Vairākas jaunās māmiņas, atgriežoties pēc bērna kopšanas atvaļinājuma darbā Aizkraukles bankā, no darba esot atlaistas. Banka kategoriski noliedz nelikumīgu atlaišanu.

(papildinātas pēdējās divas rindkopas)

Viena no darbiniecēm, kas nonākusi šādā situācijā Liene Sālījuma Db stāstīja, ka pirms bērna kopšanas atvaļinājuma strādājusi Aizkraukles bankas filiālē Elizabete, kas tagad ir slēgta. Kad L. Sālījuma vēlējusies atsākt darbu, Aizkraukles bankā viņai piedāvāts darba attiecības pārtraukt, pie tam darba devējs nav vēlējies bijušajai privātpersonu kredītu menedžerei izmaksāt kompensāciju par darba zaudēšanu.

«No darba esmu atstādināta, algu man nemaksā, bet, neparakstot ar darba devēju vienošanos par aiziešanu no darba, nevaru pat stāties bezdarbniekos un saņemt pabalstu,» sacīja L. Sālījuma. Pēc viņas teiktā, līdzīgā situācijā, atgriežoties no bērna kopšanas atvaļinājuma nonākušas vēl trīs Aizkraukles bankas kādreizējās filiāles Elizabete darbinieces. Divas no viņām ir piekritušas aiziet no darba Aizkraukles bankā, nesaņemot nekādu kompensāciju, savukārt trešā uz pārrunām ar bankas personāla daļas speciālistiem ieradusies kopā ar juristu un esot saņēmusi kompensāciju par atlaišanu. Savukārt Aizkraukles bankas Personāla nodaļas vadītāja Dace Rūķīte-Kariņa uzsver, ka Aizkraukles banka nekad nevienu darbinieku nav atbrīvojusi pretrunā likuma normām.

«Tieši Gaida Bērziņa laikā tika uzbūvēta šī «administratoru pūlu» sistēma, radās šīs administratoru apvienības, kas garantēja, ka parādnieks var tikt pie «pareizā» administratora, kas akceptēs kaut kādas «kreisās» ārpusbilances saistības, kas palielinās kopējo parādu un līdz ar to samazinās bankas iespējas saņemt atpakaļ savu naudu,» saka AS West Kredit valdes priekšsēdētājs Sergejs Maļikovs

Pēc notikušās advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības no visām pusēm tagad dzirdam stāstus, kas sākas apmēram tā «advokātu aprindās visi sen jau zināja». Varbūt jūs arī varat pastāstīt, ko «visi sen jau zina» jūsu aprindās?

Pastāstīšu kaut ko tādu, ko jūs neatradīsiet ne Google, ne Delfi, ne pietiek.com. Kreditēšanas nozarē darbojos apmēram no 1998.gada. Bet kāpēc es ar to vispār sāku nodarboties? Tāpēc, ka es pirms tam lielu naudu pazaudēju Capital Bank. Krievijas 1998.gada krīze skāra arī vairākas Latvijas bankas – bankrotēja Rīgas komercbanka un arī Capital Bank, kas atradās Brīvības ielā. Tad es pazaudēju 1 miljonu dolāru, kas tolaik bija ļoti daudz un arī tagad nav maz. Un zināt, kas bija bankas administrators? Jūs gan jau tajā laikā noteikti nebijāt dzirdējuši pat tādus vārdus kā «administrācija» un «likvidācija». Bankas likvidators tātad bija Ilmārs Krūms. Un zināt, kas viņam palīdzēja, skraidīja un pienesa papīrus? Gaidis Bērziņš un Lauris Liepa.

Pēc Db.lv publikācijas par Aizkraukles bankas darba attiecību kārtošanu ar jauno māmiņu Lieni Sālījumu, kurai darba devējs nav vēlējies izmaksāt kompensāciju par darba zaudēšanu, Db.lv vērsušies vēl vairāki bankas bijušie darbinieki.

Pēc bērna kopšanas atvaļinājuma darbu Aizkraukles bankā zaudējusi arī Lienes Sālījumas bijusī kolēģe Laura Žurova, kura Db.lv pastāstīja, ka, atgriežoties no bērna kopšanas atvaļinājuma, viņai piedāvāts parakstīt vienošanos par aiziešanu no darba. L. Žurova noskaidrojusi, ka, lai saņemtu normāla apmēra bezdarbnieku pabalstu, viņai no bijušā darba devēja Aizkraukles bankas ir jāsaņem vismaz kompensācija par darba zaudēšanu.

Iepriekš Aizkraukles bankas Personāla nodaļas vadītāja Dace Rūķīte-Kariņa Db.lv skaidroja, ka gadījumos, kad Aizkraukles bankai ir nepieciešams pārtraukt darba attiecības ar kādu darbinieku, vienmēr darbiniekam tiek piedāvāts attiecības pārtraukt pēc pušu vienošanās, izmaksājot ievērojami lielākas kompensācijas nekā darbinieks saņemtu likumā noteiktajā darbinieku skaita samazināšanas gadījumā. «To var apliecināt ikviens mūsu bijušais darbinieks,» norādīja D. Rūķīte-Kariņa.

Aizkraukles banka nolēmusi nedaudz mīkstināt šogad klientiem izvirzītās prasības attiecībā uz informācijas sniegšanu bankai, tostarp pagarinot noteiktos termiņus.

Aizkraukles bankas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs Ilmārs Jargans Db paziņoja, ka tuvākajās dienās Aizkraukles bankas klienti saņems vēstules par termiņu pagarinājumu informācijas iesniegšanai.

Kā zināms, 19.janvārī Aizkraukles banka klientiem izsūtīja vēstules ar lūgumu sniegt bankai ziņas, kas nepieciešamas informācijas aktualizēšanai par kredīta ņēmējiem.

Bankai, pildot likuma burtu (Kredītiestāžu likuma 52.pants), ir pienākums pēc kredīta izsniegšanas pastāvīgi pārbaudīt un dokumentēt kredīta ņēmēja spēju pildīt līgumā noteiktās saistības. Šī informācija savukārt bankai došot iespēju problēmu gadījumos savlaicīgi palīdzēt klientam pieņemt pareizo lēmumu. Turklāt daudzi kredīti ir izsniegti laikā no 2005. līdz 2007. gadam, un pa šo laiku situācija var būt ļoti mainījusies.

Saistībā ar epidemioloģisko situāciju SIA "Aizkraukles slimnīca", paplašinoties Covid-19 saslimstībai darbinieku vidū, uz laiku slēgta Aizkraukles slimnīca.

Iestādē pārtrauktas pacientu konsultācijas klātienē. Slēgta Aprūpes nodaļa, Uzņemšanas nodaļa, diagnostiskie kabineti un laboratorija. Darbu poliklīnikā turpina tikai ģimenes ārstu prakses un SIA "Doo" zobārstniecības kabinets.

Sākotnēji Aizkraukles slimnīcā pozitīvs Covid-19 tests tika konstatēts kādai slimniecei, kurai tas veikts, gatavojoties viņu pārvest uz pansionātu. Nekavējoties veicot Covid-19 testu Dienas aprūpes nodaļas pacientiem un personālam, pozitīvs tests bija vēl pieciem pacientiem un diviem medicīnas personāla darbiniekiem.

Pēc domē paustā, slimnīcā veikti paaugstinātas drošības pasākumi un, sazinoties ar atbildīgajiem dienestiem un ņemot vērā to, ka pacientu stāvoklis nebija smags, viņus tika nolemts ārstēt Aizkraukles slimnīcā. Savukārt pārējie Covid-19 negatīvie pacienti jau līdz 5.novembrim no slimnīcas tika izrakstīti, paskaidrojot tuviniekiem esošo situāciju.

Parex bankas pārņemšanas laikā informācija par klientiem un viņu kontiem Parex bankā nokļuva Aizkraukles bankas rīcībā, var secināt no Valsts kontroles revīzijas ziņojuma.

