SIA Rīgas meži vērtējums par 2019.gada otro ceturksni (un pirmo pusgadu) un redzējums par nākotnes tendencēm lielā mērā atspoguļo zāģmateriālu un apaļkoka tirgus ainu, ar kādu saskaras un rēķinās visi tirgus dalībnieki, neatkarīgi no saražotajiem apjomiem, specializācijas, iepriekš noslēgtiem līgumiem, īpašnieku struktūras vai līdzšinējās pieredzes. Tirgu var raksturot vienā vārdā – lēns.

Zāģmateriāli

Otrais ceturksnis ir iezīmējies ar lēnu zāģmateriālu tirgu visos virzienos. Joprojām aktīvākais ir bijis Āzijas virziens. Eiropa, tajā skaitā arī Anglija, ir turējusi salīdzinoši zemas cenas un pieprasījums ir bijis neliels. Šobrīd redzams, ka aizvien lielāka daļa no pircējiem kavē maksājumus un pat atsakās no līgumiem, ja tiek kavēti piegādes termiņi. Tas rada zināmu nedrošību ražotāju pusē, jo ražošanas process mēdz būt atkarīgs no dažādiem aspektiem, piemēram, neplānotiem iekārtu remontiem u.c.

Zāģmateriālu tirgus iekšējiem cenas un pieprasījuma regulācijas mehānismiem pievienojušies arī globālu tirdzniecības konfliktu izraisīti faktori. Ja Ķīna ceturkšņa sākumā bija tirgus, kurā joprojām varēja realizēt zāģmateriālus – diskutējama bija cena, bet līgumus bija iespējams noslēgt un strādāt – tad jūnijā jau tapa skaidrs, ka tirdzniecības konflikts starp Ķīnu un ASV ir samilzis un radījis situāciju, kurā dažas Ķīnas rūpnīcas ir spiestas pārtraukt ražošanu, jo noliktavas ir pārpildītas, bet lielākais eksporta tirgus tām ir slēgts.

Sarunā ar Db vairāki kokrūpnieki, kuri ir uzvarējuši konkrēto apaļkoku sortimentu izsolē, bažījās, vai šo konkursa rezultātu apstrīdēšanas dēļ agrāk nospraustajos termiņos saņems no LVM paredzēto apaļkoku apjomu, jo, ja nevar apstiprināt mežizstrādes konkursa (par 760 000 m3 vai to daļas) rezultātus, tad nav ko pārvadāt apaļkoku pārvadāšanas konkursa uzvarētājam, bet kokrūpnieki nevar saņemt paredzētos apaļkoku sortimentus. Turklāt šis process, kad no valsts mežiem apaļkoku tirdzniecība kaut uz laiku tiek apturēta, pēc dažu aptaujāto domām, varētu izarisīt papildu spriedzi baļķu tirgū, kas varētu izraisīt cenu kāpumu, kā arī tiem kokrūpniekiem, kuriem ir samērā nelieli apaļkoksnes krājumi problēmas ar noslēgto gatavās produkcijas līgumu izpildi. Ceru, ka LVM spēs izpildīt savas saistības pret apaļkoku sortimentu pircējiem paredzētajos apjomos un termiņos, uzsver viena no lielākajiem Latvijas kokrūpniecības uzņēmumiem SIA Merex iepirkšanas menedžeris Armands Apfelbaums. Viņš norāda, ka Merex rēķinās ar LVM piegādēm šogad, ko apstiprina noslēgtā vienošanās, pretējā gadījumā būs jāmeklē apaļkoksne, lai varētu izpildīt pircēju pasūtījumus. «Ja apaļkoku sortimentu piegādes nenotiek paredzētajos termiņos, tad var rēķināties ar tā jau superaugsto zāģbaļku cenu kārtējo kāpumu,» uzsver A. Apfelbaums. «LVM darīs visu, lai izpildītu līgumos paredzētos koksnes piegādes apjomus, neraugoties uz to, ka tiek torpedēti mežizstrādes un apaļkoku pārvadājumu konkursu rezultāti,» kokrūpniekus mierina LVM prezidents Roberts Strīpnieks. Viņš norāda, ka LVM ir izmantojusi likumā paredzētās tiesības sarunas procedūras rezultātā turpināt (apjomā līdz 50%) 2003. gadā noslēgtos iepirkuma līgumus, kā rezultātā kokmateriālu piegādes kokrūpniekiem nepastāsies.

Ar 1. jūliju valsts mežu apsaimniekotājs atsāk noslēgto šā gada I pusgada apaļkoksnes sortimentu piegādes līgumu izpildi par tām pašām cenām, kuras uzņēmēji bija nosolījuši pērnā gada noglē. Nenoliedzami, ka daļa kokzāģētavu ir izveidojušas samērā lielus zāģbaļķu uzkrājumus, tomēr daļa kokrūpnieku lielus krājumus dažādu iemeslu dēļ nav veidojuši, un tāpēc jūlijā tiek atsākta apaļkoku sortimentu piegādes, uzsver a/s Latvijas valsts meži (LVM) struktūrvienības «Apaļkoksnes piegādes» direktors Andris Balodis. Papildus jūlijā arī turpināsies apaļo kokmateriālu sortimentu piegādes no vētras lauztajām/gāztajām cirsmām noslēgto līgumu ietvaros. Turklāt ar apaļkoku sortimentu pircējiem tiek saskaņots jauns piegāžu grafiks. Lai arī šobrīd tirgū esošās skujkoku apaļkoku (kuri iegūti no vētras lauzatjām/gāztajām cirsmām) cenas ir būtiski zemākas salīdzinājumā ar tām, kādas savulaik solīja apaļkoku pircēji, tomēr jāuzsver, ka cenas tika solītas par skujkoku apaļkoku sortimentiem no augošu koku cirsmām un tieši tādi apaļo kokmateriālu sortimenti tagad tiks piegādāti, norāda A. Balodis. Viņš nenoliedz, ka viena daļa kokrūpnieku, vēloties šīs apaļkoku piegādes saņemt šā gada IV ceturksnī, tomēr ņemot vērā visu pircēju intereses un arī ražošanas procesu, piegādes būšot arī III ceturksnī. «Mēs respektējam apaļkoku pircēju vēlmes lielāko daļu apjoma piegādājot IV ceturksnī, tomēr visas piegādes 1.29 milj. m3 apmērā neesot iespējamas tikai decembrī,» uzsver A. Balodis.

Saistībā ar 2012. gada augustā gaidāmo Krievijas iestāšanos Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO) Latvijas kokrūpniekiem jau tuvākajā laikā būs iespēja importēt šīs valsts apaļkokus ar pazeminātām eksporta tarifu likmēm. To paredzēs jaunizveidotā Krievijas skujkoku apaļkoku eksporta uz Eiropas Savienību (ES) tarifu kvota.

Saistībā ar to Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Zemkopības ministriju un Latvijas Kokrūpniecības federāciju 2012. gada 11. jūnijā plkst. 14:00 Mežaparka Lielās estrādes ēkā izstādes Iepazīsties koks telpās rīkos tikšanos ar visiem Krievijas apaļkoksnes importā ieinteresētiem uzņēmumiem, informējot par kvotu administrēšanas mehānisma darbību, pieteikšanos kvotai un skaidrojot nozarei būtiskos jautājumus.

Plānots, ka jaunā Eiropas Komisijas regula stāsies spēkā 2012. gada 13. jūnijā un pēc Krievijas iestāšanās PTO ar 2012. gada augustu/septembri nodrošinās mehānismu Krievijas priedes un egles apaļkoku importam ES ar pazeminātām eksporta tarifu likmēm. Šobrīd piemēroto 25% (bet ne mazāk kā 15 EUR/m3) vietā tarifu kvotas ietvaros 3,5 milj. m3 priedes apaļkoku importam tiks piemērots 15% Krievijas eksporta tarifs, bet 6 milj. m3 egles apaļkoku importam 13% eksporta tarifs.

Valsts mežu apsaimniekotājs drīkst slēgt līgumus desmit kompānijām mežizstrādes veikšanai un kokmateriālu piegādei līdz ceļam, kuras konkursā atzina par uzvarētājām. To paredz Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) lēmums uzskatīt par nepamatotām četru konkursa pretendentu SIA Omīte, SIA Vidzemes privātmeži, SIA Vikkers un a/s Tukuma MRS sūdzības par valsts mežu apsaimniekotāja valsts a/s Latvijas valsts meži (LVM) konkursa rezultātiem. Tādējādi šogad mežizstrādes (750 000 m3) darbus valsts mežos veiks desmit kompānijas, no kurām visvairāk izstrādās SIA Kursa MRU — 175 000 m3 un SIA Aktīvs — 160 000 m3. Db šā gada 13. janvāra numurā rakstīja, ka vairāki kokrūpnieki, kuri ir uzvarējuši konkrēto apaļkoku sortimentu izsolē, bažījās, vai šo konkursa rezultātu apstrīdēšanas dēļ agrāk nospraustajos termiņos saņems no LVM paredzēto apaļkoku apjomu, jo, ja nevar apstiprināt mežizstrādes konkursa vai to daļas rezultātus, tad nav ko pārvadāt apaļkoku pārvadāšanas konkursa uzvarētājam, bet kokrūpnieki nevar saņemt paredzētos apaļkoku sortimentus. Turklāt šis process, kad no valsts mežiem apaļkoku tirdzniecība kaut uz laiku tiek apturēta, pēc dažu aptaujāto domām, varētu izraisīt papildu spriedzi baļķu tirgū, kas varētu izraisīt cenu kāpumu. Pēc IUB lēmuma vairāki Db aptaujātie kokrūpnieki atzina, ka janvāra mēnesis ir pagājis tukšgaitā un tad, kad mežizstrādātāji sāks strādāt, koksnes pircēji arī saņems izsolē iegūto apaļkoksni. Uzvarētāji zināmi Iepirkumu daļa Konkursa uzvarētājs Apjoms m3 Alsungas a/s Latvijas Finieris 50 000 Garozas SIA Nekas 50 000 Kandavas SIA Kursa MRU 65 000 Kokneses SIA Siksala 50 000 Madonas SIA Asigne 50 000 Mērsraga a/s Tukuma MRS 60 000 Mētru SIA Kursa MRU 60 000 Misas SIA Ogres Mežierīcības centrs 55 000 Ogres SIA Aktīvs 50 000 Ropažu SIA Aktīvs 50 000 Rūjienas SIA Aktīvs 60 000 Sēlpils SIA RTK Pluss 50 000 Silvas a/s Strenču MRS 60 000 Usmas SIA Kursa MRU 50 000 Avots: valsts a/s Latvijas valsts meži

Saistībā ar 2012. gada augustā gaidāmo Krievijas iestāšanos Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO) Latvijas kokrūpniekiem tuvākajā laikā būs iespēja importēt šīs valsts apaļkokus ar pazeminātām eksporta tarifu likmēm.

To paredzēs jaunizveidotā Krievijas skujkoku apaļkoku eksporta uz Eiropas Savienību (ES) tarifu kvota.

Uzņēmumi, kas 2004. vai 2007. gadā no Krievijas importējuši priedes un egles apaļkokus kopā vismaz 5000 m3 apmērā (vēsturiskie importētāji) un tuvākajos divos trīs gados varētu atjaunot importu, ir aicināti līdz šā gada maija beigām informēt Ekonomikas ministriju, teikts ministrijas paziņojumā.

