Ar nodokļiem neapliekamā ienākumu minimuma diferencēšana varētu tikt ieviesta algām no 1500 eiro mēnesī, šorīt LNT pastāstīja premjerministre Laimdota Straujuma (V).

Pēc politiķes vārdiem, algām virs 1500 eiro neapliekamais minimums varētu tikt atņemts, tādējādi šo algu saņēmēji varētu ik mēnesi zaudēt 70 līdz 80 eiro ieņēmumus, ko Straujuma novērtēja kā saprātīgu summu, kurai nevajadzētu palielināt ēnu ekonomikas īpatsvaru.

Šādi gūtie papildus budžeta ieņēmumi tiks novirzīti ar nodokļiem neapliekamā minimuma palielināšanai zemāku algu saņēmējiem.

Kā ziņots, Finanšu ministrija līdz šim nav atklājusi konkrētus priekšlikumus diferencētā neapliekamā minimuma ieviešanai, norādot, ka darbs pie šī jautājuma turpinās. Finanšu ministrs Jānis Reirs (V) pagājušajā nedēļā aģentūrai LETA stāstīja, ka viena no valdības prioritātēm ir iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzības mazināšana un minimālās algas palielināšana no šā gada 1.janvāra par 40 eiro bija būtisks atbalsts zemo algu saņēmējiem.

«Valdība ir apņēmusies turpināt darbu pie minimālās algas celšanas. Vienlaikus īpaši nozīmīgs nākamais solis ir diferencēta neapliekamā minimuma ieviešana, kas veicinātu lielāku atalgojuma pieaugumu tieši iedzīvotājiem ar zemākiem ienākumiem,» sacīja ministrs.

Tādēļ, lai vairāk tuvinātu zemo algu saņēmēju ienākumus vidējam līmenim, Finanšu ministrija patlaban turpina darbu pie priekšlikumu izstrādes diferencētā neapliekamā minimuma ieviešanai, ko plānots valdībā un sociālajiem partneriem izskatīšanai iesniegt jau tuvāko nedēļu laikā.

Aprīļa beigās Reirs intervijā aģentūrai LETA stāstīja, ka veidot neapliekamo minimumu ir samērā liels izaicinājums.

«Ir divas sistēmas - vai nu iekasējam visus nodokļus bez neapliekamā minimuma un tad reizi gadā atgriežam summu, vai otrs variants - izmaksājam visiem visu summu un vēlāk piedzenam no tiem, kas saņēma visvairāk. Abas sistēmas ir neelastīgas un mūsu maksājumu kultūrā nepierastas, kā arī tām ir savi riski. Pirmkārt, atlaižu sistēmai ir jābūt līdzīgai kā kaimiņvalstīs, lai šajā ziņā varam konkurēt. Otrkārt, mazo algu īpatsvars ārpus Rīgas un Pierīgas ir augsts, kas nozīmē, ka, palielinot neapliekamo minimumu mazākām algām, cietīs pašvaldību budžeti. Visas šīs situācijas ir jārisina,» atzina ministrs.

Tolaik viņš stāstīja, ka kopumā tika izstrādāti un piedāvāti trīs modeļi, bet neviens ministru nav apmierinājis, tāpēc tika uzdots izstrādāt jaunu piedāvājumu, kam vajadzēja būt gatavam aprīļa beigās, lai valdību ar to varētu iepazīstināt maijā.

 

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra