Aizdomas par slēptu Hipo fondu privatizāciju  5

Hipo fondu 2010. gada pārskats liecina, ka bankai pilnībā piederošās SIA Riska investīciju sabiedrība ietekme Hipo fondos samazinājusies no 83% līdz 51%. Tas tāpēc, ka bankas meitas uzņēmums nepiedalījās Hipo fondu pamatkapitāla palielināšanā pērn septembrī - to veica tikai viens privātais daļu īpašnieks - SIA Biznesa sistēmas (dibināts 2006. gadā), kas, ieguldot 210 tūkstošus latu, Hipo fondos palielināja savu ietekmi no 8% līdz 43%.

Hipotēku bankas, kuras vadītājs Rolands Paņko ir arī Hipo fondu padomes priekšsēdētājs, preses sekretāre Sandra Eglīte DB skaidroja, ka banka neizmantoja tiesības piedalīties Hipo fondu kapitāla palielināšanā saskaņā ar valdības apstiprināto koncepciju par Hipotēku bankas pārveidi par attīstības banku, paredzot līdz 2013. gadam pakāpenisku atteikšanos no komercfunkciju veikšanas un valsts atbalsta kontroles normām.

Viņa arī piebilda, ka Hipotēku bankas grupa ir saglabājusi kontroli pār uzņēmumu Hipo fondi, arī nepiedaloties kapitāla palielināšanā, kas nodrošināja tālāku uzņēmuma izaugsmi.

Aizdomīgi

Aptaujātajiem finanšu ekspertiem minētā situācija likās nedaudz aizdomīga un jocīga, zinot, ka gaidāma Hipotēku bankas pārveide. Ekspertiem vienlaikus radās jautājums, vai Hipo fondiem vispār bija nepieciešamība palielināt pamatkapitālu līdz 500 tūkstošiem latu. Hipo fondu 2010. gada pārskats liecina - lai arī kompānijas neto procentu ieņēmumi pērn samazinājušies trīskārt, sasniedzot 10,9 tūkstošus latu, tomēr gandrīz uz pusi palielinājušies neto komisijas naudas ienākumi, sasniedzot 756,75 tūkstošus latu. Hipo fondi 2010. gadu noslēdza ar 206,3 tūkstošu latu peļņu, kas ir divkārt lielāka nekā peļņa 2009. gadā. No tā izriet - ja Hipo fondi no 2010. gada peļņas izmaksātu dividendes, tad, piemēram, Biznesa sistēmas jau būtu atguvušas gandrīz pusi (ap 84 tūkst. Ls) no ieguldītajiem līdzekļiem Hipo fondu pamatkapitālā.