Latvijas pensiju sistēma ir atzīta par septīto ilgtspējīgāko pasaulē, turklāt divu gadu laikā kopš 2014. gada šajā vērtējumā esam pakāpušies par divām vietām, atsaucoties uz Vācijas apdrošināšanas kompānijas Allianz Pensiju ilgtspējas indeksu 2016 (2016 Pension Sustainability Index), norāda Latvijas Komercbanku Asociācija.

«Šī ir pozitīva ziņa, jo apliecina, ka Latvijas trīs līmeņu pensiju sistēma ir efektīva,» komentē Labklājības ministrijas Valsts sekretārs Ingus Alliks. Pētījumā Latvijas pensiju sistēma ir novērtēta augstāk nekā mūsu kaimiņu – Igaunijas un Lietuvas – sistēmas. Arī Čīle, kuras pieredze tika izmantota kā pozitīvais piemērs, veidojot Latvijas triju līmeņu pensiju sistēmu, pēc Allianz metodoloģijas šobrīd vērtējumā atrodas zemāk par Latviju.

Ilgtspējīgāka pensiju sistēma ir izveidota tikai Austrālijā, Dānijā, Zviedrijā, Nīderlandē, Norvēģijā un Jaunzēlandē.

Allianz pētījums pilnībā pieejams: https://www.allianz.at/v_1475651446000/ueber-allianz/media-newsroom/news/aktuelle-news/pa-download/20161005studie-pension-sustainability-index-vfin.pdf

Baltijas valstu iedzīvotāji ļoti labprāt iepērkas ārzemēs, visbiežāk kaimiņvalstīs, tam kopumā tērējot vairāk nekā miljardu eiro gada laikā. Šādi dati iegūti pētījumā par Baltijas valstu patērētāju izvēlēm, ko veica Nīderlandē dibinātais pētījumu institūts «Regionplan Policy Research» un profesionālo pakalpojumu kompānija «EY».

Pēc ekspertu skaidrojuma, šāda mēroga iepirkšanās ārzemēs skaidrojama ar zemiem ienākumiem un produktu cenu atšķirībām dažādās valstīs.

Katrs otrais Baltijas valstu iedzīvotājs pērk produktus vai mājsaimniecības preces ārzemēs vismaz reizi gadā. Visvairāk ārzemēs iepērkas Igaunijas iedzīvotāji – 56%, bet latvieši un lietuvieši dodas uz kaimiņvalstīm nedaudz retāk - attiecīgi 52% un 49%.

«Iemesli tam, ka Baltijas valstu iedzīvotāji iepērkas ārzemēs ir dažādi. Ienākumiem palielinoties, Baltijas valstu iedzīvotāji kļūst aizvien mobilāki. Palielinās arī tiešo avioreisu un attiecīgi lidojumu skaits no Baltijas valstīm, kas ir attīstīto valstu iezīme. Tomēr pētījums atklāja vēl kādu fenomenu - Baltijas valstis izceļas ar lielu skaitu «ekonomisko tūristu». Liela daļa Baltijas valstu iedzīvotāju regulāri dodas uz ārzemēm, lai iegādātos lētākas preces un pakalpojumus,» uzsver «Regionplan» pētnieks Ježijs Strātmeijers (Jerzy Straatmeijer), kura vadībā veikts šis pētījums.

Atgriešanās pie markas būtu bezatbildīgs lēmums, kas Vācijā izraisītu ekonomisku katastrofu un dziļu depresiju, uzskata apdrošināšanas kompānijas Allianz Group izpilddirektors Mihaels Diekmans (Michael Diekmann).

«Atgriešanās pie Vācijas markas būtu bezatbildīgi, tāpēc mums jāpārtrauc spēlēties ar šo ideju,» sarunā ar laikrakstu Welt am Sonntag atzina M. Diekmans. Viņš pastāstīja, ka Allianz aprēķinājusi sekas Vācijas aiziešanai no eirozonas un secinājusi – tas izraisītu dziļu ekonomikas depresiju, un valsts IKP četru piecu gadu laikā saruktu par trešo daļu.

Kā izeju no eirozonas krīzes M. Diekmans norādīja spēcīgas politiskās savienības izveidi, kurai kopīga būtu gan atbildība, gan arī finanses. Tāpat eirozonā jāveido noteikumu sistēma tam, kādā veidā valstis palīdz viena otrai.

«Tam, kurš palīdz kādai valstij, jābūt arī kontroles iespējām,» klāstīja Allianz vadītājs. M. Diekmans arī vēlētos redzēt lielāku Eiropas iedzīvotāju iesaisti lēmumu pieņemšanas procesos. Tomēr «jautājums ir par to, kuru modeli mēs varam piemērot, lai pārliecinātu Eiropas iedzīvotājus,» norādīja Allianz izpilddirektors.

Eiropas lielākās apdrošināšanas kompānijas Allianz peļņa 2007. gada ceturtajā ceturksnī bija 665 miljoni eiro, kas ir par 52% mazāk nekā attiecīgajā laika periodā pirms gada, kad kompānijas peļņa bija 1,4 miljardi eiro, ziņo Associated Press.

Kompānijai Allianz pieder arī banka Dresdner, kas attiecīgajā laika periodā strādāja ar zaudējumiem, tāpēc arī visas grupas peļņa ceturksnī, kas beidzās 2007. gada 31. decembrī, bija mazāka nekā pirms gada.

Kompānijas apgrozījums ceturksnī bija 25,9 miljardi eiro, kas ir par 4% vairāk nekā attiecīgajā laika periodā 2006. gadā, kad Allianz apgrozījums bija 24,8 miljardi eiro.

Allianz 2007. gada peļņa sasniedza 8 miljardus eiro, kas ir par 13% jeb 1 miljardu eiro vairāk nekā 2006. gadā, kad peļņa bija 7 miljardi eiro.

Kompānijas gada apgrozījums bija 102,6 miljardi eiro.

Iepirkšanās internetā Latvijā ik gadu kļūst arvien populārāka, un jau šobrīd 89% iedzīvotāju internetā iepērkas vismaz reizi gadā, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā pētījuma dati.

No tiem vairāk nekā trešdaļa (39%) internetā iepērkas vismaz reizi mēnesī, kas ir uz pusi vairāk nekā pirms pieciem gadiem. Kā galvenās priekšrocības pirkumiem internetā iedzīvotāji uzskata iespēju iepirkties jebkurā sev vēlamā laikā (69%), turklāt neizejot no mājām (61%). Gandrīz tikpat pievilcīgas pircējiem šķiet interneta veikalu cenas (59%) un iespēja ērti salīdzināt dažādu veikalu piedāvājumus (56%). Taču iedzīvotāji atzīst, ka internetā pirkumus veiktu vēl biežāk, ja būtu pieejams plašāks preču sortiments (44%), īpaši pārtikas izvēlē.

Aptaujas dati rāda, ka lielākā daļa (57%) Latvijas iedzīvotāju vienlīdz bieži iepērkas kā Latvijas, tā ārzemju internetveikalos. Savukārt trešdaļa jeb 27% iedzīvotāju parasti iepērkas tieši Latvijas internetveikalos. Visbiežāk internetā iepērkas iedzīvotāji vecumā no 30 līdz 39 gadiem.

Vismaz reizi gadā internetā iepērkas 62% jeb 758 tūkst. Latvijas interneta lietotāju, liecina interneta auditorijas pētījuma Gemius Audience jūnija dati. Salīdzinājumā, pirms pieciem gadiem attiecīgais rādītājs bija 44%.

Jūnijā 12% respondentu norādījuši, ka elektroniski iepērkas gandrīz katru mēnesi, dažas reizes gadā – 27%, bet 23% – reizi gadā vai retāk. Iepirkties internetā vairāk iecienījušas ir sievietes (53%).

