Pēdējā laikā Eiropas valstu augstākajos ešelonos dzirdami aicinājumi uzņēmējiem stimulēt ekonomiku, maksājot darbiniekiem lielākas algas. Loģika ir vienkārša un uzskatāma par vienu no daudzajiem kvantitatīvās stimulēšanas mehānismiem. Proti, nauda rada aizvien jaunu naudu, un, jo vairāk tās ir apritē, jo lielākas iespējas pašiem uzņēmumiem paaugstināt peļņu, bet valstij – palielināt iekasējamo nodokļu apjomu, trešdien raksta laikraksts Diena.

To, ka, parādoties lielākai naudas apritei ekonomikā, tiek iegriezta aktivitātes pieauguma spirāle, pierādīja jau tā dēvētie treknie gadi. Taču, lai nenonāktu līdzīgā situācijā kā 2008. gadā, attiecībā uz šo ekonomikas stimulēšanas mehānismu jāraugās, lai izaugsmes dzinējspēks vairāk būtu orientēts uz nopelnīto naudu, nevis ir aizņēmums. Var teikt, ka pēckrīzes Latvija atalgojuma jomā spēj sasniegt samērā labus rezultātus. Pērn vidējā darba samaksa Latvijā palielinājās par 6,8% līdz 765 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Algu kāpuma sports var palīdzēt, ja tas izglābj patērētājus no pesimisma un «viņi sāk aktīvāk aizņemties ieguldījumiem nekustamajos īpašumos. Ja Latvijas neto ārējais parāds vairs nesamazinātos, bet stabilizētos vai pieaugtu līdz ar nominālo iekšzemes kopproduktu (IKP), tas būtu labi no finanšu stabilitātes skatpunkta. Šobrīd šis parāds samazinās, Latvijas mājsaimniecībām un uzņēmumiem dzenot lejā savas saistības un bankām šo naudu atdodot savām mātesbankām», situāciju komentē DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.

Kopumā naudas rezerves ekonomikas sildīšanai ir iespaidīgas, un, tā kā darba samaksa turpina palielināties, tās turpina augt. Jautājums ir par iedzīvotāju motivāciju patēriņa pieaugumam, jo pērn bija vērojama pretēja tendence – tēriņi saruka, kas sevišķi izpaudās ilglietošanas preču segmentos. Pēc P. Strautiņa domām, tas acīmredzot saistīts ar psiholoģiskiem efektiem, cenām eiro vienkārši izskatoties lielākām, pat ja cilvēks ar prātu saprot, ka tas tā nav, turklāt tēriņus, iespējams, mazināja arī nemierīgā ģeopolitiskā situācija, ko izraisīja Krievijas – Ukrainas konflikts.

«Situācijā, kad izaugsme bremzējas jau pesimisma uzliesmojuma vai citu faktoru izraisītas tērēt negribēšanas dēļ, vārdi «ekonomikas sildīšana» kļūst jēgpilni. Iespējams, ka straujš algu pieaugums var palīdzēt no šīs situācijas izkļūt. Taču nevar būt tā, ka uzņēmumi maksā aizvien lielākas algas, bet viņu peļņa aug un aug,» teic DNB eksperts, piebilstot, ka no Latvijas jebkāda ekonomikas sildīšanas radīta enerģija «izplūst ārpusē caur importu». Turklāt eksportējošajiem uzņēmumiem vietējās ekonomikas sasilšana ir drīzāk nevēlama parādība, jo viņu klienti no tā neko neiegūst, bet izmaksas pieaug.

Plašāk lasiet rakstā Algu kāpums var veicināt izaugsmi trešdienas, 11.marta laikrakstā Diena (8.,9.lpp.)!
 

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra