Finanses

Aktīvs parāda vērtspapīru tirgus

Valters Paiders [email protected], 01.02.2003

Jaunākais izdevums

Kaspars Sīlis, Rīgas Fondu biržas vērtspapīru tirgus analītiķis

Iepriekšējās nedēļas kopējais apgrozījums ar Rīgas Fondu biržas sarakstos iekļautajiem vērtspapīriem attiecībā pret iepriekšējām nedēļām pieauga un bija 3.88 miljoni latu. Darījumi ar akcijām veidoja tikai 47 tūkst.Ls apgrozījumu, bet prasījuma vērtspapīru tirgus apgrozījums bija 3.83 milj.Ls.

Pagājušajā nedēļā lielākais apgrozījums akciju tirgū bija Latvijas Gāzes akcijām - 12.31 tūkst.Ls, bet tām sekoja Termināla Vecmīlgrāvis - 8.17 tūkst.Ls un Latvijas balzama - 8.15 tūkst.Ls akcijas.

Aizvadītajā nedēļā akciju cenu kāpumu no Oficiālā un Otrā sarakstā iekļautiem uzņēmumiem piedzīvoja sekojošu uzņēmumu akcijas - Ditton pievadķēžu rūpnīca - par 8.33%, līdz 0.13 latiem, Liepājas metalurgs - par 4.55%, līdz 0.23 latiem un Latvijas balzama - par 4.08% līdz 0.51 latiem, bet cenas kritumu piedzīvoja Kaijas akcijas - par 8.00%, līdz 0.23 latiem, bet Latvijas Kuģniecības un Ventspils naftas akciju cenas samazinājās attiecīgi par 4.35%, līdz 0.22 latiem un par 1.59%, līdz 0.62 latiem.

Cenu indekss RICI nedēļas laikā nedaudz pieauga - par 0.09% un piektdien bija 210.83 punkti, bet kapitalizācijas indekss Dow Jones RSE nedēļas laikā samazinājās par 1.10% līdz 162.04 punktiem.

Pagājušajā nedēļā prasījumu vērtspapīru tirgus bija diezgan aktīvs un kopumā notika 55 darījumi, no tiem 39 ar 5 gadīgām valsts obligācijām (2.55 milj. Ls), 7 ar Unibankas obligācijām (104 tūkst. Ls) un 4 ar ķīlu zīmēm(57 tūkst. Ls).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kapitāla tirgus Latvijā – trešajā desmitgadē, bet joprojām vājš. Vai ir alternatīvas?

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns, 29.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

  1. Uzņēmumi, emitējot vērtspapīrus kapitāla tirgū, piesaista ilgtermiņa finansējumu – gan vietējo, gan ārvalstu, kas dod iespēju uzņēmumiem attīstīties un pilnveidot ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu, diversificējot investoru loku;
  2. Mājsaimniecības un uzņēmumi var novirzīt savus uzkrājumus kapitāla tirgus vērtspapīros, kas parasti piedāvā augstāku ienesīgumu nekā noguldījumi bankās;
  3. Kapitāla tirgus dod iespēju sekot dažādu vērtspapīru procentu likmēm, kas ļauj spriest par piedāvājuma un pieprasījuma attiecību finanšu tirgū, par tirgus dalībnieku gaidām par riskiem un ekonomikas attīstību, finansēšanas nosacījumiem;
  4. Ekonomikas izaugsmes modeļos izaugsme ilgtermiņā ir atkarīga no kapitāla lieluma, un kapitāla tirgum ir būtiska loma šī kapitāla piesaistē un izvietojumā tautsaimniecībā;
  5. Labi funkcionējošs kapitāla tirgus palīdz sadalīt kapitālu pa dažādām nozarēm, uzņēmumiem tā, lai tiktu iegūts maksimāls labums tautsaimniecībā, – tiek meklēts optimums no paredzamā vērtspapīru ienākuma un riska.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Zemo procentu laikmeta ietekme uz investoru rīcību fiksēta ienesīguma vērtspapīru tirgū

Latvijas Bankas ekonomists Erlands Krongorns, 12.06.2018

Mājsaimniecību un nefinanšu uzņēmumu eiro noguldījumu vidējās svērtās gada procentu likmes jauniem darījumiem Latvijas kredītiestādēs

Avots: Latvijas Banka

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar ekonomikas izaugsmes atgriešanos pēdējā laikā arvien vairāk publiskajā telpā parādās debates par centrālo banku noteiktajām procentu likmēm. Jau ilgāku laiku tās ir bijušas rekordzemos līmeņos. Kā tas ietekmējis investorus un kā tie rīkojušies aizvadītajos gados?

Daudz plašāk publiskajā telpā runāts par to, kā zemas procentu likmes veicina ekonomikas aktivitātes pieaugumu, samazinot uzņēmēju un mājsaimniecību procentu maksājumus par kredītiem un sekmējot patēriņu. Tāpat zemas procentu likmes palīdz uzņēmumiem vieglāk un lētāk piekļūt naudas resursiem, kas veicina jaunas investīcijas un ļauj tiem straujāk attīstīties. Ilgā laika periodā mēs visi esam ieguvēji no zemākām procentu likmēm periodā, kad pēc ekonomikas kritumiem nepieciešams veicināt straujāku atkopšanos un izaugsmi, tomēr īsā laika posmā ir arī zaudētāji, un tie ir kapitāla īpašnieki, kas veic ieguldījumus fiksēta ienesīguma vērtspapīru tirgū. Kapitāla īpašnieku zaudējumi veidojas no negūtiem ienākumiem, ko tie varētu gūt, ja procentu likmes būtu augstākas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Dubultojusies akciju tirdzniecība

Jānis Rancāns, 27.03.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No vērtspapīru darījumiem pērn akciju tirdzniecība sasniegusi 56,8 miljonus latu, kas, salīdzinot ar gadu iepriekš, ir pieaugums 118% apmērā. Aizvadītajā gadā atvērti arī 9370 jauni vērtspapīru konti, kas daļēji skaidrojams ar Krājbankas krīzi.

Pērn Latvijas Centrālais depozitārijs veicis norēķinus 53,3 tūkstošos vērtspapīru darījumos par kopējo apjomu 665 miljonu latu, liecina Latvijas Centrālā depozitārija apkopotā statistika par Latvijas vērtspapīru tirgu 2011.gadā

No vērtspapīru darījumiem akciju tirdzniecība sasniegusi 56,8 miljonus latu, kas ir par 118% vairāk nekā 2010. gadā. Parāda vērtspapīru apgrozījums pērn bijis 607,5 miljoni latu, ko veido veido korporatīvo parāda vērtspapīru tirdzniecība, kā arī depozitārija nodrošinātie norēķini Valsts kases organizētajās valsts parāda vērtspapīru izsolēs, kas notiek biržā Nasdaq OMX Riga. Savukārt apgrozījums ar ieguldījumu fondu apliecībām sasniedzis 0,8 miljonus latu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Nasdaq apvieno centrālos vērtspapīru depozitārijus Baltijā

Žanete Hāka, 18.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nasdaq šodien paziņoja par Latvijas, Igaunijas un Lietuvas centrālo vērtspapīru depozitāriju pārrobežu apvienošanos, kļūstot par vienu licencētu centrālo vērtspapīru depozitāriju Nasdaq CSD Societas Europaea (Nasdaq CSD). informē biržas pārstāvji.

Apvienotais Nasdaq CSD ir pirmais centrālais vērtspapīru depozitārijs Eiropā, kas ir ieguvis licenci atbilstoši Centrālo vērtspapīru depozitāriju regulai (CSDR). Šī ir pirmā reize, kad Eiropas līmenī ir ieviests tiesiskais regulējums centrālajiem vērtspapīru depozitārijiem, kas nosaka vienotus principus atļaujas saņemšanai, pakalpojumu sniegšanai un centrālo vērtspapīru depozitāriju uzraudzībai. Pēc pārrobežu apvienošanās no šodienas Nasdaq CSD pievienojās Eiropas TAREGT2 vērtspapīriem (T2S) norēķinu platformai, kas ir nozīmīgs Eiropas Centrālās bankas finanšu tirgus infrastruktūras projekts. T2S platforma ļauj integrētā vidē nodrošināt efektīvus un standartizētus vērtspapīru un naudas pārrobežu norēķinu pakalpojumus Eiropas centrālajiem vērtspapīru depozitārijiem un to klientiem. Nasdaq CSD galvenais birojs atrodas Latvijā ar filiālēm Igaunijā un Lietuvā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas valdības parāda attīstība un riski

Latvijas Bankas ekonomists Kārlis Vilerts, 09.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tāpat kā uzņēmumiem un mājsaimniecībām - arī valdībām pārmērīgi augsts parāda līmenis var krietni apgrūtināt ikdienu.

Augstākas parāda apsaimniekošanas izmaksas un mazāk pieejamo līdzekļu publisko investīciju veikšanai ir tikai daži no faktoriem, kas galu galā var negatīvi ietekmēt ekonomisko izaugsmi. Lai gan zinātniskajā literatūrā valdības parāds un ap to saistītās tēmas ir visai plaši analizētas, nepastāv viennozīmīgs skaidrojums, kad īsti valdības parādu var uzskatīt par augstu.

Latvijas valdības parāds 2017. gadā bija aptuveni 9.7 miljardi EUR jeb 39% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas būtiski neatšķiras no 2016. gada rādītāja. Naudas izteiksmē parāds šķiet liels - ar šo summu pietiktu, lai veselu gadu segtu visus valdības izdevumus. Tai skaitā, naudas pietiktu gan veselības aprūpei, pensijām, gan drošībai utt. Neskatoties uz to, uz pārējo Eiropas Savienības (ES) valstu fona Latvijas valdības parāds ir diezgan zems. Turklāt Latvija ir viena no tām 12 Eiropas Savienības (ES) valstīm (un viena no 6 eiro zonas valstīm), kurām parāds ir zem ES mērķa rādītāja – 60% no IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Visa pasaule iestigusi parādos … kam?

Leonīds Aļšanskis, Dr.Math., AB.LV grupas galvenais analītiķis, 21.09.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2007. - 2009. gada pasaules finanšu krīzes dziļums galvenokārt bija saistīts ar leverage (finanšu sviru) jeb aizņēmuma līdzekļu hipertrofētu izmantošanu mūsu finanšu sistēmā (sk. šeit). Pacentīsimies tikt skaidrībā par to, kurš ir parādā, kam parādā un kādas ir šo parādu atgriešanas iespējas.

Viena no mūsdienu kapitālisma (bieži saukts par finanšu kapitālismu) raksturīgām iezīmēm ir spēcīgs aizņēmuma līdzekļu apjoma pieaugums, kas tiek tajā izmantots. Šodien, izmantojot leverage (balstoties uz finanšu sviras), savas problēmas risina gan bizness, gan mājsaimniecības, gan dažādu valstu kases. Ja subjektam pietrūkst finanšu resursu, tad tos viņam labprāt piedāvā aizdot finanšu tirgus. Resursus var aizņemties bankā kredīta veidā vai arī iegūt, izvietojot obligācijas pasaules parādu tirgū.

Te arī meklējama atbilde uz jautājumu - kurš tad aizdod šos milzu līdzekļus? Tie nepavisam nav citplanētieši, bet tā iedzīvotāju daļa, kurai ir uzkrāti brīvi finanšu līdzekļi. Turklāt, tie pat nav miljardu īpašnieki. Lielākā daļa no viņiem bieži ir neto aizņēmēji, nevis kreditori. Tā ir parādu tirgus daudzmiljonu investoru sabiedrība, sākot ar 100 latu depozītu īpašniekiem un beidzot ar finanšu tirgus magnātiem, tādiem, kā Soross un Bafets.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Vai par naudu var nopirkt visu? Naudas aprite pēckrīzes periodā

Latvijas Bankas ekonomists Ivars Tillers, 05.12.2016

Eirozonas valstu naudas rādītājs M3 un Eirosistēmas centrālo banku monetārās politikas vajadzībām turēto vērtspapīru portfelis, miljardi eiro

Avots: Latvijas Banka

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir pagājuši 8 gadi, kopš globālās finanšu krīzes, kas satricināja pasaules ekonomiku. Neraugoties uz monetārās politikas pūliņiem, pasaules attīstīto valstu tautsaimniecībās nav atgriezies līdz krīzei novērotais optimisms un izaugsme.

Gluži otrādi, Japānas centrālās bankas pūles ir koncentrētas, lai nepieļautu tautsaimniecības nonākšanu deflācijas spirālē, eirozonas centrālās bankas cenšas pārtraukt ieilgušo pārlieku zemas inflācijas posmu, bet ASV atgriešanās pie normāla procentu likmju līmeņa norit lēnāk, nekā sākotnēji tika gaidīts.

Pasaules attīstītajās valstīs tautsaimniecības reakcija uz monetāras politikas stimuliem ir kļuvusi neelastīgāka, un centrālo banku izmantoto instrumentu arsenāls, šķiet, ir tikpat kā izsmelts.

Veicot apjomīgo aktīvu pirkšanas programmu, Eirosistēmas jeb eiro zonas centrālās bankas ir veicinājušas kopējā ārpus banku sistēmas apritē esošā plašās naudas apjoma kāpumu, tomēr eirozonas tautsaimniecības izaugsme turpina stagnēt, lai gan izdevies novērst deflācijas draudus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpmāk saskarsmē ar parādnieku parādu piedzinējam aizliegts izmantot agresīvas saskarsmes formas, piemēram, izteikt draudus, tam jāatklāj samaksas par parāda piedziņu, un no 2013.gada būs jāsaņem licence ārpustiesas parāda piedziņas pakalpojumu sniegšanai.

To paredz Parādu ārpustiesas atgūšanas likums, kas no šodienas stājas spēkā, Db.lv uzzināja Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC). Tas norāda, ka jaunais likums ir nozīmīgs solis pastāvošo problēmu risināšanā, jo līdz šim Latvijā nepastāvēja speciāls normatīvais regulējums, kas paredzētu ārpustiesas parāda atgūšanas pakalpojumu sniedzēju pienākumus, kā rezultātā patērētājiem nācās saskarties ar neskaitāmām problēmām un parāda piedzinēju patvaļību.

Sagaidāms, ka likuma spēkā stāšanās būtiski paaugstinās patērētāju tiesību aizsardzības līmeni, palielinās tirgus uzraudzības ilgtermiņa efektivitāti, samazinās negodprātīgu pakalpojumu sniedzēju un pakalpojumu sniedzēju pieļauto pārkāpumu skaitu, tādejādi nodrošinot caurskatāmu ārpustiesas parādu atgūšanas procesu kopumā. Sabiedrībā pēdējā laikā aizvien vairāk pieauga neapmierinātība ar parāda atgūšanas pakalpojumu sniedzēju darbību, par ko liecināja pieaugošais sūdzību skaits, kas tika saņemts PTAC. Būtiskākās problēmas, ar kurām saskārās patērētāji ārpustiesas parāda piedziņas procesā, ir agresīva ārpustiesas parāda piedziņas metožu izmantošana, piemēram, draudi, ierašanās darbavietā, ierašanās patērētāja mājās vēlu vakarā, saziņa ar sociālo tīklu starpniecību, draudi par iekļaušanu parādnieku reģistrā, pilnīgas un patiesas informācijas nesniegšana par piedzenamā parāda apmēru un tā komponentēm, nesamērīgas samaksas noteikšana par parāda piedziņas pakalpojumu un citas problēmas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā interviju ar trim akciju tirgus ekspertiem, kuri sniedz padomu, kas būtu jāņem vērā, sākot darboties akciju tirgū, nepieciešamajām summām, riska un citiem faktoriem, ar kuriem jārēķinās potenciālajam investoram.

Uz jautājumiem atbild:

- Nordea Markets vadītājs Ritvars Kumpiņš;

- SEB Unibankas Brokerpakalpojumu un vērtspapīru emisijas nodaļas vadītāja Nataļja Točelovska;

- Hansabankas brokeris Juris Jankovskis.

- Kā cilvēkam Latvijā, kuram nav speciālu zināšanu/izglītības, bet, zinot daudzos veiksmes stāstus, ir vēlme, uzsākt darbību akciju tirgū? Kādi būtu pirmie soļi, kas jāveic, ar ko labāk sākt?

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai iespējams amerikāņu defolts? (2)

Leonīds Aļšanskis, Dr.Math., AB.LV grupas galvenais analītiķis, 15.04.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājuši gandrīz desmit gadi kopš tika publicēts pirmais raksts ar tādu pašu nosaukumu (bet bez skaitļa 2, skatīt Bizness&Baltija Nr. 183, 2002). Šajā laikā notikušas pietiekami daudz pārbīdes arī situācijā ar amerikāņu valsts parādu un arī paša autora uzskatos par šo problēmu. Pacentīsimies noformulēt to, kā atbilde uz šo jautājumu skanētu šodien.

Brīdī, kad tika gatavots pirmais raksts, Amerika pēc vairāku gadu budžeta proficīta atgriezās pie ievērojama valsts budžeta deficīta. Valsts parāda līmenis toreiz pārsniedza 6 triljonus ASV dolāru, kas bija 60% no IKP. Tas arī bija pirmais signāls par to, ka ne viss ir kārtībā «pasaulē drošākajam» parādu saistību emitentam. Tomēr 9 gadus atpakaļ, virsrakstā minētais jautājums praktiski neradās nevienam no pasaules finanšu tirgus dalībniekiem. Ja arī radās, tad tūdaļ saņēma atbildē spārnoto frāzi, kas tika citēta pirmā raksta sākumā - «tas nevar būt, jo tas nekad nenotiks». Lai gan pēc pārdomām vairāku lappušu garumā, šī atbilde tomēr transformējās citā ne mazāk pazīstamā frāzē - «nekad nesaki nekad». Runa nebija par atteikšanos izmaksāt parādu, bet par strauju dolāra devalvāciju, kas ārējiem kreditoriem būtu kas līdzīgs defoltam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Finanšu infrastruktūrā izmaiņas būs lielas

Sandris Točs, speciāli DB, 16.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Lūkojāmies arī uz Kipru, Šveici, Luksemburgu, Lielbritāniju, Maltu. Visas šīs valstis no mūsu skatu punkta Latvijai zaudē,» saka investīciju eksperts, uzņēmumu AS AFI Investīcijas, AS Bonds Invest un AS PV Investīcijas dibinātājs Deniss Pospelovs.

D. Pospelovam ir aptuveni 20 gadu darbības pieredze vērtspapīru tirgos. Viņa ieguldījumu stratēģijas balstās uz matemātiskiem vērtspapīru investīciju modeļiem. D. Pospelovs ar izcilību ir beidzis Maskavas Inženierfizikas Institūtu (MIFI) matemātikas specialitātē, kur viņa galvenie zinātniskās izpētes virzieni bija mākslīgā intelekta sistēmas un datortehnoloģiju izmantošana finanšu jomā. Kopš 1998. gada D. Pospelovs ir aktīvi strādājis vērtspapīru ieguldījumu jomā galvenokārt parāda vērtspapīru un atvasināto finanšu instrumentu tirgos, izmantojot zinātniski iegūtu matemātisku modeļu un analīzes bāzi. Daudzus gadus D. Pospelovs ir veiksmīgi vadījis arī vairāku Krievijas banku investīciju virzienus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Itālijas parāda nasta un iespējas to samazināt

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Bukovska, 17.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Eurostat datiem 2015. gadā Itālijas vispārējās valdības parāds sasniedza 133% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tas ir otrs sliktākais rādītājs Eiropas Savienībā (ES). Sliktāka valdības parāda un IKP attiecība ir tikai Grieķijā. Par Grieķijas parādu krīzi Latvijas medijos esam redzējuši daudz virsrakstu, bet par Itālijas parādu lasām reti. Vai tas nozīmē, ka Itālijas parāda līmenis nerada bažas? Nebūt ne.

Itālijas parādu rādītājs ievērojami pārsniedz Māstrihtas līgumā noteiktos 60%, kā arī eiro zonas vidējo parāda līmeni (91%). Kad tas ir tik augsts, tad bieži vien investori par valdības vērtspapīru turēšanu vēlas saņemt augstākus procenta maksājumus. Tas ir tāpēc, ka līdz ar parāda lielumu pieaug arī parāda neatdošanas risks. Savukārt pie liela parāda un augstām procentu likmēm ir augsts saistību neizpildes risks. Jo augstāks saistību neizpildes risks, jo grūtāk valdībai aizņemties finanšu tirgū, t.i., likmes kļūst aizvien augstākas līdz brīdim, kad valdības vērtspapīrus ar augstajām likmēm neviens vairs negrib pirkt. Tātad augstāks parāds apgrūtina valdības spēju aizņemties, pārfinansēt esošo parādu un finansēt budžeta deficītu, ar kura palīdzību ekonomikas lejupslīdes laikā varētu īstenot stimulējošu fiskālo politiku. Tāpēc arī ir svarīgi, lai parāda līmenis nebūtu pārmērīgi augsts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas bruņotais iebrukums Ukrainā un ieviestās sankcijas daudziem uzņēmējiem mainījis līdzšinējo biznesa kursu un darbības apjomus. Tāpat arī ne bez sekām palikusi Covid-19 pandēmija, kas iepriekšējos gados ievērojami sabremzēja vairākas nozares.

Lursoft pētījis, kā pēdējā gada laikā mainījies nozaru nodokļu parāds, un cik būtiski mainījies nodokļu parādnieku skaits pēdējo piecu mēnešu periodā.

Šī gada jūlija vidū uzņēmumu kopējais nodokļu parāds sasniedza nepilnus 550 milj. EUR, liecina Lursoft apkopotie datu. Balstoties uz VID publiskoto informāciju, kopš š.g. februāra beigām kopējā nodokļu parāda apjoms palielinājies par 8,3%, savukārt, salīdzinot ar aizvadītā gada jūliju, kopējā parāda apjoma pieaugums sasniedz pat 15,7%.

Visstraujāk kopš š.g. februāra beigām nodokļu parāda apmērs audzis dzērienu ražošanas nozarē. Lursoft apkopotā informācija atklāj, ka dzērienu ražotāju nodokļu parāds š.g. februārī bija 144,3 tūkst. EUR, teju tikpat liela nodokļu parāda summa nozarei bija uzkrāta arī pirms gada. Šogad jūlijā nozares nodokļu parāda summa bija palielinājusies jau līdz 1,78 milj. EUR. Vienlaikus palielinājies arī dzērienu ražošanas nozarē strādājošo nodokļu parādnieku skaits par septiņiem uzņēmumiem. Lursoft izpētījis, ka lielākais nodokļu parādnieks nozarē ir AS "Amber Latvijas balzams", kura nodokļa parāds š.g. jūlija sākumā pārsniedza 1 milj. EUR atzīmi. Analizējot datus par AS "Amber Latvijas balzams" nodokļu parādiem, redzams, ka periodiski ražotāja nodokļu parāda apjoms bijis vēl ievērojamāks. Piemēram, šogad maija beigās tas pat pietuvojies 10 milj. EUR. Vienlaikus kopš februāra bijuši arī vairāki periodi, kad AS "Amber Latvijas balzams" nav reģistrēti nodokļu parādi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Hansabanka izveidojusi valsts parāda vērtspapīru indeksu

Ieva Mārtiņa [email protected], 01.07.2005

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Hansabanka izveidojusi jaunu, līdz šim Latvijā nebijušu indeksu investoriem un ieguldījumu fondu pārvaldītājiem – Hansabankas Valsts parāda vērtspapīru indeksu, Db informēja bankā. Tas palīdz sekot līdzi izmaiņām Latvijas valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru tirgū un izprast iespējamo ienesīgumu šajā tirgū. Indekss katru dienu tiek publicēts Hansabankas mājas lapā www.hansabanka.lv, kā arī Reuters sistēmā (lapā HANSALW). Hansabanka analītiķu izstrādātais Hansabankas Valsts parāda vērtspapīru indekss aptver Latvijas valsts parāda vērtspapīrus. “Hansabanka” aprēķina parādzīmju un obligāciju indeksus, kā arī kopējo Valsts parāda vērtspapīru indeksu, kas aptver visus apgrozībā esošos valsts vērtspapīrus. Visi minētie indeksi atspoguļo kopējo ieguldījumu atdevi latos. Skaidrojot indeksa veidošanu, Hansabankas analītiķi norāda, ka tas iekļauj visus konkrētajā datumā Latvijā apgrozībā esošos valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīrus. Jebkurš emitēts vērtspapīrs tiek iekļauts indeksā no brīža, kad tiek uzsākta tā kotācija Rīgas Fondu biržā (RFB). Indeksa veidošanā nepastāv nekādi apjoma ierobežojumi, un iekļauto vērtspapīru skaits var nepārtraukti mainīties. 2005.gada jūnija beigās indeksā iekļauto vērtspapīru kopējā nominālvērtība bija 391.4 miljoni latu, no kuriem 336 miljoni jeb 86% bija obligācijas. Valsts parāda īstermiņa parādzīmes Latvijā veido salīdzinoši mazu daļu no parāda vērtspapīru tirgus. Lielākais īpatsvars obligāciju tirgū ir 5 gadu obligācijām. Kopējais indeksā iekļauto emisiju skaits šobrīd ir 13: 6 obligācijas un 7 parādzīmes. Pirmais pusgads valsts vērtspapīru tirgū bija ļoti sekmīgs: Hansabankas Valsts parāda vērtspapīru indekss pieauga no 124.4 līdz 130.0 punktiem, un atbilstošais gada pieaugums bija 8.1%. Indeksa kāpums atspoguļo vispārējās tendences Latvijas finanšu tirgos, proti, pirmajos 6 mēnešos ir ļoti būtiski samazinājušās obligāciju ienesīguma likmes līdz dzēšanai. Līdz ar lata piesaisti eiro šī gada sākumā, ir pastiprinājušies ekonomiskie procesi, kas veicina latu procentu likmju konverģenci ar eiro procentu likmēm. Turklāt izmaiņas ir skārušas arī pašas eiro procentu likmes: ja īstermiņa eiro procentu likmes ir saglabājušās gandrīz nemainīgas, tad garāka termiņa eiro procentu likmes pusgada laikā ir samazinājušās par 70-80 bāzes punktiem. Tā kā ilgtermiņa latu procentu likmju samazinājums gada pirmajā pusē bija salīdzinoši straujāks, tad obligāciju indekss ir uzrādījis labākus rezultātus nekā parādzīmju indekss.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

«Hansabanka» - lielākais kontu turētājs Latvijā

Valters Paiders [email protected], 01.11.2002

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arī oktobrī lielākais vērtspapīru kontu turētājs Latvijā bija Hansabanka, kuras pārvaldībā uz 31. oktobri atradās vērtspapīri 140.24 milj. Ls nominālvērtībā. Otra lielākā vērtspapīru turētājbanka bija Latvijas Unibanka, kuras kontos uz 31.10.2002 atradās vērtspapīri 132.09 milj. Ls vērtībā.

Kopumā banku un brokeru sabiedrību vērtspapīru kontos esošo vērtspapīru kopējā vērtība oktobrī samazinājās par 0.81 %. Vērtības kritumu galvenokārt ietekmēja akciju vērtības samazināšanās - Rīgas Fondu biržas akciju tirgus kopējā kapitalizācija oktobrī ir sarukusi par 0.96 %.

Lielākais kontos esošo vērtspapīru vērtības pieaugums oktobrī bija Nordea Bank Finland Plc, kuras vērtspapīru kontos esošo vērtspapīru vērtība palielinājās par 2.16 milj. Ls jeb 9.58 %. Vērtspapīru kontos esošo vērtspapīru vērtība palielinājās arī Unibankai un Parekss bankai, taču lielākais vērtības kritums - par 7.05 milj. Ls jeb 4.78 % bija Hansabankai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parāds – nav rēta, nesadzīs, saka tautas gudrība. Parāda rašanās nav patīkams notikums nedz kreditoram, nedz parādniekam, taču šo procesu var pārvarēt, tam tērējot pēc iespējas mazāk laika, emociju un finanšu resursu. Skaidrs ir viens – bēgšana prom no šīs problēmas un parāda ignorēšana noteikti nav labākā stratēģija.

Katrs uzņēmējs vēlas, lai parāds vispār nerastos. Vai ir iespējama tāda sadarbība, kurai iepriekš notiek sagatavošanās sekmīgai sadarbībai? “Protams, ir iespējama”, – apgalvo Olga Pripodobna, parādu atgūšanas un juridisko pakalpojumu SIA Legal Balance izpilddirektore.

Kas jādara, lai parādi nerastos?

Viens no veidiem kā novērst iespējama parāda rašanos starp biznesa partneriem, ir avansa maksājumi vai priekšapmaksas. Avansa maksājumi (angļ. advance payment) nozīmē daļas vai visas līgumā paredzētās summas samaksu vēl pirms preces vai pakalpojuma saņemšanas. Tas disciplinē gan pakalpojuma vai preces saņēmēju, gan arī piegādātāju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Uzņēmēji vairs nevar atgūt parādus Covid-19 laikā?!

Jurijs Ņikuļcovs, Rīgas šķīrējtiesas pamatlicējs un priekšsēdētājs, 22.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēji vairs nevar atgūt parādus Covid-19 laikā?! Ir ieviesta obligātā brīdinājuma kārtība?! Ko nozīmē 60 dienas?!

Vai Covid-19 laikā ir iespējams vērsties ar prasību tiesā un atgūt parādus?

Vai kreditoram šajā situācijā ir obligāti jāsūta brīdinājums parādniekam un jādod viņam 60 dienas atbildes sniegšanai pirms vēršanās valsts tiesā vai šķīrējtiesā?

Vai ir jāgaida parādnieka atbilde uz kreditora brīdinājumu (60 dienas) pirms prasības iesniegšanas valsts tiesā vai šķīrējtiesā?

Gūzmu zvanu un vēstuļu ar vieniem un tiem pašiem jautājumiem katru dienu saņem valsts tiesas un šķīrējtiesas.

Jautājumi ir aktuāli, tāpēc Rīgas šķīrējtiesa nolēma sagatavot viedokli par šo tēmu, lai uzņēmēji būtu informēti.

Viss minētais satraukums un jautājumi radās pēc likuma stāšanās spēkā - "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību". Proti, likuma 16. panta 5. punktā ir noteikts:

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Nasdaq" konsolidēs savus centrālo vērtspapīru depozitārijus Eiropā ar galveno mītni Latvijā, liecina pieejamā informācija. Proti, "Nasdaq" šodien paziņoja par "Nasdaq CSD Iceland" apvienošanos ar "Nasdaq CSD SE". Apvienotā uzņēmuma "Nasdaq CSD SE" galvenais birojs atradīšoties Latvijā, bet filiāles - Igaunijā, Lietuvā un Islandē.

Tādējādi "Nasdaq CSD" uzturēs četras vērtspapīru norēķinu sistēmas: Latvijas, Igaunijas, Islandes un Lietuvas. Katra no tām darbosies zem savas nacionālās jurisdikcijas. "Nasdaq CSD" ar operācijām saistītie procesi būs centralizēti, savukārt klientu apkalpošana tiks nodrošināta visās četrās valstīs tāpat kā līdz šim.

