Rīgas brīvosta par 6,35 miljoniem eiro (4,46 miljoniem latu) iegādāsies jaunbūvētu velkoni ar ledus laušanas spējām, liecina Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) interneta mājaslapā publicētais paziņojums par lēmuma pieņemšanu. Velkoni piegādās Ļeņingradas kuģu būvētava Pella.

Kā ziņots, lai arī interesi par dalību Rīgas brīvostas ledusklases velkoņa iepirkumā izrādīja vairāku kuģu būvētavu pārstāvji no Nīderlandes, Dānijas, Polijas un Indijas, tomēr konkursā piedāvājumu iesniegusi tikai Krievijas velkoņu būvētava "Pella".

Kaut arī kuģu būvētāju mājaslapās pieejamā informācija liecina, ka velkoņa būvei nepieciešams vismaz viens gads, konkursa nolikumā tika uzsvērts, ka velkonis jāpiegādā ne vēlāk kā 120 dienās jeb aptuveni četru mēnešu laikā, skaitot no līguma noslēgšanas dienas.

Konkursa nolikumā gan tika norādīts, ka svarīgākais kritērijs konkursā būs piedāvātā kopējā cenā, tomēr papildu punktus var iegūt par velkoņu piegādes ātrumu.

Rīgas brīvostas pārvalde miljonus soda naudā maksāt nevēlas, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šobrīd strīds starp Rīgas brīv- ostas pārvaldi (RBP) un Konkurences padomi (KP), kura uzskata, ka RBP pārkāpusi konkurences tiesības velkoņu pakalpojumos, pārgājis jaunā līmenī, DB norāda Rīgas vicemērs un RBP valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks. KP gribot ostai aizliegt ar to nodarboties, liekot arī samaksāt pāris miljonu eiro.

RBP valde gatavošot ziņojumu, ko Satiksmes ministrijai iesniegt valdībā, ka divas iestādes savā starpā izturas pretēji veselajam saprātam. A. Ameriks turas pie RBP senā argumenta, ka šis līdztekus loču un tauvošanās pakalpojumiem ir nacionālās drošības jautājums arī Eiropas līmenī, jo reiz jau brīvosta privatizējusi velkoņu floti, kura aizgājusi uz Sanktpēterburgu un citviet.

Latvijā apvienojušās divas velkoņu kompānijas SIA PKL un SIA Ostas flote, kas strādā gan Rīgas, gan Ventspils ostās.

Apvienotās kompānijas vadītājs Reins Tintsons norāda, ka apvienošanās mērķis bijis stiprināt abu uzņēmumu konkurētspēju, jo jau tuvākajā laikā esot sagaidāms, ka Latvijā un Baltijā velkoņu tirgū ienāks arvien jaunas kompānijas – tai skaitā lielās pasaules vadošās velkoņu kompānijas, kuru flotē ir daudzi desmiti kuģu.

"Pašreizējā ekonomiskajā situācijā, Igaunijas un Latvijas velkoņu kompāniju pakalpojumu apvienošana var kļūt par labu piemēru arī citām Baltijas valstu kompānijām. Sevišķi tiem, kas cenšas pārvarēt pasaules finanšu krīzes sekas tirgos, kuros ir paaugstināts konkurences līmenis," norāda R. Tinstons.

Kompānija a/s PKL Flote parakstījusi līgumu ar uzņēmumu Černomorskij kuģu būvētava par azimutāla velkoņa būvniecību. Saskaņā ar līguma nosacījumiem kuģis tiks nodots a/s PKL Flote rīcībā 2013. gada vasarā.

Kā informē uzņēmums, velkoni tiek plānots izmantot Rīgas ostā kopā ar uzņēmumam a/s PKL Flote piederošo velkoni Castor, kas ir tāda paša tipa kuģis kā pasūtītais velkonis.

Jaunajam velkonim būs ledus klase ARC4, kas ļaus velkonim braukt apstākļos, kad ledus biezums ir līdz vienam metram. Velkonis tiks aprīkots ar jaudīgu ārējo ugunsdzēsības sistēmu, kā arī varēs sniegt eskorta velkoņa pakalpojumus. Eskorta velkonis pavada kuģus ar bīstamu kravu un avārijas gadījumā spēj sniegt palīdzību un novērst katastrofu. Kuģis varēs apkalpot kuģus ne tikai ostā, bet arī sniegt ledus laušanas un glābšanas pakalpojumus Rīgas līcī, stāsta kompānijas pārstāvji.

Lai gan jaudīgais velkonis Amber ir pārdots, velkoņu pakalpojumu sniedzējs Amberholdings Liepāja sola nodrošināt velkoņu pakalpojumus Liepājas ostā, Db informēja Liepājas ostas pārvaldnieks Aivars Boja.

Galvenais kompānijas Amberholdings Liepāja uzdevums ir nodrošināt drošu lielo kuģu ienākšanu Liepājas ostas akvatorijā, un kompānija ir apstiprinājusi, ka turpinās pildīt līguma nosacījumus, uzsvēra A. Boja. "Līgums, kas noslēgts 2001. gadā uz 15 gadiem, paredz izmantot velkoņus ar noteiktu jaudu, nevis konkrētu velkoni Amber," norādīja ostas pārvaldnieks.

Liepājas ostā tiekot piesaistīti velkoņi no Klaipēdas ostas, un tas ir līdzīgs attālums, kā no Ventspils, kur iepriekš bāzējās velkonis Amber, Db uzzināja Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldē.

Db jau ziņoja, ka velkoņu kompānija Amberholdings Liepāja, kuras 50% kapitāla pastarpināti pieder apsūdzētā Ventspils mēra Aivara Lemberga bērniem, Anrijam un Līgai, nupat pārdevusi lielāko no tai piederošajiem velkoņiem, kas apkalpoja Liepājas un Ventspils ostās ienākošos lieltonnāžas kuģus. Pēc neoficiālas informācijas, ziņoja vairāki mediji, Amberholdings Liepāja piederošais velkonis Amber pārdots lielākajai somu velkoņu kompānijai Alfon Hokans.

Ārkārtas situāciju Rīgas ostā izraisīja Rīgas brīvostas lēmums liegt privātajam kompānijām sniegt velkoņu pakalpojumus Rīgā. Šādu uzskatu pauž AS PKL Flote.

Uzņēmums skaidro, ka «2011. gada februāra beigās Rīgas jūras līcī ir radusies smaga situācija. Desmitiem kuģu gandrīz nedēļu ilgu laika periodu gaida iespēju ienākt Rīgas ostā. Ne mazāks kuģu skaits gaida iespēju atstāt Rīgas jūras līci un iziet atklātā jūrā. Kuģu īpašnieki cieš milzīgus zaudējumus sakarā ar savu kuģu dīkstāvi, daudzi nolemj nedoties uz Rīgas ostu pēc kravām, jo kuģu ieiešana Rīgas ostā nav praktiski iespējama ledus dēļ, taču šiem kuģiem iepriekš minētā iemesla dēļ nav arī iespējams atgriezties atpakaļ Baltijas jūrā. Pēc būtības kuģi šobrīd ir nokļuvuši «ledus slazdā»».

Pirmā pusgada finanšu rādītāji liecina, ka Latvijas ekonomika strukturāli nav gatava sekmīgi konkurēt pasaules līmenī.

Draud mīnuss

Šobrīd IKP izaugsme ir tikpat kā apstājusies, tā A. Vilks, kurš lēš, ka šogad pusgada izaugsme būs vien ap 2 %. Centrālā statistikas pārvalde (CSP) IKP ātro novērtējumu 2008. g. 2. cet. sniegs 8. augustā. IKP pieaugums šogad 1. cet. bija 3.3 %, bet eksperti neizslēz iespēju, ka 2. cet. IKP izmaiņas varētu uzrādīt arī mīnusa zīmi. Pēc P. Strautiņa teiktā, izaugsmes līkne tālāk uz leju varētu aiziet, ja ekonomika kopumā sekos mazumtirdzniecībai. A. Vilks uzskata, ka Latvijas ekonomikas velkoņi nu ir palikuši divi — eksports un tranzīts. Šogad maijā eksporta apjomi, salīdzinot ar aprīli, saruka par 8.3 %, bet, salīdzinot ar pērnā gada maiju, pieauga par 6.2 %, liecina CSP dati. Savukārt caur Latvijas ostām pusgadā pārkrauts par 2.6 % vairāk kravu (32.2 milj. tonnas) nekā pērn, bet Latvijas Dzelzceļš pārvadājis par 9.3 % vairāk kravu (27.83 milj. tonnu). «No abiem būs atkarīgs, vai ekonomika paliks plusos. Lai gan situācija izskatās padrūma, pēdējos mēnešos ir iezīmējušās vairākas pozitīvas lietas. Samazinoties uzpūstajam patēriņam, kritās importa apjomi un beidzot reāli samazinājās maksājumu bilances tekošā konta deficīts. Arī valdība vairs nesnauž un revidē gan budžetu, gan ieklausās uzņēmēju priekšlikumos. Šie faktori arī ir ļāvuši Latvijai noturēt kredītreitingus un turpināt piesaistīt investīcijas,» secina SEB bankas eksperts.

No nabaga rokaspuiša līdz lielrūpniecības īpašniekam — tāds ir Augusta Dombrovska panākumu stāsts. Kad 19. gadsimta beigās latviešu rūpniekiem piederēja galvenokārt kokapstrādes, minerālvielu pārstrādes un pārtikas ražošanas uzņēmumi, lielākā to vidū bija Dombrovska kokzāģētava Mīlgrāvī.

Kas mudināja Augustu Dombrovski kļūt par turīgu vīru? Vai pretīgums pret siļķi, kad bērnībā gadiem ilgi tā bija vienīgais galdā celtais ēdiens? Kas mudināja viņu ar dāsnu roku balstīt pretalkohola kustību? Dzērāja tēva skurbumā raidītās dunkas? Vai tēva krogus brāļu uzjautrināšanās, ar varu lejot mazā Augusta rīklē degvīnu? Kas mudināja kļūt par filantropu, uzturot izglītības iestādes un pabalstot latviešu kultūras darbiniekus? Īstās atbildes vairs nepateiks neviens, taču arī bez tām stāsts par uzņēmēju Augustu Dombrovski ir ievērības cienīgs.

Savādais bagātnieks

Ir 1919. gads. Latvijas Konservatorijas atklāšanas svinības. Mariss Vētra vēro, ka Jāzeps Vītols pastaigājas kopā ar savādu vecīti.

Viņu dzīvē virzījuši divi sapņi – kļūt par pasaules klases futbolistu un restorāna īpašnieku. Jaunībā atvadījies no lielā futbola, Elmārs pārcēlās uz tēva zemi. Kamēr daudzi joprojām skatās Īrijas virzienā, viņš pamatīgi, tā sakot, stingri uz abām kājām nostiprinājies Latvijā.

Ēst gatavošanu dažreiz salīdzina ar mūzikas radīšanu – vai tu arī tā domā? Vai tev patīk sarežģīti ēdieni?

Zini, kā tas ir? Kas vienam ir sarežģīti, otram būs vienkārši. Šodien saprast, kas ir sarežģīti, gandrīz nav iespējams. Tas atkarīgs no auditorijas. Bet man patīk gatavot kā mājās, lai cilvēks saprastu, ko viņš bāž mutē, un būtu garšīgi paēdis, nevis ieknābājis kaut ko ļoti smalku – nezinu, vai ikdienā pie galda ir vajadzīga dārga izsmalcinātība. Protams, ir forši dažreiz aiziet uz kādu šiku restorānu, bet es dodu priekšroku vienkāršākām lietām. Ja man, piemēram, būtu jāēd steiks par 90 latiem, man to būtu ļoti grūti sagremot, jo es meklētu, kur tā lielā vērtība. Tiklīdz tev pie galda kaut kas jāmeklē, tā zūd patiesā bauda. Cita lieta, ja cilvēks ir ļoti turīgs un viņam tie deviņdesmit lati ir kā deviņi. Bet man nekad nav paticis no ēdiena gaidīt dārgus brīnumus un, izgaršojot katru kumosiņu, meklēt augstās cenas iemeslus. Nesaskatu šādā procesā ne prieku, ne jēgu. Varbūt tāpēc esmu tāds demokrāts.

