Vairākas jaunās māmiņas, atgriežoties pēc bērna kopšanas atvaļinājuma darbā Aizkraukles bankā, no darba esot atlaistas. Banka kategoriski noliedz nelikumīgu atlaišanu.

(papildinātas pēdējās divas rindkopas)

Viena no darbiniecēm, kas nonākusi šādā situācijā Liene Sālījuma Db stāstīja, ka pirms bērna kopšanas atvaļinājuma strādājusi Aizkraukles bankas filiālē Elizabete, kas tagad ir slēgta. Kad L. Sālījuma vēlējusies atsākt darbu, Aizkraukles bankā viņai piedāvāts darba attiecības pārtraukt, pie tam darba devējs nav vēlējies bijušajai privātpersonu kredītu menedžerei izmaksāt kompensāciju par darba zaudēšanu.

«No darba esmu atstādināta, algu man nemaksā, bet, neparakstot ar darba devēju vienošanos par aiziešanu no darba, nevaru pat stāties bezdarbniekos un saņemt pabalstu,» sacīja L. Sālījuma. Pēc viņas teiktā, līdzīgā situācijā, atgriežoties no bērna kopšanas atvaļinājuma nonākušas vēl trīs Aizkraukles bankas kādreizējās filiāles Elizabete darbinieces. Divas no viņām ir piekritušas aiziet no darba Aizkraukles bankā, nesaņemot nekādu kompensāciju, savukārt trešā uz pārrunām ar bankas personāla daļas speciālistiem ieradusies kopā ar juristu un esot saņēmusi kompensāciju par atlaišanu. Savukārt Aizkraukles bankas Personāla nodaļas vadītāja Dace Rūķīte-Kariņa uzsver, ka Aizkraukles banka nekad nevienu darbinieku nav atbrīvojusi pretrunā likuma normām.

«Tieši Gaida Bērziņa laikā tika uzbūvēta šī «administratoru pūlu» sistēma, radās šīs administratoru apvienības, kas garantēja, ka parādnieks var tikt pie «pareizā» administratora, kas akceptēs kaut kādas «kreisās» ārpusbilances saistības, kas palielinās kopējo parādu un līdz ar to samazinās bankas iespējas saņemt atpakaļ savu naudu,» saka AS West Kredit valdes priekšsēdētājs Sergejs Maļikovs

Pēc notikušās advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības no visām pusēm tagad dzirdam stāstus, kas sākas apmēram tā «advokātu aprindās visi sen jau zināja». Varbūt jūs arī varat pastāstīt, ko «visi sen jau zina» jūsu aprindās?

Pastāstīšu kaut ko tādu, ko jūs neatradīsiet ne Google, ne Delfi, ne pietiek.com. Kreditēšanas nozarē darbojos apmēram no 1998.gada. Bet kāpēc es ar to vispār sāku nodarboties? Tāpēc, ka es pirms tam lielu naudu pazaudēju Capital Bank. Krievijas 1998.gada krīze skāra arī vairākas Latvijas bankas – bankrotēja Rīgas komercbanka un arī Capital Bank, kas atradās Brīvības ielā. Tad es pazaudēju 1 miljonu dolāru, kas tolaik bija ļoti daudz un arī tagad nav maz. Un zināt, kas bija bankas administrators? Jūs gan jau tajā laikā noteikti nebijāt dzirdējuši pat tādus vārdus kā «administrācija» un «likvidācija». Bankas likvidators tātad bija Ilmārs Krūms. Un zināt, kas viņam palīdzēja, skraidīja un pienesa papīrus? Gaidis Bērziņš un Lauris Liepa.

Pēc Db.lv publikācijas par Aizkraukles bankas darba attiecību kārtošanu ar jauno māmiņu Lieni Sālījumu, kurai darba devējs nav vēlējies izmaksāt kompensāciju par darba zaudēšanu, Db.lv vērsušies vēl vairāki bankas bijušie darbinieki.

Pēc bērna kopšanas atvaļinājuma darbu Aizkraukles bankā zaudējusi arī Lienes Sālījumas bijusī kolēģe Laura Žurova, kura Db.lv pastāstīja, ka, atgriežoties no bērna kopšanas atvaļinājuma, viņai piedāvāts parakstīt vienošanos par aiziešanu no darba. L. Žurova noskaidrojusi, ka, lai saņemtu normāla apmēra bezdarbnieku pabalstu, viņai no bijušā darba devēja Aizkraukles bankas ir jāsaņem vismaz kompensācija par darba zaudēšanu.

Iepriekš Aizkraukles bankas Personāla nodaļas vadītāja Dace Rūķīte-Kariņa Db.lv skaidroja, ka gadījumos, kad Aizkraukles bankai ir nepieciešams pārtraukt darba attiecības ar kādu darbinieku, vienmēr darbiniekam tiek piedāvāts attiecības pārtraukt pēc pušu vienošanās, izmaksājot ievērojami lielākas kompensācijas nekā darbinieks saņemtu likumā noteiktajā darbinieku skaita samazināšanas gadījumā. «To var apliecināt ikviens mūsu bijušais darbinieks,» norādīja D. Rūķīte-Kariņa.

20.februārī Rīgā, bankas centrālajā ēkā Aizkraukles Banka (AB.LV) parakstīja līgumu par sindicētā kredīta saņemšanu EUR 85 miljonu apmērā uz vienu gadu ar likmi Euribor + 0,7%, Db.lv informēja Aizkraukles bankas sabiedrisko attiecību speciālists Jānis Bunte.

Aizdevums tiks izmantots Bankas pamatdarbības attīstībai.

"Izziņoto piecdesmit miljonu vietā mēs saņēmām astoņdesmit piecus miljonus, turklāt ar likmi, kas ir par 0.25 procentpunktiem zemāka nekā pagājušajā gadā. Šis ir skaidrs pierādījums pasaules banku pārliecībai par Aizkraukles Bankas kredītspēju un potenciālu. Domāju, ka Aizkraukles Banka ir pieteikusi sevi kā pilntiesīgu un uzticamu dalībnieku starptautiskajos finanšu tirgos", norāda Aizkraukles Bankas valdes priekšsēdētājs un līdzīpašnieks Ernests Bernis.

Nepilna gada laikā šis jau ir otrais Aizkraukles Bankai piešķirtais sindicētais kredīts. Pagājušā gada jūnijā Aizkraukles Banka saņēma pirmo sindicēto kredītu EUR 50 miljonu apmērā, kas tobrīd bija lielākais aizdevums Baltijas valstīs, ko pirmajā darījuma reizē piesaistījusi banka bez ārvalstu un valsts kapitāla. Šogad Aizkraukles Banka par galvenajiem darījuma organizatoriem izvēlējās un pilnvaroja DZ Bank AG (Vācija), Intesa Sanpaolo S.p.A. (Itālija) un Standard Bank Plc (Lielbritānija). Sadarbība ar šīm bankām dod iespēju piesaistīt plašu aizdevēju loku no dažādiem pasaules reģioniem. Viens no šī darījuma mērķiem ir piesaistīt potenciālo sadarbības partneru uzmanību sekmīgai Latvijas komercbankai, veicinot turpmākas sadarbības iespējas.

Lielākais līdz šim reģistrētais nekustamā īpašuma pirkuma darījums: SIA PK Investments (AS Pro Kapital un divu Igaunijā reģistrētu kompāniju meitasuzņēmums) šā gada martā par 103,04 miljoniem latu pārdevusi tirdzniecības centru Domina - 8,13 hektārus zemes ar divām būvēm Ieriķu ielā 3. Uzzini, kuri ir citi lielākie darījumi!

Oficiālo lielo - miljons latu vai vairāk - nekustamā īpašuma darījumu skaits Rīgā strauji sarūk: pagājušā gada otrajā pusgadā tādu bija vismaz 55, bet šā gada pirmajā pusgadā - vairs tikai 36.

Īpaši lielo darījumu skaits galvaspilsētā pastāvīgi pieauga kopš 2005. gada pirmā pusgada, kad tikai 20 darījumu summa bija viens miljons latu vai lielāka un lielākā oficiālā darījuma summa bija 3,67 miljoni latu. Pagājušā gada pirmajā pusgadā virs miljona latu jau bija veseli 55 darījumi, virs miljona dolāru - vismaz 87. Savukārt šā gada pirmais pusgads gan ir atnesis absolūto viena darījuma summas rekordu, Vācijas uzņēmumam par vairāk nekā 103 miljoniem latu iegādājoties tirdzniecības centru Domina un tā zemes platības. Toties oficiālo - zemesgrāmatās fiksēto - darījumu virs miljona latu bijis tikai 36, virs miljona dolāru - tikai 60.