Zvērinātu advokāta biroja Eversheds Bitāns veiktajā Legal Due diligence (padziļinātā izpēte) minēts, ka informācija, kas uzskatāma par komercnoslēpumu, nonākusi a/s Aizkraukles banka rīcībā. Saskaņā ar revīzijas tekstu, toreiz finanšu ministrs uzdeva Privatizācijas aģentūrai iesniegt izskatīšanai lēmuma projektu par prasības sagatavošanu pret bijušajiem Parex akcionāriem ar nepieciešamo rīcību.

DB jau vēstīja, ka šī gada pavasarī Aizkraukles banka uzrunājusi fiziskas personas, kas ir gan privātpersonas, gan juridisku personu pārstāvji, kuriem ir konti Parex bankā.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Konkurences padome (KP), noslēdzot pārrunu procedūru ar pašvaldības uzņēmumu SIA Aizkraukles ūdens par iespējamu tirgus varas izmantošanu, atgādina – pašvaldību nepamatota iesaiste uzņēmējdarbībā, ja preces un pakalpojumus nodrošina privātais sektors, nav pieļaujama, informē KP.

Tāpēc KP atkārtoti aicina pašvaldības izvērtēt to nepieciešamību iesaistīties komercdarbības aktivitātēs un novērst iespējamos konkurences kropļošanas riskus.

Pārrunu rezultātā KP ir novērsusi SIA Aizkraukles ūdens ļaunprātīgu dominējošā stāvokļa izmantošanu, kas izpaudās kā nepamatotas priekšrocības ūdens patēriņa skaitītāju uzstādīšanas un plombēšanas pakalpojuma sniegšanas tirgū. Uzņēmums līgumā ar klientiem bija ietvēris netaisnīgus noteikumus, kas liedza citām personām veikt ūdens patēriņa skaitītāju uzstādīšanu un plombēšanu, tādējādi radot nepamatotus konkurences ierobežojumus privātajiem uzņēmējiem.

Parex bankas rīcībā nonākušas e-pasta vēstules, ar kurām Aizraukles banka aicina konkrētus klientus atvērt kontus ar labvēlīgiem nosacījumiem.

Parex banka šodien nosūtījusi vēstuli Aizkraukles bankai, Finanšu un kapitāla tirgus komisijai un Konkurences padomei ar prasību pārtraukt darbības pret Parex banku. "Aizkraukles banka piedāvā mūsu klientiem nosacījumus, kas rada aizdomas par negodīgu konkurenci," atzina Parex bankā.

Sūtīto e-pasta vēstuļu saturu bijis apmēram tāds, ka: "zinot esošo situāciju Parex bankā un Jūsu sadarbības grūtības ar šo banku, mūsu banka piedāvā atvērt kontus Aizkraukles bankā". Pēc Parex bankas skaidrotā, e-pasta vēstules un ap to saistītās darbības atbilst Konkurences likumā norādītajām negodīgas konkurences pazīmēm, kas ir aizliegta. Tāpat tas ir pretrunā ar Reklāmas likumu, jo reklāmai (jebkāda veida paziņojums, pasākums, kas adresēts klientiem un veicina preču vai pakalpojumu popularizēšanu) jāatbilst godīgas konkurences principam.

Aizkraukles banka šogad janvārī strādājusi ar peļņu 0.9 miljonu latu apjomā, kas ir 2.4 reizes mazāka nekā pērn janvārī, kad bija nopelnīti 2.21 miljons latu.

Bankas kapitāla pietiekamība janvāra beigās bija 16.07 % (prasība 8%), bet likviditāte – 43,05 % (prasība 30 %).

Janvārī Aizkraukles banka izvietoja depozītā pie sindicētā aizdevuma organizētāja – DZ Bank AG (Vācija) visu februārī atmaksājamā sindicētā aizdevuma summu 70 miljoni EUR apmērā. Noguldītā summa tiks izmantota kredīta dzēšanai 10.februārī – saskaņā ar līgumā paredzēto termiņu.

Aizkraukles bankas lielākie akcionāri ir Oļegs Fiļs — 47.04 % akciju, Ernests Bernis un Nika Berne — 47.04 % akciju. Aizkraukles bankas mērķis ir kļūt par vadošo neatkarīgo privāto banku Austrumeiropā, kura piedāvā saviem klientiem individuālā pakalpojumā apvienotu uzņēmumu apkalpošanu, turīgu privātpersonu apkalpošanu, aktīvu pārvaldi un konsultācijas.

Aizkraukles bankas auditētā peļņa 2008. gadā sasniedza 10.7 miljonus latu, kas ir divas reizes mazāka nekā pirms gada.

2007. gada bankas auditētā peļņa bija 27,2 miljoni latu. Tomēr pagājušā gada peļņu Aizkraukles bankas vadība vērtē par atzīstamu rezultātu, ņemot vērā apstākļus un kopumā par 2008. gada vispārējo sniegumu bankas vadība ir gandarīta.

Peļņas apjomu ietekmēja Aizkraukles bankas pērn izveidotie apjomīgie uzkrājumi nedrošiem kredītiem – 21 miljons latu, kas ir 3.2 % no kopējā kredītportfeļa apjoma.

Neraugoties uz uzkrājumu veidošanu, bankas kapitāla pietiekamības rādītājs 2008. gada beigās bija 16.09 %, kas ievērojami pārsniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) noteikto minimālo līmeni 8 %, un ir viens no augstākajiem bankas vēsturē.

Latvijā nav daudz cilvēku, kuru vārdi tiek piesaukti brīžos, kad tiek meklēti kandidāti kādam nozīmīgam amatam. Bijusī Hansabankas (tagad – Swedbank) vadītāja Ingrīda Blūma ir viens no tiem, taču viņa ir apņēmusies šādai atbildībais nastai vairs nepiekrist.

No darba Hansabankā Ingrīda Blūma aizgāja faktiski ekonomiskās krīzes priekšvakarā. Tas bija brīdis, kad daļa no mums nojauta par to, kas tuvojas, bet vismaz daļa baņķieru to saprata jau visnotaļ skaidri. Zināmā mērā var teikt, ka šī intervija ir kā Latvijas kreditēšanas buma un norieta anatomijas kursa sastāvdaļa.

Bieži, runājot par ekonomiskās krīzes iemesliem Latvijā, teju kā galvenās vaininieces tiek pieminētas šeit strādājošās bankas, to realizētā politika. Kādi, jūsuprāt, ir šīs krīzes galvenie iemesli?

«Jau bija skaidrs, ka Aizkraukles banka, kas ir Tetereva naudas turētāji, savas maksātspējas glābšanai darīs visu, lai aizkavētu norēķināšanos par šo darījumu,» komentējot Rīgas apgabaltiesā iesniegto prasību par darījuma apturēšanu Db saka Jūrmalas domes deputāts SIA Nemo Holdings līdzīpašnieks Māris Dzenītis.

«Aizkraukles bankas pārstāvji, kas ir kārtējās Borisa Tetereva pilnvarotās personas, jau brīdināja manu advokāti, ka darīs visu, lai Tetereva naudu neizlaistu no saviem kontiem, jo tas ir saistīts ar bankas stabilitāti. Tiesāšanās ir veids, kā banka glābj savu ādu,» uzskata M. Dzenītis.

Aizkraukles bankas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs Ilmārs Jargans norāda, ka M.Dzenīša izteikumi par Aizkraukles banku ir nekompetenti. Bankas aktīvu apjoms 2009. gada 30. novembrī bija 966.3 miljoni latu. Piesaistīto noguldījumu apjoms bija 777.9 miljoni latu. Kopš gada sākuma noguldījumi auguši par 9.6 % jeb 68.3 miljoniem latu.

Latvijas Kredītņēmēju apvienība nolēmusi sniegt juridisku atbalstu Aizkraukles bankas klientiem, kuri pauduši sašutumu par bankas rīcību, pieprasot klientiem papildus prasības un mainot līgumu nosacījumus.

Tā kā ar bankas rīcību neapmierinātās personas ir tās klienti, kas no bankas saņem noteiktus pakalpojumus, LAKRA uzskata, ka Patērētāju tiesību centram būtu jāizvērtē bankas prasību atbilstība noslēgtajiem līgumiem, kā arī spēkā esošajai likumdošanai.

Līdz šim LAKRA ir vērsušās ap 100 personu, kas ir neizpratnē par bankas izsūtītajām vēstulēm un vēlējās konsultēties ar juristu par savām tiesībām un pienākumiem sniegt bankai pieprasīto informāciju.

LAKRA aicina ikvienu Aizkraukles bankas klientu, kurš vēlētos pievienoties kolektīvajam iesniegumam, līdz 10.februārim vērsties LAKRA birojā Rīgā, Artilērijas ielā 15, birojs.3, iepriekš piesakot apmeklējumu pa tālruni 20042039.

Administratīvā rajona tiesa atstājusi spēkā Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) lēmumu, ar kuru Aizkraukles bankas 2009.gadā īstenotā komercprakse atzīta par negodīgu, norāda PTAC Patērētāju informēšanas un komunikāciju daļas vadītāja Ilze Žunde.

Viņa sacīja, ka ar PTAC lēmumu bankai toreiz tika uzlikts tiesisks pienākums izbeigt negodīgo komercpraksi, kā arī piemērots 8000 latu naudas sods. Tiesa Aizkraukles bankas prasību atcelt PTAC lēmumu noraidījusi, kā arī atzinusi, ka bankai uzliktais naudas sods ir atbilstošs un adekvāts, informēja PTAC pārstāve.

Jau ziņots, ka 2009.gada sākumā Aizkraukles banka izsūtīja patērētājiem vēstules, kurās pieprasīja iesniegt vairākus dokumentus par patērētāju un viņu ģimenes locekļu finansiālo stāvokli, vienlaikus informējot, ka banka plāno ieviest norēķinu konta ikmēneša apkalpošanas maksu piecu latu apmērā. Vēstulēs banka norādīja, ka gadījumā, ja patērētāji nevēlas izmantot norēķinu kontu, kuram tiek ieviesta apkalpošanas maksa, viņi var vērsties bankā un noslēgt papildvienošanos, atverot bezmaksas kredīta atmaksas kontu, savukārt, daļai no patērētājiem vēršoties bankā, kredītiestāde piedāvāja parakstīt papildvienošanās ar izmainītiem būtiskiem līguma noteikumiem, tostarp ar ietvertiem netaisnīgiem un patērētājiem nelabvēlīgākiem līguma noteikumiem. Papildvienošanās ar izmainītiem līguma noteikumiem tika slēgtas arī ar tiem patērētājiem, kas nevarēja vai nevēlējās bankai iesniegt pieprasītos dokumentus pilnā apmērā.

Aizkraukles banka (AB) nolēma nepārsūdzēt Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) lēmumu, ar kuru bankai uzlikts pienākums izbeigt negodīgu komercpraksi, Db pastāstīja AB Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs Ilmārs Jargans.

Aizkraukles banka paskaidro, ka banka neveic un nav veikusi negodīgu komercpraksi, līdz ar to neesot lietderīgi pārsūdzēt lēmumu. "Mēs nevaram pārtraukt darīt to, ko nekad neesam darījuši," komentējot PTAC norādīto negodīgo komercpraksti komentēja I. Jargans.

AB norāda, ka ir gatava tālākām sarunām ar Patērētāju tiesību aizsardzības centru, lai rastu risinājumus konkrētos klientu sūdzību gadījumos.

Aizkraukles uzņēmēju regulārās sanāksmes, kas līdz šim notika Aizkraukles novada pašvaldības sēžu zālē, turpmāk rīkos dažādos novada uzņēmumos, tos apmeklējot, atsaucoties uz pašvaldības sniegto informāciju, vēsta reģionālais medijs Staburags.

Atsaucoties Aizkraukles novada uzņēmēju ierosinājumam, ikmēneša informatīvās tikšanās, kurās piedalās arī Aizkraukles novada pašvaldība, nolemts turpmāk rīkot kā pieredzes apmaiņas tikšanās.