Venēcijā svētdien piestātnē ietriecies kruīza kuģis, vēsta Itālijas plašsaziņas līdzekļi.

Laikraksts «Corriere della Sera» ziņo, ka kompānijas «MSC Cruises» kuģim «MSC Opera» apstājies dzinējs un tas turpinājis virzīties uz priekšu pēc inerces. Divi velkoņi, kas kuģi ievilkuši ostā, mēģinājuši to apturēt, taču pārtrūkusi tauva starp vienu no velkoņiem un kruīza kuģi, un laineris ietriecies piestātnē un līdzās esošajā tūristu kuģīti.

Uz tūristu kuģīša «Michelangelo» viegli cietuši pieci cilvēki.

2011.gadā kuģim «MSC Opera» atrodoties Baltijas jūrā pie Gotlandes salas, pārtrauca darboties elektroapgādes sistēma un apstājās dzinēji. Kuģis tika aizvilkts uz Nīneshamnas ostu Zviedrijā un no tā tika evakuēti apmēram 1700 pasažieri.

Savukārt, 2010.gadā uz «MSC Opera» Lielbritānijas ostā Duvrā policija četru Latvijas un trīs Lietuvas valstspiederīgo kajītēs atrada 35 kilogramus kokaīna.

Valsts policija (VP) par ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmatošanu mantkārīgā nolūkā lūgusi prokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret Rīgas brīvostas pārvaldnieku Leonīdu Loginovu un viņa vietnieku Aigaru Pečaku, liecina neoficiāla informācija.

Par izvirzītajām apsūdzībām amatpersonām draud brīvības atņemšana līdz četriem gadiem, piespiedu darbs vai naudas sods.

Loginovs un Pečaks uz tālruņa zvaniem neatbildēja, savukārt ostas sabiedrisko attiecību nodaļā apgalvoja, ka informāciju par kriminālvajāšanas uzsākšanu pret brīvostas darbiniekiem osta esot ieguvusi tikai no masu medijiem, līdz ar to pagaidām nevarot ne apstiprināt, ne noliegt, ka kriminālvajāšana uzsākta pret Loginovu un viņa vietnieku. Arī pēcpusdienā ostā skaidroja, ka nevar šādas ziņas komentēt, jo Rīgas brīvostas pārvalde par VP kriminālvajāšanas sākšanu pret Loginovu un viņa vietnieku Pečaku nav saņēmusi oficiālu ziņojumu.

Konkurences padome ir pieņēmusi lēmumu sodīt Rīgas brīvostas pārvaldi ar 45 tūkstošu latu lielu naudas sodu par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.

KP Brīvostai pārmet velkoņu pakalpojumu sniedzēju SIA PKL Flote diskrimināciju, 2008. gada augustā izvirzot tam nepamatotas prasības vienlaicīgi ar Rīgas brīvostas pārvaldei piederošo velkoņu Santa un Stella darbības uzsākšanu Rīgas brīvostā. Tādā veidā Rīgas brīvostas pārvalde, uzsākot darboties velkoņu pakalpojumu tirgū, kuru tā pati regulē, radījusi sev nepamatotas priekšrocības, ierobežojot un kavējot konkurenci velkoņu pakalpojumu tirgū sev par labu.

SIA PKL Flote informē, ka Rīgas brīvostas pārvaldes darbību rezultātā, kuras atzītas par Konkurences likuma pārkāpumu, tai nodarīti zaudējumi vairāk nekā miljons latu apmērā un tā prasīs no Rīgas brīvostas pārvaldes šo zaudējumu atlīdzību, nepieciešamības gadījumā vēršoties tiesā.

Šorīt, Liepājas ostā pie stividorkompānijas LSEZ SIA Terrabalt 46. piestātnes pirmo reizi pietauvojās prāmis Petersburg, kas kursē līnijā Zasnica – Baltijska – Liepāja – Ustjluga. Prāmja līnijas operators ir BFI, bet ģenerālaģents SIA Alfastar.

Abas kompānijas ir saistītas ar Krievijas dzelzceļu. Sākotnēji prāmis kursēs vienā virzienā, bet jau tuvāko mēnešu laikā plānots līnijā uzlikt vēl vienu prāmi, lai satiksme būtu abos virzienos.

Līdz šim no Liepājas ostas kursēja divi prāmju operatora Stena Line prāmji līnijā uz Trāvemindi Vācijā, kas nodrošina četras ienākšanas reizes nedēļā.

Lai arī prāmis Petersburg Liepājas ostai un stividorkompānijai LSEZ SIA Terrabalt ir labi pazīstams, jo iepriekš strādājis citās prāmja līnijās, šorīt ienākot Liepājas ostā, izmantoja, ne tikai loča pakalpojumus, kā to nosaka Liepājas ostas noteikumi, bet pieaicināja arī velkoni.

Klaipēdā trešdienas rītā ieradies lielākais konteinerkuģis, kāds jebkad apmeklējis šo Lietuvas ostu, - 324,8 metrus garais MSC Charleston. Pa ostas vārtiem kuģis iebraucis sekmīgi, ostas akvatorijā tam palīdzējuši trīs velkoņi.

Kā atzīmē Lietuvas mediji, garuma ziņā šis okeāna kuģis samērojams ar Viļņas televīzijas torņa augstumu un tā ietilpība ir 8000 TEU (20 pēdu standartkonteiners) vienības. Līdz šim garākais Klaipēdā uzņemtais kuģis bijis 317 metrus garais Celebrity Eclipse, kas te bija ieradies pagājušajā vasarā.

Kuģa sagaidīšanas diena saskaņota ar kravu kompānijas Klaipedos Smelte jaunā konteineru sadales centra oficiālo atklāšanu. Svinīgajā ceremonijā piedalīsies satiksmes ministrs Rimants Sinkevičs, Klaipēdas mērs Vītauts Grubļausks, Klaipēdas valsts jūras ostas direkcijas ģenerāldirektors Arvīds Vaitkus, Terminal Investment Limited ģenerāldirektors Vikrams Šarma un Klaipedos Smelte ģenerāldirektors Rimants Juška.

SIA Rīgas Brīvostas flote noslēgusi iepirkumu konkursu par marķētas dīzeļdegvielas iegādi saviem kuģiem, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā.

Atklātā konkursa uzvarētāja ir SIA Ovi, kas no trim pretendentiem piedāvāja piegādāt degvielu par viszemāko cenu.

Rīgas Brīvostas pārvaldes meita SIA Rīgas Brīvostas flote reģistrēta 2010. gada 13. septembrī. Kopš 2011. gada 1. janvāra uzņēmums sniedz velkoņu pakalpojumus Rīgas ostā ienākušajiem kuģiem.

Rīgas Brīvostas flotes rīcībā ir divi velkoņi - Santa un Stella, kas pēc Rīgas Brīvostas pārvaldes pasūtījuma būvēti Rīgas kuģu būvētavā un tagad nodoti Rīgas Brīvostas flotes valdījumā. To tehniskie parametri atbilst arī lielāko kuģu, tai skaitā Panamax tipa kuģu, apkalpošanai.

Lai arī no biznesa perspektīvas ir saprotams, tomēr cilvēciski ir žēl, ka Norvēģijas koncerna Varner Gruppen īpašnieki pieņēma lēmumu aiziet no Latvijas apģērbu tirgus, slēdzot visus Cubus, Bik Bok un Dressmann veikalus, atzīst bijušais politiķis un uzņēmējs Ainārs Šlesers, kurš kopā ar koncerna bijušo vadītāju Franku Varneru Latvijā izveidoja kopuzņēmumu Dressmann-Baltija.