Tajā skaidrots, ka tradicionālās tiesības nodrošinās būtiskus ieguvumus vēsturiskiem importētājiem, garantējot iespējas sākot no 2012. gada rudens par ievērojami zemākiem eksporta tarifiem no Krievijas ievest vēsturiskiem importa apjomiem pielīdzināmus daudzumus. Turpretim jaunajiem importētājiem būs iespēja rindas kārtībā pieteikties uz daļu no kvotas ietvaros pieejamā Krievijas skujkoku apaļkoku importa.

Meža nozares uzņēmēju vidū nav vienprātības par valdiba slemumu 2004. gadā dubultot apaļkoku pārdošanas apjomu (lidz 760 000 m3) valsts mežos, tādējādi samazinot augošu koku pārdošanas apjomus. «Neesam pret apaļkoku tirdzniecības modeli, bet gan pret steigu kādā tas tiek ieviests pat nesagaidot šogad veiktā apaļkoku tirdzniecības pilotprojekta pabeigšanu un to rezultātu izvērtējumu,» secina Latvijas mežizstrādātāju savienības prezidents Andrejs Cunskis. Viņaprāt, valsts nebūtu zaudētāja, ja šāds lēmums tiktu pieņemts vienu gadu vēlāk. «Tie, kas ir ieinteresēti koksnes resursu tirgus steidzamā pārdalē, savu ir panākuši,» uzsver A. Cunskis. Citādās domās ir Latvijas neatkarīgo mežizstrādātāju asociācijas valdes priekšsēdētājs, mežizstrādes SIA Aktīvs direktors Ivars Krūtainis. Viņaprāt šis lēmums ir sava veida kompromiss, kaut arī apaļkoku realizācijas apjoms valsts mežos salīdzinājumā ar 2003. gadu tiek dubultots, bet sākotnēji šo apjomu ir bijis iecerēts palielināt līdz gandrīz 0.92 milj. m3.

Jau septīto gadu pēc kārtas Latvijas nozīmīgākais biznesa informācijas avots – SIA Izdevniecība Dienas bizness – sadarbībā ar SIA Lursoft izveidojusi Latvijas visstraujāk augošo uzņēmumu – Gazeļu sarakstu.

Dienas bizness ir vienīgais laikraksts Latvijā, kurš apkopo datus par strauji augošām kompānijām un par tām raksta, rīko speciālus seminārus reģionos, kā arī šogad jau otro reizi rīkoja vērienīgu apbalvošanas ceremoniju Gazele 2007, kur godināja un apbalvoja Latvijas strauji augošos uzņēmumus par sasniegumiem laika posmā no 2004. gada līdz 2006. gadam.

Gazele 2007 šogad:

Gazele 2007 Vidzemē ir: SIA Serviss AT (Aloja, Limbažu rajons)

Uzņ. darbības veids: lauksaimniecības tehnikas tirdzniecība

+ 1762,38 % (apgrozījuma pieaugums no 2004.g. – 2006.g.)

Gazele 2007 Kurzemē ir: SIA Pindstrup Latvia (Talsi)

Asociācijas Latvijas koks izpilddirektors Andris Plezers apsveic valdības pieņemto lēmumu dubultos apaļkoku pārdošanas apjoms valsts mežos, tādējādi samazinot augošu koku pārdošanas apjomus, norādot, ka tādējādi katrs kokrūpnieks, piedaloties izsolē, var nopirkt sev nepieciešamu apaļkoksnes sortimentu un nav jāpērk visa cirsma un tad jādomā kur likt to koksni, ko pats neizmanto. Turklāt mehāniskajā pārstrādē izmantojamo koksni var iegādāties tikai tie, kuriem ir attiecīgās jaudas, bet ne starpnieki. Pēc būtības visa cīņa ir par to, kas kontrolēs valsts mežos iegūstamos koksnes resursus, secina A. Plezers Arī citās valstīs — Somijā, Zviedrijā, Vācijā — galvenokārt tiekot pārdota apaļkoksne, nevis augoši koki. Vairāki nelielie uzņēmēji atzina, ka apaļkoku sortimentu tirdzniecībā ir redzami gan plusi, gan arī mīnusi. Pozitīvi tiek minēta iespēja piedalīties apaļkoku iegādes izsolē, taču kā negatīvs faktors tiek minētas pārlieku augstās cenas, kuras liedz iegādāties šos resursus, kuri līdz ar to pēc viņu domām, varētu koncentrēties lielo pircēju rokās. Tādējādi, ja nelielajiem kokrūpniekiem nebūs noteikts nodalīts apjoms un atseviškas izsoles, tad laukos kokrūpniecībā nodarbināto skaits saruks, bet pieaugs bezdarbs un sociālā spriedze.

Jaunais apaļkoku sortimentu tirdzniecības modelis ietekmēs ne tikai meža nozares uzņēmējus, bet arī pašvaldības. Tā secināja vairāki pašvaldību vadītāji Latvijas pašvaldību savienības organizētās tikšanās laikā ar valsts mežu apsaimniekotāju valsts a/s Latvijas valsts meži (LVM)vadību, kā arī nozares uzņēmējiem. Dundagas pašvaldības vadītājs Gunārs Laicāns norādīja, ka līdz ar koksnes tirdzniecības veida maiņu — aizstājot augošu koku pārdošanu ar apaļkoku sortimentu pārdošanu — pašvaldībai būs mazāki ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, jo, izstrādājot valsts mežu ar modernu tehniku, pagasta iedzīvotāju darbarokas nebūs vajadzīgas, turklāt var tikt slēgti nelielie kokasptrādes un mežizstrādes uzņēmumi. Lai arī valsts mežu apsaimniekotājam apaļkoku sortimentu tirdzniecība dod papildu ieņēmumus, tomēr pēc Lubānas pašvaldības vadītāja Miķeļa Gruzīša teiktā tas Lubānā var palielināt bezdarbnieku skaitu par 10 %. Pašvaldību vadītāji atgādināja, ka augošu koku pircēji cirsmās iegūto malku pārdeva pašvaldībām par sakarīgu cenu, taču nav skaidrs, vai LVM var to piedāvāt par pašvaldībām pieņemamu cenu.

Iesaistoties zāģmateriālu ražošanā, Rīgas domes kapitālsabiedrība Rīgas meži nodarbojas ar nepamatotu un konkurenci kropļojošu uzņēmējdarbību, uzskata Valsts kontrole (VK). Savukārt Rīgas dome tam oponē, norādot, ka viss ir gan likumīgi, gan likumsakarīgi.

Iesaiste zāģmateriālu ražošanā neatbilst ne uzņēmuma dibināšanas mērķim, ne pašvaldības vēlāk deleģētajiem uzdevumiem un tādejādi neatbilst arī sabiedrības interesēm. To, veicot likumības revīziju par uzņēmuma darbību, konstatējusi VK.

Revīzijā konstatēts, ka Rīgas domes dibinātais uzņēmums līdzās pašvaldības dotajiem uzdevumiem – apsaimniekot Rīgas mežu teritorijas, Mežaparku un pilsētas publiskos dārzus un parkus – ir izveidojis kokzāģētavu Norupe ar mērķi pārstrādāt kokmateriālus un gūt iespējami lielākus ienākumus no šīs saimnieciskās darbības.

Kokzāģētavas izveide negatīvi ietekmē konkurenci kokrūpniecības tirgū, jo tai ir iespēja iegūt izejmateriālus trīsreiz lētāk, nekā tie brīvajā tirgū pieejami vairumam privāto uzņēmēju. Turklāt revidenti atklājuši, ka bez šādas priekšrocības Rīgas mežu kokzāģētava strādātu ar zaudējumiem: sagaidītās peļņas vietā 2015. un 2016. gadā kokzāģētavas darbības izmaksas ir samazinājušas pieejamo finansējumu uzņēmuma tiešo uzdevumu veikšanai tādā apmērā, kas ļautu veikt Rīgas mežiem uzticēto pilsētas parku un dārzu uzkopšanu un labiekārtošanu veselu gadu, neprasot tam finansējumu no pašvaldības nodokļu maksātāju naudas.

Apaļkoku pārdošanas modelis valstij kā mežu īpašniekam dod lielākus ienākumus un peļņu, bet kokrūpniekiem vienlīdzīgas iespējas koksnes resursu pieejamībā. Tā uzskata valsts mežu apsaimniekotāja valsts a/s Latvijas valsts meži (LVM) vadība, balstoties uz pērnā gada uzņēmuma finansiālās darbības rādītājiem kā arī sabiedrisko domu, kur pēc socioloģisko pētījumu datiem 86 % aptaujāto uzņēmēju pausto atbalstu apaļo kokmateriālu sortimentu tirdzniecībai. Viens no būtiskākajiem faktoriem, kas 2003. gadā ir ļāvis nopelnīt 13.69 milj. Ls, 2.6 reizes vairāk nekā 2002. gadā, bet pērnā gada neto apgrozījumu paaugstināt līdz 46.36 milj. Ls, kas ir par 18.36 milj. Ls jeb 1.66 reizes vairāk nekā 2002. gadā, ir apaļo kokmateriālu realizācija 360 000 m3 apmērā,» atzīst valsts mežu apsaimniekotāja valsts a/s Latvijas valsts meži prezidents Roberts Strīpnieks. Viņš arī norāda, ka tīrās peļņas un apaļkoku pārdošanas līknes iegūst teju vai 100 % korelāciju. Augošu koku pārdošanas izsoļu tēriņi ir mazāki, nekā apaļkoku sortimentu pārdošanā, tomēr, realizējot apaļkoksni, kas ir ar augstāku pievienoto vērtību salīdzinājumā ar augošu mežu, ieņēmumi un peļņas masa ir lielāki, atzīst R. Strīpnieks. «Uzņēmuma finansiālās darbības rādītāji liecina, ka apaļkoksnes sortimentu tirdzniecības modeļa iedzīvināšana ir attaisnojusies un valstij izdevīga, tieši tāpat kā savulaik samērā sāpīgā reforma — atteikties no tobrīd valsts regulētajām fiksētajām koksnes cenām ilgtermiņa mežizstrādes līgumturētājiem,» atzīst R. Strīpnieks.

Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija (LSDSP) šodien Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK) iesniegtajā 4000 zīmju priekšvēlēšanu programmā sola ieviest progresīvu un taisnīgu sistēmu iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) aprēķināšanā, pēc kuras bagātie maksās vairāk.

LSDSP sola panākt Latvijas pāreju uz valsts regulētu, sociāli atbildīgu tirgus ekonomiku, netērējot vairāk, nekā nopelnīts, kā arī neļaut valsts budžeta konsolidācijai un taupībai atstāt graujošu ietekmi uz ekonomiku, iedzīvotājiem, sociālo jomu, vēlēšanos dzīvot, strādāt un investēt šajā valstī.

Tāpat partija savā programmā sola nepieļaut valsts uzņēmumu privatizēšanu, un, tieši otrādi, veidot uzņēmumus ar valsts atbalstu, tā radot darba vietas.

LSDSP iecerējusi sakārtot valsts pārvaldi, lai trūkstošā nauda valsts budžetā nebūtu jāmeklē pie starptautiskajiem aizdevējiem vai mehāniskā nodokļu palielināšanā, kā arī veicināt videi draudzīgu atjaunojamo vietējo energoresursu attīstīšanu.

Pēc pašreizējā vētras izraisītā skujkoku baļķu cenu krituma tiek prognozēts šo sortimentu deficīts un ievērojams cenu kāpums šā gada nogalē un 2006. gadā. Skujkoku apaļkoku pārstrādātāju domas par to, kad atkal šo sortimentu cenas Latvijā sāks celties atšķiras. «Ceru, ka apaļkoku cenas neatgriezīsies ekonomiski neloģiskā līmenī,» norāda lielākā Latvijas kokzāģetāja SIA Vika Wood rīkotājdirektors Andris Krecers. Savu teikto viņš pamato ar to, ka pēc pagājušā gadsimta nogalē Eiropā notikušajām vēljauzēm, apaļkoku cenas tikušas noliktas ekonomiski pamatotā līmenī. Savukārt vairāku nelielo skaujkoku kokzāģētavu vadītāji prognozē, ka cenas strauji kāps šā gada nogalē un nākošgad. Savas prognozes pamato ar to, ka vētrā cietušie meži būs izcirsti, bet neizcirstais zāģēšanai nederīgs, savukārt daļa privātmežu īpašnieku pēc šā gada vētras nebūs ko cirst, daļa nevarēs cirst, jo nebūs izpildījuši izcirsto platību atjaunošanas nosacījumus, turklāt neesot zināms arī, cik tad īsti cirtīs valsts mežos.

Latvijas Mežizstrādātāju savienība iestājas pret apaļo kokmateriālu sortimentu palielināšanu no 0.76 milj. m3 šogad līdz 1.29 milj. m3 2005. gadā. «Nozare tā arī nav ieraudzījusi koksnes realizācijas modeļu izvērtējumu, turklāt, neraugoties uz konstatēto, ka apaļo kokmateriālu tirdzniecības pilotprojekts ekonomiski nu nepavisam nav bijis valstij izdevīgs, tiek dubultots šādā veidā pārdodamās koksnes apjoms,» uzsvēra Latvijas Mežizstrādātāju savienības prezidents Andrejs Cunskis. Viņš arī atzina, ka apaļkoku sortimentu izsolēs pie šiem resursiem lielākoties piekļūst lielie kokrūpnieki, kuri var maksāt pat superaugstas cenas, kādas nespējot maksāt nelielie uzņēmumi. A. Cunskim oponēja asociācijas Latvijas mēbeles izpilddirektors Andris Plezers, norādot, ka apaļķoku sortimentu tirdzniecības apjomi ir jāpalielina, jo tiem, kuriem ir nepieciešams sortiments, nav jāpērk augošu koku izsolēs, jāmeklē, kas tās izstrādās un jālauza galvu kurš un par kādām cenām ir gtavas pirkt pašam uzņēmējam nevajadzīgos koksnes sortimentus. Latvijas Neatkarīgo mežizstrādātāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ivars Krūtainis atzina, ka ikvienam mežu īpašniekam, arī valstij, ir izdevīgāk pārdot nevis augošus kokus, bet gan konkrētus apaļkoksnes sortimentus. Savukārt vienas no lielākajām koktirdzniecības SIA Stora Enso Mežs direktors Vilnis Freimanis pieļāva iespēju, ka, palielinot apaļkoku sortimentu tirdzniecības apjomus valsts mežos, varētu arī samazināties sortimentu izsoļu cenas. Savukārt Zemkopības ministrijas Meža politikas departamenta direktors Jānis Birģelis oponējot A. Cunskim norāda, ka LVM 2003. gada finansiālās darbības rādītāju straujais kāpums ir saistīts apaļkoksnes sortimentu tirdzniecību, jo valsts mežu apsaimniekotājs tādējādi guvis lielākus ieņēmumus un arī vairāk nopelnījis nekā 2002. gadā. Viņs arī norādīja, ka domstarpības, it īpaši koksnes resursu deficīta apstākļos ir bijušas un būs.

Apaļkoku sortimentu tirdzniecības modelis ir radījis papildu ienākumus valstij tieši pārdot tos kokrūpniekiem, kā arī mazinājis negodīgu konkurenci. To rāda valdībā skatītais informatīvais ziņojums. Tādējādi valdība ir izteikusi atbalstu apaļo kokmateriālu sortimentu tirdzniecības modelim valsts mežos un gaisinājuši jekādas šaubas par tā izdevīgumu, skaidro zemkopības ministrs Mārtiņš Roze. Apaļkoku sortimentu tirdzniecību pozitīvi vērtē ne tikai premjers Indulis Emisis un bijušais zemkopības ministrs Atis Slakteris, bet arī viens no lielākajiem zāģētās produkcijas ražotājiem SIA Kurekss apaļkoku iepirkuma vadītājs Ainārs Apfelbaums. Viņš norāda, ka šogad uznēmums iegādājies 40 000 m3 zāģbaļķu, kas ir apmeram 15 % no SIA Kurekss šogad nepieciešamajiem zāģbaļķiem.