Aizkraukles Banka jūnija beigās parakstīja līgumu par sindicētā kredīta saņemšanu 50 milj. eiro apjomā. Aizdevums tiks izmantots bankas pamatdarbības attīstībai, tādā veidā vēl vairāk nostiprinot Aizkraukles Bankas pozīcijas augstas konkurences apstākļos. Aizkraukles Banka par galvenajiem darījuma organizatoriem izvēlējās un pilnvaroja HSH Nordbank (Vācija) un Raiffeisen Zentralbank Osterreich (Austrija). Sadarbība ar šīm bankām dod iespēju piesaistīt plašu aizdevēju loku no dažādiem pasaules reģioniem: bankas no Eiropas, āzijas un pat Tālajiem Austrumiem. Viens no šī darījuma mērķiem ir piesaistīt potenciālo sadarbības partneru uzmanību sekmīgai Latvijas komercbankai, veicinot turpmākas sadarbības iespējas ar Aizkraukles Banku. Aizkraukles Banka saņēma aizdevumu ar likmi Euribor + 0.95%. Līgums ar aizdevējiem ir noslēgts uz vienu gadu ar iespēju to atkārtoti pagarināt uz nākamo periodu. Kredīts Aizkraukles Bankai tiek piešķirts bez nodrošinājuma. Savu līdzdalību Aizkraukles Bankas pirmajam sindicētajam aizdevumam apstiprināja 19 bankas no 10 dažādām valstīm. Bez galvenajiem pilnvarotajiem organizatoriem darījumā piedalījās sekojošas ārvalstu bankas: Hypo Alpe-Adria Bank International; LRP Landesbank Rheinland-Pfalz - Member of the LBBW Group; AKA Ausfuhrkredit-Gesellschaft; Bankgesellschaft Berlin; State Bank of India; Banif Banco Internacional do Funchal; Landsbanki Luxembourg; Oberbank; American Express Bank; Bank Sepah International; BRE Bank; Caixa Geral de DepŽsitos; Landesbank Saar; National Bank of Egypt (UK); WGZ-Bank - Westdeutsche Genossenschafts-Zentralbank, kā arī divas Latvijas komercbankas: Trasta Komercbanka un Latvijas Hipotēku un zemes banka. Aizkraukles Bankas valdes priekšsēdētājs un līdzīpašnieks Ernests Bernis norāda:«Sindicētais kredīts bankai ir laba iespēja pieteikt sevi kā pilntiesīgu un uzticamu dalībnieku starptautiskajos finanšu tirgos. Aizdevuma saņemšana veicinās Aizkraukles Bankas attīstību un spēju nostiprināt savas pozīcijas starp veiksmīgākajām Latvijas komercbankām.» Aizkraukles Banka ir 100% Latvijas īpašnieku banka (galvenie akcionāri: Ernests Bernis un Oļegs Fiļs), kas savu darbību izvērš gan Latvijas, gan ārvalstu tirgū.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Aizkraukles banka nolēmusi nedaudz mīkstināt šogad klientiem izvirzītās prasības attiecībā uz informācijas sniegšanu bankai, tostarp pagarinot noteiktos termiņus.

Aizkraukles bankas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs Ilmārs Jargans Db paziņoja, ka tuvākajās dienās Aizkraukles bankas klienti saņems vēstules par termiņu pagarinājumu informācijas iesniegšanai.

Kā zināms, 19.janvārī Aizkraukles banka klientiem izsūtīja vēstules ar lūgumu sniegt bankai ziņas, kas nepieciešamas informācijas aktualizēšanai par kredīta ņēmējiem.

Bankai, pildot likuma burtu (Kredītiestāžu likuma 52.pants), ir pienākums pēc kredīta izsniegšanas pastāvīgi pārbaudīt un dokumentēt kredīta ņēmēja spēju pildīt līgumā noteiktās saistības. Šī informācija savukārt bankai došot iespēju problēmu gadījumos savlaicīgi palīdzēt klientam pieņemt pareizo lēmumu. Turklāt daudzi kredīti ir izsniegti laikā no 2005. līdz 2007. gadam, un pa šo laiku situācija var būt ļoti mainījusies.

No 2008. gada 1.janvāra sācis darboties Kredītu reģistrs – datu bāze par visu kredītņēmēju saistībām pret Latvijas finanšu tirgus dalībniekiem, kuri ir Kredītu reģistra dalībnieki. Šādā pilna spektra Kredītu reģistrā integrēta arī Parādnieku reģistra datu bāze (veidota kopš 2003. gada vidus), ko arī turpmāk papildinās ar informāciju par negatīvo kredītvēsturi, t.sk. maksājumu kavējumiem, Db.lv informēja Latvijas Bankas preses sekretārs Mārtiņš Grāvītis.

Šādi reģistri darbojas lielākajā daļā ES valstu.

Reģistrs ļauj finanšu tirgus dalībniekiem precīzāk novērtēt aizņēmēju kredītspēju un efektīvāk vadīt kredītriskus, sniegs valstij papildu iespējas uzraudzības funkciju veikšanai un nodrošinās centrālo banku un Finanšu un kapitāla tirgus komisiju ar papildu datiem makroekonomikas analīzei.

Aizdevējam rodas iespēja gūt pilnu priekšstatu, kādas ir kredītņēmēja saistības pret Latvijas tirgus dalībniekiem, kuri ir Kredītu reģistra dalībnieki, iespēja precīzāk noteikt potenciālā aizņēmēja kredītrisku, efektivizēt kredīta cenas noteikšanu.

Reģistra esamība mēdz disciplinēt aizņēmējus, mudinot nopietnāk izvērtēt attieksmi pret kredītsaistību pildīšanu un kredītvēstures veidošanu. Savukārt visiem tiem, kuri godprātīgi pilda saistības, šis reģistrs ir labas kredītvēstures krātuve un apliecinājums.

Mājokļu kredītu dzēšanas un jaunu kredītu skaita būtiska samazinājuma dēļ 3. ceturksnī kredītu skaita pieaugums bijis 10 reizes mazāks nekā pērn.

Iespējams, daudzi iedzīvotāji dzēsuši pirms pieciem un vairāk gadiem banku izsniegtos kredītus, kuriem termiņš bija 5 - 10 gadi. Tāpat nav izslēgts, ka no kredītiem iedzīvotāji «atbrīvojušies» tieši pēdējā laikā, iedarbojoties inflācijas apkarošanas plānam, kam iemesli savukārt var būt dažādi, t.sk. pārdots spekulatīvos nolūkos kredītā pirktais dzīvoklis. Tā kā dažās lielajās bankās jaunu kredītu skaits 3. ceturksnī samazinājies pat 2.5 reizes, kopumā kredītu skaita pieaugums uzrādīja niecīgu kāpumu - vien 850 kredītus iepretim 8088 kredītiem pērnā gada 3. ceturksnī, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) dati. Arī FKTK speciāliste Irīna Ivanova Db atzina, ka nelielais pieaugums skaidrojams ar kredītu dzēšanu, bet jauni kredīti netiek izsniegti tik daudz. Diemžēl FKTK nevarēja pateikt, kādas bija tieši jauno kredītu skaita pieauguma izmaiņas. SEB Unibankas Privātpersonu apkalpošanas atbalsta pārvaldes vadītājs Arnis Škapars minēja, ka kredītu dzēšana notiek katru dienu pēc kredīta atmaksas grafika, kas ir atrunāts noslēgtajā kredīta līgumā un kas ir prognozējama, bet ir arī neprognozējamas kredītu dzēšanas situācijas, kad klients daļēji vai pilnībā pirms termiņa dzēš savu kredītu, pārdodot esošo īpašumu, iegūstot mantojumu vai sekmīgas biznesa attīstības rezultātā. «Mums reizēm ir grūti pieņemt, ka tik strauji dažādu rādītāju pieauguma tempi, arī kreditēšanas, nevar būt mūžīgi, tāpēc ir vēlēšanās meklēt kādas papildu nianses, kā skaidrot esošo situāciju kreditēšanā,» tā A.Škapars. Pēc viņa teiktā, inflācijas apkarošanas plānā iekļautās lietas ir ietekmējušas mājsaimniecību aizņemšanos, jo kredītu var saņemt tikai tad, ja ir legālie ienākumi, kā arī jānodrošina līdzekļi pirmajai iemaksai. Tāpat nogaidošā attieksme no klientu puses lielā mērā ir saistīta ar cerībām uz nekustamā īpašuma tirgus stabilizāciju. Cilvēki, kam dzīvokļa iegāde nav akūta, šobrīd nesteidzas, domā A.Škapars.

Pagājušajā gadā par 15,77% pieaudzis nebanku sektora kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju no jauna izsniegto kredītu apjoms patērētājiem, sasniedzot 406,83 miljonus eiro, liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) sagatavotā operatīvā informācija.

