu mēnešu laikā no līguma noslēgšanas dienas.

Jauna kartupeļu čipsu ražošanas līnija nepieciešama, lai sāktu jauna eksporta produkta ražošanu, skaidro uzņēmuma Biznesa attīstības vadītājs Sandris Rabkevičs.

Projekta realizācijai piesaistīts arī Eiropas Savienības Reģionālā attīstības fonda līdzfinansējums.

Jaunajā čipsu ražošanas procesā tiek izmantota cita tipa krāsns. Tāpat nav nepieciešama blanšēšana, tādēļ ietaupīsies energoresursi.

Savukārt patērētājiem tiks piedāvāts jauns čipsu veids. Jauno, augstas pievienotās vērtības produktu plānots realizēt galvenokārt Skandināvijas tirgos – Zviedrijā, Dānijā un Somijā – un tas ļaus Latfood būtiski palielināt eksporta īpatsvaru.