Vairākas jaunās māmiņas, atgriežoties pēc bērna kopšanas atvaļinājuma darbā Aizkraukles bankā, no darba esot atlaistas. Banka kategoriski noliedz nelikumīgu atlaišanu.

(papildinātas pēdējās divas rindkopas)

Viena no darbiniecēm, kas nonākusi šādā situācijā Liene Sālījuma Db stāstīja, ka pirms bērna kopšanas atvaļinājuma strādājusi Aizkraukles bankas filiālē Elizabete, kas tagad ir slēgta. Kad L. Sālījuma vēlējusies atsākt darbu, Aizkraukles bankā viņai piedāvāts darba attiecības pārtraukt, pie tam darba devējs nav vēlējies bijušajai privātpersonu kredītu menedžerei izmaksāt kompensāciju par darba zaudēšanu.

«No darba esmu atstādināta, algu man nemaksā, bet, neparakstot ar darba devēju vienošanos par aiziešanu no darba, nevaru pat stāties bezdarbniekos un saņemt pabalstu,» sacīja L. Sālījuma. Pēc viņas teiktā, līdzīgā situācijā, atgriežoties no bērna kopšanas atvaļinājuma nonākušas vēl trīs Aizkraukles bankas kādreizējās filiāles Elizabete darbinieces. Divas no viņām ir piekritušas aiziet no darba Aizkraukles bankā, nesaņemot nekādu kompensāciju, savukārt trešā uz pārrunām ar bankas personāla daļas speciālistiem ieradusies kopā ar juristu un esot saņēmusi kompensāciju par atlaišanu. Savukārt Aizkraukles bankas Personāla nodaļas vadītāja Dace Rūķīte-Kariņa uzsver, ka Aizkraukles banka nekad nevienu darbinieku nav atbrīvojusi pretrunā likuma normām.

" Tirdzniecība palielinājusies par 1.9 procentiem līdz 3,293 miljoniem eiro

" Pamattirdzniecība palielinājusies par 4.3 procentiem

" Koriģētā pamatražošanas peļņa (EBIT) līdz 6.4 procentiem un 345 miljoniem eiro

" Nepārtraukta dinamiska paplašināšanās attīstības rajonos

"Mēs esam turpinājuši savu labo sākumu kārtējā budžeta gadā ar tālākiem panākumiem otrajā ceturksnī. Visas mūsu komercdarbības nozares uzrādīja dabiskā pieauguma apsteidzošu attīstību mūsu tirgos. Mēs arī spējām izmantot pastāvīgo dinamismu, kas dominē attīstības rajonos, lai tālāk paplašinātu mūsu tirgus pozīcijas," teica Ulrihs Lehners, Henkel KGaA Valdes Priekšsēdētājs. "Pateicoties veiksmīgajai attīstībai pirmajā pusgadā, mēs paredzam gūt pieaugumu pamattirdzniecībā no 4 līdz 5 procentiem pilnam 2007. budžeta gadam. Mēs arī turpinām sagaidīt pieaugumu pamatražošanas peļņā - kura pielāgota pēc ārvalstu valūtas - vairāk nekā pamattirdzniecības pieaugumu."

«Tieši Gaida Bērziņa laikā tika uzbūvēta šī «administratoru pūlu» sistēma, radās šīs administratoru apvienības, kas garantēja, ka parādnieks var tikt pie «pareizā» administratora, kas akceptēs kaut kādas «kreisās» ārpusbilances saistības, kas palielinās kopējo parādu un līdz ar to samazinās bankas iespējas saņemt atpakaļ savu naudu,» saka AS West Kredit valdes priekšsēdētājs Sergejs Maļikovs

Pēc notikušās advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības no visām pusēm tagad dzirdam stāstus, kas sākas apmēram tā «advokātu aprindās visi sen jau zināja». Varbūt jūs arī varat pastāstīt, ko «visi sen jau zina» jūsu aprindās?

Pastāstīšu kaut ko tādu, ko jūs neatradīsiet ne Google, ne Delfi, ne pietiek.com. Kreditēšanas nozarē darbojos apmēram no 1998.gada. Bet kāpēc es ar to vispār sāku nodarboties? Tāpēc, ka es pirms tam lielu naudu pazaudēju Capital Bank. Krievijas 1998.gada krīze skāra arī vairākas Latvijas bankas – bankrotēja Rīgas komercbanka un arī Capital Bank, kas atradās Brīvības ielā. Tad es pazaudēju 1 miljonu dolāru, kas tolaik bija ļoti daudz un arī tagad nav maz. Un zināt, kas bija bankas administrators? Jūs gan jau tajā laikā noteikti nebijāt dzirdējuši pat tādus vārdus kā «administrācija» un «likvidācija». Bankas likvidators tātad bija Ilmārs Krūms. Un zināt, kas viņam palīdzēja, skraidīja un pienesa papīrus? Gaidis Bērziņš un Lauris Liepa.

Pēc Db.lv publikācijas par Aizkraukles bankas darba attiecību kārtošanu ar jauno māmiņu Lieni Sālījumu, kurai darba devējs nav vēlējies izmaksāt kompensāciju par darba zaudēšanu, Db.lv vērsušies vēl vairāki bankas bijušie darbinieki.

Pēc bērna kopšanas atvaļinājuma darbu Aizkraukles bankā zaudējusi arī Lienes Sālījumas bijusī kolēģe Laura Žurova, kura Db.lv pastāstīja, ka, atgriežoties no bērna kopšanas atvaļinājuma, viņai piedāvāts parakstīt vienošanos par aiziešanu no darba. L. Žurova noskaidrojusi, ka, lai saņemtu normāla apmēra bezdarbnieku pabalstu, viņai no bijušā darba devēja Aizkraukles bankas ir jāsaņem vismaz kompensācija par darba zaudēšanu.

Iepriekš Aizkraukles bankas Personāla nodaļas vadītāja Dace Rūķīte-Kariņa Db.lv skaidroja, ka gadījumos, kad Aizkraukles bankai ir nepieciešams pārtraukt darba attiecības ar kādu darbinieku, vienmēr darbiniekam tiek piedāvāts attiecības pārtraukt pēc pušu vienošanās, izmaksājot ievērojami lielākas kompensācijas nekā darbinieks saņemtu likumā noteiktajā darbinieku skaita samazināšanas gadījumā. «To var apliecināt ikviens mūsu bijušais darbinieks,» norādīja D. Rūķīte-Kariņa.

20.februārī Rīgā, bankas centrālajā ēkā Aizkraukles Banka (AB.LV) parakstīja līgumu par sindicētā kredīta saņemšanu EUR 85 miljonu apmērā uz vienu gadu ar likmi Euribor + 0,7%, Db.lv informēja Aizkraukles bankas sabiedrisko attiecību speciālists Jānis Bunte.

Aizdevums tiks izmantots Bankas pamatdarbības attīstībai.

"Izziņoto piecdesmit miljonu vietā mēs saņēmām astoņdesmit piecus miljonus, turklāt ar likmi, kas ir par 0.25 procentpunktiem zemāka nekā pagājušajā gadā. Šis ir skaidrs pierādījums pasaules banku pārliecībai par Aizkraukles Bankas kredītspēju un potenciālu. Domāju, ka Aizkraukles Banka ir pieteikusi sevi kā pilntiesīgu un uzticamu dalībnieku starptautiskajos finanšu tirgos", norāda Aizkraukles Bankas valdes priekšsēdētājs un līdzīpašnieks Ernests Bernis.

Nepilna gada laikā šis jau ir otrais Aizkraukles Bankai piešķirtais sindicētais kredīts. Pagājušā gada jūnijā Aizkraukles Banka saņēma pirmo sindicēto kredītu EUR 50 miljonu apmērā, kas tobrīd bija lielākais aizdevums Baltijas valstīs, ko pirmajā darījuma reizē piesaistījusi banka bez ārvalstu un valsts kapitāla. Šogad Aizkraukles Banka par galvenajiem darījuma organizatoriem izvēlējās un pilnvaroja DZ Bank AG (Vācija), Intesa Sanpaolo S.p.A. (Itālija) un Standard Bank Plc (Lielbritānija). Sadarbība ar šīm bankām dod iespēju piesaistīt plašu aizdevēju loku no dažādiem pasaules reģioniem. Viens no šī darījuma mērķiem ir piesaistīt potenciālo sadarbības partneru uzmanību sekmīgai Latvijas komercbankai, veicinot turpmākas sadarbības iespējas.

Aizkraukles banka nolēmusi nedaudz mīkstināt šogad klientiem izvirzītās prasības attiecībā uz informācijas sniegšanu bankai, tostarp pagarinot noteiktos termiņus.

Aizkraukles bankas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs Ilmārs Jargans Db paziņoja, ka tuvākajās dienās Aizkraukles bankas klienti saņems vēstules par termiņu pagarinājumu informācijas iesniegšanai.

Kā zināms, 19.janvārī Aizkraukles banka klientiem izsūtīja vēstules ar lūgumu sniegt bankai ziņas, kas nepieciešamas informācijas aktualizēšanai par kredīta ņēmējiem.

Bankai, pildot likuma burtu (Kredītiestāžu likuma 52.pants), ir pienākums pēc kredīta izsniegšanas pastāvīgi pārbaudīt un dokumentēt kredīta ņēmēja spēju pildīt līgumā noteiktās saistības. Šī informācija savukārt bankai došot iespēju problēmu gadījumos savlaicīgi palīdzēt klientam pieņemt pareizo lēmumu. Turklāt daudzi kredīti ir izsniegti laikā no 2005. līdz 2007. gadam, un pa šo laiku situācija var būt ļoti mainījusies.

Aizkraukles Banka jūnija beigās parakstīja līgumu par sindicētā kredīta saņemšanu 50 milj. eiro apjomā. Aizdevums tiks izmantots bankas pamatdarbības attīstībai, tādā veidā vēl vairāk nostiprinot Aizkraukles Bankas pozīcijas augstas konkurences apstākļos. Aizkraukles Banka par galvenajiem darījuma organizatoriem izvēlējās un pilnvaroja HSH Nordbank (Vācija) un Raiffeisen Zentralbank Osterreich (Austrija). Sadarbība ar šīm bankām dod iespēju piesaistīt plašu aizdevēju loku no dažādiem pasaules reģioniem: bankas no Eiropas, āzijas un pat Tālajiem Austrumiem. Viens no šī darījuma mērķiem ir piesaistīt potenciālo sadarbības partneru uzmanību sekmīgai Latvijas komercbankai, veicinot turpmākas sadarbības iespējas ar Aizkraukles Banku. Aizkraukles Banka saņēma aizdevumu ar likmi Euribor + 0.95%. Līgums ar aizdevējiem ir noslēgts uz vienu gadu ar iespēju to atkārtoti pagarināt uz nākamo periodu. Kredīts Aizkraukles Bankai tiek piešķirts bez nodrošinājuma. Savu līdzdalību Aizkraukles Bankas pirmajam sindicētajam aizdevumam apstiprināja 19 bankas no 10 dažādām valstīm. Bez galvenajiem pilnvarotajiem organizatoriem darījumā piedalījās sekojošas ārvalstu bankas: Hypo Alpe-Adria Bank International; LRP Landesbank Rheinland-Pfalz - Member of the LBBW Group; AKA Ausfuhrkredit-Gesellschaft; Bankgesellschaft Berlin; State Bank of India; Banif Banco Internacional do Funchal; Landsbanki Luxembourg; Oberbank; American Express Bank; Bank Sepah International; BRE Bank; Caixa Geral de DepŽsitos; Landesbank Saar; National Bank of Egypt (UK); WGZ-Bank - Westdeutsche Genossenschafts-Zentralbank, kā arī divas Latvijas komercbankas: Trasta Komercbanka un Latvijas Hipotēku un zemes banka. Aizkraukles Bankas valdes priekšsēdētājs un līdzīpašnieks Ernests Bernis norāda:«Sindicētais kredīts bankai ir laba iespēja pieteikt sevi kā pilntiesīgu un uzticamu dalībnieku starptautiskajos finanšu tirgos. Aizdevuma saņemšana veicinās Aizkraukles Bankas attīstību un spēju nostiprināt savas pozīcijas starp veiksmīgākajām Latvijas komercbankām.» Aizkraukles Banka ir 100% Latvijas īpašnieku banka (galvenie akcionāri: Ernests Bernis un Oļegs Fiļs), kas savu darbību izvērš gan Latvijas, gan ārvalstu tirgū.

2007. gads Latvijas visbagātākajiem cilvēkiem solās būt ļoti veiksmīgs, un izņēmums varētu būt vienīgi tranzīta nozare, kā arī atsevišķi megauzņēmumi, kuros iestājusies neliela stagnācija, - šāds ir rezultāts Baltic Screen un korporatīvo finanšu kompānijas LAIKA STARS veiktajam pētījumam par Latvijas 100 bagātāko cilvēku biznesa izredzēm tuvākā gada laikā.

Tika izvērtēta virkne faktoru, kas ietekmē Latvijas 100 bagātākajiem uzņēmējiem piederošo īpašumu vērtību, un uz veiktās analīzes bāzes tika sagatavots iespējamais attīstības scenārijs - īpašumu vērtības izmaiņas. Uzņēmēju īpašumu vērtību ietekmē vairāki faktori, kuru izpausmes, lai gan līdzīgas pēc būtības, katru biznesu var ietekmēt savādāk.

Jāņem vērā, ka, prognozējot, kā mainīsies Latvijas 100 bagātāko cilvēku ienākumi, lielākoties tika analizēta publiski pieejamā informācija, un līdz ar to biznesa vērtības izmaiņas tika novērtētas oficiāli pieejamajai jeb caurspīdīgajai biznesa daļai.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Latvijā nav daudz cilvēku, kuru vārdi tiek piesaukti brīžos, kad tiek meklēti kandidāti kādam nozīmīgam amatam. Bijusī Hansabankas (tagad – Swedbank) vadītāja Ingrīda Blūma ir viens no tiem, taču viņa ir apņēmusies šādai atbildībais nastai vairs nepiekrist.

No darba Hansabankā Ingrīda Blūma aizgāja faktiski ekonomiskās krīzes priekšvakarā. Tas bija brīdis, kad daļa no mums nojauta par to, kas tuvojas, bet vismaz daļa baņķieru to saprata jau visnotaļ skaidri. Zināmā mērā var teikt, ka šī intervija ir kā Latvijas kreditēšanas buma un norieta anatomijas kursa sastāvdaļa.

Bieži, runājot par ekonomiskās krīzes iemesliem Latvijā, teju kā galvenās vaininieces tiek pieminētas šeit strādājošās bankas, to realizētā politika. Kādi, jūsuprāt, ir šīs krīzes galvenie iemesli?

Saistībā ar epidemioloģisko situāciju SIA "Aizkraukles slimnīca", paplašinoties Covid-19 saslimstībai darbinieku vidū, uz laiku slēgta Aizkraukles slimnīca.

Iestādē pārtrauktas pacientu konsultācijas klātienē. Slēgta Aprūpes nodaļa, Uzņemšanas nodaļa, diagnostiskie kabineti un laboratorija. Darbu poliklīnikā turpina tikai ģimenes ārstu prakses un SIA "Doo" zobārstniecības kabinets.

Sākotnēji Aizkraukles slimnīcā pozitīvs Covid-19 tests tika konstatēts kādai slimniecei, kurai tas veikts, gatavojoties viņu pārvest uz pansionātu. Nekavējoties veicot Covid-19 testu Dienas aprūpes nodaļas pacientiem un personālam, pozitīvs tests bija vēl pieciem pacientiem un diviem medicīnas personāla darbiniekiem.

Pēc domē paustā, slimnīcā veikti paaugstinātas drošības pasākumi un, sazinoties ar atbildīgajiem dienestiem un ņemot vērā to, ka pacientu stāvoklis nebija smags, viņus tika nolemts ārstēt Aizkraukles slimnīcā. Savukārt pārējie Covid-19 negatīvie pacienti jau līdz 5.novembrim no slimnīcas tika izrakstīti, paskaidrojot tuviniekiem esošo situāciju.

Aizkraukles Banka (AB) pērn strādājusi ar auditēto peļņu 8.11 milj.Ls apjomā, kas ir par 32 % lielāka nekā iepriekšējā gadā, liecina AB auditētie 2004. gada finanšu rezultāti. Bankas aktīvi 2004. gadā palielinājās par 76% līdz 444.5 miljoniem latu. Bankā piesaistīto noguldījumu apjoms sasniedza 382.6 miljonus latu, kas ir par 73% vairāk kā 2003. gada beigās kopējais noguldījumu apjoms. Bankas kredītportfelis 2004. gada beigās veidoja 139.7 miljonus latu, kas ir par 110% vairāk nekā 2003. gadā. Lielāko izsniegto kredītu apjomu veido hipotekārie kredīti - 84.3 miljoni latu. Tas ir piektais labākais rādītājs Latvijas komercbanku vidū. “Esmu pārliecināts, ka mūsu izvēlētā stratēģija ir pareiza un ka 2005. gadā bankas attīstība būs vismaz tikpat veiksmīga, jo piedāvājam tikai augsti profesionālus un izdevīgus pakalpojumus,” saka Aizkraukles Bankas valdes priekšsēdētāja vietnieks Oļegs Fiļs. Aizkraukles Banka ir pirmā Latvijas komercbanka, kas klientiem sāka piedāvāt aizdevumus lielākus par nodrošinājuma vērtību – 105% kredītu. Pērn banka arī atvērusi sešus jaunus klientu apkalpošanas centrus. Lai pilnvērtīgi varētu darboties hipotekāro kredītu un nekustamā īpašuma tirgū, Aizkraukles Banka pagājušajā gadā izveidoja nekustamo īpašumu finansēšanas nodaļu, kas piedāvā pilnīgi jaunu projektu kreditēšanu. Kopumā gada beigās Aizkraukles Banka piedāvāja desmit dažādas kreditēšanas programmas. Pērn ar savu vārdu un finansiālo atbalstu Aizkraukles Banka līdzdarbojās labdarības projektā "Latvijas lepnums", kura mērķis bija stiprināt līdzjūtību un savstarpējo sapratni sabiedrībā. Regulāri sniedza atbalstu slimiem bērniem, līdzdarbojās sociālajos vides projektos un atbalstīja Latvijas sportu. Aizkraukles Banka ir viena no piecām vadošajām Latvijas komercbankām. Bankas apmaksātais pamatkapitāls ir 15 miljoni latu, akciju skaits — 100 tūkstoši. Lielbritānijas banku žurnāla “The Banker” 50 straujāk augošo Centrāleiropas banku sarakstā Aizkraukles Banka ieņem 30. vietu.