Pēc apvienošanās Islandes filiālei būšot iespējas izmantot "Nasdaq CSD" vērtspapīru norēķinu platformu un tiešās saiknes ar citiem vērtspapīru depozitārijiem Eiropā. Vērtspapīru norēķinu platformas ieviešanu Islandes tirgos pilnībā paredzēts veikt š.g. 15. jūnijā. Tāpat "Nasdaq CSD" ir piešķirtas pilnvaras sniegt pakalpojumus Islandes vērtspapīru tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

LCD: Uzņēmumi sākuši dažādot finansējuma avotus

Žanete Hāka, 01.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas vērtspapīru tirgū pagājušais gads ir bijis veiksmīgs - uzņēmumi ir sākuši dažādot finansējuma avotus, līdz ar to ir bijusi pozitīva obligāciju tirgus attīstība, sniedzot investīciju portfeļa diversifikācijas iespējas privātajiem un institucionālajiem investoriem, saka Latvijas Centrālā depozitārija (LCD) valdes priekšsēdētājs Indars Aščuks.

LCD ir apkopojis statistiku par Latvijas vērtspapīru tirgu 2015. gadā.

2015. gada 31. decembrī kopumā bija reģistrētas 214 dažādu vērtspapīru emisijas - akcijas, valsts un uzņēmumu parāda vērtspapīri, ieguldījumu apliecības. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, par 29% ir pieaudzis kopējais korporatīvo parāda vērtspapīru emisiju skaits. Savukārt biržā iekļauto korporatīvo parāda vērtspapīru emisiju skaits pieauga par 27%.

Kopējā LCD reģistrēto vērtspapīru vērtība aizvadītā gada laikā palielinājās par 1,1 miljardu eiro, un to vērtība 2015. gada beigās sasniedza 4,5 miljardus eiro. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, par 43% ir pieaudzis korporatīvo parāda vērtspapīru emisiju kopējais kapitalizācijas apjoms pēc nominālvērtības, sasniedzot 1,4 miljardus eiro. (2014.gadā – 995,17 miljoni eiro). Tāpat pieaugumu par 59% uzrāda LCD reģistrēto akciju kapitalizācija, sasniedzot 1,5 miljardus eiro (2014.gadā - 954,86 miljonus eiro). Savukārt biržā iekļauto korporatīvo parāda vērtspapīru emisiju kapitalizācijas apjoms pieauga par 33%, sasniedzot 963,83 miljonus eiro (2014.gadā – 727,03 miljonus eiro).

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

«Parex Asset Management» Baltijas naudas tirgus apskats 20.-26. maijā

Valters Paiders [email protected], 27.05.2004

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parex Asset Management

Lietuva

Lietuvas starpbanku naudas tirgus likmes arī aizvadītajā nedēļā izmaiņas praktiski nepiedzīvoja. VILIBOR Overnight un vienas nedēļas darījumu likmes pārskata periodu noslēdza nemainīgas attiecīgi 1.99% un 2.05% līmeņos. Savukārt viena mēneša darījumu likme pakāpās par 0.01 procenta punktu, līdz 2.21%.

Lietuvas valsts parāda vērtspapīru izsolē 24. maijā tika pārdotas 6 mēnešu parādzīmes 40 miljonu litu apjomā. 2004. gada 25. novembrī dzēšamo vērtspapīru vidējā ienesīguma likme sasniedza 2.032%, kas ir par 0.026 procenta punktiem augstāk nekā aprīļa vidū notikušajā atbilstoša termiņa vērtspapīru izsolē. Nākamajā izsolē, kas notiks 31. maijā, tiks izsolītas 3 gadu obligācijas ar dzēšanas termiņu 2007. gada 22. februārī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

«Parex Asset Management» Baltijas naudas tirgus apskats 26.02.-03.03.

Valters Paiders [email protected], 05.03.2004

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parex Asset Management

Lietuva

27. februārī Lietuva veiksmīgi ir izvietojusi eiroobligāciju emisiju 600 miljonu eiro apmērā ar kupona likmi 4.5%, dzēšanas termiņu - 2013. gada 5. martā. Investori izrādīja pastiprinātu interesi par šiem papīriem - kopējais pieprasījums pārsniedza 1 miljardu eiro, bet riska prēmija tika noteikta tikai 46.5 bāzes punktus virs atbilstoša termiņa Vācijas parāda vērtspapīriem.

Aizvadītajā nedēļā Lietuvas starpbanku naudas tirgus likmes, atbilstoši mūsu prognozēm, lielas svārstības nepiedzīvoja. VILIBOR Overnight likme atskaites periodā noslīdēja par 0.13 procenta punktiem, līdz 1.43%, bet vienas nedēļas darījumu likme - par 0.08 procenta punktiem, līdz 1.61%. Savukārt viena mēneša darījumu likme nedēļu noslēdza par 0.01 procenta punktu augstāk - pie 2.06% atzīmes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

«Parex Asset Management» Baltijas naudas tirgus apskats 29.01.-04.02.

Valters Paiders [email protected], 05.02.2004

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parex Asset Management

Lietuva

Aizvadītajā nedēļā Lietuvas starpbanku naudas tirgus likmes piedzīvoja nelielu atkāpšanos. VILIBOR Overnight likme atskaites perioda ietvaros saruka par 0.41 procenta punktu, līdz 1.38%, bet vienas nedēļas darījumu likme - par 0.37 procenta punktiem, līdz 1.51% līmenim. Savukārt viena mēneša darījumu likme nedēļu noslēdza par 0.1 procenta punktu zemāk - pie 2.09% atzīmes.

Lietuvas valsts parāda vērtspapīru izsolē 2. februārī tika pārdotas 5 gadu obligācijas 18.4 miljonu litu apjomā. 2008. gada 24. janvārī dzēšamo vērtspapīru vidējā ienesīguma likme tika noteikta 4.369% - par 0.439 procenta punktiem zemāka, nekā decembra sākumā notikušajā šīs pašas emisijas vērtspapīru izsolē. 9. februāra izsolē piedāvās 1 gada parādzīmes ar dzēšanas termiņu 2005. gada 20. janvārī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

«Parex Asset Management» Baltijas naudas tirgus apskats 4.-10. martā

Valters Paiders [email protected], 11.03.2004

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parex Asset Management

Lietuva

Viens no būtiskākajiem aizvadītās nedēļas notikumiem Lietuvas fondu tirgū, neapšaubāmi, bija Rīgas un Tallinas fondu biržu īpašnieka OMHEX veiktās Lietuvas biržas pārņemšanas aktivitātes. OMHEX ar vairākiem mazajiem akcionāriem vienojies par to īpašumā esošo Lietuvas Nacionālās fondu biržas (LNB) akciju iegādi, kas gan vēl jāapstiprina Vērtspapīru tirgus komisijai. Jāatzīmē, ka tuvākajā laikā 54.5% LNB akciju un 32% Centrālā depozitārija akciju plāno izsolīt arī Valsts Īpašuma fonds. Bez OMHEX par Lietuvas biržu plāno cīnīties arī biržu alianses Euronext un Varšavas biržas izveidots konsorcijs.

Aizvadītajā nedēļā Lietuvas komercbanku likviditāte bija apmierinoša, un starpbanku naudas tirgus īsākā termiņa likmes, kā jau tika gaidīts, nedaudz paslīdēja uz leju. VILIBOR Overnight likme atskaites perioda ietvaros saruka par 0.14 procenta punktiem, līdz 1.29%, bet vienas nedēļas darījumu likme - par 0.12 procenta punktiem, līdz 1.49%. Savukārt viena mēneša darījumu likme nedēļu noslēdza bez izmaiņām - pie 2.06% atzīmes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien var droši apgalvot, ka pasaules lielākā 2007.–2009. gadu finanšu krīze ir beigusies un tā aiziet vēsturē. Tomēr tas nepavisam nenozīmē to, ka visas mūsu finanšu sistēmas problēmas ir atrisinātas un ka pārskatāmā nākotnē to nesatricinās jaunas spēcīgas kataklizmas.

Bezprecedenta pasākumi finanšu sistēmas atbalstīšanai, ko veica pasaules varas 2008.–2009. gados (proti: tirgū ieplūdinātie triljoni dolāru un eiro), deva savus augļus. Pateicoties sistēmas piepildīšanai ar likviditāti, pārskatāmā nākotnē nav gaidāma jauna krīze pēc līdzīga scenārija (sk. Pasaules margin call). Taču tās nebūt nenozīmē, ka pārskatāmā nākotnē sistēmu nesagaida jauni un nopietni pārbaudījumi. Tādēļ ka iziešana no krīzes bija «mākslīga», pasaules finanšu sistēma atklāja, ka tā atrodas sev nezināmā, visai smagā situācijā. Un tas pirmkārt attiecas uz pasaules jaunu parādu «ainavu». Par valsts atbalsta vērienīgo pasākumu rezultātu kļuva krass deficītu un valsts parādu pieaugums, tai skaitā arī lielākajām pasaules ekonomikām. Kaut arī pirms krīzes daudzas valstis dzīvoja pāri saviem līdzekļiem, tik spēcīgu deficītu un valsts parādu pieaugumu mūsu finanšu-ekonomiskā sistēma vēl nebija piedzīvojusi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

«Parex Asset Management» Baltijas naudas tirgus apskats 19.-25. februārī

Valters Paiders [email protected], 26.02.2004

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parex Asset Management

Lietuva

Aizvadītajā nedēļā Lietuvas starpbanku naudas tirgus īsākā termiņa likmes, kā jau tika gaidīts, pakāpās uz augšu. VILIBOR Overnight likme atskaites periodā uzlēca par 0.53 procenta punktiem, līdz 1.56%, bet vienas nedēļas darījumu likme - par 0.31 procenta punktu, līdz 1.69% līmenim. Savukārt viena mēneša darījumu likme nedēļu noslēdza par 0.02 procenta punktiem zemāk - pie 2.05% atzīmes.

Lietuvas valsts parāda vērtspapīru izsolē 23. februārī tika pārdotas 3 gadu obligācijas 44.34 miljonu litu apjomā. 2007. gada 22. februārī dzēšamo vērtspapīru vidējā ienesīguma likme tika noteikta 3.306% - par 0.226 procenta punktiem zemāka, nekā janvāra beigās notikušajā atbilstoša termiņa vērtspapīru izsolē. Nākamā izsole ir plānota 1. martā, kur piedāvās 5 gadu obligācijas ar dzēšanas termiņu 2008. gada 24. janvārī.

Komentāri

Pievienot komentāru