Izdarīt Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā (Latvijas Vēstnesis, 2004, nr.65.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā tekstā vārdu "inspekcija" (attiecīgā locījumā) ar vārdu "aģentūra" (attiecīgā locījumā).

2. Aizstāt visā tekstā vārdus "ceļu satiksmes negadījumu izraisīt (izraisītājs, izraisījušais)" (attiecīgajā locījumā) ar vārdiem "ceļu satiksmes negadījumā zaudējumu nodarīt (nodarījušais)" (attiecīgā locījumā).

3. 1.pantā:

izslēgt 3. punktā vārdu "rakstveida";

izteikt 8. punktu šādā redakcijā:

"8) cietusī persona -- fiziskā persona, kurai ceļu satiksmes negadījumā nodarīts veselības kaitējums, izņemot ceļu satiksmes negadījumā zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa vadītāju;"

izslēgt 9. punktu;

izteikt 11. punkta a) apakšpunktu šādā redakcijā:

"a) tās valsts teritorija, kur transportlīdzeklim piešķirts valsts reģistrācijas numurs un izsniegta atbilstoša valsts reģistrācijas numura zīme (turpmāk - numura zīme), neatkarīgi no tā, vai šī numura zīme ir pastāvīga vai pagaidu,";

Atbilstoši apkopotajiem datiem par 2007.gadu, apdrošināšanas brokeru nozarē Latvijā pagājušajā gadā noticis lēcienveidīgs nedzīvības apdrošināšanā parakstīto apdrošināšanas prēmiju pieaugums vairāk kā par 84 %, salīdzinot ar 2006.gadu, informē Latvijas Apdrošināšanas brokeru asociācija (LABA).

Kopumā apdrošināšanas brokeri nedzīvības apdrošināšanā 2007.gadā ir parakstījuši apdrošināšanas prēmijas vairāk kā 77 miljonu latu apmērā. Dzīvības apdrošināšanā, kur bija noteikta cita apdrošināšanas prēmiju uzskaites kārtība kā nedzīvības apdrošināšanā, apdrošināšanas brokeri 2007.gadā ir parakstījuši apdrošināšanas prēmijas vairāk kā 9 miljonu latu apmērā, bet pārapdrošināšanā vēl 4,6 miljonu latu apmērā. Tādējādi kopējais uzskaitītais apdrošināšanas brokeru parakstīto apdrošināšanas prēmiju apjoms 2007.gadā sasniedz 91 miljonu latu.

Nedzīvības apdrošināšanā nozīmīgs apdrošināšanas prēmiju pieaugums ir vērojams visos apdrošināšanas veidos. Lielā mērā apdrošināšanas brokeru parakstīto apdrošināšanas prēmiju pieaugumu pagājušajā gadā ir ietekmējusi apdrošinātāju īstenotā apdrošināšanas prēmiju palielināšana. Taču visvairāk nozares kopējo rādītāju izaugsmi sekmēja apdrošināšanas brokeru sabiedrību skaita pieaugums, kas 2007.gadā bija visai nozīmīgs – gada laikā darbību uzsāka vairāk kā 20 jaunas apdrošināšanas brokeru sabiedrības.

2019. gadā apdrošināšanas tirgus Latvijā piedzīvojis mērenu izaugsmi – parakstīto prēmiju apjoms gada laikā ir pieaudzis par 7,5%, sasniedzot 555,1 miljonu eiro. Savukārt izmaksāto atlīdzību apjoms kāpis par 24,5%, sasniedzot 366 miljonus eiro, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas apkopotie dati.

Apdrošinātāji pieaugumu vērtē pozitīvi, uzsverot, ka atsevišķos apdrošināšanas veidos vērojams straujāks pieauguma temps nekā iepriekš, tāpat palielinās brīvprātīgo apdrošināšanas veidu pieprasījums.