Parex bankas pārņemšanas laikā informācija par klientiem un viņu kontiem Parex bankā nokļuva Aizkraukles bankas rīcībā, var secināt no Valsts kontroles revīzijas ziņojuma.

Zvērinātu advokāta biroja Eversheds Bitāns veiktajā Legal Due diligence (padziļinātā izpēte) minēts, ka informācija, kas uzskatāma par komercnoslēpumu, nonākusi a/s Aizkraukles banka rīcībā. Saskaņā ar revīzijas tekstu, toreiz finanšu ministrs uzdeva Privatizācijas aģentūrai iesniegt izskatīšanai lēmuma projektu par prasības sagatavošanu pret bijušajiem Parex akcionāriem ar nepieciešamo rīcību.

DB jau vēstīja, ka šī gada pavasarī Aizkraukles banka uzrunājusi fiziskas personas, kas ir gan privātpersonas, gan juridisku personu pārstāvji, kuriem ir konti Parex bankā.

Ja pirms gada Latvijā bija tikai 150 fiziskās personas, kuru doto komercķīlu apjoms pārsniedza 2 miljonus latu, pašlaik lielo komercķīlu devēju skaits ir pieaudzis par 50 procentiem.

Kā rāda Baltic Screen sadarbībā ar Lursoft tapušais pētījums, šoruden Latvijā Komercķīlu reģistrā ir reģistrētas jau 450 fiziskās personas - Latvijas pilsoņi vai pastāvīgie iedzīvotāji, uz kuru vārda reģistrēto komercķīlu kopapjoms sasniedz vai pārsniedz 0,6 miljonus latu.

Komercķīlu bums

Ļoti būtiski ir pieaudzis ne tikai lielo komercķīlu devēju kopskaits, bet arī ķīlu rekordapjomi: pagājušā gada līderis - advokāts Jānis Loze pat ir nedaudz palielinājis doto komercķīlu kopapjomu, tomēr ar saviem nieka 22,96 miljoniem latu noslīdējis uz saraksta piekto pozīciju. Savukārt visas pirmās četras vietas jaunajā lielāko komercķīlu devēju sarakstā ieņēmuši ar nekustamā īpašuma projektiem saistīti uzņēmēji, un arī pirmajā desmitniekā tikai divas komercķīlas ir saistītas nevis ar šo jomu, bet ar tirdzniecību vai ražošanas objektu attīstību. Līdzīga likumsakarība vērojama arī visā 450 lielāko komercķīlu devēju sarakstā.

Ballīte tiešām ir beigusies, un šā gada pirmajā pusgadā Rīgā būtiski sarucis kā lielo nekustamā īpašuma darījumu kopskaits, tā arī tajos figurējošās summas, – to rāda Baltic Screen pētījums par lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā šā gada pirmajā pusgadā.

Pagājušā gada pirmajā pusgadā galvaspilsētā notika vismaz 70 nekustamā īpašuma darījumi, kuros katra summa bija virs pusmiljona eiro, otrajā pusgadā, neraugoties uz runām par tuvojošos nozares krīzi, šādu darījumu skaits pat palielinājās līdz 86 – un tas, pat neskaitot darījumus ar dzīvokļiem un nedzīvojamām telpām. Šā gada pirmajā pusgadā šis skaits nu ir sarucis līdz 60.

Vēl straujāk samazinājies īpaši lielo darījumu skaits: protams, nevarēja gadīt tādus megadarījumus kā 103 miljonu latu vērtais Domina Shopping pārdošanas darījums pagājušā gada pirmajā pusgadā, un vienalga: pagājušā gada otrajā pusgadā Rīgā vēl notika vismaz 11 nekustamā īpašuma darījumi par četriem miljoniem latu vai lielāku summu, bet šā gada pirmajā pusgadā ir bijis tikai viens nepilnu desmit miljonu darījums, savukārt nākamais lielākais – jau tikai par 3,5 miljoniem latu. Pagājušā gada pirmajā pusgadā bija 36 darījumi virs miljona latu katrs, otrajā – 51, bet šā gada pirmajā pusgadā – vairs tikai 31.

Otrdien, 15. jūlijā, Hipotēku bankas valdes priekšsēdētājs Inesis Feiferis un Aizkraukles bankas valdes priekšsēdētāja vietnieks Oļegs Fiļs paraksta abu banku vienošanos par mazo un vidējo uzņēmumu kreditēšanas programmas realizēšanu.

Vienošanās paredz, ka Aizkraukles banka īstenos Mazo un vidējo uzņēmumu kreditēšanas programmu. Savukārt, Hipotēku banka nodrošinās Aizkraukles banku ar programmas realizēšanai nepieciešamajiem līdzekļiem. Šobrīd programmas ietvaros apgūstamā summa ir 10 miljoni eiro.

Programmas ietvaros Aizkraukles Banka aizdevumus izsniegs Latvijā reģistrētiem un jaundibināmiem uzņēmumiem investīciju un apgrozāmo līdzekļu finansēšanai. Apgrozāmie līdzekļi var tikt finansēti, nepārsniedzot 40% no visu investīciju izmaksām. Līgums paredz, ka aizdevums vienam aizņēmējam nevar pārsniegt vienu miljonu eiro, kā arī rindu darbības jomu, uz kurām programma nav attiecināma, t.sk. operācijas ar nekustamajiem īpašumiem – aizdevums īpašuma iegādei vai celtniecībai ar mērķi to pārdot.

Aizkraukles bankas šā gada pirmo sešu mēnešu auditētā peļņa bija 11.8 miljoni Ls, kas izrādījusies par 800 000 Ls mazāka nekā iepriekš paziņotie provizoriskie dati.

Bankas šā gada pirmo sešu mēnešu peļņa ir par 21.3% mazāka nekā pērn, kad Aizkraukles banka nopelnīja 14.987 miljonus Ls. Saskaņā ar auditētajiem datiem, Aizkraukles bankas aktīvi šogad jūnija beigās sasniedza 1.082 miljardus Ls, kas ir par 20% lielāki nekā pirms gada. Bankas noguldījumu apjoms gada laikā audzis par 12%, šogad jūnija beigās sasniedzot 801 miljonu latu. Tikmēr kredītu apjoms šā gada vidū bija 698 miljoni Ls. Bankas kapitāla atdeve ROE (pārskata perioda peļņas attiecība pret vidējo Bankas kapitālu) 2008.gada 30. jūnijā sasniedza 26.7%, bet aktīvu atdeve ROA (pārskata perioda peļņas attiecība pret aktīvu vidējo pārskata vērtību) bija 2.2%.

Savu klientu ērtībām A/S Aizkraukles banka ir atklājusi jaunu privātpersonu kredītu centru Rātslaukumā, Vecrīgā. Privātpersonu kredītu centrā «Rātslaukums» Aizkraukles bankas klienti varēs saņemt visus bankas piedāvātos pakalpojumus — saņemt informāciju par hipotekāro kreditēšanu un noformēt nepieciešamos dokumentus kredīta saņemšanai, veikt kontu atvēršanu un apkalpošanu, veikt pārskaitījumus, t.sk. samaksāt par Zemesgrāmatas pakalpojumiem. Centrs bankas klientiem būs atvērts arī sestdienās. «Klientu augošais pieprasījums pēc bankas pakalpojumiem diktēja nepieciešamību esošās telpas Kamārina namā paplašināt un izvietot divos stāvos. Tagad mūsu klientiem būs daudz ērtāk noformēt hipotekāros kredītus un veikt bankas operācijas», sacīja Aivars Rauska, Aizkraukles bankas Klientu apkalpošanas pārvaldes vadītāja vietnieks. Klientu apkalpošanas centra izveidē Aizkraukles bank ieguldījusi vairāk kā 50 000 latus. Šī ir jau 6. klientu apkalpošanas vieta Rīgā. Turpinot attīstīties kā specializēta kreditēšanas banka, tuvākajā laikā Aizkraukles banka ir plānojusi atvērt vēl divus kredītu centrus Rīgas centrā — Brīvības ielā 40 un Marijas ielā 13. Turklāt aprīlī tiks atklāta Aizkraukles bankas jaunā administratīvā ēkā Elizabetes ielā 23. A/S Aizkraukles Banka ir Latvijas akcionāriem piederoša banka, kas šobrīd ir piektā lielākā banka Latvijā.

2007.gada 12.jūlijā, gadu pēc pirmā sindicētā aizdevuma saņemšanas, Aizkraukles Banka (AB.LV) parakstījusi trešo sindicētā aizdevuma līgumu par summu EUR 125 miljoni, Db.lv informēja mediju attiecību konsultants Ēriks Matulis.

Pirmo reizi starptautiskos tirgus Aizkraukles Banka sevi pieteica 2006. gada vidū, kad plānoto EUR 25 miljonu vietā piesaistīja divas reizes lielāku summu. 2007. gada februārī darījuma summa sasniedza jau EUR 85 miljonus. 12. jūlijā parakstītā aizdevuma līguma termiņš, līdzīgi kā iepriekšējiem aizdevumiem, ir viens gads ar iespēju to atkārtoti pagarināt. Savukārt aizdevuma marža salīdzinājumā ar pirmo darījumu ir samazinājusies par 35 bāzes punktiem, un šim aizdevumam ir 60 bāzes punkti virs 3M Euribor.

Aizkraukles Bankas Valdes priekšsēdētājs un līdzīpašnieks Ernests Bernis atzīmē: "Aizkraukles Banka jau trešo reizi ir pierādījusi saviem partneriem, klientiem un konkurentiem, ka bankas darbības stabilie un veiksmīgie radītāji nodrošina aizdevēju interesi par Latviju un valsts banku sektoru. Aizdevējiem starptautiskajos tirgos bankas ar vietējo kapitālu ir pievilcīgas, jo riska uzņemšanās dod iespēju attīstīt partnerattiecības arī citās jomās, kuras ir abpusēji ienesīgas."

Pieejama mazo uzņēmumu kreditēšana arvien vairāk kļūst par visu Eiropas valstu izaicinājumu. Pašlaik bankās ir daudz brīvas naudas, tā nav dārga, iespējams kreditēt bez problēmām. Taču reālajā dzīvē mazo uzņēmumu kreditēšana buksē.

Bankas ir lielas finanšu institūcijas, un tām ir ērtāk un vienkāršāk izsniegt, piemēram, vienu miljonu eiro lielu kredītu, nevis nokomplektēt tāda paša lieluma kredītu portfeli, izsniedzot vairākiem desmitiem uzņēmumu 10 – 20 tūkstošus eiro lielus kredītus.

Turklāt banka mazam uzņēmumam parasti prasa tieši to pašu, ko lielam – nepieciešams sagatavot daudz dokumentu, tos ilgi pārbauda, vajadzīga arī ķīla, ko mazie uzņēmumi bieži vien savas darbības specifikas dēļ nespēj dot, jo tiem, piemēram, nelielām frizētavām, nemaz nav vērtīgu īpašumu.

Bankas arī nemīl riskēt, un 3-5 procentu risks bieži tiek uzskatīts par pārāk lielu ne tikai Lietuvā un Latvijā, bet arī visā pasaulē. Rezultātā izveidojas situācija, kad aptuveni 80 procentiem ekonomikā strādājošu uzņēmumu (ar darbinieku skaitu līdz 10 cilvēkiem) ir apgrūtināta pieeja kredītiem un līdz ar to ierobežotas attīstības iespējas.

Konkurences padome (KP), noslēdzot pārrunu procedūru ar pašvaldības uzņēmumu SIA Aizkraukles ūdens par iespējamu tirgus varas izmantošanu, atgādina – pašvaldību nepamatota iesaiste uzņēmējdarbībā, ja preces un pakalpojumus nodrošina privātais sektors, nav pieļaujama, informē KP.

Tāpēc KP atkārtoti aicina pašvaldības izvērtēt to nepieciešamību iesaistīties komercdarbības aktivitātēs un novērst iespējamos konkurences kropļošanas riskus.

Pārrunu rezultātā KP ir novērsusi SIA Aizkraukles ūdens ļaunprātīgu dominējošā stāvokļa izmantošanu, kas izpaudās kā nepamatotas priekšrocības ūdens patēriņa skaitītāju uzstādīšanas un plombēšanas pakalpojuma sniegšanas tirgū. Uzņēmums līgumā ar klientiem bija ietvēris netaisnīgus noteikumus, kas liedza citām personām veikt ūdens patēriņa skaitītāju uzstādīšanu un plombēšanu, tādējādi radot nepamatotus konkurences ierobežojumus privātajiem uzņēmējiem.

Pagājušās nedēļas beigās vairāki tūkstoši kredītņēmēju, kuri aizdevumus noformējuši Aizkraukles bankā, saņēmuši vēstuli no bankas, kurā pieprasīti vairāki dokumenti - izziņas par ģimenes finanšu stāvokli, pārskats par kredīta izlietojumu utt.

"Šādi rīkojoties, beigās var nokļūt pie kaudzes maksātnespējīgo klientu," tā Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) direktore Baiba Vītoliņa vērtē Aizkraukles bankas rīcību. B.Vītoliņa iesaka nekādas vienošanās neparakstīt, bet gan apsvērt iespēju vērsties ar kolektīvu sūdzību. B.Vītoliņa atklāj, ka patlaban PTAC izskata vairākus iesniegumus tieši no Aizkraukles bankas klientiem. Latvijas kredītņēmēju apvienības konsultants Aivars Rudi domā, ka bankas prasība iesniegt vairākus papildu dokumentus ir veids, kā atrast ieganstus likmes paaugstināšanai. Viņaprāt, banka šajā gadījumā nodarbojas ar "šantāžu likumiskos ietvaros" un tās mērķis ir "gūt maksimālu peļņu maksimāli īsā laikā".

