No šodienas banka Citadele sāk izmaksāt AS Latvijas Krājbanka noguldītājiem valsts garantētās atlīdzības, informē Citadeles pārstāve Ieva Prauliņa.

Pagājušajā piektdienā Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) pieņēmusi lēmumu, ka izmaksu nodrošinās banka Citadele.

Saskaņā ar likumu naudu varēs saņemt 60 gadus, rēķinot no 29.novembra. Atbildīgās amatpersonas tāpēc aicina cilvēkus jau pirmajā naudas izmaksas dienā «neforsēt» banku Citadele, jo valsts garantētos noguldījumus varēs izņemt ilgu laika posmu.

Ja vēlas skaidrā naudā izņemt summu, kas pārsniedz 500 latus, cilvēki aicināti vismaz dienu iepriekš par to paziņot bankai, jo Citadeles filiālēs papildu skaidras naudas pievedumi nenotiks.

Bankas Citadele filiāles pastiprināti apsargās policija, un banka aicina drošības apsvērumu dēļ cilvēkus izvēlēties bezskaidras naudas pārskaitījumu uz kādu citu kontu.

"Repharm" grupas mātesuzņēmums AS "AB City" uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata ieguvusi no 7 174 218 "Olainfarm" akcijām izrietošās balsstiesības, kas veido 50,93% no "Olainfarm" balsstiesīgo akciju skaita, teikts "Olainfarm" paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Kopumā "Olainfarm" balsstiesīgo akciju skaits ir 14 085 078.

Paziņojumā biržai teikts, ka "AB Citu" tiešā veidā kontrolē 2 829 349 akcijas jeb 20,09%, bet netiešā veidā - 4 344 869 akcijas jeb 30,84%.

Tostarp "AB City" kontrolē ir 27,89% akciju, "Repharm" meitasuzņēmuma SIA "Farma Fund" kontrolē ir 21,97% akciju, bet "Repharm" meitasuzņēmuma AS "Rīgas farmaceitiskā fabrika" kontrolē ir 1,07% "Olainfarm" akciju.

Jau ziņots, ka 8.novembrī sākas "Repharm" grupas mātesuzņēmuma "AB City" izteiktais zāļu ražotāja "Olainfarm" akciju atpirkšanas obligātais piedāvājums, liecina oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publiskotais paziņojums.

Vienas akcijas cena akciju atpirkšanas obligātajā piedāvājumā ir noteikta 9,26 eiro.

Akciju atpirkšana un dividenžu izmaksa bijusi jaunos rekordos

Viens no akciju cenu pieauguma balstiem turpina būt pašu kompāniju centieni atpirkt akcijas. Turklāt pagājušajā gadā ASV Standard & Poor’s 500 uzņēmumi šim nolūkam tērējuši līdzekļus 806 miljardu ASV dolāru apmērā, kas ir jauns rekords, liecina S&P Dow Jones Indices dati. Tas ir par 56% vairāk nekā 2007. gadā. Tāpat S&P 500 kompāniju izmaksāto dividenžu apmērs pagājušā gada ceturtajā ceturksnī sasniedza gandrīz 120 miljardus ASV dolāru, kas arī ir jauns rekords un par 3,5% vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī. Tiek norādīts – daudzas ASV kompānijas šādi mēģinājušas atalgot savus akcionārus uz agrāk izsludināto nodokļu atlaižu rēķina.

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

Pēdējās nedēļās pasaules lielākajos akciju tirgos turpinās cenu pieaugums. Pamatā tirgus dalībnieki koncentrējušies uz ASV un Ķīnas vēlmi noslēgt pagaidu tirdzniecības vienošanos, potenciālu Brexit atrisināšanos, papildus monetārajiem stimuliem no ASV Federālo rezervju sistēmām (FRS) un Eiropas Centrālās bankas (ECB), labākiem uzņēmumu finanšu rezultātiem un pasaules ekonomikas datu stabilizēšanos.

FRS intervence

"Luminor" Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš gan izceļ, ka varētu būt vēl viens smalkāks iemesls tam, kādēļ akciju tirgi pēdējos divos mēnešos jūtas ļoti labi.

"Šis iemesls ir saistīts ar ASV centrālās bankas radīto likviditāti finanšu sistēmā ar repo darījumu starpniecību. Vienkāršāk izsakoties, FRS katru nakti ir gatava atpirkt valsts parādzīmes, kas tiek glabātas pie tās tiešajiem tirdzniecības partneriem, kas, galvenokārt, ir ASV lielākās bankas un finanšu iestādes. Bankas šajā procesā saņem papildus līdzekļus, kurus tās var izmantot savām vajadzībā, tostarp, ieguldīšanai citos finanšu aktīvos. Novembra pēdējā dienā šādās operācijās izmantoja 88,45 miljardus ASV dolārus, kas ir tuvu rekordam. Papildus tam - šīs operācijas rudens laikā ir palielinājušas FRS bilanci par 300 miljardiem, kas ir līdzvērtīgs stimuls, kādu iepriekš nodrošināja kvantitatīvās stimulēšanas process. Turklāt jāatgādina, ka arī ECB novembrī atsāka obligāciju uzpirkšanu, tai atvēlot 20 miljardus eiro mēnesī," norāda Luminor eksperts.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) pieņēmusi lēmumu par garantēto atlīdzību izmaksu kārtību AS «PNB Banka» klientiem, sākot ar 22. augustu, uzticot garantēto atlīdzību izmaksu veikt AS «Citadele banka».

Tādējādi garantēto atlīdzību izmaksas AS «PNB Banka» klientiem tiks uzsāktas piektajā darbadienā kopš noguldījumu nepieejamības iestāšanās, kuru FKTK konstatēja ar 15.augusta lēmumu.

Saskaņā ar likumu garantētajai atlīdzībai ir jābūt pieejamai bankas klientiem, sākot ar astoto darbdienu pēc dienas, kad konstatēta noguldījumu nepieejamība. Katram AS «PNB Banka» klientam tiks izmaksāta garantētā atlīdzība līdz 100 000 eiro. Garantēto atlīdzību izmaksai AS «PNB Banka» klientiem ir nepieciešami aptuveni 279 miljoni eiro.

Garantētās atlīdzības izmaksas pilnībā veiks no Latvijas Noguldījumu garantiju fonda (NGF), un šim mērķim nebūs nepieciešami līdzekļi no valsts budžeta. 99,2% AS «PNB Banka» klientu garantētās atlīdzības veidā saņems savus noguldījumus pilnībā. No tiem 95% ir iekšzemes klientu, savukārt tikai 4,2% - ārvalstu klientu.

Lai īstenotu Latvijas saistības, kas izriet no pievienošanās līguma Eiropas Savienībai, otrdien, 13. februārī Ministru kabinets (MK) apstiprināja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas sagatavotos un Finanšu ministrijas virzītos grozījumus Noguldījumu garantiju likumā. Izmaiņas likumā paredz mainīt garantēto atlīdzību vienam noguldītājam par noguldījumu piesaistītājā (kredītiestādē) izdarīto noguldījumu, Db.lv informēja Finanšu ministrija.

Grozījumi paredz, ka garantētā atlīdzība vienam noguldījumam par noguldījumu piesaistītājā (kredītiestādē) izdarīto noguldījumu laika posmā no 2006.gada 1.janvāra līdz 2007.gada 31.decembrim jābūt garantētā noguldījuma apmērā, bet ne vairāk kā 15 000 eiro. Savukārt no 2008.gada 1.janvāra tai jābūt garantētā noguldījuma apmērā, bet ne vairāk kā 20 000 eiro. Garantētā atlīdzība atbilstoši izmaiņām tiek pārrēķināta latos saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto valūtas kursu noguldījumu nepieejamības gadījuma iestāšanās dienā.

Noguldījumu garantijas likums reglamentē, ka garantētā atlīdzība ir naudas summa, ko noguldījumu nepieejamības gadījumā izmaksā likumā noteiktajā kārtībā un apmērā. Par noguldījumu piesaistītāju var būt Latvijā reģistrēta banka, ārvalstu bankas filiāle vai krājaizdevu sabiedrība.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā interviju ar trim akciju tirgus ekspertiem, kuri sniedz padomu, kas būtu jāņem vērā, sākot darboties akciju tirgū, nepieciešamajām summām, riska un citiem faktoriem, ar kuriem jārēķinās potenciālajam investoram.

Uz jautājumiem atbild:

- Nordea Markets vadītājs Ritvars Kumpiņš;

- SEB Unibankas Brokerpakalpojumu un vērtspapīru emisijas nodaļas vadītāja Nataļja Točelovska;

- Hansabankas brokeris Juris Jankovskis.

- Kā cilvēkam Latvijā, kuram nav speciālu zināšanu/izglītības, bet, zinot daudzos veiksmes stāstus, ir vēlme, uzsākt darbību akciju tirgū? Kādi būtu pirmie soļi, kas jāveic, ar ko labāk sākt?

2007. gada vasarā SEB banka saviem ieguldītājiem piedāvāja pirmo Progresīvā depozīta atpirkšanu, kas deva iespēju iegūt pat 47% lielu peļņu pusotra gada laikā.

Nepilna gada laikā banka saviem ieguldītājiem piedāvājusi jau septiņas Progresīvā depozīta atpirkšanas iespējas, kas klientiem ļauj vēl pirms depozīta termiņa beigām saņemt lielisku peļņu. Šobrīd veiksmīgi noslēgusies Progresīvā depozītaBRIC atpirkšana, kur klienti gadu pēc depozīta sākuma datuma guva līdz pat 29% peļņas, un progresīvā depozīta Pārtikas izejvielas atpirkšana, kur septiņu mēnešu laikā klienti varēja saņemt līdz pat 24% lielu peļņu.

“Pirmā Progresīvā depozīta atpirkšana bija interesants jauninājums mūsu klientiem, kas deva nebijušu iespēju saņemt augstu atdevi un arī depozīta pamatsummu pirms termiņa beigām. Šodien, kad esam veikuši jau vairākas atpirkšanas ar ļoti labiem rezultātiem, redzam aizvien lielāku klientu interesi par progresīvo depozītu kā uzkrāšanas veidu. Ieguldījums Progresīvajā depozītā, kura sākotnējais termiņš parasti svārstās no 1,5 līdz 3 gadiem, vairs netiek uztverts tikai kā ilgtermiņa depozīts. Ņemot vērā atpirkšanas iespējas, naudu iespējams saņemt krietni pirms termiņa beigām, un, kā rāda pieredze, ar visai labu ienākumu,” uzsver SEB bankas Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs Kristaps Strazds.

Valsts amatpersonas īpaši jau vēlēšanu laikā daudz runā par uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, palīdzību uzņēmējiem, tiesiskumu un tā tālāk, un tā joprojām. Praksē gan mēdz būt citādāk, un valsts iestāžu vēršanās pret mani, manas ģimenes locekļiem un manis vadīto uzņēmumu liecina, ka realitāte var līdzināties absurda lugai.

Esmu akciju sabiedrības “Grindeks” ilggadējs līdzīpašnieks un padomes priekšsēdētājs. Manā vadībā akciju sabiedrība “Grindeks” ir kļuvusi par vienu no Latvijas ražošanas un eksporta līderiem. Pašlaik uzņēmums nodrošina vairāk nekā 1700 darba vietu, veic preču realizāciju vairāk nekā 100 pasaules valstīs. Uzņēmumam pieder arī ražojošas rūpnīcas Slovākijā un Igaunijā.

Uzsākot 2003. gadā akciju sabiedrības “Grindeks” attīstību, uzņēmuma apgrozījums bija vien ap 14 miljoniem latu, kamēr pašlaik uzņēmuma auditētais apgrozījums sastāda gandrīz 350 miljonus eiro, un saskaņā ar apstiprinātiem biznesa plāniem līdz 2025. gadam tas sasniegs 500 miljonus eiro.

Investori, kuru portfeļos ir ieguldījumi akciju tirgos, šogad var justies ļoti apmierināti. Attīstīto valstu akciju tirgi ir snieguši īpaši labu peļņu.

Piemēram, ASV akciju tirgus S&P 500 indeksa vērtība ir pakāpusies šogad par vairāk kā 25%, bet Eiropas uzņēmumu akciju tirgus indeksa STOXX 600 cenas kāpums ir pārsniedzis 15% (pēc Thomson Reuters Datastream informācijas uz 2013.gada 20.novembrī, vērtības ir noapaļotas). Turklāt, S&P 500 indeksa vērtība atrodas vēsturiski augstākajā punktā, pārsniedzot iepriekšējo rekordu, kurš tika sasniegts 2007.gada rudenī. Šī augšupeja bez lielām svārstībām akciju tirgos īstenībā ilgts kopš pagājušā gada vasaras. Kopš 2012.gada jūlija, akciju tirgus cenas gan ASV, gan Eiropā ir pieaugušas par aptuveni 30%.

Ja šodien esmu pieņēmis stratēģisku lēmumu veikt ilgtermiņa ieguldījumus akciju tirgū, investējot daļu sava portfeļa, piemērām, augsti diversificētā akciju ieguldījumu fondā, kāds būtu vidējais sagaidāmais ienesīgums gadā, ar kuru varu saprātīgi rēķināties nākamo 10 gadu laikā? Šis nav triviāls jautājums, jo atšķirības pāris procentu punktu apmērā atstātu nozīmīgu ietekmi uz portfeļa gala vērtību termiņa beigās. Piemēram, izvēles cena starp sagaidāmo gada ienesīgumu 8% vai 10% ir papildus 43.5 eiro pēc desmit gadiem uz katriem sākotnēji ieguldītiem 100 eiro.

Lai iegūtu sākotnējo atskaites punktu ilgtermiņa sagaidāmā ienesīguma līmenim, varētu izmantot akciju tirgus vēsturiski sasniegtos ienesīguma rādītājus. Piemēram, ASV lielāko publisko uzņēmumu akciju tirgus indekss S&P 500 kopējais gada ienesīgums iepriekšējo 5 gadu laikā ir sasniedzis 18.4%, iepriekšējo 10 gadu laikā 7.8%, bet 25 gadu laikā 9.8% (skatīt 1. attēlu). Jāatzīst gan, ka šāda vienkārša vēsturisko datu analīze daudz nepalīdz, jo atšķirības dažādu laika periodu ienesīgumos ir ievērojamas.

1. attēls. ASV akciju tirgus indeksa S&P 500 vēsturiskie iepriekšējo periodu ienesīguma un riska rādītāji uz 31/05/2014

Ir dažādi uzkrāšanas veidi. Viens no tādiem ir ieguldīt līdzekļus uzņēmumu akcijās. Izplatītākais ieguldījuma veids uzņēmumu akcijās ir, pērkot un pārdodot publiski kotētu uzņēmumu akcijas biržā. Latvijā šo ieguldījuma veidu piedāvā Nasdaq Riga.

Šis apskats ir veidots, lai aplūkotu Nasdaq Riga (turpmāk tekstā Rīgas birža) piedāvāto Latvijas publiski kotēto uzņēmumu akciju cenu izmaiņas un veiktu analīzi par cenu svārstībām un iespējamām izmaiņām nākotnē.

Rīgas birža nav atrauta no kopējās pasaules ekonomikas, tādēļ pievienoju S&P 500 indeksu. S&P 500 indekss ietver kompānijas ar lielāko kapacitāti, ko tirgo Amerikas vērtspapīru tirgū. Atļaušos turpmāk tekstā šo indeksu asociēt ar pasaules kopējo akciju cenu indeksu par 2018. gadu un pēdējiem 11 gadiem.

(Avots: tradingview.com)

Ja aplūkojam indeksus 11 gadu garumā, tie ir iepriecinoši. Rīgas biržas izaugsme ir 56%, S&P 500 izaugsme - 76%. Pa vidu šim periodam, ar zemāko punktu 2009. gada martā, bija 2008.-2009. gada pasaules ekonomiskā krīze. Kopš 2009. gada marta zemākā punkta, kopējais indekss pasaulē līdz šā gada vidum, kad tika sasniegts maksimums, izauga par 437%, Latvijā 443%. Izaugsme iespaidīga.

Likvidējamajā «Trasta komercbankā» garantētā atlīdzība vēl nav izmaksāta vairāk nekā 2300 noguldītājiem, tostarp sešiem klientiem garantētā atlīdzība pienākas maksimāli izmaksājamās summas apmērā, proti, 100 000 eiro, pastāstīja bankas maksātnespējas procesa administrators Armands Rasa.

Viņš sacīja, ka kopš bankas likvidācijas procesa sākšanas garantētās atlīdzības ir izmaksātas kopumā 2979 bankas klientiem 57,377 miljonu eiro apmērā, tostarp atlīdzības izmaksātas 1761 rezidentam 20,937 miljonu eiro apmērā un 1218 nerezidentiem 36,44 miljonu eiro apmērā. Savukārt kopš bankas administrators ir Rasa garantētās atlīdzības ir izmaksātas 113 klientiem par kopējo summu 1,322 miljoni eiro, tostarp atlīdzības izmaksātas 64 rezidentiem 220,3 tūkstošu eiro apmērā un 49 nerezidentiem 1,102 miljonu eiro apmērā.

Rasa arī informēja, ka garantētā atlīdzība vēl nav izmaksāta 2351 bankas klientiem par kopējo summu 4,077 miljoni eiro, jo nav saņemts šo noguldītāju iesniegums par garantētās atlīdzības izmaksu vai arī noguldītājs nav iesniedzis papildus pieprasītos dokumentus, tostarp noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jeb AML procedūras ietvaros.

Līdz šim brīdim valsts garantētajās atlīdzībās «PNB bankas» klientiem izmaksāti 94 miljoni eiro, kas ir 34% no visas izmaksājamās summas, pavēstīja bankas «Citadele», kas veic garantēto noguldījumu izmaksas «PNB bankas» klientiem, pārstāvji.

Līdz šim 19 200 «PNB bankas» klientu ir saņēmuši savus finanšu līdzekļus.

Kopumā garantētajās atlīdzībās «PNB bankas» klientiem nepieciešams izmaksāt apmēram 279 miljonus eiro.

«No 22.augusta novērojot klientu plūsmu un analizējot katras «PNB bankas» filiāles apkalpoto klientu skaitu, kopā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) un «PNB bankas» pārstāvjiem esam pieņēmuši lēmumu atvērt papildu «PNB bankas» klientu apkalpošanas vietu Daugavpilī. Tāpat nolemts mainīt mazāk pieprasītu klientu apkalpošanas vietu darba laikus, lai resursus novirzītu uz vietām ar lielāku klientu plūsmu,» informēja bankas «Citadele» valdes loceklis Vladislavs Mironovs.

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Noguldījumu garantiju likumā, nosakot, ka noguldītājs garantēto atlīdzību būs tiesīgs prasīt piecu gadu laikā pēc noguldījumu nepieejamības iestāšanās, informē Saeimas Preses dienests.

Izmaiņas veiktas, jo līdz šim likums neparedzēja konkrētu termiņu, kādā noguldītājs var prasīt garantētu atlīdzību. Saskaņā ar grozījumiem turpmāk noguldītājs prasījuma tiesības pret noguldījumu garantiju fondu par garantētās atlīdzības izmaksu zaudēs dienā, kad pabeigts noguldījumu piesaistītāja likvidācijas process, bet ne vēlāk kā piecus gadus pēc dienas, kad iestājusies noguldījumu nepieejamība.

Likums papildināts ar normām, kas nosaka kārtību, kādā izmaksājama garantētā atlīdzība, ja Valsts ieņēmumu dienests pieņēmis lēmumu par norēķinu operāciju apturēšanu vai vērsis piedziņu pret noguldītāju līdzekļiem.

Ar grozījumiem precizēta garantētās atlīdzības definīcija. Noteikts, ka garantētā atlīdzība ir naudas summa, ko noguldījumu nepieejamības gadījumā izmaksā noteiktā apmērā un kārtībā, ietverot tajā arī uzkrātos procentus. Garantētajā atlīdzībā neiekļaus noguldītāja naudas līdzekļus, kas nepieciešami prasījumu izpildei, tai skaitā nodokļu (nodevu) administrācijas prasījumu izpildei un zvērināta tiesu izpildītāja piedziņas veikšanai.

Gada sākumā novērotais straujais elektroenerģijas cenu kritums izraisīja augstu uzņēmumu aktivitāti atvērtajā tirgū, tomēr pašlaik tikai aptuveni viena trešā daļa no 4800 uzņēmumiem, kuriem saskaņā ar likumdošanas izmaiņām jāpievienojas atvērtajam elektroenerģijas tirgum, ir to izdarījuši.

Elektroenerģijas tirgotājs SIA Enefit norāda, ka tādējādi Latvijā izveidojusies 3000 uzņēmumu liela grupa, kuriem pēc likumā noteiktā datuma elektroenerģiju var nākties nāksies pirkt no likumdošanā noteiktā pēdējā garantētā piegādātāja. SIA Enefit norāda, ka novērojusi paaugstinātu uzņēmumu interese par līguma slēgšanas iespējām un elektroenerģijas tirgotāja klientu porfelis pieaudzs par aptuveni 120 procentiem un pašlaik tā apjoms sasniedz vairāk nekā 500 klientu.

