Kopš atcelts 2009. gadā izsludinātais aizliegums par valsts budžeta līdzekļiem iegādāties valsts iestāžu darbinieku veselības apdrošināšanu, pieaudzis to valsts un pašvaldības iestāžu skaits, kas saviem darbiniekiem iegādājas veselības apdrošināšanas polises. Šoreiz pie 900 tūkstošu latu liela Latvijas Universitātes (LU) pasūtījuma, kas ir viens no lielākajiem pasūtījumiem pēdējā laikā, ir tikusi apdrošināšanas kompānija ERGO, kas gan vidējo polises cenu nevarēja atklāt, bet pēc Db.lv aplēsēm – tā ir aptuveni 180 latu vērta veselības apdrošināšana vienam darbiniekam.
Par veselības apdrošinātāju ERGO Life Insurance SE Latvijas filiāle noskaidrota publiskā iepirkuma konkursā, kurā pieteikumus iesniedza četri uzņēmumi. Tomēr, izvērtējot pieteikumus pēc «finanšu un kvalitātes kritērija», kā Db.lv norādīja LU Saimniecības pārvaldes Iepirkuma daļas juriste Evija Rikvele, par veselības apdrošinātāju divu gadu periodam tika atzīts uzņēmums ERGO. Paredzams, ka veselība tiks apdrošināta 2500 LU un to saistīto institūtu, piemēram, Cietvielu fizikas institūta, darbiniekiem.
Kopējā paredzamā līgumcena ir 900 tūktoši latu, tādējādi viena gada laikā LU darbinieku apdrošināšanai plāno tērēt 450 tūktošus latu. Kā aprēķināja Db.lv, LU tiks piedāvāta apdrošināšanas polise par vidēji 180 latiem gadā.
LU publiskajā iepirkumā bija norādījusi, ka vēlas saņemt veselības apdrošināšanu trīs pamatprogrammās, dalot apdrošināmās personas trīs līmeņos, pirmajā līmenī iekļaujot 300 darbiniekus, otrajā līmenī 2100 darbiniekus, bet trešajā līmenī iekļaujot 100 darbiniekus. Katram līmenim veselības apdrošināšanas polise paredz atšķirīgu apdrošināšanas pakalpojumu segumu. IUB publicētajā informācijā par iepirkumu konkursa rezultātiem minētā polises cena - 528 lati - veidojas, summējot vienas personas apdrošināšanas prēmiju katrā no norādītajām grupām, Db.lv skaidroja ERGO veselības apdrošināšanas departamenta direktors Baltijā Gints Kondrats.
DB jau rakstīja, ka patlaban veselības apdrošināšanas sfērā izkristalizējusies problēma - valsts iestādes krietnu naudas summu izmaksā apdrošināšanas brokerim. Piesaistes sistēma valsts iepirkumos nav caurspīdīga un rada nodokļu nudas šķērdēšanas risku. Piemēram, Ekonomikas ministrijas (EM) veselības apdoršināšanas iepirkumā piesaistītais brokeris IZZI ministrijai sniedza informāciju, ka saskaņā ar brokera un Compensa sadarbības līgumu brokera komisijas apmērs parasti ir ap 12% no iemaksātās prēmijas, tādējādi EM brokerim netieši būs samaksājusi 53,7 tūkstošus latu. Db.lv LU Iepirkumu nodaļas pārstāve norādīja, ka LU brokera pakalpojumu veselības adprošināšanas iegādei neizmantoja, lai arī Db.lv rīcībā ir neoficiāla informācija, ka šajā konkursā tika izmantoti apdrošināšanas brokera pakalpojumi.
DB jau rakstīja, ka tā sauktajos «treknajos gados» klienti apdrošināšanas pakalpojumu sniedzēju klienti izvēlējās polises par 300 latiem. Tāpat jau vēstīts, ka 2009. gadā tika aizliegts par valsts budžeta līdzekļiem iegādāties apdrošināšanu, tomēr saskaņā ar pērnā gada jūnijā pieņemtajiem grozījumiem Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā 2012. gada esošā budžeta ietvaros iestāžu, ministriju vadītāji varēs lemt par darbinieku veselības apdrošināšanu – tā nebūs aizliegta.
Sekojiet ziņām