Vislielākais respondentu skaits, kuri iepērkas internetā ir vecumā no 25–34 gadiem (29%). Visretāk iepērkas vecāka gadagājuma interneta lietotāji – vecuma grupā no 45–54 (16%), bet vecumā no 55–74 (9%).

Savukārt kaimiņos Igaunijā internetā iepērkas 94% interneta lietotāju. No tiem 17% atzinuši, ka iepērkas internetā vismaz vienu reizi mēnesī, 25% – gandrīz katru mēnesi, 18% – dažas reizes gadā, bet 34% – reizi gadā vai retāk. Gemius aptaujā jūnijā piedalījās 22 tūkst. respondenti.

Allianz SE, Eiropā lielākais apdrošinātājs, palielinājis dividendes, jo ceturtā ceturkšņa peļņa pieaugusi par 11% un kompānija pārsniegusi savu gada prognozi, ziņo Bloomberg.

Tīrā peļņa trīs mēnešos - no oktobra līdz decembrim - pieaugusi līdz 1,14 miljardiem eiro no 1,02 miljardiem eiro atbilstošajā periodā iepriekšējā gadā, liecina kompānijas sniegtā informācija.

Bloomberg aptaujātie analītiķi bija prognozējuši 1,15 miljardu eiro peļņu.

Allianz dividendēs paredzējusi izmaksāt 4,50 eiro par akciju (2009.gadā - 4,10 eiro).

Preses konferencē Minhenē 56 gadus vecais vadītājs Mihaels Diekmans (Michael Diekmann) informējis, ka Allianz šogad prognozē pamatdarbības peļņu 7,5 miljardu - 8,5 miljardu eiro apmērā. 2010.gadā šis rādītājs bija 8,2 miljardi eiro - lielāks nekā apdrošinātājs bija prognozējis.

Starptautiskās risku pārvaldības kompānijas "Coface" publiskotajā Baltijas valstu lielāko uzņēmumu "Top50" reitingā šogad iekļuvuši 27 Lietuvas uzņēmumi, 17 Igaunijas un seši Latvijas uzņēmumi, aģentūru LETA informēja "Coface" pārstāvji.

Kompānijā norāda, ka Latvijas pozīcijas šajā reitingā ir vispieticīgākās un turklāt tās šogad pasliktinājušas - ja iepriekšējos divus gadus Baltijas "Top50" klasificējās astoņi uzņēmumi no Latvijas, tad šajā gadā - par diviem mazāk.

Kopumā Baltijas valstu 50 lielāko uzņēmumu apgrozījums pērn veidoja 74 miljardus eiro, bet peļņa - 2,78 miljardus eiro. Latvijas uzņēmumu pienesums starp Baltijas "Top50" lielākajām kompānijām ir 9,4% apgrozījuma un 10,6% peļņas ziņā.

Igaunija savas pozīcijas šī gada Baltijas "Top50" uzņēmumu reitingā nostiprinājusi un tajā pārstāvēto uzņēmumu skaits ik gadu būtiski pieaug - šogad reitingā iekļuvuši 17 Igaunijas uzņēmumi, pērn - 14, bet 2021.gadā tādu bija tikai 10. Lietuvas uzņēmumu pozīcijas uzņēmumu reitingā ir samērā stabilas - šogad reitingā pārstāvēti 27 uzņēmumi no Lietuvas, pērn - 28, savukārt 2021.gadā - 32.

Allianz un Commerzbank vēlas iegādāties Deutsche Postbank

Allianz un Commerzbank piedāvātā summa ir 10 mljrd. eiro, ziņo lenta.ru. Darījuma rezultātā tiks izveidota lielākā banka Vācijā.

Allianz plāno apvienot meitas uzņēmumu Dresdner Bank ar abiem konkurentiem. Ja darījums notiks, tā būs vācu nozaru banku konsolidācija, kurā dominēs valsts. Par konkrētām darījuma detaļām šobrīd nav informācijas. Visas trīs bankas pagaidām nekomentē apvienošanās iespēju.

Deutsche Postbank ir viena no vadošajām Vācijas komercbankām. Tā dibināta 1909. gadā, lai pieņemtu maksājumus par pasta pakalpojumiem un naudas pārvedumus ar pasta starpniecību. Šobrīd bankas klientu datu bāzē reģistrēti 14.5 miljoni cilvēku, bet aktīvu – 137 miljardi eiro.

Iedzīvotāji biežāk iepērkas internetā, vienlaikus e-komercijai Latvijā vēl ir liels izaugsmes potenciāls, liecina pētījums.

Vairāk nekā trešdaļa respondentu (39 %) internetā iepērkas vismaz reizi mēnesī, un teju 70 % Latvijas iedzīvotāju ir kļuvis svarīgi, ka uzņēmumu preces un pakalpojumus var iegādāties tiešsaistē, liecina "Mastercard" un Finanšu nozares asociācijas maijā veiktais Latvijas iedzīvotāju pētījums. Aptauja veikta informatīvās kampaņas #viedpircējs ietvaros, kas Latvijā tiek īstenota līdz augustam.

Pēdējos mēnešos vērojams straujš e-komercijas pieaugums ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē. Iepirkšanās internetā kļūst par mūsu ikdienu. Latvijas iedzīvotāju aptauja, kas veikta 2020. gada maijā atklāj, ka Latvijas sabiedrība jūtas pasargātāka par savu veselību, ja preci iegādājas tiešsaistē, nevis apmeklējot veikalus — to atzīst 70 % respondentu.

Mobilo ierīču daudzveidība un informācijas sistēmu pielāgošana to lietošanai ir liels izaicinājums biznesa programmatūras izstrādātājiem, taču vienlaikus mobilie rīki acīmredzami ceļ biznesa lēmumu pieņēmēju darba ražīgumu un efektivitāti, intervijā biznesa portālam "Nozare.lv" teica globālā biznesa vadības programmatūras koncerna SAP AG galvenais informācijas sistēmu direktors Olivers Busmans.

«Ja runa ir par tā sauktajiem biznesa instrumentu paneļiem - dashboards -, tad, piemēram, SAP analītisko rīku Business Objects instrumentu paneļus var vienkārši pārcelt uz mobilajām ierīcēm. Interesantās lietas notiek pēc dažām dienām, un to esam redzējuši SAP iekšienē – šo instrumentu paneļu lietošana «eksplodē»,» stāstīja Busmans.

Ar SAP un citām lielām biznesa vadības sistēmām, kuru jaudu var izmantot attālināti, mobilās ierīces arī paver iespēju no jebkuras vietas un jebkurā laikā iegūt lēmējam vajadzīgo un aktuālo firmas vai organizācijas atslēgas datu ainu, viņš teica.

Biznesā arvien vairāk lietos dažādas mobilās ierīces un planšetdatorus, kas būtiski mainīs veidu, kā tiks lietotas biznesa informācijas sistēmas, un radīs jaunus izaicinājumus šo informācijas sistēmu izstrādātājiem un lietotājiem, norāda globālā biznesa vadības programmatūras koncerna SAP AG galvenais informācijas sistēmu direktors Olivers Busmans.

Šo pārmaiņu dzinējspēki ir jaunas operētājsistēmas, kas strādā gan uz «veciem» portatīvajiem datoriem, gan jauniem, skārienjūtīgiem planšetdatoriem, un arvien plašāks kļūst darbvietās lietoto ierīču spektrs, tostarp personīgie viedtālruņi un planšetdatori, teica Busmans.

Kā galveno piemēru no jauna tipa operētājsistēmām Busmans minēja Microsoft izstrādāto Windows 8, kas darbojas gan parastos galda un portatīvajos datoros, gan skārienjūtīgos planšetdatoros un mobilajos telefonos. Sistēmu var izmantot gan ar klaviatūru un peli, kā līdz šim, gan prezentējot ierīces dažādās funkcijas kā «flīzes» uz skārienjūtīga displeja.

Cilvēkiem patīk saņemt atalgojumu par to, ka viņi iepērkas pie kāda konkrēta tirgotāja; viņi vērtē, kur par savu pirkumu gūs lielāku labumu

Par šo virtuālo biznesu, kas daudziem joprojām šķiet neizprotams, plašāk intervijā DB stāsta holandietis Gabi Kols (Gabi Kool), kurš jau 15 gadus strādājis ar lojalitātes programmām, bet šobrīd ir nobāzējies Latvijā, kur attīsta daudzpartneru jeb koalīcijas lojalitātes programmas Pins.

Lojalitātes bizness sācies kā aviokompāniju biežo lidotāju apbalvošanas programma, bet šobrīd pasaulē ir jau divi miljardi daudzpartneru lojalitātes karšu un vēl neskaitāmas individuālās veikalu, kafejnīcu, skaistumkopšanas u.c. kompāniju klientu kartes. Viena no daudzpartneru jeb koalīcijas lojalitātes programmām – Pins, kas iepriekš bija zināma kā BalticMiles, – radīta Latvijā uzņēmumā Coalition Rewards. Šobrīd šīs programmas karti lieto 1,9 miljoni cilvēku, no kuriem 1,2 miljoni to dara nevis tepat Latvijā, bet gan vairāk uz ziemeļiem – Somijā.

Pagājušajā gadā Latvijas beznodokļu jeb tax free veikalos ārvalstu viesi iztērējuši par piektdaļu vairāk nekā pirms gada - virs 20 miljoniem eiro. Visaktīvākie pircēji ir no Krievijas, šīs valsts pārstāvis vienā veikalā pērn iepircies pat par 20 000 eiro, svētdien vēstīja raidījums LNT Ziņas.

Latvijā jau 18 gadus trešo valstu tūristiem par pirkumiem veikalos iespējams atgūt daļu – patlaban 15% pievienotās vērtības nodokļa (PVN). Tax free pakalpojumu mērķis ir mudināt tūristus vairāk iepirkties, atbalstot vietējos tirgotājus. «Ja šie pircēji, šie tūristi veic daudz pirkumus, mēs radam papildu darba vietas, ceļās apgrozījums mazumtirdzniecības veikaliem,» skaidro nodokļa atmaksas pakalpojuma nodrošinātājas Global Blue Latvija vadītāja Vineta Kalmane.

Pērn tirgotāju kontos no taxfree pirkumiem ieripoja par 22% vairāk naudas nekā pirms gada. Pieaugums bijis tik straujš, jo pirms gada piedzīvots straujš kritums. «Kad sākās sankcijas pret Krieviju, protams, jo rubļa vērtība kritās, tas bija 2016. gads, tad bija gana liels kritums. Tagad tā kā naftas cena iet uz augšu, tad arī rublis atkopies,» saka Kalmane. Latvijā taxfree sistēmā šobrīd piedalās 2000 veikali. Tos tūristi, mūsu valstī ierodoties ar lidmašīnu, vilcienu vai auto transportu, var atpazīt pēc īpašām uzlīmēm.

Liela spriedze, sensacionāli notikumi un laikrakstu virsraksti, kas liek aizrauties elpai, raksturo pašreizējo samilzušo finanšu krīzi, kura izraisījusi runas par ēras beigām.

Protams, tā ir patiesība, un mēs tiešām piedzīvojam jauna laikmeta sākumu. Kaut arī mūsu prātus ir pārņēmušas norises finanšu tirgos, ne jau iespaidīgais finanšu sistēmas apvērsums uz visiem laikiem un pašos pamatos mainīs vidējā Eiropas pilsoņa priekšstatus. Nē — mūsu dzīvi pavisam un neatgriezeniski pārvērtīs mazāk ievērotā, bet nemitīgā tehnoloģijas, proti, digitālo sakaru un interneta, attīstība. Internets mainīs ne tikai to, kā uztveram sociālo dzīvi, bet arī mūsu mijiedarbību ekonomikā. Tas pārvērtīs cilvēka ekonomisko vidi un pavērs viņam milzīgas iespējas.

Eiropas Savienībā internetu lieto trīs simti miljoni ļaužu. Simt piecdesmit miljoni iepērkas internetā. Sešdesmit procenti ES iedzīvotāju internetā salīdzina cenas un piegādātājus un sameklē reālā laika informāciju par preču īpašībām. Internets nodrošina patērētājiem iespējas, pāris reižu noklikšķinot peli, atrast vajadzīgās preces par vislabāko cenu. Miljoniem cilvēku ir viegli piekļuvuši otrreizējiem tirgiem, kuros ir ļoti pievilcīgas cenas, un tūkstoši lieto internetu, lai izvērstu mazo biznesu. Šo rezultātu ir nodrošinājuši jaunie ceļi, ko atklājusi mazumtirdzniecības izvēršana tiešsaistē, piedāvājot inovatīvas platformas, kurās privātpersonas un uzņēmumi var viegli veikt savstarpējus darījumus. Ikviens cilvēks vai mazais uzņēmums tīmekļa vietnē Amazon var pārdot grāmatu vai mp3 atskaņotāju. Vietnē E-bay ikviens var pirkt vai pārdot gultu. Mūslaikos ikkatram, kurš vēlas pirkt vai pārdot videokameru, retu pastmarku vai antīku trauku, ir pieejams plašs preču klāsts un attīstīta pasaules mēroga loģistikas sistēma.

Gandrīz puse jeb 43% iedzīvotāju internetā iepērkas bieži vai reizēm, liecina interneta veikala www.elkor.lv veiktais pētījums.

Kā galvenie iemesli, kāpēc iedzīvotāji iepērkas internetā, minēta ērtība un iespēja iegādāties preci lētāk. Tāpat ir cilvēku grupas, kuriem nepatīk doties uz tirdzniecības vietām un tērēt laiku, ja ir iespēja preci saņemt mājās.

Savukārt 57% atzīst, ka nemēdz iepirkties internetā, kā iemeslus minot vēlēšanos aplūkot un izmēģināt preces pirms pirkšanas un to, ka gluži vienkārši nav izveidojies pieradums iepirkties internetā.

Pētījumā secināts, ka interneta veikalos vairāk iepērkas Rīgas un Rīgas reģiona iedzīvotāji, kā arī interneta veikalos ir vērojams tā sauktais «window shopping», kad cilvēki uz veikalu dodas kā uz muzeju – tikai apskatīt preces, atzīmē ELKOR interneta tirdzniecības vadītājs Maksims Noskovs. Tādējādi apmeklētāju skaits pat 100 reizes pārsniedz pirkumu skaitu.

Elektromobiļu kompānijas "Tesla Inc." dibinātājs un vadītājs Īlons Masks šogad ir ieņēmis pirmo vietu 400 bagātāko amerikāņu sarakstā, kuru publicējis žurnāls "Forbes".

Maska bagātība gada laikā pieaugusi par vairāk nekā 60 miljardiem ASV dolāru, sasniedzot 251 miljardu dolāru.

Otro vietu sarakstā ieņem tiešsaistes mazumtirdzniecības uzņēmuma "Amazon.com Inc." vadītājs Džefs Bezoss ar 151 miljardu dolāru. Pērn Bezoss bija šī saraksta līderis.

Saraksta trešajā vietā ir uzņēmējs Bils Geitss ar 106 miljardiem dolāru, ceturtajā vietā - uzņēmuma "Oracle" vadītājs Lerijs Elisons ar 101 miljardu dolāru, bet piektajā vietā - investors Vorens Bafets ar 97 miljardu dolāru bagātību.

