Pasaulē

Gaisa satiksmes slēgšana pērn pēc Īslandes vulkāna izvirduma bijis pareizais lēmums

Gunta Kursiša, 26.04.2011

Jaunākais izdevums

Bažas par gaisa kuģu drošību pēc Īslandes vulkāna izvirduma 2010. gadā bija pamatotas, pierādījis jauns zinātnisks pētījums.

Pelnu daļiņas, kas pacēlušās gaisā pēc vulkāna izvirduma, radīja nopietnus draudus, gaisa kuģiem lidojot caur mākoņiem – pelnu daļiņas varēja izkust reaktīvo dzinēju iekšienē, tādā veidā radot nopietnus lidmšīnas avārijas draudus. Šādu pētījumu PNAS zinātniskajā žurnālā publicējusi Īslandes un Dānijas pētnieku grupa, vēsta BBC.

Pelnu daļiņas no Īslandes vulkāna bijušas sevišķi asas un abrazīvas, atklāts pētījumā.

Vulkāna Eijafjallajekulla izmeši radīja vērienīgāko gaisa satiksmes slēgšanu Eiropas gaisa satiksmes telpā kopš Otrā Pasaules kara laikiem. Eijafjallajekulla radītie zaudējumi novērtēti no 1,5 miljardu līdz 2,5 miljardu eiro apmērā. Vulkāna izvirdums pērn radīja problēmas aptuveni 10 miljoniem gaisa satiksmes lietotāju.

«Izdarījām svarīgākos secinājums: pirmkārt, aviācijas iestādes rīkojās pilnīgi pareizi, slēdzot gaisa satiksmi. Otrkārt, ja nākotnē būs vajadzīgas atbildes, kā rīkoties tamlīdzīgās situācijās, šobrīd mums tās jau ir,» norāda pētniece Sjūzana Stipa (Susan Stipp).

Iegūtie rezultāti var tikt izmantoti, lai aprēķinātu, cik tālu, cik augstu un cik plaši pelni var izplesties, un tie vairs nebūs tikai minējumi, skaidroja S.Stipa.

«Jo sīkākas ir pelnu daļiņas, jo lēnāk tās nolaižas zemē. Tādēļ pērnā gada Īslandes vulkāna sekas bija tik ilgstošas,» atklāts pētījumā.

Mūsdienu lidmašīnu dzinēji darbojas sākot no diviem tūkstošiem grādu augstās temperatūrās pēc Celsija. Pelnu daļiņas sāk izkust astoņsimt grādu temperatūrā.

Pētījumu veica Kopenhāgenas Universitātes un Īslandes Universitātes Reikjavīkā pētnieki. Analizējot pelnu daļiņas, pētnieku grupa izmantoja tādas tehnikas kā atomspēku mikroskopiju, skenējošo elektronu mikroskopiju un rentgenu. Tika salīdzināti dažādu vulkāna izvirduma fāžu izmeši.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Islandes biedējošākais vulkāns Hekla gatavojas izvirst, izraisot plašu haosu gaisa satiksmē šajā vasarā, vēsta izdevums Daily Mail.

Heklas izvirdumi iepriekš radījuši ievērojamu kaitējumu. Vulkāns tiek saukts par «vārtiem uz elli», un Islandes amatpersonas lēš, ka vulkāns varētu izvirst jau drīzumā, jo reģistrēta neparasta aktivitāte.

Vulkāns varētu izmest četras reizes vairāk pelnu, salīdzinot ar iepriekšējiem izvirdumiem, un likt lidmašīnām palikt uz zemes vairākas dienas. Saskaņā ar prognozēm, ja vulkāns izvirdīs, pelnu mākonis pārklās visu Eiropu, radot nopietnas problēmas ceļotājiem.

Islandes Universitātes eksperts Palls Einarsons teicis, ka izvirdums nav gaidāms tūlīt, bet tomēr jau drīzumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Neradīsim paniku tur, kur tai nav pamata

Biznesa augstskolas "Turība" asociētais profesors Ēriks Lingebērziņš, 09.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējās nedēļas laikā plašsaziņas līdzekļos var lasīt par ieteikumiem izvairīties no konkrētu valstu vai reģionu apmeklēšanas, kā arī papildus drošības un kontroles mehānismiem lidostās.

Aviosabiedrības samazina reisu skaitus uz skartajiem reģioniem vai piedāvā pārreģistrēt savus lidojumus. Šī krīze tūrismā var kalpot par mācību stundu tūrisma nozares uzņēmumiem, vienlaikus atgādinot, ka tas nav pirmais, un visdrīzāk arī ne pēdējais satricinājums, ko pasaules vēsturē piedzīvo tūrisms. Eksperts aicina satrauktos ceļotājus neļauties viltus ziņu radītajai panikai un rūpīgi izvērtēt ziņu avotus.

11. septembris, Islandes vulkāns un citas krīzes

Situācija ar koronavīrusu un tā radītajiem zaudējumiem visai pasaules tūrisma nozarei, arī Latvijai, skaidri parāda, cik būtiskas ir spējas darboties krīzes situācijās, kā arī komunikācijas prasmju pārvaldīšana. Protams, šobrīd ir ievērojami pieaugusi tūrisma nozares darbinieku slodze, jo nākas skaidrot situāciju klientiem, informēt viņus par izmaiņām un meklēt risinājumus. Situācija ir arī iezīmējusi, cik būtiska ir komunikācija ar katru klientu un sabiedrību kopumā, jo pēc pirmajām ziņām par vīrusu Itālijas reģionos, visa Latvijas tūrisma nozare cieta neziņā un skaitīja zaudējumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir pazīmes, kas liecina, ka viens no vulkāniem Īslandē gatavojas izvirdumam. Tas notiktu neilgi pēc tam, kad cita Īslandes vulkāna izvirdums izraisīja lielākās problēmas Eiropas gaisa satiksmē kopš Otrā pasaules kara, atsaucoties uz ekspertu sacīto, vēsta swedishwire.com.

Gunars Sigurdsons no Īslandes Meteoroloģijas institūta stāstījis, ka aizdomas par iespējamu vulkāna Grimsvoetn izvirdumu saistītas ar strauju ūdens līmeņa palielināšanos Gigja upē. Taču eksperti nevarot garantēt, ka izvirdums patiešām notiks.

Papildus ūdens līmeņa kāpumam upē Meteoroloģijas institūts arī apvidū reģistrējis spēcīgu seismisko aktivitāti, un trīs mērenas zemestrīces, kuru stiprums ir no 2,7 līdz 4,0 ballēm pēc Rihtera skalas.

Īslandes iestādes vēl nav spējušas noteikt, vai Grimsvotn vulkāna izvirdums varētu ietekmēt gaisa satiksmi tikpat spēcīgi kā Eyjafjoell vulkāna izvirdums aprīlī.

«Ir gandrīz neiespējami pateikt, vai Grimsvotn izvirdīs un vai tam vispār būs ietekme uz gaisa satiksmi,» sacījusi Keflavik lidostas pārstāve Hjordisa Gudmundsdotira, piebilstot, ka viss atkarīgs no tā, vai izvirdums būs lavas vai pelnu veidā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Kampars: Sabiedrībai ir tiesības zināt par situāciju airBaltic

LETA, 10.06.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālā lidsabiedrība a/s Air Baltic Corporation (airBaltic) šī gada pirmajos piecos mēnešos strādājusi ar 18 miljonu latu zaudējumiem un ir tuvu maksātnespējai. airBaltic uzskata, ka ekonomikas ministram Kamparam pēc šodienas izteikumiem būtu jādemisionē.

Ekonomikas ministrs Artis Kampars (V), atsaucoties uz viņa rīcībā esošo informāciju Rietumu radio sacīja, ka lielie zaudējumi radīti apzināti, lai no uzņēmuma «izpumpētu naudas līdzekļus».