"Dzīvības un veselības apdrošināšana tradicionāli aug dinamiski, bet 2019. gada galvenā iezīme ir īpašuma apdrošināšanas straujais pieaugums gan parakstīto prēmiju, gan izmaksāto atlīdzību ziņā. Tas apliecina, ka klienti novērtē apdrošināšanas nozīmi un vairāk rūpējas par savu īpašumu. Kopumā pērnā gada izaugsme bija prognozētajā apmērā, taču skaitļi vien neatspoguļo apdrošināšanas attīstību. Nozarē notiek nozīmīgas kvalitatīvas pārmaiņas, lai piemērotos klientu prasībām – attīstās attālinātie apkalpošanas kanāli un IT sistēmas, tiek papildināti polišu segumi un piedāvāti jauni apdrošināšanas veidi," komentē LAA prezidents Jānis Abāšins.

2017. gadā Ergo Baltijas valstīs palielinājusi apdrošināšanas prēmiju apjomu, gan peļņu, gan arī tirgus daļu, informē uzņēmums.

Ergo Baltijas valstīs 2017. gadā parakstīja apdrošināšanas prēmijas 242 miljonu eiro apmērā, kas ir par 36 miljoniem vairāk nekā 2016. gadā. Ergo peļņa 2017. gadā sasniedza 8,6 miljonus eiro (2016. gadā – 4,5 miljoni eiro).

2017. gada 11 mēnešos Ergo apdrošināšanas prēmiju apjoma pieaugums 17,6 % apmērā pārsniedza Baltijas apdrošināšanas tirgus pieauguma tempu (14,9 %), tādējādi palielinot tirgus daļu līdz 14,6 %. Vienlaikus pieaudzis arī Ergo izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību apjoms, kas 2017. gadā sasniedza 142,6 miljonus eiro, kas ir par 9,2 miljoniem eiro vairāk nekā 2016. gadā (2016. gadā – 133,4 miljoni eiro).

Visās Baltijas valstīs lielākais Ergo parakstīto apdrošināšanas prēmiju pieaugums nedzīvības apdrošināšanas segmentā sasniegts transportlīdzekļu apdrošināšanā, savukārt dzīvības apdrošināšanas segmentā – uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā. Nedzīvības apdrošināšanas segmentā Ergo Baltijas valstīs parakstīto apdrošināšanas prēmiju apjoms 2017. gadā pieauga par 22 %, dzīvības apdrošināšanā – par 6,1 %, savukārt veselības apdrošināšanā parakstīto apdrošināšanas prēmiju pieaugums sasniedza 12,5 %. Koncentrējoties uz pozitīvu risku parakstīšanas rezultātu, uzlabots tehniskais rezultāts visās Baltijas valstīs.

Bankas, vēloties klientam piedāvāt vairāku apdrošinātāju polises, rada priekšnosacījumus apdrošināšanas brokeru izstumšanai no tirgus.

Brokeri lēš, ka no tā varētu ciest klienti. Virzību varas gaiteņos sākušas banku ierosinātās izmaiņas apdrošināšanas starpniecības jumta likumā, kas paredz bankām iespēju kā aģentiem piedāvāt vairāku apdrošinātāju polises, neapdrošinot savu civiltiesisko atbildību.

Eiropas ekonomiskās zonas vairākās valstīs bankām ir tiesības darboties kā aģentiem, tomēr tās atzīst, ka vairumā gadījumu banka kā aģents pārstāv tikai to apdrošinātāju, kurš ir banku meitas uzņēmums (Francija, Somija, Vācija), bet situācija, kad bankas izplata vairāku apdrošinātāju produktus, nav bieži sastopama, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) apkopotā informācija. Dažās valstīs ir nosacījums, ka jāsaņem piekrišana no visiem iesaistītajiem apdrošinātājiem par to, ka banka izplatīs arī citu apdrošinātāju produktus (Luksemburga). Polijā noteikts, ka pretējā gadījumā bankai ir pienākums apdrošināt savu civiltiesisko atbildību. Ungārijā noteikts, ka bankas ir tiesīgas izplatīt tikai savstarpēji nekonkurējošus apdrošināšanas produktus, ja tie kalpo kā papildinājums banku pamatdarbībai (īpašuma apdrošināšana nav uzskatāma par tādu).