Nākamā kopīgā sanāksme un pirmā pieredzes apmaiņas tikšanās notiks 9. oktobrī SIA Piran Media Group Aizkrauklē, Maurēnu ielā 8. Vizītes laikā sadarbības partneri, pašvaldības pārstāvji, ieinteresētie jaunieši un citi tiks tuvāk iepazīstināti ar uzņēmuma darbību un specifiku, kā arī varēs pārrunāt aktuālāko uzņēmējdarbības jomā.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) pieņēmusi lēmumu par garantēto atlīdzību izmaksu kārtību AS «PNB Banka» klientiem, sākot ar 22. augustu, uzticot garantēto atlīdzību izmaksu veikt AS «Citadele banka».

Tādējādi garantēto atlīdzību izmaksas AS «PNB Banka» klientiem tiks uzsāktas piektajā darbadienā kopš noguldījumu nepieejamības iestāšanās, kuru FKTK konstatēja ar 15.augusta lēmumu.

Saskaņā ar likumu garantētajai atlīdzībai ir jābūt pieejamai bankas klientiem, sākot ar astoto darbdienu pēc dienas, kad konstatēta noguldījumu nepieejamība. Katram AS «PNB Banka» klientam tiks izmaksāta garantētā atlīdzība līdz 100 000 eiro. Garantēto atlīdzību izmaksai AS «PNB Banka» klientiem ir nepieciešami aptuveni 279 miljoni eiro.

Garantētās atlīdzības izmaksas pilnībā veiks no Latvijas Noguldījumu garantiju fonda (NGF), un šim mērķim nebūs nepieciešami līdzekļi no valsts budžeta. 99,2% AS «PNB Banka» klientu garantētās atlīdzības veidā saņems savus noguldījumus pilnībā. No tiem 95% ir iekšzemes klientu, savukārt tikai 4,2% - ārvalstu klientu.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) atzinis Aizkraukles Bankas darbības pret hipotekāro kredītu ņēmējiem par negodīgu komercpraksi, uzliekot par pienākumu to izbeigt, kā arī bankai piemērojis sodu 8 tūkst. Ls.

Db jau vēstīja, ka Aizkraukles Banka gada sākumā saviem klientiem izsūtīja vēstules, kurās pieprasīja iesniegt dokumentus par viņu un viņu ģimenes locekļu finansiālo stāvokli. Tāpat banka klientiem paziņoja par plāniem ieviest norēķinu konta ikmēneša apkalpošanas maksu 5 Ls apmērā. Vēstulēs AB norādīja, ka gadījumā, ja klienti nevēlas izmantot norēķinu kontu, kuram tiek ieviesta apkalpošanas maksa, viņi var vērsties bankā un noslēgt papildvienošanos, atverot bezmaksas kredīta atmaksas kontu.

Daļai no klientiem, kas vērsās bankā, lai atvērtu bezmaksas kontu, Aizkraukles banka piedāvāja parakstīt papildvienošanos ar mainītiem līguma noteikumiem, kas saskaņā ar PTAC vērtējumu bijuši netaisnīgi un patērētājiem nelabvēlīgi. Viens no izmainītajiem kredīta līguma noteikumiem bija kredīta atmaksas termiņa samazināšana uz diviem gadiem tikai ar varbūtību šo atmaksas termiņu pagarināt.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) uzsācis pārbaudi saistībā ar Aizkraukles bankas klientiem piedāvātajiem jaunajiem kredītu apkalpošanas nosacījumiem, raksta Diena.

PTAC pārbauda emAizkraukles bankas/em rīcībuPTAC uzsver, ka Aizkraukles bankas piedāvātā vienošanās patiesībā ir kredītlīguma grozījumi, kuri paredz būtiski saīsinātu termiņu kredīta atmaksai, paaugstinātas procentu likmes, kā arī ietver vairākus noteikumus, kas varētu tikt atzīti par netaisnīgiem. PTAC arī informē, ka uz saņemtās informācijas pamata ir sācis vērtēt Aizkraukles bankas rīcības atbilstību normatīvo aktu prasībām.

Aizkraukles banka, neskatoties uz plašo ažiotāžu medijos, pagaidām nav nākusi klajā ar savas rīcības plašākiem skaidrojumiem.

Aizkraukles bankas auditētie zaudējumi 2010. gadā sasniedza 6,9 miljonus latu, bet šogad banka plāno strādāt vismaz ar 15 miljonu latu peļņu.

Aizkraukles bankas ieņēmumi no pamatdarbības 2010. gadā pirms uzkrājumu izveidošanas nedrošiem parādiem bija 46,2 miljoni latu, bet uzkrājumu apjoms nedrošiem kredītiem gada beigās sasniedza 65,4 miljonus latu, informē banka. Kopumā no 2007. gada līdz 2010. gada beigām banka ir izveidojusi uzkrājumus 86,2 miljonu latu apmērā.

Aizkraukles bankas noguldījumu apjoms 2010. gada beigās sasniedza 1,25 miljardus latu, kas gada laikā pieauguši par 379 miljoniem latu jeb 43,6%, kas būtiski pārsniedz gada sākumā plānoto noguldījumu pieaugumu. Bankas neto aktīvu apjoms gada beigās bija 1,38 miljardi latu, kapitāls un rezerves bija 75,4 miljoni latu, kas gada laikā pieaugušas par 1,3 miljoniem latu. Līdz ar to kapitāla pietiekamības rādītājs gada beigās bija 12,45%(norma 8%), bet likviditātes rādītājs bija 68,1% (norma 30%).

Ikdienā lietojam apzīmējumus: banku sektors, Lielais četrinieks, ārvalstu un vietējās bankas, banku filiāles. Piemēram, Rietumu Bankas vadība sociālajos tīklos min terminu Lielais piecinieks, bet Signet Bank un citas nereti retorikā izmanto apzīmējumu vietējās bankas.

Vai lietotie termini ir pašizdomāti, un kāds ir to pamats, uz šiem jautājumiem Dienas Bizness mēģināja rast atbildes, konsultējoties ar Latvijas Bankas speciālistiem.

Šādi jautājumi radās, lasot, piemēram, Rietumu Bankas ierakstus sociālajos tīklos Facebook un LinkedIn, kur bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja lieto apzīmējumu Lielais piecinieks. “Esmu gandarīta, ka Rietumu Banka pārstāv Latvijas kapitālu banku lielajā pieciniekā, turklāt ar būtisku atrāvienu no citiem tirgus dalībniekiem,” tā Jeļena Buraja pauda pērn, 8. decembrī, soctīkla Facebook Rietumu Bankas vietnē. Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons, kā arī jau pieminētā Jeļena Buraja plaši lieto vārdu salikumu vietējās bankas arī intervijās, tostarp Dienas Biznesā publicētajās. Līdztekus seko, ka tā sauktais Lielais četrinieks ir ārzemju kapitāla bankas, tomēr vai izteikumi ir precīzi un pamatoti ilgtermiņā – tas ir jautājums.

To sešu politisko partiju lokomotīvju materiālais stāvoklis, kuras pēc pēdējām aptaujām varētu iekļūt 10. Saeimā, ir ļoti atšķirīgs, bet lielākoties - labs.

Lielākajai daļai ir gan uzkrājumi skaidrā naudā, gan noguldījumi bankās, ir arī lielākas un mazākas parādsaistības, tie līdztekus darbībai politikā ieņem amatu arī privātos uzņēmumos, kuros mēdz būt arī līdzīpašnieki, daudziem pieder vairāki nekustamie īpašumi. Gandrīz visiem, izņemot diviem, ir augstākā izglītība, kas iegūta gan Latvijā, gan ārvalstīs. Tiesa, ir arī izņēmumi - dažiem tomēr nav nedz uzkrājumu, nedz arī kas pieder.

LD/DB apkopotā informācija par partiju lokomotīvēm Rīgā, Vidzemē, Latgalē, Kurzemē un Zemgalē liecina, ka Saskaņas centra lokomotīvju kopējais skaidras un bezskaidras naudas uzkrājumu apjoms ir ap 45,2 tūkst. latu, bet uzņemtas parādsaistības aptuveni par 164,9 tūkst. latu. Vienotības lokomotīvju naudas uzkrājumu apjoms veido aptuveni 288,8 tūkst. latu, bet parādsaistības - ap 84,6 tūkst. latu. Jāpiebilst, ka tās savukārt ir citiem aizdevušas kopumā 147,2 tūkst. latu.