«Informācija, kas ir manā rīcībā, nav patīkama, tā ir pat ļoti satraucoša. Pagājušajā gadā Latvijas valdība uzņēmumā investēja vairāk nekā 15 miljonus latu, lai nodrošinātu iespēju airBaltic līzingā pirkt jaunas lidmašīnas un kompānija attīstītos. airBaltic vadītājs un viens no īpašniekiem Bertolds Fliks valdībai rādīja savu biznesa plānu, kurā gan šogad, gan nākamgad ir norādīta liela peļņa, taču ir milzu zaudējumi,» sacīja Kampars.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Rudeško: airBaltic akcionāri panākuši vienošanos par kapitāla palielināšanu

Dienas Bizness, 26.09.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic akcionāri praktiski ir panākuši vienošanos par ieguldījumiem tās pamatkapitālā, tagad vien jāveic šīs vienošanās formāla dokumentācija.

Tā intervijā laikrakstam Telegraf norāda Taurus Asset Management Fund Limited pārstāvis Andrejs Rudeško, apgalvojot, ka stratēģiski visiem airBaltic akcionāriem ir vēlme glābt aviokompāniju.

A. Rudeško norāda, ka patlaban airBaltic nepieciešami ieguldījumi kopumā 100 miljonu latu apmērā. No šīs summas pusi jāsagādā valstij, bet puse – Rudeško pārstāvētajam uzņēmumam.

Krievijas uzņēmējs intervijā apliecina, ka viņam esot nepieciešamie līdzekļi, tomēr vēl jālemj, vai viņš ir gatavs tos ieguldīt. Iepriekš panāktā vienošanās paredzēja, ka lēmums jāpieņem līdz šodienai, 26. septembrim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Tūrisma biznesu Latvijā varētu sakārtot nozares licencēšana

Dienas Bizness, 17.03.2015

«Vajadzīga pārdomāta tūrisma nozares regulēšana. Iespējams, jāievieš uzņēmumu licencēšana, lai nozarē nebūtu avantūristu, kurus ceļojumu bizness piesaista tikai tāpēc, ka neprasa lielas investīcijas,» uzskata tūroperatora Novatours valdes loceklis Leonīds Močeņovs.

Foto: Kristaps Kalns, Dienas mediji

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvā un Igaunijā tūrisma nozares regulējums ir labāk sakārtots, bet mēs Latvijā pagaidām atpaliekam, uzskata tūroperatora Novatours valdes loceklis Leonīds Močeņovs intervijā laikrakstam Diena . Viņaprāt, Latvijā arī tūrisma nozarē varētu ieviest licencēšanu.

Fragments no intervijas

Kādas izmaiņas normatīvajos dokumentos būtu jāievieš Latvijas valdībai un Saeimai, lai godprātīgajiem uzņēmumiem būtu vieglāk strādāt, bet negodprātīgo darbība tiktu ierobežota?

Domāju, ka vajadzīga pārdomāta tūrisma nozares regulēšana. Iespējams, jāievieš licencēšana, lai nozarē nebūtu avantūristu, kurus ceļojumu bizness piesaista vienīgi tāpēc, ka neprasa lielas investīcijas. Patlaban Latvijā licencēšanas nav. Iespējams, jānosaka tas, ja uzņēmums bankrotējis, tad nevar izveidot jaunu uzņēmumu ar to pašu vadību. Lietuvā un Igaunijā tūrisma nozares regulējums ir labāk sakārtots, bet mēs Latvijā pagaidām atpaliekam. Lietuvā kopumā ir stingrāka tūrisma nozares uzraudzība, savukārt Igaunijā ļoti aktīvi strādā vietējais PTAC, strādā tiešām daudz vērienīgāk un jūtamāk nekā Latvijā. Man radies iespaids, ka Latvijas PTAC varbūt gribētu darboties aktīvāk, bet tam vienkārši nav resursu. Gan mūsu juristi, gan es pats biju sapulcē Ekonomikas ministrijā, kurā sacījām, ka esam gatavi palīdzēt nozares regulējuma izstrādē, jo nozares sakārtošana ir gan korekti strādājošo uzņēmēju, gan klientu interesēs. Korekts regulējums veicina savstarpēju uzticēšanos.

Komentāri

Pievienot komentāru