Pirms kāda laika plašsaziņas līdzekļos varēja iepazīties ar informāciju, ka Valsts darba inspekcija (VDI) piemērojusi LVL 4 000 latu naudas sodu kāda populāra mūzikas festivāla rīkotājiem – SIA un biedrībai – par vairāk kā pusotra simta personu nereģistrētu nodarbināšanu. Festivāla rīkotāju un VDI domas atšķiras jautājumā par to, vai šo personu darbs varētu tikt uzskatīts par brīvprātīgo darbu. Brīvprātīgos piesaistījusi biedrība, kas brīvprātīgo darbu tā kā izmantot varētu, bet šīs personas esot izrīkojusi un no šī darba labumu guvusi SIA.

Šis atgadījums atkal ir aktualizējis jautājumu, kur beidzas brīvprātīga izpalīdzēšana un sākas „brīvprātīgais” darbs, kura mērķis ir izvairīties no darba samaksas un nodokļu maksāšanas, un kā tas viss valsts līmenī tiek regulēts.

Pašlaik spēkā esošie likumi runā tikai par brīvprātīgo darbu biedrībās un nodibinājumos (Biedrību un nodibinājumu likums) un jauniešu brīvprātīgo darbu, kuru arī var organizēt biedrības un nodibinājumi, kā arī valsts un pašvaldības iestādes (Jaunatnes likums). Līguma slēgšana par brīvprātīgā darba veikšanu nav obligāta.

Brīvprātīgo darbs Biedrību un nodibinājumu likumā definēts kā bezatlīdzības darbs vai pakalpojumu sniegšana, ko veic fiziskā persona, nestājoties darba tiesiskajās attiecībās, un kas ir vērsts uz biedrības vai nodibinājuma statūtos noteiktā mērķa sasniegšanu. Savukārt jauniešu (t.i., personas vecumā no 13 līdz 25 gadiem) brīvprātīgajam darbam jābūt orientētam uz sabiedriskā labuma darbību, tam jāveicina jauniešu zināšanu, prasmju un visādu citādu labu lietu attīstību.

Labklājības ministrija (LM) atbilstoši Saeimas pieņemtajam Brīvprātīgā darba likumam ir izstrādājusi tiesisko regulējumu, paredzot gadījumus, kad veicama brīvprātīgā darba veicēju dzīvības un veselības apdrošināšana, informē LM.

Brīvprātīgā darba veicēji būs nodrošināti ar apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem brīvprātīgā darba veikšanas laikā tajos darbos, kur pastāv būtisks risks darba veicēja drošībai un veselībai, kā arī paaugstināts nelaimes gadījumu risks.

Iepriekšminēto paredz otrdien, 22. decembrī, valdībā apstiprinātie Noteikumi par brīvprātīgā darba veicēja veselības un dzīvības apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem brīvprātīgā darba veikšanas laikā.

Brīvprātīgā darba organizētājs nodrošinās brīvprātīgā darba veicēja apdrošināšanu, pirms darba veikšanas uzsākšanas slēdzot ar apdrošinātāju līgumu par apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem, ja brīvprātīgā darba veicējs veiks brīvprātīgo darbu, kas ir noteikts šo noteikumu pielikumā, proti, darbs paaugstinātas bīstamības apstākļos, darbs ar bīstamām vielām, darbs, kuru veicot ir iespējama darbu veicēja krišana no vairāk nekā 5 metru augstuma u.c.

Labklājības ministrija (LM) atbilstoši Saeimas pieņemtajam Brīvprātīgā darba likumam ir izstrādājusi tiesisko regulējumu, paredzot gadījumus, kad veicama brīvprātīgā darba veicēju dzīvības un veselības apdrošināšana, informē LM.

Plānots nodrošināt brīvprātīgā darba veicējus ar apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem brīvprātīgā darba veikšanas laikā tajos darbos, kur pastāv būtisks risks darba veicēja drošībai un veselībai, kā arī paaugstināts nelaimes gadījumu risks. Noteikumu par brīvprātīgā darba veicēja veselības un dzīvības apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem brīvprātīgā darba veikšanas laikā projekts ceturtdien, 29. oktobrī, izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē. Tas vēl jāsaskaņo ar ministrijām un jāapstiprina valdībā.