«Esošo situāciju var daļēji skaidrot ar joprojām nepilnīgajām zināšanām par elektroenerģijas cenu gala tarifā un elektroenerģijas iegādes principiem atvērtajā tirgū, tādēļ viena no galvenajām atvērtā tirgus attīstības prioritātēm ir uzņēmēju izglītošana,» skaidro Enefit rīkotājdirektors Jānis Bethers.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome 2016. gada 4. marta sēdē ir konstatējusi, ka AS Trasta komercbanka ir iestājusies noguldījumu nepieejamība, jo saskaņā ar Eiropas Centrālās Bankas lēmumu bankai 2016. gada 3. martā tika anulēta kredītiestādes darbības licence.

No Noguldījumu garantiju fonda (NGF) tiek izmaksāta garantētā atlīdzība līdz 100 000 eiro apmērā gan fiziskām, gan juridiskām personām par visu veidu noguldījumiem jebkurā valūtā. Garantētā atlīdzība attiecas uz bankas klientu noguldījumiem, uz noguldījumu procentiem, kas uzkrāti līdz noguldījumu nepieejamības iestāšanās dienai, uz atlikumiem norēķinu kontos vai algas kontos un uz līdzekļiem krājkontos. Garantētā atlīdzība attiecas arī uz klientu noguldījumiem bankas filiālē Kiprā.

Izmaksājamā garantētā atlīdzība katram klientam tiks aprēķināta, sasummējot noguldījumus visos kontos, ja šie noguldījumi ir sadalīti vairākos kontos.

Viens no lielākajiem ceļu būves uzņēmumiem 8 CBR iesniedzis Uzņēmumu reģistrā valdes izmaiņas, notikusi akciju atpirkšana.

"Akciju koncentrācija un izmaiņas uzņēmuma vadībā ir pirmais solis, otrais solis būs stratēģiskā investora piesaiste, kas, visticamāk, būs nozares investors," Db informēja a/s 8 CBR līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Jānis Līkans. Turpmāk valdes priekšsēdētāja pienākumus pildīs līdzšinējais 8 CBR projektu vadītājs Andris Rozītis. J. Līkans kopš jaunā gada esot tikai viens no akciju īpašniekiem. Par to, ka plānota akciju atpirkšana no līdzšinējiem aptuveni 150 akcionāriem, lai koncentrētu tās vienās rokās uzņēmuma attīstības vārdā, Db, atsaucoties uz J. Līkanu, jau rakstīja pērn (10.07.).

Pircējs

Pēc Db iepriekš rīcībā esošās neoficiālās informācijas iespējamais 8 CBR pircējs varēja būt starptautiskā koncerna Strabag uzņēmums Becker Bau GmbH & Co. KG, kam pieder 50 % SIA Latasfalts un 41,04 % Latvijas ceļu būves uzņēmuma SIA Šlokenbeka daļu. SIA Šlokenbeka valdes loceklis Māris Paiders atrodas ārpus Latvijas, bet toreiz atzina, ka nav informēts par to, kādi ir Vācijas puses Šlokenbekas daļu turētāju nodomi.

Aplūkojot pēdējos ilgtermiņa akciju tirgus cenu indeksu grafikus, īpaši pēc šogad augustā un septembrī piedzīvotā straujā krituma, var viegli redzēt, ka akciju tirgus ir tādā pašā līmenī, kā tas bija 1997.gada vasarā. Tas nozīmē, ka akciju tirgus vērtība ir palikusi nemainīga pēdējos 14 gadus (skatīt 1.attēlu), ja par pamatu izmanto, piemēram, 600 Eiropas publisko akciju sabiedrību akciju cenu indeksu Stoxx 600.

Akciju tirgus šajā periodā ir bijis ne tikai ārkārtīgi svārstīgs, piedzīvojot divus lielus satricinājumus – interneta burbuļa pārplīšanu 2000.gadā un globālo finanšu krīzi 2008.gadā, bet arī nav spējis ieguldītājam nodrošināt kapitāla pieaugumu. Pirmā reakcija, aplūkojot grafiku, būtu jautāt, kādēļ vispār investēt akciju tirgū? Tomēr ir jāatceras, ka akciju tirgus kopējo ienesīgumu nodrošina ne tikai akciju cenu pieaugums, bet arī dividendes. Ilgtermiņā dividenžu ienesīgums var ievērojami ietekmēt investora peļņu no ieguldījumiem akcijās.

1.attēls. STOXX Europe 600 akciju tirgus indekss (STOXX Europe 600 price EUR)

Latvijas Krājbankas Investīciju pārvaldes Galvenās analītiķes Olgas Ertuganovas komentārs par finanšu tirgiem.

Baltijas akciju tirgus

Latvija

Aizvadītajā nedēļā Baltijas indeksi sabruka par vairāk nekā 10%, kam par iemeslu kalpoja vispārējs sabrukums pasaules finanšu tirgos. Indekss OMX Riga samazinājās par 12.9%, lielu kritumu par 21.2% piedzīvoja Rīgas Fondu biržās likvīdākās akcijas - Latvijas Kuģniecība vērtspapīri. Šī gada deviņu mēnešu laikā Ventspils nafta termināls nodrošināja 46.1% no kopējiem kravu pārkraušanas apjomiem Ventspils ostā, tomēr uzņēmuma pārkraušanās apjoms samazinājās par 1 miljonu, salīdzinājumā ar analoģisko periodu 2007. gadā. Mātes uzņēmuma Ventspils nafta akciju cena aizvadītajā nedēļā samazinājās par 14.7%. Uz kopējā krituma fona ir jāatzīmē Latvijas Balzams kotējumu pieaugums par 1.96%.

Pasaules akciju tirgus flagmanis šonedēļ atgriezies uz jaunu rekordu sasniegšanas lielceļa.

ASV akciju tirgus dinamiku raksturojošā "Standard & Poor's 500" indeksa (tas apkopo 500 publiski kotēto ASV korporatīvo līderu akciju izmaiņas) vērtība kopš saviem marta zemākajiem punktiem ir palielinājusies jau vairāk nekā par 50%. Tas ir arī bijis pietiekami, lai šonedēļ šis indekss pirmo reizi kopš februāra aizsniegtos līdz jaunam vēsturiskajam maksimumam. Kopš šā gada sākuma ASV "S&P 500" indeksa vērtība nu ir palielinājusies par 4,8%, ko, ņemot vērā bezprecedenta pasaules nozīmīgāko ekonomiku kritumu, var uzskatīt pat par visai unikālu sniegumu. Gandrīz pat varētu teikt tā – cik ātri akciju cenas saruka, tik ātri tās arī pieauga. Iepriekšējais ASV akciju rekords tika fiksēts 2. februārī. Tādējādi, lai atgrieztos pie jauniem vēsturiskiem maksimumiem, ASV akcijām bija nepieciešamas vien 122 tirdzniecības dienas. Tas pēc lāču tirgus (akciju cenu krituma vismaz par 20%) ir visīsākais šāds periods vēsturē.

Latvijas Naftas tranzīts, līdz vakardienai neko publiski neziņojot, gada laikā pārdevis sev piederošos 10.91 % Ventspils naftas akciju ārzonu kompānijām.

Pērn martā par aptuveni 1.95 Ls par akciju, bijuši pārdoti Latvijas Naftas tranzītam (LNT) piederošie 7 196 278 jeb 6.89 % Ventspils naftas (VN) publiskās emisijas akciju nepazīstamai Britu Virdžīnu salās reģistrētai kompānijai Avenue Emerging Markets Fund LTD, Db atzina VN padomes priekšsēdētāja vietnieks un LNT bijušais (līdz 2007. gada 20. martam) valdes loceklis Vladimirs Solomatins. Pēc viņa atzītā, Avenue Emerging Markets Fund ir tā pati kompānija, kas šogad pēkšņi īsi pirms VN 27. aprīlī gaidāmās sapulces un VN akciju bloķēšanas dienas paziņoja par līdzdalības samazinājumu par 5.31 %, savā īpašumā atstājot 3.96 % VN akciju. Visticamāk, šīs akcijas nopircis VitolGroup meitas uzņēmums Euromin Holdings Cyprus Limited, kas īsā laikā pārsteidza ar savām spējām nopirkt lielu daudzumu – virs 13 % VN akciju, tādējādi palielinot ietekmi VN līdz 47.89 %, un kas liekot domāt, ka Vitol jau iepriekš zinājis VN akciju potenciālos pārdevējus. LNT lielākā īpašnieka Ventbunkera padomes priekšsēdētājs Rūdolfs Meroni savukārt Db iepriekš izteica aizdomas, ka Vitol akcijas iegādājies no kompānijas, kas ir cieši saistīta ar Ventspils lielo vīru. Pēc Db aplēsēm, no VN publisko akciju pārdošanas LNT guvis ap 14 milj. Ls. Pēc V.Solomatina teiktā šī cena bijusi augstāka nekā tā brīža tirgus cenas. Rīgas Fondu biržas informācija liecina, ka pērn martā VN akciju zem 1.9 Ls robežas nokritās vien marta vidū, bet mēneša sākumā un beigās VN akcijas tirgotas par cenu virs 2 Ls.

Akciju tirgus kapitalizāciju līdz 2027.gadam plānots palielināt no 3% līdz 9% no iekšzemes kopprodukta (IKP), teikts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā, kuru otrdien pieņēma zināšanai valdība.

Lai novērtētu iespējamo kapitāla tirgus attīstību vidējā termiņā, ir veikts indikatīvs aprēķins par trīs dažādiem scenārijiem. Bāzes scenārijs tiek balstīts uz pieņēmumu, ka 2023.-2027.gadā akciju cenu indekss pieaug gadā par 3,4%, kas atbilst vidējam akciju cenu indeksa pieaugumam pēdējo piecu gadu laikā. Tādējādi, tirgū neienākot jauniem spēlētājiem, akciju tirgus kapitalizācijas līmenis 2027.gadā varētu sasniegt 2,44% no IKP.

Pateicoties iepriekšējos gados aktīvai Finanšu un kapitāla tirgus komisijas, tagad Latvijas Bankas darbībai, vairākas kapitālsabiedrības ir veikušas vai plāno veikt savas gatavības kapitāla tirgum novērtējumu Latvijas Bankas izveidotajā "smilšu kastē", kas pie pozitīva iznākuma varētu rezultēties ar finansējuma piesaisti akciju un obligāciju tirgū. Pie šī scenārija, ja akciju tirgū ienāk vairāki jauni valsts un pašvaldību uzņēmumi, veicot sākotnējo akciju publisko piedāvājumu (IPO), akciju tirgus kapitalizācijas līmenis teorētiski 2027.gadā var sasniegt 5,5% no IKP.

Kopējais apgrozījums Lietuvas Nacionālajā Fondu biržā šodien sasniedza 7 530 095.68 LTL. Salīdzinot ar iepriekšējo sesiju, kopējais apgrozījums ir audzis par 5 916 604.61 LTL.

Kopumā tirdzniecības sesijas laikā tika slēgti 156 darījumi, kuros tirgoja 905 202 akcijas Salīdzinājumā ar iepriekšējo sesiju šie rādītāji ir samazinājušies par 39 un par 53 096 attiecīgi.

Straujāko cenas pieaugumu šodien demonstrēja Apranga akcijas, kuru vērtība palielinājās par 8.00%, sasniedzot 8.10 LTL. Rytu Skirstomieji Tinklai akciju cena šodien palielinājās par 5.30%, sasniedzot 1.39 LTL. Zemaitijos Pienas akciju cena šodien palielinājās par 4.29%, sasniedzot 17.00 LTL.

Savukārt lielāko kritumu šodien piedzīvoja Klaipedos Nafta akcijas. To vērtība šāsdienas sesijas laikā samazinājās par 2.20%, līdz 0.89 LTL.Mazeikiu Nafta akciju cena šodien samazinājās par 1.91%, līdz 2.05 LTL.Rokiskio Suris akciju cena šodien samazinājās par 1.06%, līdz 46.50 LTL.Visaktīvāk šodien tika tirgotas Vilniaus Baldu Kombinatas akcijas. Ar tām tika veikti 12 darījumi Akcijas cena sasniedza 18.20LTL. Sesijas laikā netika izpildīti 17 akciju pirkšanas orderi, kuros kopumā pieprasīja 6 075 akcijas. Sesiju slēdzot neizpildīti palika 17 akciju pārdošanas orderi, kuros kopumā pieprasīja 7 490 akcijas.