Jaunākais izdevums

Paredzēts, ka 11. Jūnijā Latviju apmeklēs Igaunijas premjerministrs Andruss Ansips. Igaunija nupat piedzīvoja pamatīgu konfrontāciju ar Krieviju, kas valstij draudēja ar svarīgu biznesa kontaktu zaudēšanu. Intervijā Db Andruss Ansips atklāj, kā Igaunijas ekonomika izjūt attiecību pasliktināšanās sekas un kā tā cīnās ar augsto inflāciju.

Sākotnēji Igaunijas varas iestādes, kā arī mūsu sabiedrotie uzskatīja, ka nekārtību celšana un veikalu izlaupīšana ir veidojusies spontāni un ir vērtējama kā Igaunijas iekšējā lieta. Tomēr, attīstoties notikumiem, ārvalstu aģitatoru darbība, izplatot propagandu Tallinā, apliecināja, ka Krievijas loma šajos notikumos bija daudz lielāka, nekā liecināja sākotnējās aplēses. Pie daudziem tā saucamajiem miermīlīgajiem demonstrantiem jau nemieru pirmajā naktī tika atrastas pudeles ar degmaisījumu, kas liecina par zināmu nemieru organizēšanu. Tāpat arī nedēļu ilgā Igaunijas vēstniecības bloķēšana Maskavā, uzbrukums mūsu vēstniecei Marinai Kaljurandai, kiberuzbrukumi, dezinformācija Krievijas masu medijos un īslaicīga ekonomiska ietekmēšana liecina par iepriekš nolemtu un tīšu darbību. Igaunijas valdība nav veikusi oficiālu analīzi par Krievijas lomu Tallinas nemieros aprīļa beigās, taču sabiedriskā organizācija Starptautiskais Aizsardzības centrs ir tādu veicis un tas ir pieejams internetā.

Vai Igaunija vēl arvien izjūt spiedienu no Krievijas puses?

Situācija ir normalizējusies.

No Krievijas puses ir izskanējuši aicinājumi ieviest Igaunijas preču embargo, kā arī apturēt investīciju projektus un novirzīt tranzītu uz citām Baltijas jūras ostām. Vai Igaunija izjūt šo draudu sekas?

Krievijas valdība Igaunijai ir apsolījusi, ka nekāds preču embargo nesekos. Runājot par investīcijām - 80% tiešo investīciju Igaunijā nāk no Somijas un Zviedrijas. Pārējie 20% ir sadalīti starp 50 valstīm. Krievijas investīciju apjomi Igaunijā ik gadus pieaug, pašlaik tās veido 2,3% jev 4.4 miljardus kronu (Red. - Ls ~200 200 000) no kopējā investīciju apjoma.

Protams, tranzīts ir visjūtīgākais punkts, jo no tā ir atkarīgs dzelzceļš, ostas, termināļi u. t. t. Tomēr dažādi pētījumi par to, kā Igaunijas un Krievijas attiecību pasliktināšanās varētu ietekmēt tranzītu, liecina, ka ilgtermiņā tranzīta apjoms atjaunosies un turpinās pieaugt. Tas jau ir apstiprinājies -maija sākumā īslaicīgi bija jūtama tranzīta samazināšanās, bet tagad tas jau ir sasniedzis pērnā gada līmeni.

Cik ļoti ir sašaurinājušās Igaunijas un Krievijas ekonomiskās attiecības?

Pašlaik vēl ir ļoti sarežģīti spriest par tādām lietām.

Cik ilgi, jūsuprāt, varētu saglabāties abu valstu vēsās attiecības?

Mēs ceram, ka tas nebūs pārlieku ilgi. Igaunija ir ieinteresēta labās un pragmatiskās attiecībās ar visiem tās kaimimiņiem. Kaut gan neesam līdz šim pamanījuši labo gribu no Krievijas puses, mēs ceram, ka Krievija atradīs politisko gribu, lai uzlabotu attiecības.

Latvijā pastāv viedoklis, ka Latvijas uzņēmumi, uz Igaunijas un Krievijas slikto attiecību rēķina, varētu pārņemt igauņu biznesa partnerus Krievijā, piemēram, tranzīta biznesā. Cik reāla ir šāda iespēja?

Jā, uz brīdi Krievijas tranzīts tika novirzīts no Igaunijas ostām, bet kravas jau ir atgriezušās! Igaunijā ir augsti attīstīta tranzīta infrastruktūra, dzelzceļu un ostas ieskaitot, tāpēc novirzīt kravas uz citām Baltijas ostām daudziem Krievijas uzņēmējiem būtu neizdevīgi.

Laikā, kad daudzas ES un citas Rietumu valstis pauda atbalstu Igaunijai un nosodīja notikumus pie Igaunijas vēstniecības Maskavā, Latvijas parlaments sākotnēji diemžēl noraidīja deklarāciju Igaunijas atbalstam. Vai tas ir iedragājis Latvijas un Igaunijas attiecības?