Paredzēts, ka brīvprātīgā darba organizētājs nodrošinās brīvprātīgā darba veicēja apdrošināšanu, pirms darba veikšanas uzsākšanas slēdzot ar apdrošinātāju līgumu par apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem, ja brīvprātīgā darba veicējs veiks brīvprātīgo darbu, kas ir noteikts šo noteikumu pielikumā, proti, darbs paaugstinātas bīstamības apstākļos, darbs ar bīstamām vielām, darbs, kuru veicot ir tieša saskare ar personām ar smagiem garīga rakstura traucējumiem u.c.

Šā gada 4. martā pieņemtie grozījumi Darba likumā precizē un papildina virkni likuma normu, lai nodrošinātu vienveidīgu to piemērošanu, tai skaitā – atslogo darba devēju ikdienu, kā arī pastiprina darbinieku aizsardzību

Jauns darba devēja uzteikuma pamats

Kā viens no redzamākajiem jaunievedumiem Darba likumā ir jauna darba devēja uzteikuma pamata ieviešana. Turpmāk darba devējam būs tiesības uzteikt darba līgumu, ja darbinieks pārejošas darbnespējas dēļ neveic darbu vairāk nekā sešus mēnešus, ja darbnespēja ir nepārtraukta, vai vairāk nekā vienu gadu triju gadu periodā, ja darbnespēja atkārtojas ar pārtraukumiem. Šajā laikā netiek ieskaitīts grūtniecības un dzemdību atvaļinājums, kā arī darbnespējas laiks, ja darbnespējas iemesls ir nelaimes gadījums darbā vai arodslimība. Šādi mēģināts risināt tādu izplatītu problēmu kā negodprātīgi darbinieki, kas ilgstoši neveic savus darba pienākumus pārejošas darba nespējas dēļ, kas, iespējams, nav pamatota. Jāatzīmē, ka minēto uzteikumu darba devējs varēs iesniegt arī tieši darbinieka pārejošas darbnespējas laikā, kas šobrīd ir kā ierobežojošs faktors, lai uzteiktu darba līgumu pēc citiem pamatiem.

Vairs tikai nepilnu mēnesi lauku zemes pastāvīgie lietotāji var pieteikties tiem lietošanā piešķirtās zemes izpirkšanai, informēja Valsts zemes dienests.

Zemes pastāvīgajiem lietotājiem, kas līdz likumdošanā noteiktajam termiņam - 30.novembrim - nebūs iesnieguši zemes izpirkšanas pieprasījumu, vairs nebūs tiesību pretendēt uz zemes izpirkšanu par kadastrālo vērtību, maksājot privatizācijas sertifikātos. Ja līdz 30.novembrim zemes pastāvīgais lietotājs nebūs iesniedzis zemes izpirkšanas pieprasījumu un nebūs arī noslēdzis zemes nomas līgumu ar pašvaldību, šī zeme tiks ieskaitīta zemes reformas pabeigšanai paredzētajās zemēs un bijušajam zemes lietotājam vairs nebūs tiesību to apsaimniekot.

Kopš 1.augusta, kad vairākām personu kategorijām dota vēl viena iespēja pieteikties pastāvīgā lietošanā piešķirtās lauku zemes izpirkšanai, Valsts zemes dienestā (turpmāk – VZD) saņemti 2 678 zemes izpirkšanas pieprasījumi par 3 160 zemes vienību izpirkšanu 6 822 hektāru platībā. Visvairāk lauku zemes izpirkšanas pieprasījumu saņemts VZD Dienvidlatgales reģionālajā nodaļā – 600 pieprasījumi par 757 zemes vienību izpirkšanu 1 272 hektāru platībā.

Šā gada deviņos mēnešos Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) pasākuma Atbalsts jauniešu brīvprātīgajam darbam ietvaros izveidotas 913 brīvprātīgā darba vietas jauniešiem, informē NVA.

Minētās darba vietas ir izveidotas sadarbībā ar 240 biedrībām un nodibinājumiem. Brīvprātīgā darba vietās tika nodarbināti 1090 jaunieši bezdarbnieki, 22 no viņiem iekārtojušies pastāvīgā darbā.

Brīvprātīgā darba vietas jauniešiem bezdarbniekiem var pieteikt biedrība vai nodibinājums, kas ir reģistrēta Latvijā un veic sociāli nozīmīgu darbību. Darba vietas jāpiesaka tuvākajā NVA filiālē, kuras teritorijā biedrība vai nodibinājums plāno izveidot darba vietu jaunietim.

NVA filiāles darbinieki palīdzēs izvēlēties biedrības vai nodibinājuma darbības specifikai un prasībām visatbilstošākos kandidātus no NVA reģistrētiem jauniešiem bezdarbniekiem. Jauniešiem tā ir iespēja iegūt darba pieredzi, sniegt sociālu labumu sabiedrībai un gūt izpratni par brīvprātīgā darba kustību, bet biedrībām vai nodibinājumiem - iespēja iesaistīt savā darbā jaunus, enerģiskus un perspektīvus darbiniekus, pauž NVA pārstāvji.

Vairs tikai divas nedēļas lauku zemes pastāvīgie lietotāji var pieteikties tiem lietošanā piešķirtās zemes izpirkšanai. Zemes pastāvīgajiem lietotājiem, kas līdz normatīvajos aktos noteiktajam termiņam - 30.novembrim - nebūs iesnieguši zemes izpirkšanas pieprasījumu, vairs nebūs tiesību pretendēt uz zemes izpirkšanu par kadastrālo vērtību, maksājot privatizācijas sertifikātos, Db.lv infromēja Valsts zemes dienesta sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Goba.

Ja līdz 30.novembrim zemes pastāvīgais lietotājs nebūs iesniedzis zemes izpirkšanas pieprasījumu un nebūs arī noslēdzis zemes nomas līgumu ar pašvaldību, šī zeme tiks ieskaitīta zemes reformas pabeigšanai paredzētajās zemēs un bijušajam zemes lietotājam vairs nebūs tiesību to apsaimniekot.

Kopš 1.augusta, kad vairākām personu kategorijām dota vēl viena iespēja pieteikties pastāvīgā lietošanā piešķirtās lauku zemes izpirkšanai, Valsts zemes dienestā (turpmāk – VZD) saņemti 3 540 zemes izpirkšanas pieprasījumi par 4 182 zemes vienību izpirkšanu 8 570 hektāru platībā.

VZD aicina zemes pastāvīgos lietotājus aktīvāk izmantot normatīvajos aktos dotās tiesības pieteikties lauku zemes izpirkšanai, neatliekot izpirkšanas pieprasījuma iesniegšanu uz pēdējo brīdi. Šobrīd iespēju no jauna pieteikties lauku zemes izpirkšanai izmantojuši aptuveni 18% no pastāvīgajiem zemes lietotājiem, kam normatīvajos aktos dotas tādas tiesības.

Latvijas investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) ir apkopojusi un izcēlusi pieejamās Ekonomikas ministrijas (EM) un LIAA programmas un aktivitātes, kur gan topošie zinātnē bāzētie uzņēmumi, gan pētnieki var pieteikties finansējumam vēl šogad.

Pašlaik jaunuzņēmumiem akcelerācijas fondu finansējumu turpina piedāvāt tikai “Commercialization Reactor” un “Buildit”, vēsta

“LabsofLatvia.com”.

““Commercialization Reactor” primārais fokuss ir zinātnisko atklājumu komercializācija un dziļo tehnoloģiju uzņēmumu skaita palielināšana Latvijā. Pašlaik jaunuzņēmējiem ir iespēja saņemt kopējo finansējumu 300 tūkstoši eiro apmērā. Taču tā kā zinātnē balstīto biznesu izveidei un vadībai ir nepieciešamas specifiskas prasmes, mēs aicinām interesentus vispirms piedalīties intensīvā sešu nedēļu apmācību kursu “Cutting-Edge Entrepreneurship”, ko īstenojam kopā ar LIAA un Rīgas Ekonomikas augstskolu,” skaidroja fonda valdes priekšsēdētāja Ilona Gulčaka.

Ārlietu ministrija ir sagatavojusi tuvāku informāciju par ceļošanu uz ASV, kā arī biežāk uzdotos jautājumus saistībā ar Elektroniskās ceļošanas atļaujas sistēmu (Electronic System for Travel Authorization - ESTA).

Ko nozīmē bezvīzu režīms ar ASV?