Sestajā un septītajā vietā ierindojušies "Google" dibinātāji Lerijs Peidžs un Sergejs Brins ar attiecīgi 93 miljardiem un 89 miljardiem dolāru, astoto vietu ieņem bijušais "Microsoft" direktors Stīvs Balmers ar 83 miljardiem dolāru, devītajā pozīcijā iekļuvis bijušais Ņujorkas mērs Maikls Blumbergs ar 76,8 miljardiem dolāru, bet 10.vietā ir mazumtirdzniecības veikalu tīkla "Walmart" vadītājs Džims Voltons ar 57,9 miljardiem dolāru.

Pieeja vienotajam Eiropas tirgum veicinājusi transporta un loģistikas jomas attīstību, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Par to, kādas iespējas transporta pakalpojumu un loģistikas risinājumu jomā Latvijas uzņēmējiem pavēris vienotais tirgus, kā arī ar kādiem izaicinājumiem līdz šim un arī nākotnē nāksies saskarties, DB aptaujāja vairākus nozares ekspertus gan no valsts pārvaldes, gan komersantu vidus. Taču vispirms daži skaitļi, kas ieskicē to, ka pieeja vienotajam Eiropas tirgum līdz ar Padomju Savienības sabrukumu un vēlāk arī Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā (2004. gada 1. maijā) nesusi labumu tranzīta, transporta un loģistikas jomai.

Piemēram, autopārvadājumu kravu apgrozība sākotnēji saruka no 5,85 miljardiem tonnkilometru (tkm) 1990. gadā līdz 1,25 miljardiem tkm 1993. gadā, taču zaudētie apjomi jau 10 gados tika pārsniegti (6,16 tkm), bet 2004. gadā pieauguši līdz 7,32 miljardiem tkm, savukārt 2014. gadā – līdz 13,67 miljardiem tkm. Tostarp starptautiskajos pārvadājumos kravu apgrozības kāpums bijis daudzkārtējs no 2,16 miljardiem tkm 1997. gadā (kad mainījās statistikas datu ievākšanas kārtība) līdz 4,98 miljardiem tkm 2004. gadā un 10,93 miljardiem tkm 2014. gadā.

Paredzams, ka šogad uzņēmumi visā pasaulē iztērēs ap 127 miljardiem ASV dolāru (91,35 miljardiem eiro) nelegālo programmu izraisīto datoru drošības un darbības problēmu risināšanai un vēl ap 364 miljardiem (261,83 miljardiem eiro) informācijas noplūdes un datu pazušanas seku novēršanai, apgalvo Microsoft Latvia sabiedrisko attiecību speciāliste Kristīne Mennika.

Šādi dati iekļauti jaunākajā tehnoloģiju tirgus izpētes uzņēmuma IDC un Singapūras Universitātes pētījumā par pirātisko datorprogrammu radīto kaitējumu finansiālo ietekmi, kuru šodien starptautiskās Play It Safe dienas laikā prezentē Microsoft. Pētījums atklāj, ka uzņēmumi visā pasaulē 2014.gadā iztērēs ap 127 miljardiem ASV dolāru (91,35 miljardiem eiro) nelegālo programmu izraisīto datoru drošības un darbības problēmu risināšanai un vēl ap 364 miljardiem (261,83 miljardiem eiro) informācijas noplūdes un datu pazušanas seku novēršanai. Arī patērētājiem pirātiskās programmas nodarīs ievērojamus finansiālus zaudējumus - šī gada laikā individuālie lietotāji iztērēs ap 25 miljardiem ASV dolāru (17,98 miljardiem eiro) datoru labošanai, kuri inficēti ar vīrusiem no nelegālas programmatūras.

Visa Latvijā uzkrātā bagātība (uzņēmumi, mājsaimniecības, valsts) ir mīnus 10, 8 miljardi eiro, liecina Latvijas Bankas publiskotā statistika.