Latvija 10. maijā ir pieņēmusi deklarāciju par atbalstu Igaunijai. Latvijas premjerministrs un ārlietu ministrs arī ir izteikuši atbalstu Igaunijai pēc nemieriem Tallinā, tāpēc uzskatu, ka izteikt varbūtību par attiecību pasliktināšanos Latvijas un Igaunijas starpā būtu krietni vien pārspīlēti.

Vai Igaunijai pašlaik ir svarīgi noslēgt robežlīgumu ar Krieviju?

Igaunija nepārtraukti ir gatava un vēlas sazināties ar Krieviju, lai panāktu jau parakstītu un daļēji ratificētu līgumu stāšanos spēkā. Jācer, ka Latvijas un Krievijas robežlīguma parakstīšana pamudinās Krieviju legalizēt robežlīgumu arī ar Igauniju. Katrā gadījumā Latvijas veiksme šajā jautājumā ir daļēji ar mūsējā.

Vai Igaunijai ir plāni attiecībā uz šo gāzes vadu un, ja ir, kādi?

Igaunija līdzdarbojas starptautiskā vides izpētes programmā, kuras mērķis ir noskaidrot, kādas sekas uz vidi varētu atstāt Vācijas un Krievijas gāzes vads NordStream. Pētījuma rezultāti solās būt pieejami jau 2007. gada rudenī. Pēc pētījumu rezultātu paziņošanas, visticamāk, notiks pārrunas starp gāzes vadā iesaistītajām valstīm - Latviju, Lietuvu, Poliju, Somiju, Zviedriju, Dāniju, Vāciju un Krieviju, kurā tiks risināts jautājums par atļaujas piešķiršanu gāzes vada būvniecībai. Ja pētījuma rezultāti apliecinās, ka gāzes vads nerada draudus videi, Igaunija, atbilstoši starptautiskajiem līgumiem, nevarēs atturēt iesaistītās puses no gāzes vada būvniecības.

Baltijas valstu valdības ir vienojušās par kopīgas AES celtniecību Lietuvas teritorijā. Lietuvas valdība vēlas pieņemt likumu, kas noteiktu, ka Lietuvai pieder par vienu procentu lielāka daļa nekā pārējām projekta dalībvalstīm. Vai Igaunijai šādā gadījumā līdzdalība vēl arvien šķiet interesanta?

Es pagaidām negribētu izdarīt kādas spekulācijas par šo tēmu. Tad, kad pienāks sarunu laiks, mēs arī precīzi noformulēsim savu viedokli.

Latvijas valdība izmisīgi cenšas samazināt augsto inflāciju. Kāda ir Igaunijas recepte, cīnoties ar ekonomikas pārkaršanu?

Igaunija saglabās stingru fiskālo politiku ar vienkāršu, transparentu un preventīvu nodokļu politiku. Tāpat tiek plānots budžeta pārpalikums un akcīzes preču patēriņa, piemēram, tabakas vai alkohola ierobežošana. Esmu pārliecināts, ka laba biznesa vide garantē labākus rezultātus, un tieši tāpēc valsts intervencei ir jābūt iespēju robežās limitētai, radot pamatu ekonomikai, kas balstās uz privāto kapitālu.

Daudzi eksperti uzsver, ka Igaunija ekonomikas attīstības ziņā ir dažus gadus priekšā Latvijai, kas ļauj izdarīt pieņēmumu, ka mūs drīzumā varētu piemeklēt līdzīga situācija, kāda pašlaik ir Igaunijā. Kas ir lielākās problēmas Igaunijas ekonomikai pašlaik un kā ar tām cīnīties?

Viena no galvenajām problēmām, ar ko pašlaik saskaras Igaunija, ir katastrofālais darbaspēka trūkums. Lai risinātu šo problēmu un darbaspēka tirgu padarītu elastīgāku, Igaunijas valdība plāno izveidot stratēģiju ārvalstu darbaspēka piesaistīšanai. Tas paredz vienkāršot darbības ar šāda darbaspēka ievešanu, pārskatīt termiņus tā ievešanai un galu galā samazināt birokrātiskās procedūras. Taču šī stratēģija nekādā gadījumā nevar tik skatīta kā imigrācijas politikas liberalizēšana. Tās galvenais uzdevums ir samazināt birokrātiju, tajā pašā laikā būs viens jautājums mazāk, ar ko ikdienā jānodarbojas valdībai valdības un galu galā tiem, kas tiešām vēlas strādāt Igaunijā, tas atvieglos šo iespēju. Tāpat viens no galvenajiem uzdevumiem ir palielināt produktivitāti, bet tas nedrīkst notikt uz ārvalstu lētā darbaspēka rēķina. Tāpēc Igaunijas valdība dod priekšroku kvalificētam darbaspēkam ar vienlīdzīgu apmaksas sistēmu notiek ilgtermiņa ārzemju darbaspēka algošana.

Jāpiebilst arī, ka ievestie darbinieki tiks uzskaitīti, lai tiktu kontrolētu imigrācija. Pašlaik Igaunijā gada laikā drīkst ievest 650 jaunus vai 0,05% darbinieku no kopējā Igaunijas iedzīvotāju skaita. Plānots šo limitu palielināt līdz 1% no Igaunijas iedzīvotāju skaita.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Igauņu premjers iesaka kā izvairīties no akcīzes nodokļa palielināšanās: Nevajag smēķēt un dzert!

, 26.11.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akcīzes nodokļu palielināšana labi ietekmējusi budžeta ieņēmumu palielināšanos, paziņoja Igaunijas premjerministrs Andruss Ansips.

Viņš norādīja, ka ekonomiskās krīzes iespaidā budžeta ieņēmumi samazinājās par 10%, taču, palielinot akcīzes nodokli alkoholam un tabakai, ieņēmumi no akcīzes nodokļa palielinājušies līdz pagājušā gada līmenim.

Atbildot uz jautājumu, kā lai cilvēki izvairās no akcīzes nodokļa palielināšanās, A. Ansips atbildēja: «Lai nesmēķē un nedzer, tad nebūs jāmaksā akcīzes nodoklis.»

A. Ansips arī uzsvēra, ka, lai gan valstī ienākumi no akcīzes nodokļa ir pagājušā gada līmenī, bet valsts izmaksas, ārstējot šos pacientus, kuriem ir veselībai kaitīgi ieradumi, ir ievērojami palielinājušies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Igaunijas premjers: «Kā gan šī mazā Latvija varētu nodarīt pāri Igaunijas ekonomikai?»

, 10.06.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Vienīgais veids, kā Igaunija varētu tikt vaļā no baumām par devalvāciju, ir pievienošanās eirozonai, cik ātri vien tas ir iespējams,» žurnālistiem sacījis Igaunijas premjers Andrus Ansips, noslēdzot vizīti Zviedrijā, ziņo ft.com.

A. Ansips sacījis, ka Igaunijai ir jāsasniedz Māstrihtas kritēriji šā gada laikā un tā varētu eirozonai pievienoties pat 2010.gada vidū, ja turpināsies deflācija. Taču 2011.gada janvāris joprojām ir noteiktais datums eiro ieviešanai.

Igaunijas premjers sacījis, ka, viņaprāt, Latvija nedevalvēs latu, bet, ja tomēr tā notiks, Igaunijas valūtu tas neietekmēs. Viņš akcentējis, ka tikai 9% no Igaunijas eksporta ir uz Latviju, līdz ar to Igaunijas kompānijas situācija Latvijā pārāk neietekmēs.

«Kā gan šī mazā Latvija varētu nodarīt pāri Igaunijas ekonomikai, ja pat lielā Zviedrija to nespēja?,» viņš paziņojis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas premjerministrs Andruss Ansips paziņojis, ka nesagaida Latvijas valūtas devalvāciju, piebilstot, ka gaidīs turpmāko attīstību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijā, visticamāk, nenotiks banku nacionalizācija, kā tas notika Latvijā ar Parex banku, tā norādījis Igaunijas premjers Andruss Ansips (Andrus Ansip). Savu uzskatu viņš pamato ar to, ka Igaunijas banku sektorā dominē četras lielās bankas, kuras visas ir Zviedrijas un Dānijas lielāko banku filiāles, ziņo BBN.

"Vēl jo vairāk, mums [Igaunijā] nav starpbanku aizdevumu tirgus, no kura Latvijā vēl ir atkarīgs 30% banku tirgus," sacījis Igaunijas premjers, piebilstot, ka Igaunijā starpbanku aizdevumu tirgus pārstāja eksistēt, kad lielās Skandināvijas banku grupas pārņēma Igaunijas bankas.

Taču A. Ansipa vidoklis jau ir izsaucis plašu kritiku, jo valstī darbojas BIG, kas pieder Igaunijas uzņēmējiem un tuvākajā laikā varētu saskarties ar līdzīgām problēmām kā Parex banka. Lai gan BIG ir daudz mazāks par Parex, tas savu biznesu ir uzbūvējis, izsniedzot nedrošus aizdevumus klientiem, kuri nespēj saņemt kredītu ierastajās bankā, piemēram, Swedbank vai SEB.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas premjerministrs Andruss Ansips otrdien prezidentam Tomasam Hendrikam Ilvesam iesniedzis demisijas rakstu, vēsta Igaunijas nacionālā raidsabiedrība ERR.

Ansips ar Ilvesu tikās plkst.11.

Ilvess pieņēmis Ansipa demisiju, norādot, ka neredz iemeslu to nedarīt.

Valdošajā koalīcijā ietilpstošā Tēvzemes un ResPublica apvienība (IRL) saistībā ar notikumiem Ukrainā bija aicinājusi Ilvesu nepieņemt Ansipa demisiju.

Pēc Ansipa demisijas pieņemšanas Ilvess preses konferencē uzsvēra, ka pašreizējā valdība saglabās visas pilnvaras.

«Tādēļ es nesaskatu šeit loģiku. Ko mēs tad darīsim? Teiksim, ka, lai gan valdībai joprojām ir visas pilnvaras, valdība nedemisionēs? Šāds signāls drīzāk izraisītu paniku,» skaidroja Igaunijas prezidents.

Otrdien Ansips par savu nolūku rakstiski informēja arī parlamentu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas bijušais premjerministrs un pašreizējais Eiropas Komisijas viceprezidents Andruss Ansips neplāno nākotnē kandidēt uz Igaunijas premjera vai prezidenta amatu, viņš teicis intervijā laikrakstam Eesti Paevaleht.

«Man nav tāda sapņa vai vēlmes, un es izslēdzu abus scenārijus,» Ansips sacīja. Viņš piebilda, ka ir pilnībā piepildījis savas ambīcijas Igaunijas premjerministra amatā un nevēlas vēlreiz atrasties šajā amatā.

Ansips intervijā uzstāja, ka plāno visu savu enerģiju ielikt Eiropas Savienības komisāra amata pienākumu izpildē.

Bijušais Igaunijas Reformu partijas līderis atzina, ka nav domājis par to, kas notiks nākotnē.

«Es nezināju pirms diviem gadiem, ka notiks šādi, un es nesaku, ka tāda attieksme ir pareiza vai ka ar to esmu labs piemērs jauniem cilvēkiem,» viņš teica. «Jaunam cilvēkam ir jāplāno dzīve daudz rūpīgāk, bet mana dzīve pašlaik ir kā Forestam Gampam - lietas vienkārši notiek,» Igaunijas bijušais premjers salīdzināja savu dzīvi ar Vinstona Grūma romāna galveno varoni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Ansips neizpratnē par latviešu neapmierinātību ar panākumiem ES budžetā

Dienas Bizness, 01.03.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas sniegums diskusijās par Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetu bijis viens no iespaidīgākajiem un ir grūti saprast, kāpēc Latvijas iedzīvotāji sūdzas, kamēr igauņi un lietuvieši ir vairāk nekā apmierināti, sacīja Igaunijas premjerministrs Andruss Ansips.

Sarunā ar Latvijas Radio A. Ansips norādīja, ka lielākie ieguvēji no nākamā Eiropas Savienības budžeti ir tieši Latvija, Lietuva un Igaunija. «Mēs panācām atvieglojumus kohēzijas finansējuma griestiem. Mūsu valstis saņems 2.59% no Nacionālā kopprodukta, bet citām valstīm šie griesti ir 2,35%. Šī ir patiešām milzīga Baltijas valstīm piešķirta nauda,» sacīja Igaunijas premjers.

Viņš uzsvēra, ka lielākais pieaugums tiešmaksājumos lauksaimniekiem ir tieši Latvijā un līdz 2020. gadam visas Baltijas valstis sasniegs 75% līmeni no vidējā ES rādītāja. «Protams, mēs cerējām iegūt vēl vairāk, taču es atkal gribu atgādināt, ka lielākais pieaugums bija tieši Latvijai,» sacīja A. Ansips.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Ansips aicina ņemt skandināvu piemēru un atbalstīt ACTA

Gunta Kursiša, 15.02.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Daudziem par nepatiku es tomēr uzskatu, ka pievenošanās ACTA (Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgums) ir laba doma. Mums ir jāapdomā, vai mēs vēlamies šajā jautājumā būt vienoti ar Somiju, Zviedriju un Dāniju, kas nopeļ viltošanu. Es vēlētos, lai Igaunija piederētu Ziemeļvalstīm,» šādu viedokli pauda Igaunijas premjerministrs Andruss Ansips, vēsta BBN.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Igaunijas premjers CNN: igauņi nesaprot, kādēļ viņiem ir jāmaksā bagātajiem grieķiem

Gunta Kursiša, 30.03.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Nabadzīgajiem» igauņiem bija grūti saprast, kādēļ viņiem ir jāmaksā «bagātajiem» grieķiem, kas dzer ouzo un dejo sirtaki, intervijā amerikāņu televīzijai CNN pauda Igaunijas ministru prezidents Andruss Ansips (Andrus Ansip).

Patiesībā Grieķijā dzīvo ļoti strādīgi cilvēki, bet igauņiem ir grūti samierināties, ka viņiem kā eirozonas valstij ir jāpiedalās daudz lielākas un bagātākas valsts glābšanā, CNN piebilda A. Ansips.

Viņš norādīja, ka Grieķijai novirzītie līdzekļi bija «aizdevums», nevis «glābšana» - grieķiem parāds būs jāatdod, tāpat būs jāsamaksā arī procentu likme.

Tas, ka valstij jāsniedz ieguldījums Eiropas Fiansiālās Stabilitātes Fondā, Igaunijā bija «ļoti nepopulāri», stāsta A. Ansips. «Cilvēki vēlētos saņemt augstākas algas tūlīt pat – nekavējoties, un igauņi nesaprot, kādēļ «mums viss šis ir vajadzīgs»,» Igaunijas premjers skaidro noskaņojumu pašu mājās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Igauniju aicina iestāties OECD

Lelde Spriņģe speciāli db.lv, 28.05.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunija saņēmusi ielūgumu pievienoties Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijai (OECD) un tiklīdz Igaunijas parlaments un premjerministrs Andruss Ansips parakstīs līgumu kļūs par pilntiesīgu OECD biedru.

A. Ansips paredzējis līgumu parakstīt šī gada 3.jūnijā, OECD galvenās sekretāres Andželas Gurrias (Angel Gurría) vizītes Igaunijā laikā.

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) galvenā sekretāre Andžela Gurria (Angel Gurría), Itālijas premjerministrs un šī gada ministru padomes sanāksmes priekšsēdētājs Silvio Berluskoni (Silvio Berlusconi) un pievienojošos valstu premjerministri - Andrus Ansip (Igaunija), Benjamins Netanjahu (Benjamin Netanyahu) (Izraēla) un Boruts Pahors (Borut Pahor) (Slovēnija) apmeklēja uzņemšanas viesības un preses konferenci.

OECD ir demokrātisku valstu forums, kas ir bāzēts Parīzē. Organizācija tika izveidota 1961.gadā, uz tās priekšteces, Eiropas ekonomiskās sadarbības organizācijas (OEEC) pamata. Šobrīd OECD ir 31 dalībvalsts. Galvenais organizācijas mērķis ir veicināt globālās ekonomikas attīstību un paplašināt globālo tirdzniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Ansips: Igaunijas galvenā problēma – augsta inflācija

Gunta Kursiša, 06.09.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas galvenā problēma ir augstā inflācija, kas ievērojami pārsniedz vidējo inflāciju Eiropas Savienībā (ES), pavēstījis kaimiņvalsts ministru prezidents Andruss Ansips (Andrus Ansip), vēsta ERR News.

«Inflācija vēl joprojām ir pārāk augsta, tā ir pat vēl augstāka nekā vidēji ES,» norādīja Igaunijas ministru prezidents. «Daudzi vēl joprojām uzskata, ka bezdarbs ir lielāka problēma, tomēr bezdarbnieku skaits strauji sarūk, bet inflācija ir augsta gan Igaunijā, gan ES kopumā. ES inflācija 2,5%-2,7% līmenī jau ir neierasti augsta, bet Igaunijas 5% inflācijas līmenis ievērojami pārsniedz ES līmeni,» skaidroja A. Ansips.

Viņš izteica cerību, ka inflācijas līmenis sāks samazināties šī gada otrajā pusē.

Intervijā ETV A. Ansips eirozonas nākotni vērtēja optimistiksi, neraugoties uz Grieķijas, Īrijas un Portugāles parādu krīzi. «Eiropa un eirozona kā vienots veselums nav ieslīgusi krīzē,» viņš norādīja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

SVF: Latvijas izaugsme jau 2012. gadā var apsteigt Igauniju un Lietuvu

Līva Melbārzde, Db, 04.02.2010

Igaunijas premjerministrs Andruss Ansips (no kreisās), Latvijas premjerministrs Valdis Dombrovskis un Lietuvas premjerministrs Andrjus Kubiļus. (Foto: AFP/SCANPIX)

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī Latvija vēl vismaz tuvākos 5 gadus paliks līdere Baltijā bezdarba un valsts parāda ziņā, 2012. gadā tās ekonomikas izaugsme jau varētu pat nedaudz apsteigt Igauniju un Lietuvu, sasniedzot 5% no IKP.

To Baltijas infrastruktūras un enerģijas investīciju un finanšu forumā teica Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) Centrālās un Austrumeiropas pārstāvniecības vadītājs Marks Allens (Mark Allen). Kamēr pārējā pasaule no finanšu krīzes pamazām sāk jau atkopties un lielākajā daļā Eiropas valstu ekonomikas izaugsme sagaidāma jau šī gada 3. ceturksnī, Baltijā par ekonomikas izaugsmi varētu sākt runāt tikai 2011. gadā.

Gan Igaunijā, gan Latvijā šo izaugsmi balstīs eksports. Latvijas gadījumā īpaša nozīme būs Krievijas tirgum, kam SVF prognozē strauju ekonomikas atkopšanos jau šogad. Lietuvā ekonomikas pieaugumu 2011. gadā veicinās arī augošs privātais patēriņš, kamēr Latvijā šajā ziņā būtiskas izmaiņas nav gaidāmas pat 2012. gadā, kad Latvijā varētu sākt atgriezties investīcijas. Negatīvas sekas uz Latvijas ekonomiku tuvākajos 3 gados vēl arvien izrādīs nemotivēti vairāk nekā 2 reizes pieaugušās darba algas 2007. un 2008. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Ansips: Latvija parādījusi lielisku piemēru ES valstīm

Ritvars Bīders, 11.03.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija, veicot strukturālās reformas, parādījusi lielisku piemēru citām Eiropas Savienības (ES) valstīm, tikšanās laikā ar ārlietu ministru Māri Riekstiņu norādīja Igaunijas premjerministrs Andruss Ansips, ziņo Postimees.

«Latvija spējusi veikt vairākas strukturālās reformas, un tas ir jāatzīst,» sacījis A. Ansips, norādot, ka nozīmīgākās reformas, kas notikušas Latvijā pērn, bijušas izglītības un veselības jomā, kā arī valsts sektorā, kur samazināts valsts departamentu skaits un darbinieku skaits.

Igaunijas premjers uzskata, ka Latvija parādījusi citām ES valstīm lielisku piemēru, kā ietaupīt valsts sektorā. Abu valstsvīru tikšanās laikā tika apgalvots, ka situācija Igaunijas un Latvijas ekonomikā uzlabojas.

M. Riekstiņš un A. Ansips izteikuši arī pārliecību, ka, Igaunijai iestājoties eirozonai, labumu gūs visa reģiona ekonomika.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Igaunijas premjers nevar palīdzēt Merko problēmu risināšanā

, 28.03.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas premjerministrs Andrus Ansips ir paziņojis Ivaram Godmanim, ka kompānija Merko var piedalīties visos Igaunijas publiskajos piedāvājumos, un ka tai nav uzlikti nekādi ierobežojumi, ziņo Igaunijas biznesa portāls Aripaev.

"Es kategoriski noraidu paziņojumus, kuri ir izskanējuši Latvijas presē, ka kompānija Merko ir krimināla organizācija, vai arī, ka kompānijas vadība ir cietumā, vai tuvākajā laikā būs tur," paziņoja Igaunijas premjers.

I. Godmanis ir apsolījis, ka šādi žurnālistu raksti nekādā veidā neietekmēs publiskā piedāvājuma rezultātus.

A. Ansips arī norādīja, ka viņa saruna ar I. Godmani bija tikai diskusija un ka Latvija pati pieņems savus lēmumus. "Es vairāk neko nevaru izdarīt," nobeigumā žurnālistiem norādīja A. Ansips.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārdodot 10 miljonus oglekļa izmešu kvotas japāņu Mitsubishi, gūtos ieņēmumus ziemeļvalstu kaimiņi igauņi plāno ieguldīt, izveidojot valsti aptverošu elektrisko automašīnu uzlādes tīklu.

Igaunijas premjers Andruss Ansips paskaidroja, ka valdība ir atbalstījusi neizmantoto kvotu pārdošanu. «Ieņēmumi no kvotu pārdošanas tiks izmantoti, lai investētu visu valsti aptverošā uzlādes tīklā, kas būs paredzēts elektromašīnu izmantošanai», stāstīja A. Ansips. Eiropas Savienība savām dalībvalstīm piešķir noteiktu daudzumu oglekļa izmešu kvotu, lai cīnītos ar siltumnīcas efektu izraisošo gāžu emisiju skaitu.

Ap 500 Mitsubishi i-MiEV elektrisko automašīnu tiks nodotas pašvaldību rīcībā, lai nodrošinātu ar transportu sociālos darbiniekus. Ir izveidota arī grantu sistēma, privātpersonu atbalstam elektrisko automašīnu iegādē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sabiedrība

Vēlētāji eirozonā kļūst neiecietīgi pret Grieķiem

Kārlis Vasulis, speciāli Db, 21.06.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Ir ļoti sarežģīti izskaidrot vēlētājiem, kādēļ valdības nevar atrast papildus finansējumu tādām politiski jūtīgām lietām kā skolotāju algas, bet, neskatoties uz to, atrod naudu, lai finansiāli atbalstītu Grieķiju,» apgalvo Eirozonas jaunākās dalībvalsts Igaunijas premjerministrs Andruss Ansips.

Ansips norāda, ka eirozonas valstu vēlētāji kļūst arvien neiecietīgāki pret pieaugošajām palīdzības programmu paketēm tādām finansiālu problēmu skartām valstīm kā Grieķija, ziņo Reuters.

«Eiropas finanšu stabilitātes fonds un Eiropas stabilitātes mehānisms ir vērtējami kā solidaritātes simboli Eiropas mērogā. Tomēr, arvien uzstājīgāk sabiedrība uzdod jautājumus, kādēļ ir nepieciešams investēt tik milzīgus naudas līdzekļus šajos fondos, ja rezultātā sanāk, ka nabadzīgie Igaunijas iedzīvotāji palīdz bagātajiem Grieķiem,» norāda Ansips.

Neskatoties uz izveidojušos situāciju, Eiropas un Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) partneriem nāksies pārskatīt Grieķijas aizdevuma programmas nosacījumus šajā vasarā, otrdien paziņoja kāda anonīma Eiropas Savienības (ES) amatpersona. Šī nepieciešamība tiek skaidrota ekonomikas vides ir pasliktināšanoss gan Grieķijā, gan ārpus tās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā nedēļā panāktā vienošanās par eirozonas fnanšu stabilitātes «ugunsmūra» palielināšanu līdz 800 miljardiem eiro nozīmē, ka Igaunijas garantijas parādu krīzes nomocītajām Eiropas valstīm būs 1,8 miljardu eiro apmērā, vēsta kaimiņvalsts raidsabiedrība ERR.

Par to informējis Igaunijas Finanšu ministrijas Eiropas Savienības (ES) lietu padomnieks Mēlis Meigas (Meelis Meigas). Tāpat viņš pastāstīja, ka vienošanās arī nozīmē divkārt samazinātus termiņus Igaunijas iemaksām Starptautiskajā Valūtas fondā (SVF). Kopumā Igaunija eirozonas aizsardzības mehānismā garantēs 1,8 miljardu eiro.

Palielināt Eiropas monetārās savienības finanšu stabilitātes fonda finansējumumu līdz 800 miljardiem eiro, eirozonas dalībvalstu finanšu ministri vienojās pagājušajā piektdienā.

Finanšu līdzekļus veidos Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM) rīcībā esošais finansējums 500 miljardu eiro apmērā, kuram tiks pievienoti Eiropas Finanšu stabilitātes fonda (EFSF) 200 miljardi. ESM darbu uzsāks jūlijā un aizstās EFSF. Papildus 53 miljardus eiro plānots iegūt no jaunajām Grieķijas parādzīmēm, bet 49 miljardus no Eiropas Finanšu stabilitātes mehānisma (EFSM).

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Ansips: Igaunija pietuvosies ES pārticības līmenim 2020. gadā

Gunta Kursiša, 11.10.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas iekšzemes kopprodukts (IKP) varētu sasniegt 75% apjomu no vidējā Eiropas Savienības (ES) kopprodukta jau 2020. gadā, citējot Igaunijas premjerministra Andrusa Ansipa pausto, vēsta ERR News.

Pirms vairākiem gadiem A. Ansips izteicās, ka grasās padarīt Igauniju par vienu no pārtikušākajām Eiropas valstīm. Savukārt viņa apgalvojums, ka šīs dekādes beigās Igaunijas IKP apjoms būtiski pietuvosies vidējās ES valsts IKP apjomam, tika pausts kā atbilde uz viņa koalīcijas partnera jautājuma - kad algas Igaunijā varētu sākt līdzināties algām pārējā Eiropā?

«Nākamajā plānošanas periodā mēs vēl aizvien saņemsim finansējumu, kas mums palīdzēs pietuvoties Eiropai,» norādīja A. Ansips.

Tāpat, atbildot uz kolēģa jautājumu, viņš norādīja, ka algu līmenis varētu tikt sasniegts mazāk nekā vienas paaudzes laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Igaunijas premjers nespēj noticēt Finanšu ministrijas prognozēm

, 27.08.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas premjers Andrus Ansips nosaucis pēdējās Finanšu ministrijas prognozes par neticamām, jo tās esot pārāk pesimistiskas, ziņo ERR News.

«Šis ekonomikas kritums (14.5%) man šķiet neticams, es drīzāk ticu Igaunijas Centrālās bankas datiem par 12.3% kritumu,» teicis Ansips, uzsverot, ka Igaunija vēl arvien cer pēc iespējas ātrāk pievienoties eirozonai. «Es uzskatu, ka Igaunija ieviesīs eiro 2011. gadā. Mēs to neizdarīsim tikai tad, ja notiks kāda katastrofa līdzīga Lehman Brothers gadījumam,» viņš piebilda.

Ministru prezidentam esot ļoti skaidrs plāns, kā budžeta deficītu saglabāt zem 3%, tas balstīs uz ES fondu efektīvāku izmantošanu un dividenžu izņemšanu no valsts kompānijām. Tāpat tiks samazināti arī valsts pārvaldes sektora izdevumi. A.Ansips piebildis, pat ja Igaunijai neizdosies iecerētā pievienošanās eirozonai, tad īstenotie valsts izdevumu samazinājumi būs ekonomikai ļoti noderīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Ansips: Igaunija kļūs par vienu no piecām bagātākajām valstīm Eiropā

Lelde Petrāne, 09.03.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Andruss Ansips, Igaunijas premjerministrs, ir laimīgs cilvēks. Neatkarīgi no tā, kāds nākamo pāris nedēļu laikā būs koalīcijas sarunu rezultāts, spēcīgais sniegums svētdien notikušajās parlamenta vēlēšanās nozīmē - viņš noteikti saglabās premjera amatu, kurā ir kopš 2005.gada, raksta The Economist.

Pēc Žana Kloda Junkera no Luksemburgas (kurš pārspēj viņu par desmit gadiem), Hosē Sokrateša no Portugāles un Hosē Luisa Rodrigeza Sapatero no Spānijas, tas viņu padara par visilgāk strādājošo valdības vadītāju Eiropā. Polijas Donalds Tusks no viņa atpaliekot par dažiem mēnešiem.

Ansipa sniegums vēlēšanās esot ievērojams, jo viņa valdība īstenojusi taupības programmu (aptuveni 9% no IKP), kas lielākajā daļā valstu būtu rezultējusies ar vēlētāju protestiem ielās, nevis valdības pārvēlēšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Igaunijas valdība plāno eiro zonai pievienoties nākamgad 1. jūlijā

, 12.03.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunija jau šonedēļ varētu lūgt Eiropas Komisiju (EK) izvērtēt valsts gatavību pievienoties eiro zonai, tādējādi pastāv iespēja, ka Igaunija uz eiro valūtu pāriet nākamā gada jūlijā, uzskata Igaunijas premjers Andruss Ansips (Andrus Ansip), raksta BBN.

A. Ansips uzskata, ka, ja cenas necelsies, nepieciešamo inflācijas līmeni Igaunija varētu sasniegt šogad oktobrī. Premjers pauda viedokli, ka pastāv iespēja, ka cenas varētu sākt samazināties.

"Iespēja izpildīt inflācijas kritēriju pieaug ar katru dienu," sacījis A. Ansips, piebilstot, ka arī šī gada budžeta deficīts nepārsniegs pieļaujamās normas, kas nepieciešamas, lai pievienotos eiro zonai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Igaunijas prioritātes - izglītība un enerģētiskā neatkarība

Vēsma Lēvalde, 16.08.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kvalitatīva izglītība un valsts enerģētiskā neatkarība kopā ar efektīvu valsts aparāta darbību ir tuvākie Igaunijas mērķi, norādījis Igaunijas premjerministrs Andruss Ansips.

Par to raksta Dv.ee. gaidāmā eiro ieviešana, norādījis Ansips, ir ļoti nopietns panākums, kura pozitīvo ietekmi uz ekonomisko vidi un Igaunijas starptautisko reitingu ir grūti pārvērtēt. Ekonomikas izaugsme, ražošanas pieaugums un bezdarba samazināšanās arī ir ļoti pozitīvas tendences, uzsvēris Igaunijas valdības vadītājs. Tomēr uz lauriem dusēt vēl esot par agru, atzinis Ansips.

Pēc viņa teiktā, kvalitatīva izglītība, ņemot vērā Ziemeļvalstu pieredzi, lēta enerģija un konkurētspējīga uzņēmējdarbība varētu Igauniju pārvērst par «Skandināvijas tīģeri». Tomēr vispirms vairākās jomās esot jāpanāk Zviedrija un Somija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Igaunijas premjers cīnās ar centristiem

, 28.09.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas premjerministrs Andruss Ansips izsūtījis vēstuli visiem ministriem, norādot, ka aizvien vairāk viņu satrauc opozīcijā esošās Centristu partijas uzbrukumi, kuru mērķis ir valdības gāšana.

Šie uzbrukumi notiek uz ekonomiskās krīzes mazināšanās, gaidāmās budžeta pieņemšanas un pārejas uz eiro fona, A.Ansipa vēstulē teikto atstāsta portāls dv.ee. A.Ansips raksta, ka Igaunijas ekonomikā iestāsies labāki laiki, taču centristu uzbrukumi nemazinās. «Draugi, mēs nedrīkstam pieļaut, ka politiskie spēlmaņi sasniegtu savu mērķi, jo pašreizējā parlamentā es neredzu nevienu citu koalīciju, kas varētu vai gribētu īstenot atbildīgu finanšu un ekonomikas politiku Igaunijas interesēs. Es neredzu nevienu citu spēku, kas varētu atnest Igaunijai eiro, neapdraudot sociālo stabilitāti un ekonomikas vidi. Mums jāsaliedējas vēl vairāk un jāturpina cīņa par eiro!» mudinājis A.Ansips.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Igaunijas premjers kritizē Finanšu ministru par luksusa automašīnas nomāšanu

, 29.08.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas ministru prezidents Andrus Ansips kritizējis valsts finanšu ministru Juhanu Partu (Juhan Part) par to, ka viņš darba vajadzībām nomā dārgu Audi automašīnu, ziņo BBN.

A. Ansips norāda, ka valdības ministriem būtu jārāda piemērs tautai grūtajos laikos, nevis jātērē valsts nauda luksusam.

A. Ansips sacīja, ka J. Partam vajadzētu pārtraukt dārgās Audi automašīnas nomāšanu, un par viņa oficiālo darba spēkratu izvēlēties kādu ekonomiski izdevīgāku auto.

"Valdībai jau izdevies atrast lētāku automašīnu mūsu prezidentam. Tāds, lūk, ir mūsu piemērs," sacījis Igaunijas premjers.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Ansips: mēs būsim viena no bagātākajam valstīm Eiropā

Ritvars Bīders, 22.02.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Ja mēs šādā garā turpināsim, mēs būsim viena no bagātākajām valstīm,» sacījis Igaunijas premjerministrs Andruss Ansips, paužot pārliecību, ka Eiropas mērogā Igaunija varētu iekļūt veiksmīgāko valstu pirmajā pieciniekā. To viņš pamato Igaunijas ekonomikas izaugsmi, kas, pēc viņa sacītā, ir straujāka nekā citās eirozonas valstīs, raksta Dzd.ee.

Jau 2007. gadā pirms parlamenta vēlēšanām Reformu partija, kuru pārstāv A. Ansips, solīja panākt, ka līdz 2022. gadam Igaunija kļūs par vienu piecām Eiropas bagātākajām valstīm.

Portāls E24 aprēķinājis, ka šāda mērķa izpildīšanai nepieciešams, lai Igaunijas ekonomika laika posmā no 2011. līdz 2022. gadam augtu par vidēji 8% gadā.

A. Ansips gan norāda, ka šāda strauja ekonomiskā izaugsme nav nepieciešama, ņemot vērā, ka citās Eiropas valstīs ekonomikas izaugsme nesokas tik labi, cik Igaunijā.

Komentāri

Pievienot komentāru