Būtiski - par 46,12% pieauga no jauna izsniegto līzinga un transportlīdzekļa nodrošinājumu saistīto kredītu izsniegšanas apjoms sasniedzot 95,88 miljonus eiro. No jauna izsniegto patēriņa kredītu skaits palielinājās par 17,61%, sasniedzot 78,76 miljonus eiro, bet distances no jauna izsniegto kredītu skaits palielinājās par 10,23% līdz 179,86 miljoniem eiro.

Kopējais kredītportfeļa apjoms pērn samazinājās par 2,54 miljoniem eiro jeb 0,73%.

2013.gada decembrī Latvijā darbojās 53 licencēti nebanku patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji, kuri nodarbojās ar dažāda veida kreditēšanas pakalpojumu sniegšanu. Pērn otrajā pusgadā līzinga un ar transportlīdzekli vai cita veida objektu nodrošināto kredītu pakalpojumu sniedzēju skaits samazinājās par vienu tirgus dalībnieku.

Konkurences padome (KP), noslēdzot pārrunu procedūru ar pašvaldības uzņēmumu SIA Aizkraukles ūdens par iespējamu tirgus varas izmantošanu, atgādina – pašvaldību nepamatota iesaiste uzņēmējdarbībā, ja preces un pakalpojumus nodrošina privātais sektors, nav pieļaujama, informē KP.

Tāpēc KP atkārtoti aicina pašvaldības izvērtēt to nepieciešamību iesaistīties komercdarbības aktivitātēs un novērst iespējamos konkurences kropļošanas riskus.

Pārrunu rezultātā KP ir novērsusi SIA Aizkraukles ūdens ļaunprātīgu dominējošā stāvokļa izmantošanu, kas izpaudās kā nepamatotas priekšrocības ūdens patēriņa skaitītāju uzstādīšanas un plombēšanas pakalpojuma sniegšanas tirgū. Uzņēmums līgumā ar klientiem bija ietvēris netaisnīgus noteikumus, kas liedza citām personām veikt ūdens patēriņa skaitītāju uzstādīšanu un plombēšanu, tādējādi radot nepamatotus konkurences ierobežojumus privātajiem uzņēmējiem.

Saistībā ar epidemioloģisko situāciju SIA "Aizkraukles slimnīca", paplašinoties Covid-19 saslimstībai darbinieku vidū, uz laiku slēgta Aizkraukles slimnīca.

Iestādē pārtrauktas pacientu konsultācijas klātienē. Slēgta Aprūpes nodaļa, Uzņemšanas nodaļa, diagnostiskie kabineti un laboratorija. Darbu poliklīnikā turpina tikai ģimenes ārstu prakses un SIA "Doo" zobārstniecības kabinets.

Sākotnēji Aizkraukles slimnīcā pozitīvs Covid-19 tests tika konstatēts kādai slimniecei, kurai tas veikts, gatavojoties viņu pārvest uz pansionātu. Nekavējoties veicot Covid-19 testu Dienas aprūpes nodaļas pacientiem un personālam, pozitīvs tests bija vēl pieciem pacientiem un diviem medicīnas personāla darbiniekiem.

Pēc domē paustā, slimnīcā veikti paaugstinātas drošības pasākumi un, sazinoties ar atbildīgajiem dienestiem un ņemot vērā to, ka pacientu stāvoklis nebija smags, viņus tika nolemts ārstēt Aizkraukles slimnīcā. Savukārt pārējie Covid-19 negatīvie pacienti jau līdz 5.novembrim no slimnīcas tika izrakstīti, paskaidrojot tuviniekiem esošo situāciju.

2007. gads Latvijas visbagātākajiem cilvēkiem solās būt ļoti veiksmīgs, un izņēmums varētu būt vienīgi tranzīta nozare, kā arī atsevišķi megauzņēmumi, kuros iestājusies neliela stagnācija, - šāds ir rezultāts Baltic Screen un korporatīvo finanšu kompānijas LAIKA STARS veiktajam pētījumam par Latvijas 100 bagātāko cilvēku biznesa izredzēm tuvākā gada laikā.