Viņš norāda, ka viņam pašam nav konkrētas informācijas par iemesliem, kāpēc nolemts aiziet no Latvijas apģērbu tirgus, tomēr pieņēmumu līmenī viņš pieļauj, ka tam ir saistība ar tādiem faktoriem kā tirgus apjoms un nedaudz, bet tomēr arī pieaugošā konkurence Latvijas apģērbu tirgū.

«Pēc tam, kad pirms aptuveni desmit gadiem nomira kompānijas bijušais vadītājs Varners, ar ko kopā izveidojām pirmo kopuzņēmumu Dressmann-Baltija, biznesu pārņēma viņa dēli, kas uzreiz pieņēma lēmumu turpināt biznesu ar apģērbu zīmolu attīstīšanu, atbrīvojoties no Varner Gruppen nekustamā īpašuma biznesa jomas,» stāsta Šlesers.

Laikā, kad Latvijas valstij nepietiek naudas veselības aprūpes, izglītības un citās nozarēs strādājošo cilvēku algu maksāšanai, būvuzņēmēji simtiem miljonu latu apzināti nesamaksā nodokļos. Tā laikrakstam Latvijas Avīze norāda SIA LEC valdes priekšsēdētājs Pēteris Dzirkals.Valstij gar degunu aiziet simtiem miljonu latu

"Vispirms jāsaprot, ka nelegālā nodarbinātība nav tikai strādnieki, kas strādā bez darba līgumiem. Tādu ir ļoti maz, un daļa no viņiem, kā zināms, ir vienkārši atnākuši palīgā kādam draugam. Vislielāko negatīvo ietekmi gan uz valsts budžetu, gan uz konkurences izkropļošanu atstāj strādnieki, kas oficiāli saņem minimālo algu vai pazeminātu atalgojumu. Respektīvi, liela daļa atalgojuma tiek maksāta aploksnēs, izvairoties no nodokļu nomaksas," norāda P. Dzirkals.

P. Dzirkals skaidro, ka ne jau visi valsts rīkotie konkursi norisinās negodīgi un – arī ne visi pretendenti tādi ir. Tomēr ir objektīvi iemesli, kas nereti piedāvājumus liek analizēt kritiski. "Būvniecības konkursos ļoti liela nozīme ir projekta veidam un darba veikšanai nepieciešamajiem resursiem. Svarīgi ir analizēt, cik liels ir katras izmaksu kategorijas īpatsvars. Būvniecībā vispār un atsevišķos projektos jo īpaši ir ļoti augsta darbaspēka izmaksu proporcija. Un, ja projektos, kur lielu izmaksu daļu veido personāla izmaksas, cenu atšķirība ir ievērojami augsta, ir pamatotas aizdomas, vai lētāks piedāvājums nav tikai tāpēc, ka ir apieti nodokļi," tā viņš.

Jānis Jurkāns tagad ir organizācijas Baltijas asociācija – transports un loģistika prezidents ar plašiem darba apartamentiem solīdā Elizabetes ielas namā. Pie sienām izvietotā latviešu glezniecība rada estetizēti pārdomātu vidi, un tāds ir arī pats Jurkāns – vienmēr sniegbaltā kreklā, nevainojami iededzis un ar džentlmeņa stāju.

Pret dzīvi un apkārt notiekošo viņš izturas ar apskaužamu mieru, kas viņā sadzīvo ar analītisku prātu. Ne bez pašironijas, ko apliecina viņa un dramaturga Jāņa Jurkāna kopā iedziedātā līgodziesma par nabago un bagāto brāli. «Man ne par ko nav kauns, arī šodien parakstos zem katra sevis teiktā vārda,» apmēram tā varētu rezumēt Jurkāna politisko pagātni.

Vai loģistika, kurā šobrīd darbojaties, arī nav saistīta ar politiskajām attiecībām ar kaimiņvalstīm? Tā sakot, blakus politikai vien esat...

Kruīza kuģis Mona Lisa uz sēkļa, visticamāk, uzskrējis kuģa apkalpes vainas dēļ, Db.lv noskaidroja, sazvanoties ar JS Krasta apsardzes dienesta kapteiņleitnantu Robertu Lakuču.

R. Lakučs norādīja, ka šobrīd kuģa apkalpi vainot nevar, jo izmeklēšana vēl nav noslēgusies, bet viņš atzīmēja, ka kuģis uz sēkļa ir uzskrējis skaidrā laikā, tādējādi viņš pieļauj domu, ka pie vainas varētu būt kuģa apkalpe. Viņš arī norādīja, ka notikuma vietā strādā četri velkoņi, kuri cenšas izkustināt Mona Lisa.

Db.lv jau ziņoja, ka 4. maija rītā plkst. 7:25 uz sēkļa Irbes šaurumā, 18 kilometrus no krasta, uzskrēja Bahamas karoga pasažieru kuģis Mona Lisa ar 984 cilvēkiem uz klāja.

Rīgas brīvostas pārvaldes (RBP) darbībā Valsts kontrole (VK), veicot revīziju, konstatējusi nelikumīgus tēriņus, kā arī nelietderīgu izdevumu un negūtu ieņēmumu rezultātā izveidojušos zaudējumus vairāku miljonu latu apmerā. Par revīzijā konstatētajiem tiesību aktu pārkāpumiem VK nolēmusi ziņot Latvijas Republikas Prokuratūrai.

RBP finanšu līdzekļi 595 tūkst. latu apmērā nelikumīgi tērēti gan darba samaksas noteikumiem neatbilstošām prēmijām, dāvanām un veselības apdrošināšanai valdes locekļiem, gan kļūdaini aprēķinātiem pabalstiem, atvaļinājuma naudai un darba nespējas lapas naudai, atklājusi VK.

Normatīvie akti prasa sasniegt mērķi ar iespējami mazāku finanšu līdzekļu izlietojumu, taču RBP, piešķirot komersantiem piestātņu uzturēšanas izdevumu segšanai 1,08 milj. latu, nav noskaidrojusi komersantu faktiski ieguldīto līdzekļu apmēru, kas jāsedz saskaņā ar līgumiem.

Finanšu līdzekļu izšķērdēšanas novēršanas noteikumiem neatbilstošiem ziedojumiem RBP ir izlietojusi 145 tūkst. latu. Apmierinot fizisku un juridisku personu lūgumus par finansiālu atbalstu, ir izlietoti 745 tūkst. latu, noformējot šo atbalstu kā reklāmas pakalpojumu pirkšanu, lai gan šādu pakalpojumu pirkšana nebija plānota, to tāmes netika saskaņotas un iespējamā ietekme uz ostas pakalpojumu pieprasījuma veicināšanu un kravu apgrozījuma palielināšanos nav vērtēta.

Ukrainas prezidents Petro Porošenko pirmdien parakstījis rīkojumu par karastāvokļa noteikšanu valstī.

Pirmdien notiek parlamenta sēde Porošenko rīkojuma apstiprināšanai.

Porošenko pēc rīkojuma parakstīšanas pavēstīja, ka iesaka parlamentam karastāvokli noteikt nevis uz 60 dienām no pirmdienas, bet uz 30 dienām no 28.novembra.

Savu lēmumu viņš skaidroja ar to, ka vēlas, lai «karastāvoklis ne ar vienu dienu neskartu priekšvēlēšanu kampaņas sākumu».

Porošenko paziņoja, ka karastāvoklis ilgs līdz decembra vidum un viņš decembra sākumā iesniegs parlamentam lēmumprojektu par prezidenta vēlēšanām, kurām saskaņā ar konstitūciju jānotiek nākamā gada 31.martā.

Viņš arī norādīja, ka viņa rīkojums neierobežo tiesības un brīvības, nenozīmē tūlītēju mobilizāciju, nenozīmē uzbrūkošas darbības, netiks ierobežota mediju brīvība.

Kompānijai Royal Dutch Shell piederoša naftas platforma cietusi avāriju Aļaskas piekrastē. Uz platformas kopumā ir 526,2 tūkstoši litru dīzeļdegvielas un 45 tūkstoši litri smēreļļu, tādējādi raisot bažas par ekoloģiskas katastrofas iespējamību reģionā.