Vislielākos apjomus no vētrā cietušas koksnes iegūtajiem apaļkokiem nopircis papīrmalkas importētājs SIA Domše Latvia — 170 000 m3 un viens no lielākajiem kokzāģētājiem SIA BSW Latvia — 60 000 m3. Tā liecina valsts mežu apsaimniekotāja valsts a/s Latvijas valsts meži (LVM) apkopotie sarunu procedūras «Par vējgāzēs un vējlauzēs izstrādāto skujkoku papīrmalkas un zāģbaļķu sortimentu piegādi» rezultāti. «Sarunu procedūrā tika uzaicināti piedalīties visi skujkoku apaļkoku sortimentu pircēji, kuri bija noslēguši līgumus par šādu sortimentu iegādi, balstoties uz pērnā gada nogalē notikušā konkursa rezultātiem,» uzsver valsts a/s Latvijas valsts meži prezidents Roberts Strīpnieks. Viņš norāda, ka kopumā sarunu procedūras ietvaros tika pārdoti apmēram 220 000 m3 skujkoku papīrmalkas un 260 000 m3 skujkoku zāģbaļku, kas tiek izstrādāti vētrā cietušajās mežaudzēs. Turklāt pircēju vidū ir ne tikai lielie kokrūpnieki un papīrmalkas eksportētāji, bet arī nelielie meža nozares uzņēmumi. Db jau rakstīja, ka noslēgto apaļkoksnes sortimentu piegādes līgumu izpildi valsts mežu apsaimniekotājs pārcēla uz šā gada II pusgadu un izsludināja cenu aptauju par vējgāzto/vējlauzto apaļkoku sortimentu. R. Strīpnieks uzsver, ka apaļkoku sortimentu piegādes no augošu koku ciršanas tika pārorientētas uz vējlauzto/vējgāzto koku cirsmām un tikai pierāda šī koksnes pārdošanas veida priekšrocības salīdzinājumā ar koku cirsmu izsolēm un koksnes pārdošanu ilgtermiņa mežizstrādes līgumturētājiem.

Šā gada pirmajā pusgadā salīdzinājumā ar 2012.gadu apaļo kokmateriālu vidējās iepirkuma cenas kāpušas skujkoku sortimentiem, bet bērza apaļkoku cenas svārstījušās atkarībā no izmēra – tievākajam sortimentam cenas pazeminājušās, resnākajam sortimentam pieaugušas, liecina Centrālās statistikas pārvaldes informācija par apaļo kokmateriālu vidējām iepirkuma cenām.

Šā gada pirmajā pusgadā skujkoku zāģbaļķu iepirkuma cenas, salīdzinot ar 2012.gada vidējām iepirkuma cenām, cēlušās vidēji par 11%, t.i., priedes zāģbaļķiem par 2-5 Ls/m3 un egles zāģbaļķiem par 3-7 Ls/m3.

Bērza zāģbaļķu tirgū šā gada pirmajā pusgadā bijis vērojams neliels cenu kritums 1,8 Ls/m3robežās tievā sortimenta bērza zāģbaļķiem, toties par 2 Ls/m3 augusi cena resnajam sortimentam.

Melnalkšņa un apses zāģbaļķu segments, kas Latvijas tirgū ir pēc apjoma neliels un specifisks, ir spējis saglabāt iepirkuma cenas 2012.gada līmenī un pat nedaudz cenu paaugstināt – melnalksnim par 3 Ls/m3 un apsei par 1,6 Ls/m3.

Tā asociācija Latvijas koks iestājas par to, lai netiktu pagarināti ilgtermiņa mežizstrādes līgumi un tiktu palielināts koksnes apjoms, kas tiek pārdots apaļkoku veidā. Tāpat tika norādīts, ka ilgtermiņa mežizstrādes līgumi ir sava veida valsts atbalsts, kurš dažiem ir, bet lielākajai daļai meža nozares uzņēmēju nav. Turklāt pēdējo gadu laikā ilgtermiņa mežistrādes līgumi tiekot koncentrēti, tos pārpērkot. Pēc LVM datiem, 42 ilgtermiņa mežizstrādes līgumi (ar kopējo platību 144 006.8 ha un kopējo mežizstrādes apjomu 233 035 m3) mainījuši īpašniekus, mainoties uzņēmuma nosaukumam, bet vēl sešos gadījumos īpašnieku maiņa (ar kopējo platību 29 655.9 ha un mežizstrādes apjomu 88 100 m3) notikusi, nemainot uzņēmuma nosaukumu. Turklāt īstenojot apaļkoku pārdošanu no valsts mežiem tiek izslēgti starpnieki. Savukārt Latvijas mežizstrādātāju savienība, Ludzas rajona padome, Bauskkas rajona padome un citas pašvaldības iestājās par to, lai pagarinātu ilgtermiņa mežizstrādes līgumus. Tāpat aicināja vispirms izvērtēt apaļkoku pārdošanas pilotprojekta rezultātus un tikai tad pieņemt konkrētus lēmumus.

«Pērn uzrādītais meža nozaru produkcijas eksporta pieaugums naudas izteiksmē ir lielākais pēdējos gados,» secina Zemkopības ministrijas Meža resursu departamenta Meža nozares informācijas nodaļas vadītāja Aija Budreiko. Viņa norāda, ka meža nozares produkcijas eksporta vērtības kāpumu ir nodrošinājuši kurināmās koksnes (+ 84.3 %), kokskaidu plātņu (+ 68.7 %), profilētu zāģmateriālu (+ 46.6 %), koka būvkonstrukciju un rotaļļietu (+ 36.9 %), zāģmateriālu (+ 24.5 %) un citu izstrādājumu lielākie ieņēmumi. Lielākais meža nozares produkcijas eksporta apjomu kāpums pērn ir kurināmajai koksnei, kas eksporta apjomu ir dubultojusi. Faktiski visu nozares izstrādājumu eksporta vērtība ir augusi, izņemot kokšķiedru plātņu, nedaudz arī sērkociņu, apaļkoku vērtību. Apaļkoku eksporta apjoms pērn salīdzinājumā ar 2002. gadu kritās par 7.2 % jeb 302 600 m3. Turklāt to īpatsvars meža nozares eksportā no 24.7% 1994.gadā ir samazinājies līdz 10.6% pērn, norāda A. Budreiko. Visvairāk — 82 % — apaļkoku tika eksportēti uz Zviedriju, kas galvenokārt ir papīrmalka, ko izmanto celulozes ražošanai. Kā pozitīvu A. Budreko min mēbeļu eksporta kāpumu, jo 2003.gads ir ienesis patīkamas izmaiņas mēbeļu produkcijas eksporta cenās. Pēc krituma, kas sākās 1998.gadā un turpinājās līdz 2002.gadam, 2003.gadā mēbeļu produkcijas svara vienības eksporta cena ir pieaugusi par 14%.