10% iedzīvotāju ir izmantojuši Latvijas banku piedāvātās īstermiņa kredīta iespējas, lai iegūtu līdzekļus Ziemassvētku vai Jaunā gada svinībām un/vai dāvanu iegādei, un tāpat katrs desmitais cer, ka to būs izdarījuši draugi un tuvinieki,ar kuriem plānota kopīga svētku svinēšana. To atklāj bankas NORD/LB Latvija pasūtītais pētījums. Pētījumā secināts, ka 75% to nav darījuši, uzskatot, ka svinības un /vai dārgas dāvanas nav galvenais. Savukārt 3% atzinuši, ka banku īstermiņa kredītus svētkiem nav izmantojuši, bet tagad to nožēlo, jo nevar svētkiem iegādāties visu kāroto. No aptaujātajiem gados jaunākajiem cilvēkiem (vecumā no 20 līdz 49 gadiem) ar mēneša ienākumiem Ls 80 – 250 apmērā 13% atzinuši, ka ir izmantojuši banku īstermiņa kredītu svētku tēriņiem, 10% cer, ka to būs izdarījuši draugi, 5% to nav izmantojuši un tagad nožēlo, bet 70% uzskata, ka svinības un/vai dāvanas nav galvenais. Savukārt no aptaujātajiem ar ienākumiem Ls 250 – 500 apmērā un vairāk nekā Ls 500, īstermiņa kredītu svētku tēriņiem ir izmantojuši 16%, 11% cer, ka to būs izmantojuši draugi un/vai tuvinieki, 2% to nav izmantojuši un tagad nožēlo, bet 69% uzskata, ka svinības un/vai dārgas dāvanas nav galvenais. Tāpat atklājies, ka vairums (76% aptaujāto) neuzskata dāvanas cenu par būtisku. 10% atzīstas, ka ļoti vēlētos saņemt dārgākas dāvanas, nekā dāvinās paši, 6% uzskata, ka viņi to būtu pelnījuši, bet 8% domā, ka viņu dāvinātās dāvanas būs dārgākas nekā saņemtās. Aptaujājot cilvēkus ar ienākumiem Ls 80 – 250 apmērā un vecumā no 20 līdz 49 gadiem, atklājās, ka šajā grupā 4% ļoti vēlētos saņemt dārgākas dāvanas, nekā dāvinās paši, 4% uzskata, ka būtu pelnījuši saņemt dārgākas dāvanas, 11% domā, ka viņu gatavotās dāvanas būs dārgākas nekā saņemtās, bet 80% neuzskata dāvanas cenu par nozīmīgu. Arī cilvēki ar ienākumiem Ls 250 – 500 un virs Ls 500 (vecumā no 20 līdz 49 gadiem) visbiežāk neuzskata dāvanas cenu par nozīmīgu. Tā atbildēja 82%. Tajā pašā laikā 6% ļoti vēlas saņemt dārgākas dāvanas, nekā dāvinās paši, 3% uzskata, ka to ir pelnījuši, bet 9% domā, ka viņu pirktās dāvanas būs dārgākas. Bankas NORD/LB Latvija pasūtītais OMD Snapshot pētījums tika veikts no 20. līdz 26. decembrim. Uz jautājumiem atbildēja 1405 respondenti.

Latvijā 2007. gadā tika reģistrēts 671 jauns Audi – tas ir par 42 procentiem vairāk, ja salīdzina ar iepriekšējo gadu (2006. gadā: 473), un par 15 procentiem vairāk nekā kopējais jauno pasažieru auto skaita pieaugums tirgū (27 procenti).

Audi tirgus daļa Latvijā ir pieaugusi par 0,21 procentu, sasniedzot 2,06 procentu daļu 2007. gadā (2006. gadā: 1,85 procenti), Db.lv informēja SIA Moller Auto Baltic sabiedrisko attiecību speciāliste Laura Jaunromane.

''Kā augstas kvalitātes novatorisku automobiļu ražotājs Audi ir viens no pasaules vadošajiem premium zīmoliem. Kā Audi importētājs divos visātrāk augošajos tirgos Eiropā, mēs ar nepacietību gaidām jaunus izaicinājumus un 2008. gadā turpināsim Audi modeļu ofensīvu'', saka Espens Egelunds (Espen Egelund), Audi importētāja Latvijā un Lietuvā Moller Auto Baltic vadītājs.

2007. gadā Latvijā un Lietuvā kopā tika reģistrēti 1166 jauni Audi automobiļi, jeb par 48 procentiem vairāk kā iepriekšējā gadā (2006. gadā: 786).