Sāksim ar ārvalstu tiešajām investīcijām. 2023. gada pirmajā ceturksnī tie bija 188 miljoni eiro, kas ir nenozīmīgi uz Latvijas kopējā ekonomikas fona. Tehniski 2021. gada statistikā bija vērojams milzīgs ārvalstu investīciju pieplūdums, bet tas, visticamāk, bija saistīts ar to, ka Swedbank pārreģistrēja bankas piederību no Latvijas uz Zviedriju. Tāpēc tās, visticamāk, ir grāmatvedības manipulāciju rezultātā izraisītas investīcijas. Tas, iespējams, attiecas arī uz milzu investīcijām 2022.gadā. Manuprāt, tās ir tādas pašas grāmatvedības manipulācijas, bet jau saistībā ar Krievijas sankcijām.

To arī parāda ārvalstu investoru reinvestētā peļņa Latvijā, kas 2023. gada pirmajā ceturksnī bija nepilni 100 miljoni eiro. Tas ir nekas pret Latvijas ekonomikas lielumu. Kovida laiks un postkovidalaiks ļoti pozitīvi ietekmēja finanšu sektoru. Te ir strikts līdzsvars starp pasīviem un aktīviem, ko kontrolē Latvijas Banka (LB) un Eiropas Centrālā banka (ECB). Tātad, ja 2020. gada pirmajā ceturksnī visa finanšu sektora kopējie aktīvi bija 58 miljardi eiro, tad 2023. gada pirmajā ceturksnī tie jau bija 77 miljardi eiro. Saistības ir līdzsvarā ar aktīviem, un tās kontrolē LB un ECB.

Starptautiskās finanšu pakalpojumu kompānijas Allianz publiskotajā Pensiju Ilgtspējas Indeksā (PII) Latvijas pensiju sistēma atzīta par devīto ilgtspējīgāko 50 pasaules attīstītāko valstu vidū un saņēmusi visaugstāko vērtējumu starp Austrumeiropas reģiona valstīm.

Vissliktākos rezultātus starp 50 analizētajām valstīm uzrādījuši Taizemes, Brazīlijas un Japānas pensiju modeļi, kur ilgtspēju apdraud tādas tendences kā strauji sabiedrības novecošanas tempi, zems pensionēšanās vecums un augsts valsts ārējo parādu līmenis.

Baltijas valstu pensiju sistēmu augstais novērtējums saistīts arī ar to, ka tajās papildus pirmajam līmenim izveidoti arī otrais un trešais pensiju līmenis. Atzinīgi novērtēts arī fakts, ka gan Latvijā, gan Igaunijā ticis palielināts iemaksu apjoms 2. pensiju līmenī, lai kompensētu krīzes laikā samazināto iemaksu apjomu, samazinātu spiedienu uz sociālās apdrošināšanas sistēmu un minimizētu risku, ka, iestājoties pensijas vecumam, iedzīvotāju ienākumu līmenis samazinās zem nabadzības robežas, informē SEB bankas pārstāve Anna Vilsone. Salīdzinājumā ar iepriekšējo pētījumu, kas tika veikts 2011. gadā, Latvijai un Igaunijai izdevies savas pozīcijas uzlabot par divām vietām, bet Lietuvai – par četrām pozīcijām.

Kredītu tirgus nepatstāvība un akciju tirgus vērtības samazināšanās lielā mērā ir atstājuši negatīvu iespaidu uz vairākiem Eiropas lielākajiem apdrošinātājiem, ziņo BBC.

Vācijas Allianz samazināja savu peļņas prognozi 2008. gadam pēc tam, kad šī gada otrajā ceturksnī guva 1.5 miljardu eiro peļņu, kas ir par 28% mazāk nekā attiecīgajā laika periodā pirms gada.

Francijas apdrošinātāju grupa Axa šī gada pirmajos sešos mēnešos nopelnīja 2.2 miljardus eiro, kas ir par 29% mazāk nekā tajā pašā laika periodā pērn.

Pēc abu kompāniju finanšu rādītājiem gan Allianz, gan Axa akciju cenas biržā samazinājās.