Tika izvērtēta virkne faktoru, kas ietekmē Latvijas 100 bagātākajiem uzņēmējiem piederošo īpašumu vērtību, un uz veiktās analīzes bāzes tika sagatavots iespējamais attīstības scenārijs - īpašumu vērtības izmaiņas. Uzņēmēju īpašumu vērtību ietekmē vairāki faktori, kuru izpausmes, lai gan līdzīgas pēc būtības, katru biznesu var ietekmēt savādāk.

Jāņem vērā, ka, prognozējot, kā mainīsies Latvijas 100 bagātāko cilvēku ienākumi, lielākoties tika analizēta publiski pieejamā informācija, un līdz ar to biznesa vērtības izmaiņas tika novērtētas oficiāli pieejamajai jeb caurspīdīgajai biznesa daļai.

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Aizkraukles bankas šā gada pirmo sešu mēnešu auditētā peļņa bija 11.8 miljoni Ls, kas izrādījusies par 800 000 Ls mazāka nekā iepriekš paziņotie provizoriskie dati.

Bankas šā gada pirmo sešu mēnešu peļņa ir par 21.3% mazāka nekā pērn, kad Aizkraukles banka nopelnīja 14.987 miljonus Ls. Saskaņā ar auditētajiem datiem, Aizkraukles bankas aktīvi šogad jūnija beigās sasniedza 1.082 miljardus Ls, kas ir par 20% lielāki nekā pirms gada. Bankas noguldījumu apjoms gada laikā audzis par 12%, šogad jūnija beigās sasniedzot 801 miljonu latu. Tikmēr kredītu apjoms šā gada vidū bija 698 miljoni Ls. Bankas kapitāla atdeve ROE (pārskata perioda peļņas attiecība pret vidējo Bankas kapitālu) 2008.gada 30. jūnijā sasniedza 26.7%, bet aktīvu atdeve ROA (pārskata perioda peļņas attiecība pret aktīvu vidējo pārskata vērtību) bija 2.2%.

Mājsaimniecību un nefinanšu sabiedrību eiro no jauna izsniegto kredītu procentu likmes pērn turpināja sarukt, sasniedzot zemāko Latvijā kopš neatkarības atgūšanas novēroto līmeni, liecina Latvijas Bankas pārskatā publicētā informāciju.

No jauna izsniegto kredītu zemās procentu likmes arvien vairāk ietekmēja esošo kredītu procentu likmes, ļaujot nefinanšu sabiedrībām un mājsaimniecībām ietaupīt uz kredītu maksājumu rēķina, atviegloja kredītu atmaksāšanu, uzlaboja kredītu kvalitāti un veicināja patēriņu.

Zemo kredītu procentu likmju pozitīvo ietekmi uz nefinanšu sabiedrību un mājsaimniecību pieprasījumu pēc jauniem kredītiem mazināja trūkumi uzņēmējdarbības vides stabilitātē un paredzamībā, kā arī kredītņēmēju neatbilstība kredītiestāžu izvirzītajiem kredītu standartiem. Mājsaimniecību kredītu atlikuma procentu likmes 2017. gadā turpināja samazināties, taču daudz lēnāk.

Esošo mājokļa iegādei eiro izsniegto kredītu vidējā svērtā procentu likme 2017. gadā svārstījās 2.2–2.3% līmenī, savukārt attiecīgā patēriņa kredītu un pārējo mājsaimniecībām izsniegto kredītu vidējā svērtā procentu likme svārstījās 11,5–11,8% līmenī.

Latvijā nav daudz cilvēku, kuru vārdi tiek piesaukti brīžos, kad tiek meklēti kandidāti kādam nozīmīgam amatam. Bijusī Hansabankas (tagad – Swedbank) vadītāja Ingrīda Blūma ir viens no tiem, taču viņa ir apņēmusies šādai atbildībais nastai vairs nepiekrist.

No darba Hansabankā Ingrīda Blūma aizgāja faktiski ekonomiskās krīzes priekšvakarā. Tas bija brīdis, kad daļa no mums nojauta par to, kas tuvojas, bet vismaz daļa baņķieru to saprata jau visnotaļ skaidri. Zināmā mērā var teikt, ka šī intervija ir kā Latvijas kreditēšanas buma un norieta anatomijas kursa sastāvdaļa.

Bieži, runājot par ekonomiskās krīzes iemesliem Latvijā, teju kā galvenās vaininieces tiek pieminētas šeit strādājošās bankas, to realizētā politika. Kādi, jūsuprāt, ir šīs krīzes galvenie iemesli?

Svarīgs faktors patēriņa kredītu tirgus attīstībā nākamgad būs cilvēku noskaņojums, secina biznesa žurnāla Lietišķā Diena aptaujātās bankas, vienlaikus atzīstot, ka atsāks aktīvāku patēriņa kreditēšanu.

Procentu likmes, protams, būs augstākas par likmēm, kādas tika piedāvātas iepriekšējos aktīvās kreditēšanas gados – tas ir skaidrojams ar joprojām salīdzinoši augsto riska līmeni.

Savukārt nebanku kreditētāji, kas banku kūtrumu veikli izmantoja savā labā, neiznīks, bet darbību turpinās ar mazākiem attīstības tempiem.

Treknajos gados dažāda veida patēriņa kredītus ņēma arī cilvēki, kas šobrīd turpina apgalvot, ka tiem nepatīk būt kādam parādā. «Tuvākajā piecgadē jaunu kredītu neņemšu,» teic kāds LD uzrunātais Latvijas iedzīvotājs, kurš visai nesen ticis vaļā no tūkstoš latu patēriņa kredīta: to atmaksāt esot bijis gana grūti, jo krīzes dēļ samazinājušies ienākumi. Jādomā, ka līdzīgi apdedzinājies un labu mācību guvis ne viens vien jaunu mantu un šiku ceļojumu kārotājs.

Dažādu iemeslu dēļ pērn inflācija (6.5 %) Latvijā faktiski saglabājās 2005. gada līmenī un arī neesot nekādu cerību, ka 2007. gadā tā būtiski saruks. Latvijā jau kopš 2003. gada ir straujākais cenu pieauguma temps, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Pērn vidējais cenu līmenis salīdzinājumā ar 2005. gadu audzis par 6.5 %.

"Augstā inflācija saglabājas jau vairākus gadus un tā nav patīkama ziņa ekonomikai," tā CSP priekšniece Aija Žīgure. Ar 2007. gadu ir jau paaugstinātas vairākas administratīvi regulējamās cenas, un tiek prognozēts, ka daļa vēl pieaugs, kas izraisīs arī kumulatīvu efektu uz citām jomām, tādēļ arī, sastādot šī gada valsts budžetu, valdība rēķinājās ar inflāciju 5.9 %, speciālisti lēš, ka tā būs ap 6.5 %.

Dažas cenas krīt

Statistika rāda, ka 2006. gadā lētāki kļuvuši telekomunikāciju pakalpojumi, kaut arī pērnā gada sākumā būtiski paaugstināti pasta pakalpojumu tarifi. Cenas kritušās datortehnikai (-16,9%), fototehnikai (-16,0%), sporta un atpūtas piederumiem (-7,9%), kā arī TV, audio un video tehnikai. Pērn par 2,6% lētāka kļuvusi degviela.

Otrdien, 15. jūlijā, Hipotēku bankas valdes priekšsēdētājs Inesis Feiferis un Aizkraukles bankas valdes priekšsēdētāja vietnieks Oļegs Fiļs paraksta abu banku vienošanos par mazo un vidējo uzņēmumu kreditēšanas programmas realizēšanu.

Vienošanās paredz, ka Aizkraukles banka īstenos Mazo un vidējo uzņēmumu kreditēšanas programmu. Savukārt, Hipotēku banka nodrošinās Aizkraukles banku ar programmas realizēšanai nepieciešamajiem līdzekļiem. Šobrīd programmas ietvaros apgūstamā summa ir 10 miljoni eiro.

Programmas ietvaros Aizkraukles Banka aizdevumus izsniegs Latvijā reģistrētiem un jaundibināmiem uzņēmumiem investīciju un apgrozāmo līdzekļu finansēšanai. Apgrozāmie līdzekļi var tikt finansēti, nepārsniedzot 40% no visu investīciju izmaksām. Līgums paredz, ka aizdevums vienam aizņēmējam nevar pārsniegt vienu miljonu eiro, kā arī rindu darbības jomu, uz kurām programma nav attiecināma, t.sk. operācijas ar nekustamajiem īpašumiem – aizdevums īpašuma iegādei vai celtniecībai ar mērķi to pārdot.

Vairākas bankas izmanto lielo Skandināvijas banku sākto kredītu tempu bremzēšanu, strauji kāpinot savus kredītportfeļus.