Tas nozīmē, ka tūrisma vai biznesa nolūkos Latvijas pilsoņi, kas saņēmuši biometrisko pasi un ESTA apstiprinājumu, var doties uz ASV bez vīzas.

Kā var pieteikties ESTAi uz ASV?

ESTA ir interneta tīmekļa sistēma. Lai pieteiktos ESTA atļaujai, ir jāieiet https://esta.MRB.dhs.gov/. Tālāk jāseko instrukcijām, lai atbildētu uz visiem nepieciešamajiem jautājumiem.

Vai ESTA jāsaņem katram ceļotājam individuāli?

Katram Latvijas pilsonim, dodoties uz ASV biznesa vai tūrisma nolūkos ASV bezvīzu programmas ietvaros pirms došanās ceļā būs jāsaņem elektroniska ceļošanas atļauja ESTA sistēmā.

Eurobarometer pētījums liecina, ka trešā daļa eiropiešu aktīvi iesaistās brīvprātīgos darbos dažādās organizācijās, piemēram, arodbiedrībās, sporta vai atpūtas klubos, izglītības, mākslas vai kultūras biedrībās u.c. Savukārt Latvijā brīvprātīgos darbos labprāt iesaistās piektdaļa pilsoņu, informē TNS Latvia marketinga vadītāja Laura Briča.

No Latvijas pilsoņiem iesaistīšanās brīvprātīgajā darbā apmēram 31% nav svarīga. Brīvprātīgajos darbos dažādās organizācijās aktīvi iesaistās piektā daļa jeb 20 % pilsoņu.

Latvijā līdzīgi kā Eiropā kopumā cilvēki brīvprātīgo darbu visbiežāk veic dažādos sporta vai atpūtas klubos, izglītības, mākslas vai kultūras biedrībās, reliģiskajās organizācijās un arodbiedrībās, savukārt Eiropā starp biežāk minētajām organizācijām, kurās iedzīvotāji iesaistās brīvprātīgā darba veikšanā tiek minētas arī labdarības un sociālās palīdzības organizācijas.

Latvijā sporta un atpūtas klubos brīvprātīgajā darbā biežāk iesaistās vīrieši un jaunieši vecumā no 15 līdz 24 gadiem. Sievietes salīdzinoši biežāk palīdz brīvprātīgos darbos arodbiedrībās un reliģiskajās organizācijās. Reliģiskajās organizācijas brīvprātīgajā darbā vienlīdz bieži ir iesaistīti jaunieši (no 15 līdz 24 gadiem) un vecāka gada gājuma cilvēki (no 55 gadiem).

Saeima ceturtdien konceptuāli pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā, kas paredz ar ienākuma nodokli neaplikt izdevumus, kas radušies, organizējot brīvprātīgo darbu.

Rosinātās izmaiņas saistītas ar brīvprātīgā darba tiesisko regulējumu, un likumprojekts paredz ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neaplikt brīvprātīgā darba veikšanu saistīto personificēto izdevumu kompensācijas, ko šī darba veicējam atbilstoši noslēgtajam līgumam sedz brīvprātīgā darba organizētāji.

Šajos izdevumos plānots iekļaut kompensācijas par ēdināšanu, viesnīcu, naktsmītni, degvielu, apģērbu, transportu, kā arī izdevumus par veselības, dzīvības un civiltiesisko apdrošināšanu un veselības pārbaudēm, ja attiecīgs regulējums brīvprātīgā darba organizētājam to paredz obligāti nodrošināt. Plānots, ka ar nodokli neapliks summu, kas taksācijas gadā nepārsniedz 1000 eiro.

Eiropas pilsētu finansēšanas mehānisms (EUCF) arī šogad, līdz maija beigām, aicina Latvijas novadu pašvaldības pieteikties finansējumam 60 000 eiro apmērā klimata un enerģētikas rīcības plānu īstenošanai, norādīts EUCF paziņojumā.

Klimata pārmaiņu seku mazināšana visā pasaulē, tostarp Eiropas Savienībā (ES) ietver nozīmīgus un ambiciozus mērķus. Daļa no tiem jāsasniedz jau pavisam drīz – tuvāko deviņu gadu laikā, un, ja tas neizdosies, valstij nāksies maksāt apjomīgu soda naudu.

Latvijā šobrīd viena no jomām, kurā nepieciešamas krasas pārmaiņas un efektīva rīcība, lai sasniegtu klimata mērķus, ir autotransports, ko apstiprina arī Latvijas Auto asociācija. Vēl divi lielākie siltumnīcefekta gāzu emisijas avoti ir enerģētika (36,9%) un lauksaimniecība (22,2%).

Vietējās pašvaldības ir apņēmušās ievērojami samazināt enerģijas patēriņu un siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas. Tomēr šo plānu īstenošanu nereti ierobežo grūtības iegūt finansējumu vai atrast pareizos tā avotus.

Beļģija

Grez-Doiceau

Jāņu svinēšana Grez-Doiceau

23.jūnijā no 20:00 uz kopīgu Jāņu svinēšanu pļavā pie Grez-Doiceau visus aicina Latviešu biedrība Beļģijā ar LR pastāvīgās pārstāvniecības NATO atbalstu un Latvijas Kultūras koledžas līdzdalību.

20:00-21:00 Līgotāju sagaidīšana, vainagu vīšana, siera un medalus darīšana, Līgo tērpu skate, rotaļas bērniem.

21:00-22:30 Jāņu tēva un mātes godināšana, vakarēšana, sadziedāšanās un apdziedāšanās.

22:30-2:30 Jāņuguns aizdegšana, dejas un rotaļas pie ugunskura.

2:30-3:30 teatralizēta spēle un papardes zieda meklēšana.

3:30-4:00 saullēkta sagaidīšana

Vakarēšanas laikā būs Latvijas alus un uzkodas, beļģu sieru galds (par atsevišķu samaksu: 6 EUR) un pašu cienasts (pēc ieskatiem).

Pret Covid-19 nevakcinētus darbiniekus no darba iespējams atstādināt vai atlaist saskaņā ar Darba likumu, secināms no Labklājības ministrijas (LM) publiskotā informatīvā materiāla darba devējiem.

Ievērojot to, ka Covid-19 pandēmijas ietekmē šobrīd nav veikti jelkādi pārgrozījumi darba attiecību tiesiskajā regulējumā un noteikts īpašs šai situācijai pielāgots regulējums, tad darba devēju un darbinieku tiesību un pienākumu regulējums ir rodams jau spēkā esošajā Darba likumā, norāda LM. Līdzīgi ir arī attiecībā uz cita veida tiesisko attiecību, kas saistītas ar personu nodarbinātību, regulējumu, jo īpaši dienestā esošajām amatpersonām.

Ja objektīvi darba devējam nav iespējas pārstrukturēt savu darbību un piedāvāt attālinātu darba pienākumu izpildi, bet darbs ir jāveic klātienē, turklāt uzrādot sertifikātu vai testu, tad atbilstoši konkrētai situācijai un lietas apstākļiem ir vairākas risinājuma iespējas, skaidroja ministrijā. Turklāt tieši darba devēja ziņā ir risinājuma izvēle atbilstoši apstākļiem konkrētajā darba vietā.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedz atbalstu plašākam Covid-19 krīzes skarto uzņēmumu lokam.

Lai VID varētu nodrošināt dīkstāves pabalstu darbiniekiem un nodokļu samaksas atlikšanu vai sadalīšanu termiņos plašākam krīzes skarto darba devēju lokam, ir papildināti 2020.gada 26.marta Ministru kabineta noteikumi Nr. 165 "Noteikumi par Covid-19 izraisītās krīzes skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem".

Grozījumi ļauj sniegt atbalstu arī jaunākiem uzņēmumiem, kā arī palielina pieļaujamo nodokļu parāda apmēru.

Tā, sākot no šā gada 4.aprīļa, atbalstu var saņemt arī tie uzņēmumi, kas reģistrējušies pēc 2019.gada 1.marta. Krīzes skartajiem darba devējiem, kuri dibināti laika posmā no 2019.gada 1.marta līdz 2019.gada 31.decembrim, ieņēmumu no saimnieciskās darbības samazinājumu 2020 gada martā vai aprīlī aprēķina, salīdzinot ar vidējiem ieņēmumiem no saimnieciskas darbības par nostrādātajiem mēnešiem. Vecākiem uzņēmumiem šis samazinājums tiek aprēķināts attiecībā pret pērnā gada martu vai aprīli.

