Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas mediji
OCTA nozare pēdējo astoņu gadu laikā tikai vienu gadu strādājusi ar peļņu, bet pārējos gados kopš 2004. gada nozare cietusi tikai zaudējumus.
Laika periodā no 2004. gada līdz 2011. gada OCTA nozares kopējie zaudējumi bija 19,12 miljoni latu, bet pateicoties 3,8 miljonu latu peļņai 2009.gadā, kopējie zaudējumi veido 15,32 miljoni latu, liecina Db.lv apkopotā informācija un veiktie aprēķini, izmantojot Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja(LTAB) sniegtos datus.
Tajā skaitā 2011. gadā OCTA nozares zaudējumi (tā saucamais tehniskais rezultāts) veidoja 1,91 miljonu latu, kas ir par 26,68% mazāki nekā 2010. gada zaudējumi (-2,57 milj. Ls). Līdz šim lielākos zaudējumus OCTA nozare cieta 2007. gadā un 2006.gadā – attiecīgi 5,598 milj. Ls un 4,27 milj. Ls. Savukārt mazākie zaudējumi 292 tūkstošu latu apjomā OCTA nozare piedzīvoja 2005. gadā.
Tādējādi var secināt, ka apdrošinātāji visus šos gadus nespēj strādāt par tirgus situācijai atbilstošu polišu cenu līmeni, ko ietekmē ne vien saistīto nozaru inflācija (palielina atlīdzību izmaksas lielumu), bet arī lielā konkurence, kas neļauj cenas palielināt. Ja iepriekšējos gados, tajā skaitā pirms krīzes apdrošinātāji spēja OCTA nozares zaudējumus kompensēt ar peļņu citos apdrošināšanas veidos, tad šajos gados apdrošinātāji to vairs nevar atļauties, tāpēc tie runā par nepieciešamību palielināt OCTA cenas.
OCTA tirgū lielākā spēlētāja ar 30 -40% tirgus daļu BTA Insurance Company viceprezidente Jeļena Alfejeva Db.lv skaidroja, ka no vienas puses cenas OCTA apdrošināšanas veidā tiešām tiek noteiktas zem pašizmaksas, kam ir savi vēsturiski iemesli. Proti, apdrošināšanā principā nevar iztikt bez rūpīgiem aprēķiniem un šādus aprēķinus Latvijas apdrošinātāji veic arī šajā apdrošināšanas veidā. Sākotnēji apdrošinātāji rēķina, cik daudz konkrētajā laika periodā ir jāiekasē no klientiem kopumā, lai nosegtu visas prognozējamās atlīdzības un izdevumus. Šo prognožu pamatā ir iepriekšējo periodu dati par atlīdzībām un izdevumiem. Šos aprēķinus diez vai var veidot atšķirīgi, jo iepriekšējo periodu rezultātus redz ne tikai paši apdrošinātāji, tie ir pieejami publiski.
Tomēr pēc cenu izveidošanas tās tiek pakļautas pārbaudei ļoti sīvas konkurences apstākļos, kā rezultātā tās tiek būtiski izrevidētas, atzina J. Alfejeva, piebilstot, ka OCTA apdrošināšanas veids ir viens no galvenajiem Latvijas nedzīvības apdrošināšanas sektorā un OCTA apdrošinātāji nevar atļauties zaudēt tirgus daļu, jo tādējādi zaudējot naudas plūsmu, riskē nenosegt savus izdevumus. Tas savukārt var ģenerēt vēl lielāku zaudējumus.
BTA vicsprezidente norāda, ka situācijas attīstība, nosakot cenas zem pašizmaksas, ir bīstama nozarei un pat visam finanšu sektoram kopumā.
«Manevrēšana jau labu laiku notiek uz robežas, bet nekas slikts pēdējo gadu laikā nav noticis (piem., var notikt kāda tirgus dalībnieka bankrots, ja tirgus daļa nav liela un OCTA apdrošināšana ir pamatnodarbošanās veids). Cerams, ka tas netiks sagaidīts arī nākotnē,» tā viņa.
Sekojiet ziņām