Vairākas jaunās māmiņas, atgriežoties pēc bērna kopšanas atvaļinājuma darbā Aizkraukles bankā, no darba esot atlaistas. Banka kategoriski noliedz nelikumīgu atlaišanu.

(papildinātas pēdējās divas rindkopas)

Viena no darbiniecēm, kas nonākusi šādā situācijā Liene Sālījuma Db stāstīja, ka pirms bērna kopšanas atvaļinājuma strādājusi Aizkraukles bankas filiālē Elizabete, kas tagad ir slēgta. Kad L. Sālījuma vēlējusies atsākt darbu, Aizkraukles bankā viņai piedāvāts darba attiecības pārtraukt, pie tam darba devējs nav vēlējies bijušajai privātpersonu kredītu menedžerei izmaksāt kompensāciju par darba zaudēšanu.

«No darba esmu atstādināta, algu man nemaksā, bet, neparakstot ar darba devēju vienošanos par aiziešanu no darba, nevaru pat stāties bezdarbniekos un saņemt pabalstu,» sacīja L. Sālījuma. Pēc viņas teiktā, līdzīgā situācijā, atgriežoties no bērna kopšanas atvaļinājuma nonākušas vēl trīs Aizkraukles bankas kādreizējās filiāles Elizabete darbinieces. Divas no viņām ir piekritušas aiziet no darba Aizkraukles bankā, nesaņemot nekādu kompensāciju, savukārt trešā uz pārrunām ar bankas personāla daļas speciālistiem ieradusies kopā ar juristu un esot saņēmusi kompensāciju par atlaišanu. Savukārt Aizkraukles bankas Personāla nodaļas vadītāja Dace Rūķīte-Kariņa uzsver, ka Aizkraukles banka nekad nevienu darbinieku nav atbrīvojusi pretrunā likuma normām.

«Tieši Gaida Bērziņa laikā tika uzbūvēta šī «administratoru pūlu» sistēma, radās šīs administratoru apvienības, kas garantēja, ka parādnieks var tikt pie «pareizā» administratora, kas akceptēs kaut kādas «kreisās» ārpusbilances saistības, kas palielinās kopējo parādu un līdz ar to samazinās bankas iespējas saņemt atpakaļ savu naudu,» saka AS West Kredit valdes priekšsēdētājs Sergejs Maļikovs

Pēc notikušās advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības no visām pusēm tagad dzirdam stāstus, kas sākas apmēram tā «advokātu aprindās visi sen jau zināja». Varbūt jūs arī varat pastāstīt, ko «visi sen jau zina» jūsu aprindās?

Pastāstīšu kaut ko tādu, ko jūs neatradīsiet ne Google, ne Delfi, ne pietiek.com. Kreditēšanas nozarē darbojos apmēram no 1998.gada. Bet kāpēc es ar to vispār sāku nodarboties? Tāpēc, ka es pirms tam lielu naudu pazaudēju Capital Bank. Krievijas 1998.gada krīze skāra arī vairākas Latvijas bankas – bankrotēja Rīgas komercbanka un arī Capital Bank, kas atradās Brīvības ielā. Tad es pazaudēju 1 miljonu dolāru, kas tolaik bija ļoti daudz un arī tagad nav maz. Un zināt, kas bija bankas administrators? Jūs gan jau tajā laikā noteikti nebijāt dzirdējuši pat tādus vārdus kā «administrācija» un «likvidācija». Bankas likvidators tātad bija Ilmārs Krūms. Un zināt, kas viņam palīdzēja, skraidīja un pienesa papīrus? Gaidis Bērziņš un Lauris Liepa.

Pēc Db.lv publikācijas par Aizkraukles bankas darba attiecību kārtošanu ar jauno māmiņu Lieni Sālījumu, kurai darba devējs nav vēlējies izmaksāt kompensāciju par darba zaudēšanu, Db.lv vērsušies vēl vairāki bankas bijušie darbinieki.

Pēc bērna kopšanas atvaļinājuma darbu Aizkraukles bankā zaudējusi arī Lienes Sālījumas bijusī kolēģe Laura Žurova, kura Db.lv pastāstīja, ka, atgriežoties no bērna kopšanas atvaļinājuma, viņai piedāvāts parakstīt vienošanos par aiziešanu no darba. L. Žurova noskaidrojusi, ka, lai saņemtu normāla apmēra bezdarbnieku pabalstu, viņai no bijušā darba devēja Aizkraukles bankas ir jāsaņem vismaz kompensācija par darba zaudēšanu.

Iepriekš Aizkraukles bankas Personāla nodaļas vadītāja Dace Rūķīte-Kariņa Db.lv skaidroja, ka gadījumos, kad Aizkraukles bankai ir nepieciešams pārtraukt darba attiecības ar kādu darbinieku, vienmēr darbiniekam tiek piedāvāts attiecības pārtraukt pēc pušu vienošanās, izmaksājot ievērojami lielākas kompensācijas nekā darbinieks saņemtu likumā noteiktajā darbinieku skaita samazināšanas gadījumā. «To var apliecināt ikviens mūsu bijušais darbinieks,» norādīja D. Rūķīte-Kariņa.

Aizkraukles bankas auditētā peļņa 2008. gadā sasniedza 10.7 miljonus latu, kas ir divas reizes mazāka nekā pirms gada.

2007. gada bankas auditētā peļņa bija 27,2 miljoni latu. Tomēr pagājušā gada peļņu Aizkraukles bankas vadība vērtē par atzīstamu rezultātu, ņemot vērā apstākļus un kopumā par 2008. gada vispārējo sniegumu bankas vadība ir gandarīta.

Peļņas apjomu ietekmēja Aizkraukles bankas pērn izveidotie apjomīgie uzkrājumi nedrošiem kredītiem – 21 miljons latu, kas ir 3.2 % no kopējā kredītportfeļa apjoma.

Neraugoties uz uzkrājumu veidošanu, bankas kapitāla pietiekamības rādītājs 2008. gada beigās bija 16.09 %, kas ievērojami pārsniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) noteikto minimālo līmeni 8 %, un ir viens no augstākajiem bankas vēsturē.

20.februārī Rīgā, bankas centrālajā ēkā Aizkraukles Banka (AB.LV) parakstīja līgumu par sindicētā kredīta saņemšanu EUR 85 miljonu apmērā uz vienu gadu ar likmi Euribor + 0,7%, Db.lv informēja Aizkraukles bankas sabiedrisko attiecību speciālists Jānis Bunte.

Aizdevums tiks izmantots Bankas pamatdarbības attīstībai.

"Izziņoto piecdesmit miljonu vietā mēs saņēmām astoņdesmit piecus miljonus, turklāt ar likmi, kas ir par 0.25 procentpunktiem zemāka nekā pagājušajā gadā. Šis ir skaidrs pierādījums pasaules banku pārliecībai par Aizkraukles Bankas kredītspēju un potenciālu. Domāju, ka Aizkraukles Banka ir pieteikusi sevi kā pilntiesīgu un uzticamu dalībnieku starptautiskajos finanšu tirgos", norāda Aizkraukles Bankas valdes priekšsēdētājs un līdzīpašnieks Ernests Bernis.

Nepilna gada laikā šis jau ir otrais Aizkraukles Bankai piešķirtais sindicētais kredīts. Pagājušā gada jūnijā Aizkraukles Banka saņēma pirmo sindicēto kredītu EUR 50 miljonu apmērā, kas tobrīd bija lielākais aizdevums Baltijas valstīs, ko pirmajā darījuma reizē piesaistījusi banka bez ārvalstu un valsts kapitāla. Šogad Aizkraukles Banka par galvenajiem darījuma organizatoriem izvēlējās un pilnvaroja DZ Bank AG (Vācija), Intesa Sanpaolo S.p.A. (Itālija) un Standard Bank Plc (Lielbritānija). Sadarbība ar šīm bankām dod iespēju piesaistīt plašu aizdevēju loku no dažādiem pasaules reģioniem. Viens no šī darījuma mērķiem ir piesaistīt potenciālo sadarbības partneru uzmanību sekmīgai Latvijas komercbankai, veicinot turpmākas sadarbības iespējas.

Aizkraukles bankas šā gada pirmo sešu mēnešu auditētā peļņa bija 11.8 miljoni Ls, kas izrādījusies par 800 000 Ls mazāka nekā iepriekš paziņotie provizoriskie dati.

Bankas šā gada pirmo sešu mēnešu peļņa ir par 21.3% mazāka nekā pērn, kad Aizkraukles banka nopelnīja 14.987 miljonus Ls. Saskaņā ar auditētajiem datiem, Aizkraukles bankas aktīvi šogad jūnija beigās sasniedza 1.082 miljardus Ls, kas ir par 20% lielāki nekā pirms gada. Bankas noguldījumu apjoms gada laikā audzis par 12%, šogad jūnija beigās sasniedzot 801 miljonu latu. Tikmēr kredītu apjoms šā gada vidū bija 698 miljoni Ls. Bankas kapitāla atdeve ROE (pārskata perioda peļņas attiecība pret vidējo Bankas kapitālu) 2008.gada 30. jūnijā sasniedza 26.7%, bet aktīvu atdeve ROA (pārskata perioda peļņas attiecība pret aktīvu vidējo pārskata vērtību) bija 2.2%.

Aizkraukles Banka jūnija beigās parakstīja līgumu par sindicētā kredīta saņemšanu 50 milj. eiro apjomā. Aizdevums tiks izmantots bankas pamatdarbības attīstībai, tādā veidā vēl vairāk nostiprinot Aizkraukles Bankas pozīcijas augstas konkurences apstākļos. Aizkraukles Banka par galvenajiem darījuma organizatoriem izvēlējās un pilnvaroja HSH Nordbank (Vācija) un Raiffeisen Zentralbank Osterreich (Austrija). Sadarbība ar šīm bankām dod iespēju piesaistīt plašu aizdevēju loku no dažādiem pasaules reģioniem: bankas no Eiropas, āzijas un pat Tālajiem Austrumiem. Viens no šī darījuma mērķiem ir piesaistīt potenciālo sadarbības partneru uzmanību sekmīgai Latvijas komercbankai, veicinot turpmākas sadarbības iespējas ar Aizkraukles Banku. Aizkraukles Banka saņēma aizdevumu ar likmi Euribor + 0.95%. Līgums ar aizdevējiem ir noslēgts uz vienu gadu ar iespēju to atkārtoti pagarināt uz nākamo periodu. Kredīts Aizkraukles Bankai tiek piešķirts bez nodrošinājuma. Savu līdzdalību Aizkraukles Bankas pirmajam sindicētajam aizdevumam apstiprināja 19 bankas no 10 dažādām valstīm. Bez galvenajiem pilnvarotajiem organizatoriem darījumā piedalījās sekojošas ārvalstu bankas: Hypo Alpe-Adria Bank International; LRP Landesbank Rheinland-Pfalz - Member of the LBBW Group; AKA Ausfuhrkredit-Gesellschaft; Bankgesellschaft Berlin; State Bank of India; Banif Banco Internacional do Funchal; Landsbanki Luxembourg; Oberbank; American Express Bank; Bank Sepah International; BRE Bank; Caixa Geral de DepŽsitos; Landesbank Saar; National Bank of Egypt (UK); WGZ-Bank - Westdeutsche Genossenschafts-Zentralbank, kā arī divas Latvijas komercbankas: Trasta Komercbanka un Latvijas Hipotēku un zemes banka. Aizkraukles Bankas valdes priekšsēdētājs un līdzīpašnieks Ernests Bernis norāda:«Sindicētais kredīts bankai ir laba iespēja pieteikt sevi kā pilntiesīgu un uzticamu dalībnieku starptautiskajos finanšu tirgos. Aizdevuma saņemšana veicinās Aizkraukles Bankas attīstību un spēju nostiprināt savas pozīcijas starp veiksmīgākajām Latvijas komercbankām.» Aizkraukles Banka ir 100% Latvijas īpašnieku banka (galvenie akcionāri: Ernests Bernis un Oļegs Fiļs), kas savu darbību izvērš gan Latvijas, gan ārvalstu tirgū.

Aizkraukles banka nolēmusi nedaudz mīkstināt šogad klientiem izvirzītās prasības attiecībā uz informācijas sniegšanu bankai, tostarp pagarinot noteiktos termiņus.

Aizkraukles bankas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs Ilmārs Jargans Db paziņoja, ka tuvākajās dienās Aizkraukles bankas klienti saņems vēstules par termiņu pagarinājumu informācijas iesniegšanai.

Kā zināms, 19.janvārī Aizkraukles banka klientiem izsūtīja vēstules ar lūgumu sniegt bankai ziņas, kas nepieciešamas informācijas aktualizēšanai par kredīta ņēmējiem.

Bankai, pildot likuma burtu (Kredītiestāžu likuma 52.pants), ir pienākums pēc kredīta izsniegšanas pastāvīgi pārbaudīt un dokumentēt kredīta ņēmēja spēju pildīt līgumā noteiktās saistības. Šī informācija savukārt bankai došot iespēju problēmu gadījumos savlaicīgi palīdzēt klientam pieņemt pareizo lēmumu. Turklāt daudzi kredīti ir izsniegti laikā no 2005. līdz 2007. gadam, un pa šo laiku situācija var būt ļoti mainījusies.

Lai gan konsolidētajā kopbudžetā šā gada jūnija mēnesī bija 19,3 milj. eiro deficīts, šā gada pirmais pusgads kopbudžetā kopumā noslēgts ar 230,7 milj. eiro pārpalikumu, informē Finanšu ministrijā (FM).

Šā gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 2016.gada attiecīgo periodu, pārpalikums konsolidētajā kopbudžetā palielinājās par 44,6 milj. eiro, ko sekmēja straujāks nodokļu ieņēmumu pieaugums. Nodokļu ieņēmumu plāns kopbudžetā pirmajā pusgadā izpildīts 101,5% apmērā un virsplāna ieņēmumi veidoja 55,0 milj. eiro. Vienlaikus FM uzsver, ka ik gadu vēsturiski gada sākumā kopbudžetā veidojas pārpalikums, kas gada nogalē, izdevumiem pieaugot straujāk gan valsts budžetā, gan pašvaldību budžetos, veido finansiālo deficītu. Vispārējās valdības budžeta deficīts 2017.gadam, kas iekļauts Stabilitātes programmā 2017.-2020.gadam, tiek prognozēts 0,8% no IKP apmērā jeb 209,6 milj. eiro (pēc EKS 2010 metodoloģijas).

2007. gads Latvijas visbagātākajiem cilvēkiem solās būt ļoti veiksmīgs, un izņēmums varētu būt vienīgi tranzīta nozare, kā arī atsevišķi megauzņēmumi, kuros iestājusies neliela stagnācija, - šāds ir rezultāts Baltic Screen un korporatīvo finanšu kompānijas LAIKA STARS veiktajam pētījumam par Latvijas 100 bagātāko cilvēku biznesa izredzēm tuvākā gada laikā.

Tika izvērtēta virkne faktoru, kas ietekmē Latvijas 100 bagātākajiem uzņēmējiem piederošo īpašumu vērtību, un uz veiktās analīzes bāzes tika sagatavots iespējamais attīstības scenārijs - īpašumu vērtības izmaiņas. Uzņēmēju īpašumu vērtību ietekmē vairāki faktori, kuru izpausmes, lai gan līdzīgas pēc būtības, katru biznesu var ietekmēt savādāk.

Jāņem vērā, ka, prognozējot, kā mainīsies Latvijas 100 bagātāko cilvēku ienākumi, lielākoties tika analizēta publiski pieejamā informācija, un līdz ar to biznesa vērtības izmaiņas tika novērtētas oficiāli pieejamajai jeb caurspīdīgajai biznesa daļai.

Otrdien, 15. jūlijā, Hipotēku bankas valdes priekšsēdētājs Inesis Feiferis un Aizkraukles bankas valdes priekšsēdētāja vietnieks Oļegs Fiļs paraksta abu banku vienošanos par mazo un vidējo uzņēmumu kreditēšanas programmas realizēšanu.

Vienošanās paredz, ka Aizkraukles banka īstenos Mazo un vidējo uzņēmumu kreditēšanas programmu. Savukārt, Hipotēku banka nodrošinās Aizkraukles banku ar programmas realizēšanai nepieciešamajiem līdzekļiem. Šobrīd programmas ietvaros apgūstamā summa ir 10 miljoni eiro.

Programmas ietvaros Aizkraukles Banka aizdevumus izsniegs Latvijā reģistrētiem un jaundibināmiem uzņēmumiem investīciju un apgrozāmo līdzekļu finansēšanai. Apgrozāmie līdzekļi var tikt finansēti, nepārsniedzot 40% no visu investīciju izmaksām. Līgums paredz, ka aizdevums vienam aizņēmējam nevar pārsniegt vienu miljonu eiro, kā arī rindu darbības jomu, uz kurām programma nav attiecināma, t.sk. operācijas ar nekustamajiem īpašumiem – aizdevums īpašuma iegādei vai celtniecībai ar mērķi to pārdot.

Rietumu bankas tīrā auditētā peļņa pērn bija 53,5 miljoni eiro, savukārt koncerna auditētā 2013.gada peļņa bija 62,3 miljoni eiro, paziņojumā medijiem informē banka.

Šonedēļ akcionāru sapulce nolēma izmaksāt 50% no bankas tīrās peļņas dividendēs. Pārējā peļņa ir atstāta bankas rīcībā. Rietumu bankas pagājušā gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka iepriekšējos gados banka izmaksāja dividendes 25% apmērā no gada peļņas.

Rietumu bankas akcionāru sapulcē tika apstiprināts Rietumu bankas gada pārskats par 2013.gadu, kā arī auditora KPMG Baltics slēdziens. Apstiprinātajā pārskatā ir iekļauti Rietumu bankas bankas atsevišķie un koncerna konsolidētie finanšu pārskati par 2013.gadu.

Pagājušajā gadā ievērojami palielinājās visi galvenie Rietumu bankas bilances rādītāji. Saskaņā ar pārskata datiem koncerna tīrā auditētā peļņa 2013.gadā bija 62,3 miljoni eiro, tajā skaitā bankas tīrā auditētā peļņa - 53,5 miljoni eiro. Bankas aktīvu apjoms pārsniedza 2,9 miljardus eiro, klientu depozītu apjoms - 2,6 miljardus eiro, kapitāls un rezerves - 272 miljonus eiro. Kapitāla pietiekamības rādītājs - 18,49%.

Parex bankas pārņemšanas laikā informācija par klientiem un viņu kontiem Parex bankā nokļuva Aizkraukles bankas rīcībā, var secināt no Valsts kontroles revīzijas ziņojuma.

Zvērinātu advokāta biroja Eversheds Bitāns veiktajā Legal Due diligence (padziļinātā izpēte) minēts, ka informācija, kas uzskatāma par komercnoslēpumu, nonākusi a/s Aizkraukles banka rīcībā. Saskaņā ar revīzijas tekstu, toreiz finanšu ministrs uzdeva Privatizācijas aģentūrai iesniegt izskatīšanai lēmuma projektu par prasības sagatavošanu pret bijušajiem Parex akcionāriem ar nepieciešamo rīcību.

DB jau vēstīja, ka šī gada pavasarī Aizkraukles banka uzrunājusi fiziskas personas, kas ir gan privātpersonas, gan juridisku personu pārstāvji, kuriem ir konti Parex bankā.

2007.gada 12.jūlijā, gadu pēc pirmā sindicētā aizdevuma saņemšanas, Aizkraukles Banka (AB.LV) parakstījusi trešo sindicētā aizdevuma līgumu par summu EUR 125 miljoni, Db.lv informēja mediju attiecību konsultants Ēriks Matulis.

Pirmo reizi starptautiskos tirgus Aizkraukles Banka sevi pieteica 2006. gada vidū, kad plānoto EUR 25 miljonu vietā piesaistīja divas reizes lielāku summu. 2007. gada februārī darījuma summa sasniedza jau EUR 85 miljonus. 12. jūlijā parakstītā aizdevuma līguma termiņš, līdzīgi kā iepriekšējiem aizdevumiem, ir viens gads ar iespēju to atkārtoti pagarināt. Savukārt aizdevuma marža salīdzinājumā ar pirmo darījumu ir samazinājusies par 35 bāzes punktiem, un šim aizdevumam ir 60 bāzes punkti virs 3M Euribor.

Aizkraukles Bankas Valdes priekšsēdētājs un līdzīpašnieks Ernests Bernis atzīmē: "Aizkraukles Banka jau trešo reizi ir pierādījusi saviem partneriem, klientiem un konkurentiem, ka bankas darbības stabilie un veiksmīgie radītāji nodrošina aizdevēju interesi par Latviju un valsts banku sektoru. Aizdevējiem starptautiskajos tirgos bankas ar vietējo kapitālu ir pievilcīgas, jo riska uzņemšanās dod iespēju attīstīt partnerattiecības arī citās jomās, kuras ir abpusēji ienesīgas."

Latvijā ar peļņu strādājuši 48 % no visiem gada pārskatus par 2005. gadu iesniegušajiem uzņēmumiem un to kopējā peļņa pieaugusi par 23.3 %. Peļņa pieaugusi par 23,3 % jeb 0.27 milj. Ls un sasniegusi 1.43 miljardus Ls. To liecina SIA Lursoft pētījums pēc Uzņēmumu reģistrā iesniegtajiem 2005. gada pārskatiem.

Veikts pētījums

"Līdz šim publicētajos Lursoft pētījumos, rēķinot Latvijas uzņēmumu kopējo peļņu, tika rādīta bilance, kurā no uzņēmumu kopējās peļņas tika atskaitīti uzņēmumu zaudējumi," skaidro SIA Lursoft valdes loceklis Ainars Brūvelis. Viņš uzsver, ka šajā pētījumā mēģināts aprēķināt Latvijas uzņēmumu kopējo peļņu, kuri finanšu gadu beiguši bez zaudējumiem. A. Brūvelis arī atgādina, ka uzņēmēji gada pārskatus pērn iesnieguši vēlāk nekā iepriekšējos gados, jo daudzi pārskatu sūtīšanai izmantoja pastu un daudzi iesnieguši pārskatus ne tikai par 2005. gadu, bet arī par iepriekšējiem gadiem, kā rezultātā arī iepriekšējo gadu ciparos ir nācies izdarīt korekcijas. Viņš norāda, ka gada pārskatus arī par iepriekšējiem gadiem Uzņēmumu reģistrā "spiež" iesniegt ne tikai normatīvo aktu bardzība (ļaunākajā gadījumā draud likvidācija), bet arī pārskatu neesamība Uzņēmumu reģistrā var būt šķērslis, lai tiktu pie ES struktūrfondu līdzekļiem.

Latvijā nav daudz cilvēku, kuru vārdi tiek piesaukti brīžos, kad tiek meklēti kandidāti kādam nozīmīgam amatam. Bijusī Hansabankas (tagad – Swedbank) vadītāja Ingrīda Blūma ir viens no tiem, taču viņa ir apņēmusies šādai atbildībais nastai vairs nepiekrist.

No darba Hansabankā Ingrīda Blūma aizgāja faktiski ekonomiskās krīzes priekšvakarā. Tas bija brīdis, kad daļa no mums nojauta par to, kas tuvojas, bet vismaz daļa baņķieru to saprata jau visnotaļ skaidri. Zināmā mērā var teikt, ka šī intervija ir kā Latvijas kreditēšanas buma un norieta anatomijas kursa sastāvdaļa.

Bieži, runājot par ekonomiskās krīzes iemesliem Latvijā, teju kā galvenās vaininieces tiek pieminētas šeit strādājošās bankas, to realizētā politika. Kādi, jūsuprāt, ir šīs krīzes galvenie iemesli?

Latvijas Kredītņēmēju apvienība nolēmusi sniegt juridisku atbalstu Aizkraukles bankas klientiem, kuri pauduši sašutumu par bankas rīcību, pieprasot klientiem papildus prasības un mainot līgumu nosacījumus.

Tā kā ar bankas rīcību neapmierinātās personas ir tās klienti, kas no bankas saņem noteiktus pakalpojumus, LAKRA uzskata, ka Patērētāju tiesību centram būtu jāizvērtē bankas prasību atbilstība noslēgtajiem līgumiem, kā arī spēkā esošajai likumdošanai.

Līdz šim LAKRA ir vērsušās ap 100 personu, kas ir neizpratnē par bankas izsūtītajām vēstulēm un vēlējās konsultēties ar juristu par savām tiesībām un pienākumiem sniegt bankai pieprasīto informāciju.

LAKRA aicina ikvienu Aizkraukles bankas klientu, kurš vēlētos pievienoties kolektīvajam iesniegumam, līdz 10.februārim vērsties LAKRA birojā Rīgā, Artilērijas ielā 15, birojs.3, iepriekš piesakot apmeklējumu pa tālruni 20042039.

Aizkraukles banka šogad janvārī strādājusi ar peļņu 0.9 miljonu latu apjomā, kas ir 2.4 reizes mazāka nekā pērn janvārī, kad bija nopelnīti 2.21 miljons latu.

Bankas kapitāla pietiekamība janvāra beigās bija 16.07 % (prasība 8%), bet likviditāte – 43,05 % (prasība 30 %).

Janvārī Aizkraukles banka izvietoja depozītā pie sindicētā aizdevuma organizētāja – DZ Bank AG (Vācija) visu februārī atmaksājamā sindicētā aizdevuma summu 70 miljoni EUR apmērā. Noguldītā summa tiks izmantota kredīta dzēšanai 10.februārī – saskaņā ar līgumā paredzēto termiņu.

Aizkraukles bankas lielākie akcionāri ir Oļegs Fiļs — 47.04 % akciju, Ernests Bernis un Nika Berne — 47.04 % akciju. Aizkraukles bankas mērķis ir kļūt par vadošo neatkarīgo privāto banku Austrumeiropā, kura piedāvā saviem klientiem individuālā pakalpojumā apvienotu uzņēmumu apkalpošanu, turīgu privātpersonu apkalpošanu, aktīvu pārvaldi un konsultācijas.

Vispārējās valdības budžetā atbilstoši Eiropas kontu sistēmas (EKS) metodoloģijai 2016. gadā bija pārpalikums. Pēc pašreiz veiktā novērtējuma[1] pārpalikums budžetā būs 0,0 – 0,2% apmērā no IKP.

Lai gan ekonomiskā izaugsme pagājušajā gadā bija ievērojami zemāka, nekā iepriekš prognozēts, ieņēmumu kāpums bija straujāks kā ekonomiskās izaugsmes tempi. 2016. gadā konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi bija 9 069,9 milj. eiro, gada laikā pieaugot par 247,3 miljoniem eiro jeb 2,8%. Nodokļu ieņēmumi pērn bija 7 419,6 milj. eiro, un to kāpums uzskatāms par galveno faktoru kopējam ieņēmumu pieaugumam. Salīdzinot ar 2015. gadu, tie pieauga par 416,9 miljoniem eiro jeb 6,0%. 2016. gada nodokļu ieņēmumu plāns tika izpildīts 100,8% apmērā, to pārsniedzot par 56,5 milj. eiro.

Pozitīvu efektu nodokļu ieņēmumu pieaugumā devuši ēnu ekonomikas apkarošanas un nodokļu administrēšanas uzlabošanas pasākumi. Galvenos virsplāna ieņēmumus nodrošināja augstāki ieņēmumi no akcīzes nodokļa un uzņēmumu ienākumu nodokļa (UIN). Savukārt akcīzes nodokļa ieņēmumi pārsniedza plānu pamatā dīzeļdegvielas un tabakas izstrādājumu patēriņa pieauguma dēļ, kā arī nodokļa likmju paaugstināšanas šajās preču grupās rezultātā. Turpretī UIN plāna pārpildi sekmēja gan iemaksu palielināšanās, gan atmaksu samazināšanās. Šāds nodokļu ieņēmumu līmenis veido 29,6% no prognozētā IKP, kas ir augstākais nodokļu ieņēmumu līmenis pēdējo gadu laikā.

Aizkraukles banka piesaistījusi 20 milj. ASV dolāru un 12.5 miljonus eiro, emitējot subordinētās obligācijas, līdz ar ko banka palielinās arī savu kapitāla pietiekamības rādītāju.

Šogad 19. septembrī beidzās pieteikšanās termiņš uz Aizkraukles bankas (AB) pirmajām emitētajām subordinētajām obligācijām, kas nebija publiskas un kuru dzēšanas termiņš ir 2018.gada 1.oktobris. ASV dolāru laidiena sākotnējais apjoms bija 20 miljoni ASV dolāru, bet eiro laidiena apjoms – 10 miljoni eiro. Tā kā pieprasījums pēc eiro obligācijām pārsniedza piedāvājumu, tika nolemts to palielināt, lai tiktu apmierināti visi pieteikumi. Obligācijas iegādājās gan fiziskās, gan juridiskās personas. Obligāciju emisijas mērķis bija piesaistīt bankai subordinētus finanšu resursus. Piesaistītie resursi tiks iekļauti bankas kapitālā, kas attiecīgi palielinās bankas pašu kapitālu un kalpos par pamatu tālākai bankas izaugsmei. Līdz ar obligāciju emisiju, bankai ir izdevies piesaistīt ievērojamus resursus, kas ļaus bankai arī nākamo gadu uzturēt kapitāla pietiekamības limitu ievērojami augstāku kā noteikusi Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK). Bankas kapitāla pietiekamības rādītājs 2008.gada 30.jūnijā bija 11.31%, kas ievērojami pārsniedz FKTK noteikto minimālo līmeni 8 %. Aplēses liecina, ka pēc subordinēto obligāciju emisijas rezultātā iegūto līdzekļu un 2008.gada pirmā pusgada auditētās peļņas iekļaušanas kapitālā, bankas kapitāla pietiekamības rādītājs sasniegs 15.3%.

Aizkraukles Banka kā specializēta kredītu banka paplašina savu pakalpojumu klāstu un turpmāk piedāvās ne tikai hipotekāro, bet arī patēriņa kredītu. Aizkraukles Banka sāk piedāvāt klientiem jaunu kredītu produktu - “AB.karte”, ar kuru var saņemt aizdevumu līdz pat četru mēnešalgu apmērā. Maksimālā aizdevuma summa ir LVL 6000. Kartei ir konkurētspējīgi nosacījumi, kas ir īpaši izdevīgi esošajiem klientiem. To var izmantot gan Latvijā, gan ārzemēs, turklāt kartei ir elastīga atlaižu sistēma. “AB.karte” ir pieejama Aizkraukles Bankas klientiem un citu banku klientiem, kā arī tiem, kam nav konta nevienā bankā. Aizkraukles Bankas kopējais izsniegto kredītu apjoms ir pieaudzis līdz 331,372 miljoniem latu, kas ir par 71,43.% vairāk kā gadu iepriekš.Aizkraukles Banka peļņa maija beigās sasniedza 9,87 milj.LVL. Aktīvu apjoms pieaudzis līdz 572,778 milj.LVL, bet noguldījumos Banka piesaistījusi 480,423 milj.LVL. Aizkraukles Banka ir 100% Latvijas īpašnieku banka, kas savu darbību izvērš gan Latvijas, gan ārvalstu tirgū. Bankas pašu kapitāls 2005.gada beigās bija 45,57 miljoni latu. Galvenie Bankas akcionāri ir Ernests Bernis un Nika Berne — 46,45% akciju, Oļegs Fiļs — 46,45% akciju.

Aizvadītajā gadā TOP 100 straujāk augošie uzņēmumi kopā apgrozījuši 710,13 milj. EUR. Salīdzinot ar gadu iepriekš, pērn šo uzņēmumu kopējais apgrozījums palielinājies par 129,95%, liecina Lursoft pētījuma dati.

TOP 100 straujāk augošie uzņēmumi pārstāv visus Latvijas reģionus, ar darba vietām 2022. gadā nodrošinot 1677 darbiniekus. Salīdzinot ar 2020. gadu, šajos uzņēmumos nodarbināto skaits audzis trīs reizes. Lursoft izpētījis, ka atsevišķos uzņēmumos darbinieku skaits pērn pārsniedzis pat 100 strādājošos. To vidū ir straujāk augošo uzņēmumu saraksta 4. vietā esošais SIA “Innovative Travel Solutions” (246 darbinieki) un SIA “TheSoul Studio Latvia” (118 darbinieki), kas ierindojies topa 5. pozīcijā. Vairāk nekā 100 darbinieki 2022. gadā bijuši arī IT nozarē strādājošajam AS “Discover Car Hire” (120 darbinieki).

Kopējais TOP 100 uzņēmumu apgrozījums 2022. gadā sasniedzis 710,13 milj. EUR, bet peļņa pēc nodokļiem – 92,7 milj. EUR. Apkopotie dati atklāj, ka TOP 100 straujāk augošo uzņēmumu apgrozījums aptver plašu amplitūdu – no 0,78 milj. EUR līdz pat 76,29 milj. EUR. Augstāko apgrozījumu no topā iekļuvušajiem uzņēmumiem pērn sasniedzis elektronisko cigarešu šķidrumu ražotājs, importētājs un vairumtirgotājs SIA “Pro Vape”. Pēdējā gada laikā vien SIA “Pro Vape” apgrozījums palielinājies par 93,06%, savukārt, attiecinot pret 2020. gadu, apgrozījuma pieaugums sasniedzis 598,23%. Šādu strauju pieaugumu nodrošinājis pieaugošais pieprasījums pēc uzņēmuma ražotās un importētās produkcijas. SIA “Pro Vape” ir vietējā kapitāla uzņēmums, kura patiesie labuma guvēji ir Mārtiņš Jamonts un Edžus Picka. Jānorāda, ka no visām straujāk augošo uzņēmumu TOP 100 sarakstā iekļuvušajām kompānijām lielākajai daļai, t.i., 78 uzņēmumiem, patiesie labuma guvēji ir no Latvijas.

Rietumu bankas auditētā peļņa 2008. gadā bijusi 20.5 miljoni lati, kas ir par teju diviem miljoniem latu mazāka nekā iepriekš paziņotā provizoriskā peļņa.

Rietumu bankā informēja, ka bankā auditu veica starptautiskais audita uzņēmums KPMG, kas finanšu atskaites parakstījis bez piezīmēm. Provizoriskā Rietumu bankas peļņa 2008. gadā bija 22.3 milj. Ls. 2007. gadā Rietumu bankas auditētā peļņa bija 34.7 miljoni latu, tādējādi 2008. gadā bankas peļņa samazinājusies par 40.9 %.

Banka 2009. gadam peļņu prognozē 2008. gada līmenī – 20 - 21 milj. latu.

Saskaņā ar auditētā pārskata datiem, bankas aktīvi 2008. gada nogalē bija 1.1. mljrd. latu, piesaistīto līdzekļu apjoms (t.sk. klientu noguldījumi un piesaistītie līdzekļi no finanšu organizācijām) – 974 milj. latu, kredīta portfelis – 571 milj. latu, kapitāls un rezerves – 132.5 milj. latu. Kapitāla pietiekamības rādītājs – 14.7 %. Ņemot vērā, ka ekonomiskā situācija un kopējais darījumu fons aizvadītajā gadā nebija viegls, Rietumu Bankas vadība un akcionāri gada rezultātus uzskata par veiksmīgiem

Kopbudžeta nodokļu ieņēmumiem astoņos mēnešos straujāks kāpums nekā kopbudžeta izdevumiem, informē Finanšu ministrijas (FM) Komunikāciju departamentā.

Konsolidētajā kopbudžetā šā gada astoņos mēnešos bijis 367,8 milj. eiro pārpalikums, augusta mēnesī vien, līdz ar straujāku ieņēmumu palielinājumu, palielinoties par 74,2 milj. eiro. Janvārī-augustā konsolidētajā kopbudžetā vērojams nozīmīgs nodokļu ieņēmumu kāpums. Kopbudžetā nodokļi šogad līdz augusta beigām iekasēti 5 235,1 milj. eiro apmērā. Salīdzinot ar 2016.gada astoņu mēnešu periodu, kopbudžetā nodokļu ieņēmumi palielinājušies par 364,8 milj. eiro jeb 7,5%.

«Ņemot vērā darba samaksas līmeņa pieaugumu, kas nodrošināja labākus darba spēka nodokļu ieņēmumus, nodokļu ieņēmumu plāns izpildīts 101,2% apmērā, tādējādi nodokļu ieņēmumi bija 63,4 milj. eiro virs plānotā. Pārējās ieņēmumu pozīcijas kopbudžetā astoņos mēnešos kopumā veidoja ieņēmumu palielinājumu vien par 27,3 milj. eiro jeb 2,3%,» norāda FM.