«Zāģbaļķu sortimentu vidējās svērtās cenas II pusgada izsolē ir zemākas nekā šā gada I pusgadā,» norāda valsts a/s Latvijas valsts meži struktūrvienības «Apaļkoksnes piegādes« direktors Andris Balodis. Viņš atzīst, ka tirgū apaļo kokmateriālu sortimentiem ir izteiktas cenu svārstības, kas atkarīgas no vairākiem faktoriem. A. Balodis pieļauj, ka apaļo kokmateriālu izsoles valsts mežos ir sakritušas ar pieprasījuma samazināšanos pēc zāģētās produkcijas Lielbritānijā — vienā no lielākajiem zāģmateriālu noieta tirgiem. Tādējādi, krītoties zāģētās produkcijas cenām, tas atsaucies arī uz apaļkoku izsoļu cenām. Turklāt atšķirībā no iepriekšējām apaļkoku izsolēm šoreiz valsts mežu apsaimniekotājs četru reģionu vietā šādas izsoles organizējis sešos pārdošanas reģionos. Līdz ar to apaļkoku piedāvātais apjoms katrā pārdošanas reģionā — atsevišķi bija mazāks nekā iepriekš un bija mazāka spriedze un konkurence par šiem resursiem arī uzņēmēju vidū. Tiesa, A. Balodis noraida iespēju, ka zāģbaļķu cenu kritums varētu būt saistīts ar to, ka viens no visaugstāko cenu solītājiem kokapstrādes SIA Komiss šajā izsolē nepiedalījās. «Būtiski, ka, pateicoties rezultatīvam dialogam ar Latvijas Kokrūpniecības federāciju un Zemkopības ministriju, pieņemts lēmums par koksnes piegāžu apjomiem nākamajos gados, līdz ar to uzņēmēji var plānot savu uzņēmumu turpmāko attīstību un ažiotāža apaļkoksnes tirgū ir rimusies. Pakāpeniski palielinoties zāģbaļķu piedāvājumam, ir samazinājusies to cena, un tas ir loģiski - uzņēmēji zina, ka mūsu piedāvātie apjomi tirgū ir pieaugoši, līdz ar cenām ir tendence stabilizēties,» uzsver A. Balodis. Viņš neizslēdz, ka tieši ažiotāžas rezultātā iepriekš vairāki izsoles dalībnieki ir uzskrūvējuši šīs cenas līdz līmenim, kas neatbilst ekonomiski pamatotam — ar domu labāk strādāt ar zaudējumiem un izpildīt pasūtījumus nekā nestrādāt vispār. Turklāt cenu kritums, pēc A. Baloža domām, neesot saistāms ar izsoles dalībnieku skaita kritumu līdz 59, pirms tam — 85. .

2004. gadā tiks dubultots apaļkoku pārdošanas apjoms valsts mežos, tādējādi samazinot augošu koku pārdošanas apjomus. Tā vakar nolemts valdības sēdē. Tādējādi valdība pilnīgi ir atbalstījusi zemkopības ministra Mārtiņā Rozes 16. jūlijā pieņemto lēmumu. Kopumā tiks pārdoti 760 000 m3. Lielākā daļa no apaļkoku — 700 000 m3 tiks izcirsti galvenajā cirtē, bet 60 000 m3 starpizmantošanas cirtē. Netiks pagarināti ilgtermiņa mežizstrādes līgumi, kuru termiņš beidzies. Tāpēc koksne, kura tiks iegūta tajās valsts mežu platībās, kurās šogad beidzās ilgtermiņa mežizstrādes līgumu (27 līgumi ar kopējo platību 81 000 ha) vai cirsmu pirkuma līguma (kopā 32 līgumi) termiņš, tiks pārdota jau sagatavotu apaļkoku sortimentu izsolēs, bet atlikusī daļa — augošu koku izsolēs. Tādējādi 2004. gadā augošu koku cirsmu izsolēs pēc aptuveniem aprēķiniem tiks pārdoti 1.6 milj. m3 koksnes un ilgtermiņa mežizstrādes līgumturētājiem (kuriem līgumu termiņš vēl nav beidzies) — arī 1.6 milj. m3. Sākotnēji valsts mežu apsaimniekotāja vadība vēlējās pārdot 881 000 m3 koksnes (2003. gadā apaļkokus plānots pārdot tikai 367 000 m3) no kopējās realizējamās koksnes daudzuma).

Lai veicinātu vētrā cietušās koksnes izvešanu no mežiem un samazinātu pārvadāšanai nepieciešamo reisu skaitu, mežsaimnieki aicina sala apstākļos atļaut pārvadāt kokmateriālu kravas ar kopējo masu 60 t, bet satiksmes ministrs ir pret šo priekšlikumu. «Šobrīd vētras seku (cietuši ap 7.3 milj. m3) likvidēšanā problēmas rada autotransporta kopējās masas ierobežojumi, kā rezultātā nav iespējams operatīvi izvest no meža uz patēriņa vietām apaļkokus,» skaidro Latvijas Mežsaimnieku asociācijas valdes loceklis Andis Saulītis. Viņš norāda, ka pie pašreizējiem laika apstākļiem — sala, palielinot kokmateriālu autotransporta kopējo masu no 52 t (ar speciālām atļaujām) līdz 60 t, autoceļi netiks būtiski bojāti, toties būtiski tiks veicināta apaļkoku izvešana, kas samazinātu meža īpašniekiem vētras radītos zaudējumus. «Šāda valdības pretimnākšana samazinātu apaļkoku transportēšanas izmaksas (pēc Db rīcībā esošiem datiem pat 1.8 Ls.m3) uz 1 m3, kustības intensitāti uz ceļiem, jo mazāk būtu tā dēvēto tukšo barucienu, palielinātos vētrā bojāto koku izstrādes apjoms un līdz ar to samazinātos koksnes apjoms, kas paliks mežā koksnes kvalitātes pasliktināšanās dēļ,» uzsver A. Saulītis. Viņš norāda, ka, atļaujot pārvadāt kokmateriālu kravas ar kopējo masu 60 t, tai pašā laikā netiktu pārsniegta noteiktā maksimāli atļautā slodze uz vienu asi. Kā otru būtisku priekšnosacījumu, lai vētrā cietušie koki pēc iespējas ātrāk tiktu izvesti no meža uz patēriņa vietām, A. Saulītis min to, lai pavasarī netiktu slēgti ceļi, pa kuriem jātransportē apaļkokui, pretējā gadījumā ļoti liela daļa apaļkoku paliks mežā, turklāt, iestājoties siltam laikam pieaugs šo vētrā cietušo un nesakopto mežu ugunsbīstamība, kā arī kaitēkļu savairošanās risks.

Meža nozares produkcijas importā arvien svarīgāku vietu ieņem izejmateriālu imports, kas pērn salīdzinājumā ar 2004. gadu pieaudzis, jo īpaši apaļkoku imports (pērn apjoms pieauga par 34.1 %), uzsver Zemkopības ministrijas Meža resursu departamenta Meža nozares informācijas nodaļas vadītāja Aija Budreiko. Viņa atzīst, ka 40.9 % jeb 116.72 milj. Ls no visa meža nozaru produkcijas importa aizņem papīrs, kartons un tā izstrādājumi, kamēr otrs nozīmīgākais produkts bija zāģmateriāli — 18.6 % un apaļkoksne — 12.9 %. Pērn pirmo reizi apaļkoku imports pārsniedza 1 milj. m3 gadā, pat neraugoties uz janvāra vētrās postījumiem Latvijā. Galvenā nozīme šo resursu importā ir Krievijai, no kurienes pērn importēja lielāko tiesu apaļkoku un zāģmateriālu no visiem ievestajiem, turklāt to vērtība pārsniedza 73.8 milj. Ls. Interesanti, ka pērn vislielākais importa pieaugums fiksēts no Polijas — par 35.4 %, Igaunijas — par 32.1 % salīdzinājumā ar 2004. gadu, taču imports krities no Baltkrievijas — par 18.6 % un Somijas par 5.5%. Jāņem vērā, ka meža nozares importa apjoms ir audzis daudz straujāk nekā eksports – 14 % %, sasniedzot 285.464 milj. Ls, tas tomēr ir 2.8 reizes mazāks nekā eksports. Tādējādi eksporta — importa bilance šajā nozarē ir ar pozitīvu pārsvaru, tomēr jārēķinās, ka 2000. gadā šis pārsvars bija 4 reizes, uzsver A. Budreiko. Viņa norāda, ka Latvijas meža nozare tāpat kā, piemēram, Skandināvijas, Vācijas kompānijas, importē izejvielas, no kurām tālāk tiek ražots konkrēts izstrādājums ar augstu pievienoto vērtību, kas dod darbu vietējiem cilvēkiem un nodokļus valstij.

Latvijas kokrūpnieki, jo īpaši kokzāģētāji, arvien vairāk izjūt baļķu trūkumu, kura pamatā ir ne tikai fakts, ka Latvijā esošās koksnes pārstrādes jaudas pārsniedz valstī pieejamos resursus, bet arī bažas par Krievijas apaļkoksnes importa nosacījumu maiņu ar šā gada 1. martu. Pērnā gada lietainais rudens un bezsala periods liedza izcirst ne vienu vien cirsmu Latvijas mežos, tas atstāja būtisku ietekmi ne tikai uz Latvijas kokrūpniekiem, to dīkstāvēm, bet arī mežizstrādātājiem un to apjomiem. To atzīst neviens vien kokrūpnieks, tostarp arī lieli kokzāģētāji. «Sarežģītie laika apstākļi — slapjais laiks pērn — Latvijā lika 2004. gadā aktīvi pievērsties egles zāģbaļķu importam ar kuģiem no Krievijas,» skaidro SIA Komiss īpašnieks un valdes priekšsēdētājs Nikolajs Perlovskis. Viņš norāda, ka pērnā gada nogalē izdevies ievest vairākus kuģus no Krievijas ar zāģbaļķiem, tāpēc arī neesot bijis vajadzības startēt valsts mežu apsaimniekotāja valsts a/s Latvijas valsts meži rīkotajās apaļkoku sortimentu izsolēs. Tomēr perspektīvā — uz apaļkoku piegādēm 2005. gada II pusgadam SIA Komiss, pēc N. Perlovska teiktā, plānojot startēt. Viņš gan atzina, ka kokrūpnieku savstarpējā sāncensība cenu izsolē ir izdevīga mežu īpašniekam – apsaimniekotājam, bet nebūt nav izdevīga pašiem kokrūpniekiem. «Būtiskākais ieguvums no šīm apaļķoku sortimentu izsolēm ir tas, ka kokrūpniekam ir iespēja parādīt koksnes izstrādājumu pircējam šo līgumu kā garantu izstrādājumu ražošanai un savlaicīgai piegādei,» atzīst N. Perlovskis.