Par Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdi šodien Aucē notikušajā LPS 24.kongresā atkārtoti tika ievēlēts Andris Jaunsleinis, kurš šo organizāciju vada jau 20 gadus.

Jaunsleinis bija vienīgais kandidāts uz LPS priekšsēža amatu.

Kongresa delegātiem tika izsniegti 170 vēlēšanu biļeteni, no kuriem balsošanas urnā tika iemesti 167 biļeteni, kuri visi tika atzīti par derīgiem. Par Jaunsleiņa kandidatūru nobalsoja 164 kongresa delegāti.

Uzrunājot kongresa delegātus, Jaunsleinis pateicās par milzīgo uzticību un apsolīja to godprātīgi izmantot LPS kopīgo problēmu risināšanā.

Vairākās bankās parādījušās brīvas darba vietas un tās aicina darbā uz dažādiem amatiem.

Sludinājumi banku mājas lapās liecina, ka bankas aicina darbā ne vien cilvēkus, lai tos nodarbinātu ar kredītu piedziņu, bet arī citiem amatiem.

Potenciālos bankas klientu apkalpošanas centru vadītājus aicina Nordea banka – līdz 2. jūnijam varēja pieteikties vadīt centru Liepājā, bet līdz 7. jūnijam var pieteikties uz klientu apkalpošanas centra Vecpilsēta vadītāja amatu Rīgā. Līdz tam banka meklēja kredītu administrācijas grupas vadītāju, uzņēmumu parādu restrukturizācijas un atgūšanas speciālistu, kā arī parādu atgūšanas juristu.

DnB NORD Banka aicina pieteikties darbā (līdz 5. 8. vai 12.jūnijam) privātbaņķierus Private Banking centrā Rīgā, banka meklē arī kredītresursu rehabilitācijas daļas juristu, kredītu analītiķi, projektu menedžeri Dānijā, Somijā, Polijā, Latvijā, Lietuvā, vecāko projektu menedžeri un filiāles direktoru Tukumā.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Mūsdienu saspringtajā situācijā, kad katrs uzņēmums cīnās par izmaksu samazināšanu un dažkārt pat par izdzīvošanu, noteikti nedrīkst aizmirst arī par drošību uzņēmumā un katra nodarbinātā darba vietā. Līdzekļu taupīšana uz darbinieku drošības rēķina nebūs nedz efektīvs, nedz ilgtermiņā pārdomāts risinājums, lai arī nereti notiek savādāk un līdzekļi tiek taupīti arī uz darba aizsardzības izmaksu samazināšanas rēķina. Turklāt atbildību par sekām, kas var rasties šādas rīcības rezultātā (nelaimes gadījumi darbā, iekārtu bojājumi, uzņēmuma darbības apturēšana u.c.), protams, būs jāuzņemas darba devējam.

No darba devēja puses nereti izskan apgalvojumi, ka Latvijas Republikā spēkā esošie normatīvie akti dažkārt ir nepārdomāti, nav savstarpēji saskaņoti un lielai daļai uzņēmumu tādēļ rodas lieki izdevumi. Turklāt nereti šiem apgalvojumiem ir pamats. Kā situācijas uzlabojums vērtējams 2010.gada 25.martā Saeimā pieņemtie un 28.aprīlī spēkā stājušies grozījumi Darba aizsardzības likumā (turpmāk tekstā grozījumi), kas būtiski atvieglos uzņēmumu darbību un samazinās izdevumus.

Darba aizsardzības organizatoriskā struktūra

Būtiskākās izmaiņas minētajā normatīvajā aktā ir saistītas ar grozījumiem likuma 9.pantā «Darba aizsardzības organizatoriskā struktūra». Tie nosaka, ka iespējama situācija, kad pats darba devējs ir darba aizsardzības speciālists uzņēmumā.

Rīgas dome sadarbībā ar AS «Attīstības finanšu institūcija Altum» (ALTUM) aicina jaunos uzņēmējus uz bezmaksas semināru «Kā pieteikties grantu programmai «Atspēriens»».

Seminārs notiks 8. martā plkst. 17.00 ALTUM Konferenču zālē (Doma laukumā 4).