ASV krasta apsardze norāda, ka pagaidām nav konstatēta degvielas noplūde apkārtējā vidē, tomēr reģionā ieradušies vides speciālisti un glābšanas dienestu darbinieki, lai sekotu līdzi situācijas attīstībai.

Naftas ieguves platforma Kulluk paredzēta darbam Arktiskajos ūdeņos. Otrdien notika tās transportēšana, taču vētras dēļ pārtrūka troses, ar kuru platforma bija savienota ar velkoni. Naftas platforma jūrā sāka dreifēt līdz viļņi to izskaloja krastā, Kodiakas salā, vēsta Reuters. Platformas apkalpi izdevies veiksmīgi evakuēt. Pagaidām nav skaidrs, kāpēc platforma tikusi transportēta spēcīgas vētras apstākļos.

SIA "Rīgas Brīvostas flote" aizvadītā gada nogalē apstiprināja darbības stratēģiju nākamajiem pieciem gadiem, kas paredz modernizēt un papildināt "Rīgas Brīvostas flote" sniegto pakalpojumu klāstu, vēl vairāk audzējot savu tehnisko pakalpojumu kvalitāti, informē Rīgas Brīvostas pārvalde.

Uzņēmums plāno veikt nozīmīgas investīcijas tehnisko resursu modernizācijā, kas ietver gan tehniskās bāzes papildināšanu teritoriju apsaimniekošanas darbā, gan kuģu flotes modernizāciju.

""Rīgas Brīvostas flote" tehnisko resursu pilnveidošana ir pakārtota mūsu plāniem nodrošināt ostas tehnisko pakalpojumu sniegšanu jebkurā Latvijas ostā, kam šādi pakalpojumi būs nepieciešami. Mūsu pieredzi un navigācijas un hidrogrāfijas pakalpojumu kvalitāti jau tagad novērtē vairākas Latvijas ostas, ar kurām esam izveidojuši labu sadarbību. Uzskatām, ka ar esošajiem resursiem ir iespējams efektīvi nodrošināt pakalpojumus centralizēti – tādā veidā ostas var attīstīties tajos virzienos, kur tās var sekmēt kravu un klientu piesaisti, uzticot tehniskos pakalpojumus savas jomas profesionāļiem. Apvienojot spēkus, noteikti varam sasniegt vairāk un tā kopā stiprināt arī Latvijas ostu kopējo konkurētspēju," norāda SIA "Rīgas Brīvostas flote" valdes loceklis Kaspars Ozoliņš.

Liepājas ostai pirmajā novembra dienā izdevies sasniegt divus jaunus rekordus – panamax klases kuģis Thor aizveda līdz šim lielāko kravu Liepājas ostas vēsturē – 48,55 tūkst. tonnu, bet Liepājas ostas kapteiņdienests veiksmīgi izveda piekrauto kuģi, kura iegrime bija 10,6 m.

Liepājas ostas kapteinis Pēteris Gudkovs atzīst, ka līdz šim vēl neviens kuģis ar tik lielu iegrimi nav ne ievests, ne izvests no Liepājas ostas un tas bijis pārbaudījums, ko kapteiņdienests veiksmīgi izturējis.

Kuģis Thor Liepājas ostā ienāca 23. oktobrī pēc graudaugu kravas un to pietauvoja pie LSEZ SIA Liepaja Bulk Terminal tikko rekonstruētās 51. piestātnes. Lai uzkrautu plānotās 48,5 tūkst. tonnas graudu, nepieciešamas aptuveni 10 dienas, ja netraucē vējš un lietus. Kā pastāstīja termināla direktors Juris Matvejevs, izbūvētā dziļūdens piestātne ir piemērota šāda lieluma kuģu iekraušanai un tas ir nepārtraukts process. Graudi ar automašīnām un dzelzceļa vagoniem tiek atvesti, uzglabāti noliktavās, bet pēc tam ar kuģiem nogādāti tālāk. Jau iepriekš ostas uzņēmēji prognozēja, ka šāgada labā graudu raža Latvijā un Lietuvā ļaus sasniegt rekordlielu graudaugu eksportu.