Šogad pirmajā pusgadā kreditēšanas tirgus līderes (jūnija beigās 13.18 mljrd. Ls kopējā kredītportfelī aizņem 45 %) - Hansabanka un SEB Unibanka - ievērojami atvēsinājušas savu izsniegto kredītu tempus, liecina Latvijas komercbanku asociācijas dati. No abu banku teiktā var secināt, ka tas darīts apzināti ekonomiskās situācijas dēļ. Tikmēr baņķieru aprindās mēļo, ka šīs bankas bailēs no problēmām kredītu izsniegšanu, arī mājokļa iegādei ir vienkārši nobloķējušas. Šī situācija ir izdevīga citām bankām, kuras neplāno speciāli bremzēt kredītu izsniegšanu un pat kaļ plānus par tirgus daļu iekarošanu. Dati liecina, ka lielai daļai banku izsniegto kredītu tempi paātrinājušies, tāpēc kopumā izsniegto kredītu apjoma kāpums šogad bija straujāks nekā pirms gada.

Pārskats par nebanku patērētāju kreditēšanas sektora darbību 2014.gadā liecina, ka nebanku kreditēšanas tirgū bija vērojama tendence no jauna izsniegto kredītu samazinājumam, ko visbūtiskāk ietekmēja no jauna izsniegto distances kredītu samazinājums, tomēr distances kredītportfeļa apjoms pakāpeniski palielinājās līdz ar aktīvāku kredītu izsniegšanu gada nogalē, liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) apkopotā informācija.

Palielinājās arī kavēto kredītu īpatsvars ar kavējumu līdz 90 dienām, kas varētu liecināt par to, ka līdz ar aktīvāku kreditēšanu 2014.gada 2.pusgadā ir pasliktinājusies no jauna izsniegto kredītu atmaksas kvalitāte.

Plaši izplatīts pakalpojums ir kredītu pagarināšana – 48,1% no kredītportfelī esošajiem līgumiem 2014.gadā tika pagarināti, bet 29,7% pagarināti 3 un vairāk reizes.

PTAC sagatavotā informācija par Latvijas nebanku patērētāju kreditēšanas sektora darbību liecina, ka 2014.gada decembrī Latvijas Republikā darbojās 56 licencēti nebanku patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji, kuri nodarbojās ar dažāda veida kreditēšanas pakalpojumu sniegšanu.

Dažu banku procentu ienākumi, kuros ap 90 % ir no izsniegtajiem aizdevumiem klientiem, šogad 1. ceturksnī auguši pat par 100 % gadā.

Šogad pirmā ceturkšņa izsniegto kredītu pieaugums atbalsojies arī banku ienākumos: pirmajā ceturksnī procentu ienākumi par kredītiem uzņēmumiem un mājsaimniecībām sasniedza 176.6 milj. Ls, kas ir par 76.7 milj. Ls jeb 77 % vairāk nekā šajā laikā pirms gada, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati. ·o ienākumu īpatsvars kopējos banku procentu ienākumos marta beigās bija 79 %. Pēc baņķieru teiktā, straujāks vai lēnāks procentu ienākumu pieaugums ir saistīts ar izsniegto kredītu apjomu un izvēlētajiem kreditēšanas tempiem.

Šis ceturksnis izceļas ar savu straujumu, salīdzinot ar pirmā ceturkšņa rādītājiem iepriekšējos gados, kad šo procentu ienākumu pieaugums bijis 46 - 50 %, arī skaitliskā izteiksmē ienākumi pieauga krietni mazākā apjomā - par 23 un 31 milj. Ls. Atskaitot procentu izdevumus (par noguldījumiem, par saistībām pret monetārām finanšu iestādēm u.c.), tīro procentu ieņēmumu pieaugums šogad 1. cet., salīdzinot ar šo laika periodu pērn, bijis straujš - 45 % un naudas izteiksmē (33 milj. Ls) lielākais pēdējo 3 gadu laikā (2006. g. pieaugums bija 16.3 milj. Ls, bet 2005. g. - 18.6 milj. Ls). Kopumā kredītu procentu ienākumi ir svarīgs banku peļņas avots, jo kopējos banku ienākumos (kuru vidū ir arī komisijas naudas, ienākumi no finanšu instrumentu tirdzniecības u.c.) marta beigās veidoja 54 %. Laikā, kad valdība un arī pašas bankas uzsākušas cīņu pret augsto inflāciju, kuras viens no iemesliem esot liels patēriņš, ko atbalstot banku kredīti, šāds kredītu un procentu ienākumu pieaugums izskatās nesamērojami straujš.