Jūnijā gada inflācija - 17.7 % uzrādījusi samazinājumu, bet eksperti nelolo ilūzijas par tendenču izmaiņām. Toni noteiks gāzes cenas.

Vidējo cenu pieaugumu joprojām uzturēja cenu kāpums degvielai (gan benzīnam, gan dīzeļdegvielai), kas mēneša laikā kļuva par 4.7 % dārgāka, visticamāk, Jāņu svinēšana veicināja svaigas gaļas cenas kāpumu jūnijā par 5.9 %. Tāpat cenas pieauga vairākiem dārzeņiem, tirdzniecībā nonākot jaunajai ražai. Rīgas miesnieka valdes priekšsēdētājs Aldis Škutāns gan atzina, ka jūnijā gaļas patēriņš bijis aptuveni tāds pats kā citos mēnešos. Gada griezumā jūnijā patēriņa cenas precēm un pakalpojumiem pieauga līdzīgi - attiecīgi par 17.7 % un 17.6 %. Jūnijā gada vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir pieaudzis par 14.6 %.

http://www.db.lv/images/article/2009/01/12/11382f8a-4e45-46d3-ae53-6d7b803b50df.jpg

Inflācija Latvijā decembrī turpināja pazemināties

Inflācija Latvijā decembrī turpināja pazemināties, gada inflācijai samazinoties līdz 10.5%, un tas bija jau otrais mēnesis pēc kārtas, kad, salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, piedzīvojām deflāciju. Kā jau prognozēts, galvenie inflācijas pazemināšanās avoti decembrī bija degvielas cenu kritums vidēji par 8.8%, kā arī apģērbu un apavu cenu samazināšanās sezonas atlaižu ietekmē. Vēl tālāku inflācijas pazemināšanos ierobežoja siltumenerģijas cenu pieaugums un atsevišķu pārtikas preču sadārdzināšanās.

Janvārī inflācijas kritums, kas vērojams jau kopš pagājušā gada vidus, uz brīdi var apstāties, kad pievienotās vērtības nodokļa standartlikmes paaugstināšana vien dod pamatu vispārējam cenu pieaugumam par 2.5%. Šāda inflācija gan ir mazāka par 2.8% cenu kāpumu, kāds tika piedzīvots pagājušā gada janvārī, tomēr jāņem vērā arī pazeminātās pievienotā nodokļa likmes pacelšanas ietekme.

Zema inflācija eirozonā un Latvijā

Nevienam nav noslēpums, ka eiro zonā nu jau ilgstoši ir vērojams zems inflācijas līmenis. Pēdējo 3-4 gadu laikā ekonomistu un politikas veidotāju lokā ir vērojamas plašas diskusijas par inflāciju ietekmējošiem faktoriem, tostarp ārējiem (globalizācija, izejvielu cenas) un iekšējiem faktoriem (vājš pieprasījums, strukturālās izmaiņas, inflācijas gaidas). Diskusiju gaitā aktualizējas jautājums par ekonomiskās aktivitātes lomu inflācijas noteikšanā, – cik lielā mērā tā izskaidro inflāciju un vai sakarība pēdējos gados nav vājinājusies?

Makroekonomiskās norises eiro zonā un pasaulē nepārprotami ietekmē arī Latvijas ekonomisko attīstību. Līdzīgi kā eiro zonā inflācija Latvijā kopš 2012. gada vidus atrodas zem 2% (eiro zonas inflācijas mērķis ir inflācija tuvu, bet zem 2%), un pēdējā gada laikā inflācija ir bijusi pat zem nulles.

Septembrī inflācijas līmenis pieauga par 1.6%, kas pacēla gada inflāciju līdz jauniem augstumiem – 22.2%. Joprojām būtiskākie inflācijas virzītājspēki ir rodami trijās galvenajās grupās – mājoklis, pārtika un transports, kas veido 18.4 procentpunktus no kopējās inflācijas.

SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis norāda, ka pamazām vērojama arī inflācijas pastiprināšanās pārējās grupās. "Kaut tas ir mazāk izteikts, šāda inflācijas paplašināšanās nozīmē, ka tās uzņemto tempu kļūs arvien sarežģītāk ierobežot. Tomēr pamat tendenci turpinās diktēt enerģijas cenu, īpaši gāzes, tālākā dinamika. Attiecībās uz gāzi pavīd pozitīvi signāli, kuru spēku mēs spēsim novērtēt uz gada beigām, nākamā gada sākumā. Pagaidām gāzes cenu lejupslīde vieš piesardzīgu optimismu. Laikapstākļi šobrīd tam ir labvēlīgi, gāzes krātuves Eiropā pildās un gāzes piedāvājums ir pietiekams, lai cena turpinātu piezemēties. Ja īstenosies prognozes, kas dzirdamas no ASV, ka šī ziema varētu būt izteikti silta, cenas pavasarī varētu rukt straujāk, strauji dzesējot inflāciju. Tomēr tuvākajos mēnešos inflācija vēl turpinās tiekties jaunos līmeņos, jo daudzās grupās, tai skaitā, tarifos pēc inerces turpinās uzrādīties līdzšinējais kāpums. Tas attiecas gan uz pārtiku, gan pakalpojumiem. Turklāt jaunu nenoteiktību nesīs nākamā gada sākums attiecībā uz Krievijas naftas un naftas produktu embargo stāšanās spēkā," prognozē D.Gašpuitis.

http://www.db.lv/images/article/2009/02/09/7d350116-ee0b-4d31-b27d-86c84cfcd819.jpg

SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis:

Janvārī preču un pakalpojumu cenu izmaiņas galvenokārt noteica pievienotās vērtības nodokļa (PVN) un akcīzes nodokļa palielinājums kā arī atlaides. Janvārī cenu kāpums salīdzinājumā ar 2008.gada decembri bija 2.2% apmērā.

Lielākā ietekme uz patēriņa cenu pārmaiņām bija cenu kāpumam ar mājokli saistītajiem pakalpojumiem, tabakas izstrādājumiem un dārzeņiem:

- Pārtikai cenu izmaiņas (+3.5%) galvenokārt noteica PVN, dārzeņu un augļu cenu pieaugums. Alkohols sadārdzinājās par 3.3%, bet cigaretes akcīzes nodokļa ietekmē kļuva par 7.0% dārgākas.

- PVN likmes pieaugums par 4.4% pacēla maksu par mājokli, par 5.1% pacēlās mājokļa apsaimniekošanas maksa.

Cenu kāpums eiro zonā turpinās ar pārāk lielu ātrumu, kā rezultātā, turpinot cīņu ar pārāk augsto inflācijas līmeni, Eiropas Centrālā Banka (ECB) 14. septembrī nolēma vēlreiz par 25 bāzes punktiem paaugstināt savas procentu likmes.

No 20. septembra galvenā refinansēšanas operāciju procentu likme būs 4,50%, aizdevumu iespējas uz nakti procentu likme 4,75% un noguldījumu iespējas uz nakti procentu likme būs 4,00%. Pēdējo reizi tik augsta eiro galvenā refinansēšanas operāciju procentu likme bija 2001. gada augustā (eiro refinansēšanas likme ir tikai 25 bāzes punktu attālumā no 4,75% rekorda).

ECB palielina procentlikmes 

Eiropas Centrālās banka (ECB) ceturtdien nolēma paaugstināt procentlikmes....

Kopš ECB pagājušā gada jūlijā uzsāka procentu likmju paaugstināšanas ciklu, eiro bāzes procentu likmes tika paaugstinātas 10 sapulcēs pēc kārtas kopumā par 450 bāzes punktiem kas ir gan ātruma, gan apjoma rekords (pēdējās četrās sapulcēs likmes katrā paaugstinātas par 25 bāzes punktiem).

Vai šis eiro procentu likmju paaugstinājums ir pēdējais? Nav garantēts, bet ECB savā paziņojumā saka, ka “pamatojoties uz pašreizējo vērtējumu, Padome uzskata, ka galvenās ECB procentu likmes sasniegušas līmeni, kas, uzturēts pietiekami ilgi, būtiski veicinās inflācijas savlaicīgu atgriešanos tās mērķa līmenī. Padomes turpmākie lēmumi nodrošinās, ka galvenās ECB procentu likmes tiks noteiktas pietiekami ierobežojošā līmenī tik ilgi, kamēr tas būs nepieciešams. Padomes pieeja, nosakot ierobežojumu apmēru un ilgumu, arī turpmāk balstīsies uz datiem. Konkrētāk, Padomes lēmumi par procentu likmēm būs atkarīgi no inflācijas perspektīvas novērtējuma, ņemot vērā saņemtos tautsaimniecības un finanšu datus, pamatinflācijas dinamiku un monetārās politikas transmisijas spēku.”

Citāts ir tik garš tādēļ, ka preses konferencē ECB vadītāja Lagardas kundze īpaši uzsvēra visu šo paragrāfu un to, ka turpmākie lēmumi būs balstīti uz datiem un, ja inflācijas dati nemainīsies vēlamajā virzienā, likmes var arī turpmāk tikt paaugstinātas. Nekādā gadījumā ECB neapgalvo, ka eiro procentu likmes ir sasniegušas savu maksimumu.

Nedaudz par inflāciju. Lai arī ir vērojamas pozitīvas inflācijas līmeņa pazemināšanās tendences, atviegloti uzelpot vēl ir krietni par agru. Piemēram, patēriņa cenas šogad Latvijā augustā, salīdzinājumā ar 2022.gada augustu, palielinājās par 5,4% (jūlijā tie bija 6,4%). It kā laba pazemināšanās tendence, bet ir jāņem vērā, ka augustā cenas pieauga par 5,4% klāt pie pagājušā gadā reģistrētajiem 21,5% virs 2021. gada augusta cenām. Pašreizējais arvien zemākais inflācijas līmenis nav nekāds atvieglojums patērētājiem, jo cenas turpina augt. Pozitīvā ziņa Latvijā ir algu kāpums – salīdzinot ar 2022. gada 2. ceturksni, mēneša vidējais atalgojums šogad 2. ceturksnī par pilnas slodzes darbu palielinājās par 163 eiro jeb 12%, bet algu kāpums cenu kāpumam seko ar lielu nobīdi. No otras puses algu kāpums eiro zonā ir viens no tiem faktoriem (papildus nesenajam energoresursu cenu kāpumam), kas ECB liek bažīties, ka salauzt inflāciju līdz 2% atzīmei būs ļoti smags uzdevums.

ECB publicēja savas svaigākās inflācijas un IKP prognozes. Ja inflācijas prognozes pavisam nedaudz koriģētas uz augšu (vidējais inflācijas līmenis 2023. gadā būs 5,6%, 2024. gadā – 3,2% un 2025. gadā – 2,1%), tad ekonomikas izaugsmei šoreiz jau krietni būtiskāka korekcija uz leju nekā citās reizēs (ECB speciālisti paredz eiro zonas tautsaimniecības izaugsmi par 0,7% 2023. gadā, par 1,0% 2024. gadā un par 1,5% 2025. gadā).

ECB lēmums daļai tirgus dalībnieku bija pārsteigums

Kopš 1 gada Euribor likme jūnija vidū pārkāpa 4% atzīmi, tā nekur daudz augstāk nav devusies un vasaras otro pusi pārsvarā pavadīja svārstoties nedaudz virs 4%. 14. septembrī pirms ECB sapulces lēmuma 4% atzīmi pirmo reizi kopš 2008. gada septembra pārsniedza 6 mēnešu Euribor likme. ECB lēmums daļai tirgus dalībnieku bija pārsteigums, jo pirms sapulces diezgan populārs bija arī viedoklis ka ECB septembrī izvēlēsies iepauzēt. Tieši tādēļ šis paaugstinājums netika pilnībā iecenots tirgus procentu likmēs pirms sapulces un tuvākajās dienās visticamāk būs vērojama neliela Euribor procentu likmju pakāpšanas. 1 un 3 mēnešu likmes varētu pakāpties nedaudz vairāk par 6 un 12 mēnešu Euribor likmēm (vēsture ir labs rādītājs – likmju kāpuma apjoma piemēri ir redzami grafikos, kuros Euribor likmes ir apvienotas ar ECB depozīta procentu likmi). Atliek cerēt, ka piepildīsies iepriekš citētā ECB paragrāfa pirmais teikums, ka likmes ir sasniegušas līmeni, kurš varētu būt pietiekošs cīņā pret pārāk augsto inflāciju (šis teikums beidzot ir cerību stariņš, varbūtība, ka šis varētu būt pēdējais likmju paaugstinājums).

ECB atzīst, ka tās rīcības rezultātā eiro zonā turpinās būtiska naudas aizņemšanās sadārdzināšanās. Sadārdzinās arī bankām pieejamā nauda, jo iedzīvotāji kontos esošo naudu pārvieto uz garā termiņa depozītiem ar augstākām procentu likmēm. Kredītu tirgus dinamika eiro zonā turpina pavājināties.

Joprojām nemainās mājsaimniecību noguldīju tendences Latvijas bankās. Šī gada jūlijā mājsaimniecību noguldījumu apjoms salīdzinājumā ar pagājušā gada jūniju pieauga tikai par 0,8%, kas ir vairāku gadu zemākais rādītājs un jau ir bīstami tuvu negatīviem rādītājiem.

Inflācija joprojām ir augstāka nekā naudas apjoma pieaugums, kas nozīmē to, ka cenu pieaugums gada laikā jūlijā apsteidzis Latvijas iedzīvotāju banku kontu atlikuma pieaugumu gada laikā par 5,6%.

ASV FRS nākamā sapulce būs 19. un 20. septembrī (ir izredzes uz pauzi, bet vēl nevar izslēgt 12 paaugstinājumu), bet ECB vadība tiekas 26. oktobrī Atēnās.

Pagājušajā nedēļā Rīgā norisinājās Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padomes izbraukuma sēde. Tas bija vēsturisks notikums, turklāt ne tikai Latvijai un Latvijas Bankai.

Pirmo reizi eiro zonas monetārās politikas nākotne tika lemta mūsmājās, un nākamā ECB Padomes izbraukuma sēde Rīgā diez vai varētu notikt ātrāk kā pēc gadiem 20. Vienlaikus šis bija arī nozīmīgs notikums visai eiro zonas ekonomikai, jo līdzšinējā atbalstošā monetārā politika lēniem soļiem ir nonākusi krustcelēs un ECB Padomei bija jālemj par politikas maiņu.

Tikai atšķirībā no krustcelēm pasakā par tēva dēliem monetārās politikas krustcelēs nav skaidru ceļa zīmju norāžu par to, kas turpmākajos gados plašajā pasaulē sagaida eiro zonas ekonomiku. Ekonomikā par ceļa zīmēm kalpo tautsaimniecības rādītāju prognozes, tirgus dalībnieku gaidas un risku novērtējums, kas ECB preses konferencē pēc Padomes sanāksmes Rīgā izpelnījās lielāko uzmanību.

Latvijas ekonomiskās izaugsmes tempi strauji palēnināsies, inflācijas samazināšanās veicinās bezdarba līmeņa celšanos, savukārt Latvijas ekonomika normālu izaugsmi varētu piedzīvot tikai pēc 2 – 3 gadiem.

Dažādos laika periodos (2007. – 2008. gadā) Latvija uzstādījusi Eiropas Savienības (ES) rekordu inflācijas, tekošā konta deficīta, kredītu pieauguma, algu pieauguma un IKP pieauguma rādītājos, taču šobrīd situācija liecina, ka varētu tikt sasniegts vēl viens rekords: lielākais IKP pieauguma kritums vienā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo periodu iepriekšējā gadā, savā trešajā inflācijas pētījumā secina neatkarīgie eksperti BICEPS izpilddirektors Alfs Vanags un REA ekonomikas nodaļas vadītājs Mortens Hansens. Viņi meklējuši atbildes gan uz jautājumiem par inflācijas samazināšanās tempiem, gan analizējuši ekonomikas lejupslīdes iemeslus un sekas, ko tā radīs Latvijas ekonomikai.

Kaut arī ekonomiskā situācija valstī vairs nav tik bēdīga kā pirms gada, strauji augošā inflācija un ar to saistītā iedzīvotāju pirktspējas samazināšanās ar lielu krustu pārsvītro kopumā pozitīvās izmaiņas tautsaimniecībā, valsts makroekonomisko datu sauso atlikumu uzsver Latvijas Krājbankas Investīciju pārvaldes galvenā analītiķe Olga Ertuganova.

Runājot par strauji augošo inflāciju, viņa norāda, ka galvenais faktors bija elektroenerģijas tarifu kāpums, kas deva mēneša inflācijai pusi procentpunkta - gandrīz pusi no vidējā cenu pieauguma. Aprīlī turpinājās arī degvielas cenu kāpums. Kā trešo faktoru jāmin apģērbu un apavu cenu pieaugums, noslēdzoties pavasara atlaižu kampaņām. Ceturtais, bet ne mazāk svarīgs faktors, ir jau ierastais pārtikas sadārdzinājums, zina teikt analītiķe.

«Diez vai tas varētu nomierināt Latvijas iedzīvotājus, bet inflācijas spiediens pašlaik ir problēma ne tikai Latvijā, bet gandrīz visā pasaulē. Pašlaik varbūt tikai ASV Centrālā banka diezgan mierīgi raugās uz cenu pieaugumu. Pārējos reģionos augošās cenas tiek uzskatītas par problēmu numur viens. To redzam arī Eiropā, kur Eiropas Centrālā banka (ECB) martā pacēla eiro bāzes likmi ar cerību samazināt inflācijas risku,» stāsta Krājbankas analītiķe.

Šis ir sarežģīts brīdis gan Latvijas, gan pasaules ekonomikā un Jūs sastapsieties ar tik pat dažādiem viedokļiem, cik vien speciālistus satiksiet un uzrunāsiet. Daudzas iepriekš izstrādātās stratēģijas vairs nedarbojas un ir jāturpina analizēt situācija, lai tai varētu pielāgoties un pārvarēt negatīvās tendences. Daudzi jautās par to – kas ir noticis un kādēļ? Kāda ir valdības loma un atbildība par ekonomikas stāvokli?

Pasaulē

Pēdējie 20 gadi pasaules ekonomikā iezīmējās ar aukstā kara beigām, militāro izdevumu strauju samazināšanos, ievērojamu valsts iejaukšanās samazināšanos ekonomisko procesu regulēšanā attīstītajās pasaules valstīs un lielākajai daļai pasaules valstu pieņemot brīvā tirgus saimniekošanas principus. Tas nodrošināja nepieredzētu labklājības pieaugumu attīstītajās valstīs, strauju nabadzības samazināšanos jaunattīstības zemēs un ekonomikas pārkārtošanos uz tirgus principiem valstīs ar centralizētās plānošanas ekonomikas vadības modeli.

Ļoti svarīga loma pasaules ekonomikā saglabājās viena vienīgai valstij – ASV, kas ar savu ārkārtīgi plašo tirgu noteica ekonomikas attīstības tendences visā pasaulē. 90-jos gados ASV ekonomikai bija raksturīga strauja procentu likmju samazināšanās krītoties valsts budžeta deficītam un intensīvi iedzīvotāju ieguldījumi akciju tirgos, kas radīja strauju aktīvu vērtības pieaugumu. Šī desmitgade ASV ekonomikā bija raksturīga ar aktīvu vērtības stabilizēšanos vai pat krišanos akciju tirgos un mājokļu tirgus vērtību straujš pieaugums līdz pat 2006. gadam. Patēriņu augstākā līmenī uzturēja nodokļu samazināšanas programmas un straujš militāro izdevumu pieaugums, sakarā ar operācijām Irākā un Afganistānā. Spekulatīvi ieguldījumi mājokļu tirgū un finanšu instrumentu atvasinājumu izplatīšanās radīja jaunus riskus, kuru izvērtējums līdz pat nesenam laikam nebija pietiekams. Pasaules finanšu tirgu globalizācija un investīciju brīva kustība samazināja nacionālo finanšu tirgus uzraudzības institūciju spēju laicīgi novērtēt aktīvu patieso vērtību un finanšu tirgus institūciju likviditāti un kapitāla pietiekamību.

Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna:

Mēneša deflācija turpinājās paātrināties arī jūlijā un sasniedza -0.6%. Tas gan ir nedaudz mazāk, nekā mēs bijām gaidījuši, jo pārsteidzoši maz krita cenas apaviem un apģērbam (par 4% mēneša laikā pretstatā -6.5% pagājuša gada jūlijā). Arī akcīzes nodokļa pacelšana alkoholam ietekmēja cenas nedaudz vairāk nekā mēs gaidījām. Patēriņa cenu indeksu palielināja arī finanšu pakalpojumu sadārdzināšanās.

Savukārt turpinās pārtikas cenu kritums, ko vēl pastiprināja sezonālie faktori, kā arī mājokļa uzturēšanas izmaksu samazināšanās (piemēram, dabasgāzes un siltumenerģijas tarifi). Tas īpaši palīdz mazāk nodrošinātiem iedzīvotājiem, jo viņi šiem produktiem un pakalpojumiem patērē lielāku daļu no kopējiem ienākumiem.

Īstermiņā stagflācija dažās pasaules ekonomikās ir ļoti reāls scenārijs, piemēram, Lielbritānijā, uzskata Latvijas Krājbankas galvenā analītiķe Olga Ertuganova.

Šonedēļ Apvienoto Karalisti pārsteiguši nepatīkami inflācijas rādītāji. Tie atklājuši, ka patēriņa cenu līmenis Lielbritānijā septembrī, salīdzinot ar attiecīgo periodu vēl pirms gada, palielinājies par 5,2%. Jāteic, ka Anglijas ekonomika pie augstas inflācijas pieradusi nav, un līdzīgā apmērā patēriņu cenu pieauguma indeksi pēdējo padsmit gadu laikā ir bijuši vien pirms 2008. gadā aizsākās globālā finanšu krīze. Šādai ekonomikai augsta inflācija ir bīstama, jo kropļo gan normālus ekonomiskos nosacījumus, gan uzņēmēju un patērētāju uzvedību.

Šobrīd straujais inflācijas kāpums ir arguments kritiķiem, lai kristu krāgā Anglijas centrālās bankas vadītājam par neīstā laikā uzsākto kvantitatīvās mīkstināšanas programmu. Katrā ziņā situācija ir sarežģīta, jo Anglijas ekonomika faktiski stagnē, un šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar gadu iepriekš, auga vien par 0,6%, savukārt pret ceturksni vien par 0,1% (jautājums, vai gaida stagflācija?).

Ne tikai Latvijā cenu straujais kāpums ir viens no galvenajiem ekonomikas diskusiju tematiem – par to spriež dažādās valstīs un kontinentos. Uzreiz gan jāatzīst, ka attieksme pret inflācijas riskiem pasaules lielākajās ekonomikās ir ļoti dažāda, pašreizējo situāciju komentē Latvijas Krājbankas Investīciju pārvaldes galvenā analītiķe Olga Ertuganova.

Attiecībā uz potenciālajiem inflācijas apkarošanas pasākumiem analītiķe norāda, ka marta sākumā Eiropas Centrālā Banka (ECB) ir pārsteigusi Eiropas Savienību ar paziņojumu, ka, iespējams, aprīlī tā varētu palielināt eiro bāzes likmi, kura gandrīz jau divus gadus atrodas vēsturiski zemākajā līmenī – 1%.

Savukārt attiecībā uz ASV pagaidām nav skaidrs, kad procentu likmju kāpumu varētu piedzīvot šī valsts

«Pagaidām mēs varam tikai spekulēt, vai ECB tiešām izšķirsies par bāzes likmes pieaugumu, un vai tas būs vienreizējs pasākums vai likmes palielinājuma fāzes sākums. Tomēr jebkurā gadījumā ir svarīgi novērtēt ECB gaidāmās politikas ietekmi uz Latviju,» saka analītiķe.

Patēriņa cenu krituma tendence saglabāsies vismaz tuvākajos mēnešos, taču vairāki eksperti uzskata, ka cenu pieaugums varētu atsākties tikai 2011. gadā.

Nordea bankas vecākais ekonomists Andris Strazds:

Atbilstoši mūsu prognozēm novembrī patēriņa cenas kritās jau astoto mēnesi pēc kārtas un gada inflācija bija negatīva otro mēnesi pēc kārtas. Novembris bija pirmais mēnesis, kas uzrādīja arī pakalpojumu cenu kritumu pret pagājušā gada attiecīgo mēnesi. Šeit gan jāsaka, ka kopējais pakalpojumu cenu līmenis saglabājas salīdzinoši augsts pateicoties veselības un izglītības pakalpojumu cenu kāpumam, salīdzinājumā ar 2008.gada novembri. Vienlaikus vairākās citās pakalpojumu nozarēs ir vērojams cenu kritums.

Arvien lielākas kļūst izredzes, ka nākamgad inflācija Latvijā varētu būtiski samazināties. Cenas gan turpinās pieaugt, bet temps būs daudz mērenāks - iespējams, pat divreiz lēnāks nekā tagad, uzskata Latvijas Krājbankas galvenā analītiķe Olga Ertuganova.

«To galvenokārt ietekmēs divi faktori. Pirmais - valdības solījums nepaaugstināt nodokļu slogu, jo jāatceras, ka šogad gandrīz trešdaļu no cenu kāpuma izraisīja nodokļu izmaiņas. Otrais faktors ir pasaules ekonomikas attīstības tempu palēnināšanās,» skaidroja Ertuganova.

Analītiķe sacīja, ka pagājušajā nedēļā jaunais Eiropas Centrālās bankas vadītājs Mario Dragi paziņoja, ka eirozonā ir iespējama mērena recesija, savukārt inflācijas līmeni viņš prognozēja mazāku par 2%.

«Cenu spiediena mazināšanās Eiropā neapšaubāmi atspoguļosies arī inflācijas kritumā Latvijā. Protams, šādos apstākļos arvien svarīgāki kļūst konkurences jautājumi, jo nepietiekamas konkurences apstākļos mēs varam nokļūt situācijā, kad pasaulē notiekošā cenu korekcija vairākās preču un pakalpojumu grupās Latvijā notiek daudz mazākā mērā. Šajā gadījumā inflācijas spiediens pretrunīgā apvienojumā ar lēnāku ekonomikas izaugsmi mazinātu lielākās daļas Latvijas iedzīvotāju pirktspēju. Tāpat pieaugtu riski neizpildīt eiro ieviešanai nepieciešamo inflācijas kritēriju. Tādējādi, inflācijas apkarošanas pasākumiem noteikti jābūt vienai no prioritātēm valdības dienas kārtībā nākamajā gadā,» skaidroja Ertuganova.

Šobrīd Latvija piedzīvo pēdējās desmitgades augstākos inflācijas rādītājus. Paralēli par procentu likmes paaugstināšanu ziņo gan Eiropas Centrālā banka, gan arī bankas Latvijā.

Civiltiesībās ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar tās daudzumu un lietošanas ilgumu (Civillikuma 1753. pants).

Procenti ir jāmaksā arī uz likuma pamata par katru parāda samaksas nokavējumu arī gadījumos, kad konkrēts procentu maksāšanas pienākums nav noteikts, un šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem (Civillikuma 1759. panta 1. punkts).

Procentu galvenā funkcija ir nest ienākumus no apgrozībā esošas mantas (kapitāla).Pēc kapitāla atļautās lietošanas termiņa notecējuma vai, ja kapitāls kavējuma dēļ ir palicis parādnieka lietojumā, parādniekam rodas pienākums maksāt nokavējuma procentus. Tiesības prasīt no parādnieka nokavējuma procentus bija ietvertas arī Baltijas vietējo likumu kopojuma III daļā, kas ir nozīmīgākais Latvijas Civillikuma avots.

Augustā patēriņa cenas ir kritušas par 0.4 procentiem, kas ir sekmējis inflācijas rādītāja samazināšanos līdz 15.7%. Tomēr, galvenais dzinējs inflācijas rādītāja kritumam ir sezonālo preču palētināšanās – augļu un dārzeņu cenu kritums, kā arī degvielas cenas samazināšanās, kas balstīta uz pasaules degvielas cenas pazemināšanos.

Leonīds Alšanskis, A/S Parex banka vecākais analītiķisTomēr, rudenī gaidāmais gāzes cenu pieaugums var pagriezt šo inflācijas krituma tendenci, un tuvākajos mēnešos inflācijas rādītājs var palielināties virs pašreizējā līmeņa. Tomēr, ilgtermiņa prognoze attiecībā uz inflācijas kritumu izskatās pozitīvi.

Cenu izlīdzināšanās Latvijā ar vidējām cenām Eiropā praktiski gandrīz jau ir noslēgusies. Tāpēc optimistiska attīstības scenārija gadījumā, inflācija 2009. gadā pazemināsies līdz 10 procentu atzīmei. Tas ir balstīts uz pieņēmumu, ka augstas inflācijas nebūs pašā Eiropā. Ja cenas sāks augt visā reģionā, tas, dabiski, dos papildus grūdienu pašreizējam inflācijas kāpumam Latvijā.

http://www.db.lv/images/article/2009/05/11/65e3ad70-860f-4e89-bc34-bb1337782176.jpg

Dainis Gašpuitis, SEB banka makroekonomikas eksperts

Šā gada pirmajā ceturksnī ekonomikā brīvais kritiens ar pieaugošu inerci turpinājās. Kā rāda ātrie novērtējuma dati, IKP šajā periodā ir samazinājies par 18%. Straujā kritiena pamatā ir korekcija pašmāju un pasaules ekonomikā, ko pastiprina finanšu resursu pieejamības trūkums. Tāpat pasākumi, kas aktivizētu ekonomiku un neļautu kritiena inercei pieņemties spēkā, turpina kavēties.

Tas, ka kritums būs ievērojams, liecināja ievērojamais rūpniecības (-22%), mazumtirdzniecības (-25%), viesnīcu un restorānu pakalpojumu (-34%) apjomu samazinājums. Pagaidām gan nav pieejami precizētie dati, taču mazāks kritums, kas nedaudz līdzsvaro kopējo kritumu, sagaidāms būvniecībā, komerc un individuālajos pakalpojumos, kā arī lauksaimniecībā. Vienīgā nozare, kur kritumu izjūt vismazāk ir transporta un sakaru nozare. Liels nezināmais, kas ietekmē statistiku, ir pelēkās ekonomikas pieauguma apjoms. Taču tai būs tendence pieaugt un apgrūtinās turpmāku nodokļu iekasēšanu.

Jautājums kas patlaban bažīgus dara visus, sākot no pasaules vadošo Centrālo banku vadītajiem līdz patērētājiem – kad norims patēriņa cenu kāpums? Septembrī inflācijas cipari ASV un eirozonā kārtējo reizi izrādījās augstāki, nekā daudzi bija prognozējuši.

Ja ASV inflācijas dinamikā vismaz var saskatīt pirmās stabilizācijas pazīmes, eirozonas inflācija turpina “pārsist” rekordus. Rudens sakumā patēriņa cenas eirozonā palielinājās par 10 % gada griezumā, turklāt valstu līmenī cenu kāpumu patērētāji izjuta dažādi – cenas pieauga no 6.2 % Francijā līdz vairāk kā 20 % Baltijas valstīs.

Spēcīgāks nekā prognozēts patēriņa cenu kāpums lika arī Centrālajam bankām pēdējo mēnešu laikā pastiprināt pūles cīņā pret inflāciju. Pirms dažiem mēnešiem tika sagaidīts, ka Centrālo banku noteiktās procentu likmes nekāps augstāk par 1.5 – 2.0 % eirozonā un 3.5 % ASV. Spriežot pēc pēdējām finanšu tirgus indikācijām, bāzes procentu likmju augstāko līmeni eirozonā patlaban redz tuvāk 3 %, savukārt ASV 4.75 - 5.0 % diapazonā. Tas nozīmē, ka arī valdībām, uzņēmumiem un patērētājiem aizņemties kļūs vēl dārgāk, un sistēmisku negadījumu riski finanšu tirgos palielināsies.

Šī gada sākumā inflācija turpinās augt un gada vidējā inflācija šogad varētu sasniegt 6-7% pretstatā 3,3% pērn, prognozē banku analītiķi.

"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis skaidro, ka iemesli straujajam inflācijas kāpumam jau vairākus mēnešus nemainīgi balstās maksas par mājokli, transporta un pārtikas sadārdzinājumā. Šo trīs grupu kopējais devums ir 6,34 procentpunkti. Arī pārējās grupās ir vērojams cenu pieaugums, kaut mazāk izteiksmīgs. Arī eirozonā inflācija decembrī pieauga par 0,1% līdz 5%, kas ir augstākais līmenis kopš eiro ieviešanas. Inflācija, neskaitot enerģijas cenas izmaiņas, decembrī pieauga par 0,3% līdz 2,8%, bet inflācija arī bez svaigas pārtikas, alkohola un cigaretēm nemainījās - 2,6%.

Situācija dažādās dalībvalstīs atšķiras. Beļģijā, Austrijā, Vācijā un Somijā inflācija decembrī bija zemāka nekā novembrī. Francijas centrālās bankas vadītājs izteicies, ka inflācija Francijā un eirozonā ir tuvu maksimumam un turpmāk tai vajadzētu palēnināties. ECB galvenais ekonomists Filips Leins izteicies, ka neskatoties uz rekordaugsto cenu pieaugumu 5% apmērā decembrī eirozonas inflācija šogad samazināsies. Vērtējot pašreizējās enerģijas cenas un nākotnes līgumus, var pieņemt, ka inflācija ES ir sasniegusi vai ļoti tuvu augstākajam punktam, uzskata D.Gašpuitis.

http://www.db.lv/images/article/2009/08/10/9a6d52f3-c7e2-4e79-9440-de470b41246a.jpg

Nordea bankas vecākais ekonomists Andris Strazds:

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) ātro novērtējumu, 2009.gada otrajā ceturksnī iekšzemes kopprodukta (IKP) apjoms, salīdzinot ar 2008.gada atbilstošo periodu, ir samazinājies par 19.6%.

«IKP kritums arī otrajā ceturksnī ir dramatisks, taču pašas pesimistiskākās prognozes, kas lielā mērā bija balstītas uz dramatisko mazumtirdzniecības apjomu kritumu, nav piepildījušās. Acīmredzot nelielais eksporta pieaugums šī gada otrajā ceturksnī savienojumā ar būtisku importa kritumu ir pozitīvi ietekmējis IKP apjomu. IKP kritumu nedaudz bremzē arī cenu kritums, jo cenu krituma rezultātā mājsaimniecības un uzņēmumi var iegādāties vairāk preču un pakalpojumu, salīdzinot ar situāciju, ja cenas saglabātos nemainīgas vai turpinātu augt.»

Cenu inflācija rodas, kad pārāk daudz naudas “dzenas pakaļ” pārāk mazam preču un pakalpojumu klāstam. Straujš un pastāvīgs “plašās naudas” (“broad money” – nauda, kas nonāk reālajā ekonomikā) piedāvājuma pieaugums stingri korelē ar cenu inflāciju.

Arī būtiskas preču un pakalpojumu piedāvājuma izmaiņas, piemēram, lielas izmaiņas ražošanas jaudās vai produktivitātē, būtiski ietekmē cenu inflāciju.Balstoties uz Linas Oldenas Švarceras (Lyn Alden Schwartzer) rakstiem un pētījumiem – ja ar parādiem mazāk pārslogotu ekonomiku pārsteidz nozīmīgs ekonomisks satricinājums vai samazinājums, tas ir nepatīkami, bet tam var tikt pāri – ekonomikai kādu laiku stagnējot, neefektīvi biznesi bankrotēs – daži parādi tiks nesamaksāti, bet kopumā produktīvas investīcijas visas nodarītās sāpes pamazām izārstēs.

Tomēr, ja ekonomiku ar augstu aizņemto līdzekļu īpatsvaru (arī valsts parāda līmenī) skar būtisks ekonomisks šoks un recesija, tā saskarsies vai ar plašu defoltu vilni, vai ar ārkārtas naudas drukāšanu, lai finansētu parādus. Šādi notika 2020. - 2021. gadā, kad lielākajā daļā attīstīto valstu, īpaši ASV, tika radīta jaunas naudas masa triljonos eiro vai dolāru vērtībā. Šoreiz “naudas radīšana” notika ne tikai finanšu sistēmā banku rezervēs, bet arī jau pieminētās “plašās naudas” piedāvājumā, ko varēja tērēt mājsaimniecības un uzņēmumi.

http://www.db.lv/images/article/2009/02/09/36b1548f-dde1-44cc-b6b7-25f2360df990.jpg

No kreisās: DnB NORD Bankas Ekonomisko pētījumu grupas speciāliste Ieva Vēja, Nordea Markets eksperts Andris Lāriņš, Latvijas Krājbankas Investīciju pārvaldes galvenā analītiķe Olga Ertuganova, SEB bankas galvenais ekonomists Andris Vilks.DnB NORD Bankas Ekonomisko pētījumu grupas speciāliste Ieva Vēja:

Centrālās statistikas pārvaldes aplēses rāda, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts pagājušā gada ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo periodu pirms gada, ir samazinājies par 10.5%, uzrādot vēl straujāku kritumu, nekā tika sagaidīts. Par ekonomikas strauju samazināšanos jau signalizēja gan mazumtirdzniecības apgrozījuma un apstrādes rūpniecības sarukums atsevišķos mēnešos vairāk nekā par 10%, gan būvniecības apsīkums un kreditēšanas samazināšanās. Ceturtajā ceturksnī lejupslīdi varētu būt piedzīvojuši praktiski visi tautsaimniecības sektori, un arī no izlietojuma puses, sākot izdevumu ierobežošanas pasākumus, apsīcis arī valdības gala patēriņš, kas līdzās eksportam gada pirmajos ceturkšņos praktiski bija vienīgais izaugsmes uzturētājs.

Inflācijas augstākais punkts Latvijā varētu tikt sasniegts rudenī, prognozē banku analītiķi, komentējot piektdien publiskotos datus par patēriņa cenu izmaiņām jūnijā.

"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis norāda, ka tik augsta inflācija nav bijusi kopš 90-to gadu sākuma, kad ekonomika izdzīvoja vērienīgus pārmaiņu laikus. Arī pārējās eirozonas valstīs inflācijas līmenis, kaut zemāks nekā Baltijas valstīs, ir sasniedzis daudzu pēdējo desmitgadu augstāko līmeni.

"Šobrīd var novērot visai atšķirīgas inflācijas tendenču prognozes. Tas ir saprotams, jo nenoteiktība ir ļoti augsta. Visticamāk, ka augstākais inflācijas punkts tiks piedzīvots rudenī. Nākamgad temps palēnināsies, kas nozīmē, ka sasniegtais cenu līmenis turpinās augt, bet lēnāk. To noteiks ekonomikas izaugsmes vājināšanās un tam sekojošās izmaiņas patēriņā un primāri enerģijas un pārtikas cenu dinamika," teica D.Gašpuitis.

DnB NORD Bankas Ekonomisko pētījumu grupas analītiķes Ievas Vējas komentārs par patēriņa cenu pieaugumu jūnijā.

Jūnijā beidzot sasniegts ilgi gaidītais rezultāts un gada inflācija no 17.9% maijā samazinājusies līdz 17.7%. Paradoksālā kārtā tas sakrīt ar brīdi, kad arvien satraucošākā situācija pasaules tirgos liek secināt, ka prognozes par inflācijas līmeņa būtisku pazemināšanos šā gada beigās, tuvojoties viencipara skaitlim, visticamāk, nepiepildīsies. Naftas cenu kāpums, pietuvojoties 150 dolāriem par barelu, jau ir kļuvis praktiski nekontrolējams, jau izskanējuši Krievijas gāzes koncerna Gazprom paziņojums par dabasgāzes cenas palielinājumu Eiropai par piektdaļu, kas nozīmē gan tālāku gāzes un siltumenerģijas cenu pieaugumu Latvijai, gan sekojušu citu preču un pakalpojumu sadārdzināšanos.