airBaltic tiesas sēdē piedāvā 3000 latus BAS parādu segšanai  4

airBaltic pārstāvju skatījumā, Veriko nemaz nevēlas saņemt ap 3000 latu parāda samaksu un arī BAS vēlas, lai tiktu atzītas par maksātnespējīgām.

airBaltic pārstāvji tiesā lūdza BAS maksātnespējas pieteikumu noraidīt, kā arī atzīt to par nepatiesu un izbeigt BAS maksātnespējas lietu.

Veriko advokāts Raivo Sjadme gan pārmeta airBaltic iespējamu nelikumīgu naudas līdzekļu izšķērdēšanu, lūdzot sākt par to kriminālprocesu. Viņš sacīja, ka tad, ja airBaltic vēlas samaksāt BAS parādu Veriko pašu BAS vietā, tam nepieciešama finanšu ministra un Satiksmes ministrijas atļauja.

Savukārt BAS pārstāvji tiesas sēdē atstāstīja dinamiskos mēģinājumus samaksāt BAS parādu Veriko, kas noslēgušies ar strīdus naudas summas iemaksāšanu glabāšanā notāram. airBaltic pārstāvji sacīja, ka Veriko naudu var saņemt jebkurā brīdī, tāpēc strīdus parāds uzskatāms par samaksātu. Viņi arī piedāvāja naudu samaksāt tiesas sēdē, lai parādsaistības tiktu dzēstas. Sjadme sacīja, lai airBaltic uz tiesas galda uzrāda naudu, tad viņš lems, vai to pieņemt. Viņš pauda sašutumu par šo amorālo airBaltic piedāvājumu, sakot, ka uz to neatbildēs, jo skaidras naudas darījumi starp juridiskām personām ir aizliegti.
Lietas izskatīšana turpināsies ar debatēm.

Kā ziņots, BAS šodien Rīgas rajona tiesā atzina Veriko iesniegto maksātnespējas pieteikumu, sakot, ka šāds parāds ir, tas nav nokārtots un šīs saistības BAS nav iespējams izpildīt.

BAS pārstāvis Viktors Tihonovs savos paskaidrojumos sacīja, ka BAS faktiskā maksātnespēja radusies, jo valsts un Latvijas Krājbanka rupji pārkāpušas pagājušā gada oktobrī noslēgto vienošanos, kas paredz piedziņas darbības veikt ne ātrāk par 2012.gada 31.decembri, un jau pērn novembrī pārņēmusi bankā ieķīlātās airBaltic akcijas. Tāpat pārņemti BAS debitoru parādi, un tādējādi atņemti visi lielākie BAS aktīvi, bez kuriem nav iespējams veikt nekādas darbības.

Tihonovs sacīja, ka BAS nespēj nokārtot konkrētās vairāk nekā 3000 latu saistības pret Veriko. Turklāt formāli saskatāma vēl viena maksātnespējas pazīme - nespēja kārtot saistības, kam iestājies termiņš, tādējādi maksātnespējas pieteikums būtu jāsniedz pašām BAS. Ar to gan izlemts nogaidīt līdz šīs lietas izskatīšanai.

Tihonovs arī apliecināja, ka BAS Rīgas apgabaltiesā cēlušas prasību saistībā ar Latvijas Krājbankā ieķīlāto akciju atsavināšanu. Viņš atzīmēja, ka BAS līdz pagājušā gada novembrim piederēja 224 000 airBaltic akciju, kā arī uzņēmums veicis ap 45 miljonu latu aizdevumu lidsabiedrībai un tās finanšu stāvoklis bija labs.

Kā ziņots, pagājušajā nedēļā airBaltic piedāvāja BAS vietā samaksāt parādu par brokeru pakalpojumiem, kura dēļ Veriko maksātnespēju pieprasījusi. Tiesa arī pieaicināja airBaltic ieinteresētās personas statusā BAS maksātnespējas lietā.
Parāda summa ir 3600 latu.

Iepriekš airBaltic pārstāvji tiesā apgalvoja, ka jau piektdien pārskaitījuši uz Veriko kontu 3600 latu, vienlaikus Veriko pārstāvis Raivo Sjademe uzrādīja bankas apliecinājumu, ka naudas summa kontā nav ieskaitīta, un izteica minējumu, ka airBaltic kā valsts akciju sabiedrība, kura strādā ar zaudējumiem un ir parādniece, nemaz nedrīkst izmatot līdzekļus šādiem mērķiem, tāpēc tiesībsargājošās institūcijas šo pārskaitījumu ir fiksējušas un, iespējams, nauda ir ģenerālprokuratūrā.

Rīgas rajona tiesa BAS maksātnespējas lietu ierosināja 9.janvārī. Par administratoru ierosināts iecelt Valdi Levkānu.
LETA jau ziņoja, ka pēc AS Latvijas Krājbanka darbības apturēšanas Latvijas valsts no bankas pilnvarnieka par akciju nominālvērtību 224 000 latu iegādājās 47,2% airBaltic akciju, kuras bija ieķīlājis aviokompānijas privātais akcionārs BAS. Latvijas valsts savu rīcību skaidroja ar lidsabiedrības privāto akcionāru neizpildītajām saistībām.
BAS īpašnieki ir Bertolts Fliks un Taurus Asset Management Fund Limited.

Pēc Firmas.lv datiem, 2007.gadā reģistrētās SIA Veriko 100% īpašnieks kopš pērnā augusta ir Luksemburgā reģistrētā Aerienne Services Group S.A.. Iepriekš uzņēmuma īpašnieku skaitā bijuši gan Aivars Sjademe, gan advokāts Raivo Sjademe.
Pērn jūlijā portāls Pietiek vēstīja, ka ievērojama airBaltic akciju daļa no BAS pārgājusi SIA Veriko īpašumā vai arī īpašnieku mainījusi daļa BAS kapitāldaļu.

R.Sjademe šādas ziņas portālam tolaik nevis noliedza, bet atteicās no komentāriem par iespējamo darījumu un tā iemesliem. "Es šo jautājumu nekomentēšu. Lūdzu, neapvainojieties, tas nav nekas pret jums personīgi vērsts, bet šīs darbības veicu kā privātpersona un neko nekomentēšu. Ja jūs man jautātu par advokātu kolēģijas darbu, par advokātu ētikas komisijas darbu, tad es esmu gatavs sniegt interviju. Tik tiešām ļoti interesanti, bet es šo jautājumu nekomentēšu," R.Sjademe paziņoja Pietiek.com.

Savukārt dienu vēlāk R.Sjademe speciālā paziņojumā informāciju par iespējamo darījumu jau kategoriski noliedza: Informēju, ka Veriko nav iegādājies uzņēmuma airBaltic akcijas, kā arī nav iegādājies daļas uzņēmumā BAS. Nekādas pārrunas par šāda darījuma iespēju nav notikušas, un daļu iegādes piedāvājums Veriko nav saņemts.

Ziņas par iespējamo airBaltic akciju īpašnieka maiņu tolaik atteicās komentēt arī Snoras bankas īpašnieka Vladimira Antonova pārstāvis un Latvijas Krājbankas vadības padomnieks Antons Fiļimonovs. Viņš šīs ziņas ne noliedza, ne apstiprināja.

airBaltic konsolidētie zaudējumi 2010.gadā bijuši 35,9 miljoni latu, bet apgrozījums - 204,4 miljoni latu, kas ir par 11,6% vairāk nekā gadu iepriekš, liecina Uzņēmumu reģistru apkalpojošās firmas Lursoft informācija.

2011.gada 11 mēnešos kopumā airBaltic pārvadājusi 3,15 miljonus pasažieru, kas ir par 5% vairāk nekā 2010.gada attiecīgajā periodā.

airBaltic ir akciju sabiedrība, kas dibināta 1995.gadā. Galvenais akcionārs ir Latvijas valsts ar 99,8% akciju. airBaltic flotē ir 34 lidmašīnas - sešas Boeing 737-500, astoņas Boeing 737-300, divas Boeing 757-200, desmit Fokker 50 un astoņas Bombardier Q400Next Gen.