Semināra apmeklētāji tiks informēti par programmas aktualitātēm konkursa norisē, kā arī uzzinās par pieejamo atbalstu jauno uzņēmējdarbības ideju sagatavošanai un attīstībai. Seminārā būs iespēja uzdot jautājumus par konkursa nolikumu, līdzšinējo grantu programmas īstenošanas pieredzi, kā arī citām tēmām. Semināra mērķis ir dalīties praktiskos jautājumos par pieteikšanos un veidlapu aizpildīšanu, tādējādi palielinot kvalitatīvu pieteikumu apjomu un grantu pretendentu iespējas.

Pieteikties: https://www.altum.lv/lv/notikumi/seminars-ka-pieteikties-grantu-programmai-atsperiens-2018-03-08

Izdevumus, kas radušies, organizējot brīvprātīgo darbu, neapliks ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, paredz Saeimā ceturtdien, 29.oktobrī, Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli, informē Saeimas Preses dienests.

Izmaiņas likumā saistītas ar šī gada jūlijā pieņemto Brīvprātīgā darba likumu un paredz ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neaplikt izdevumus, ko brīvprātīgā darba veicējam atbilstoši noslēgtajam līgumam sedz šī darba organizētāji.

Šajos izdevumos plānots iekļaut kompensācijas par ēdināšanu, viesnīcu vai naktsmītni, apģērbu, apmācību, ceļa un degvielas izdevumiem, kā arī izdevumus par veselības un dzīvības apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem.

Tāpat ar nodokli neapliks izdevumus par obligātajām veselības pārbaudēm un civiltiesisko apdrošināšanu attiecībā uz trešajām personām, ja attiecīgs regulējums brīvprātīgā darba organizētājam to paredz obligāti nodrošināt. Ar nodokli neapliks summu, kas taksācijas gadā nepārsniedz 1000 eiro.

Izdevumus, kas radušies, organizējot brīvprātīgo darbu, neapliks ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. To paredz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā otrdien, 20.oktobrī, galīgajam lasījumam Saeimas sēdē atbalstītie grozījumi likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Izmaiņas likumā saistītas ar šī gada jūlijā pieņemto Brīvprātīgā darba likumu un paredz ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neaplikt izdevumus, ko brīvprātīgā darba veicējam atbilstoši noslēgtajam līgumam sedz šī darba organizētāji.

Šajos izdevumos plānots iekļaut kompensācijas par ēdināšanu, viesnīcu vai naktsmītni, apģērbu, apmācību, ceļa un degvielas izdevumiem, kā arī izdevumus par veselības un dzīvības apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem.

Tāpat ar nodokli neapliks izdevumus par obligātajām veselības pārbaudēm un civiltiesisko apdrošināšanu attiecībā uz trešajām personām, ja attiecīgs regulējums brīvprātīgā darba organizētājam to paredz obligāti nodrošināt. Ar nodokli neapliks summu, kas taksācijas gadā nepārsniedz 1000 eiro.

Ziemas olimpiādē Sočos kā brīvprātīgā piedalās iecavniece Katrina Mertsa. Reģionālais medijs «Bauskas Dzīve» piedāvā jaunietes pirmos iespaidus.

Apritējusi nedēļa, kopš Katrina ieradusies Sočos, lai piedalītos Olimpisko spēļu organizēšanā kā brīvprātīgā. Mītnes vietā internets vēl nav pieslēgts, tomēr darbojas mobilais internets, un Katrina atsūtījusi arī portālam pirmo vēstījumu.

«Pirmajā dienā saņēmu savu akreditāciju un uniformu – tā tiešām ir brīnišķīga, lai gan var šķist raiba. Sākās pienākumu apguve – lai gan līdz spēlēm vēl ir laiciņš palicis, mums ir jāsagatavo objekti sportistu atbraukšanai. Strādāju kalnu ciematā «Derevnya», kurā dzīvos visi kalnu sporta veidu dalībnieki un nacionālās olimpiskās komitejas (NOK). Mana funkcija – «event services» (EVS) jeb pasākumu apkalpošana. Vērojam, lai cilvēki nokļūtu tur, kur viņiem jātiek, lai «pareizie» cilvēki ietu pareizā vietā un «nepareizie» neiekļūtu noteiktās teritorijās, kur ir slēgtā zona, lai sportisti varētu mierīgi dzīvot.»