Auto Asociācija veikusi apdrošināšanas sabiedrību darbības novērtēšanu, anonīmi aptaujājot autorizēto un neatkarīgo virsbūvju remonta uzņēmumu pārstāvjus, kuru darbs ikdienā ir tieši saistīts ar apdrošināšanas sabiedrībām un kuri nodrošina apdrošināšanas sabiedrību klientu transportlīdzekļu remontu.

Šogad mērķis bija ne tikai noskaidrot labāko, bet arī paskatīties patiesībai acīs un uzzināt kuri ir tie, ar ko ciešākajiem sadarbības partneriem – autoservisiem – iet visgrūtāk, skaidro asociācijas pārstāvji.

Izvēloties apdrošināšanas kompāniju sava automobiļa apdrošināšanai, parasti pircējs salīdzina apdrošināšanas kompānijas piedāvāto segumu (pašrisks, apdrošināšanas summa u.c.), noteikumus un cenu. Parasti netiek domāts par to, kā būs tad, ja kaut kas notiks un automobilis būs jāremontē. Skaidrs, ka visi sola labu pieredzi, ātru remonta izmaksu saskaņošanu un augstu kvalitāti, bet nav iespēja salīdzināt objektīvi to, cik viegli sadarboties būs brīdī, kad apdrošināšanas kompānijai radīsies nepieciešamība veikt izmaksu un atgriezt auto uz ceļa pēc negadījuma. Var jautāt draugiem vai darba kolēģiem, bet tie varēs pastāstīt tikai par tādu sadarbību, kad viss rit labi, jo nav bijuši negadījumi, kad apdrošināšanas kompānija veiktu izmaksas viņiem. Iespējams, ka kādam būs arī remonta pieredze, bet tad tā visticamāk būs tikai ar vienu konkrētu apdrošināšanas kompāniju un nebūs pietiekami plašs skatījums uz tirgu kopumā.

Saskaņā ar pētījumu kompānijas "Data serviss" un www.eaģents.lv pētījuma rezultātiem, visvairāk klienti apmierināti ar sniegtajiem pakalpojumiem OCTA polišu jomā apdrošināšanas kompānijās Baltijas apdrošināšanas nams (36% klientu ir pilnībā apmierināti), Baltikums (29%), Balta un BTA (abām 28%).

Pētījums tiek veikts reizi divos mēnešos kopš 2006. gada jūnija, katru reizi aptaujājot 560 apdrošināšanas pakalpojuma lietotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem, noskaidrojot viņu viedokli par apdrošināšanas kompāniju atpazīstamību, apmierinātību, reputāciju, plāniem turpināt sadarbību, utt. Šādu pētījumu uzsākt mudināja projekta www.eaģents.lv realizācija.

Uzticas tirgus līderiem

"Data Serviss" valdes priekšsēdētājs Gatis Bolinskis atzīst, ka, saskaņā ar pētījumu datiem, OCTA lietotāji visvairāk uzticas tām apdrošināšanas kompānijām, kas ir tirgus līderi. Šādas kompānijas ir Balta, BTA, Ergo Latvija, Baltikums. Apdrošināšanas klientu attieksmi ietekmē arī tas, cik ilgi apdrošināšanas kompānija darbojas tirgū - jo ilgāk, jo lielāka uzticība.

Daļa valsts un pašvaldību uzņēmumu, izvēloties apdrošinātāju, maz vērtē riskus, radot bažas par nodokļu maksātāju naudas šķērdēšanu. No risku noteikšanas, izvērtēšanas, no iespējām to samazināt ir atkarīga apdrošināšanas cena un kvalitāte, norāda apdrošināšans brokeri.

Lai to veiktu, valsts un pašvaldību uzņēmumos un iestādēs nepieciešams zinošs cilvēks vai jāpraktizē risku novērtēšanas pakalpojumu piesaistīšana no malas. Pretējā gadījumā konkursos var uzķerties uz apdrošinātāju piedāvātajām lētām cenām, bet vienlaikus nenosegt vajadzīgos riskus, tā neefektīvi šķērdējot valsts naudu. Turklāt var rasties lieki zaudējumi, ja kaut kas notiks, bet apdrošinātājs zaudējumus nesegs.

Latvijā nav prakses sludināt valsts un pašvaldību konkursus apdrošināšanas brokeriem, bet tikai apdrošinātājiem, atzina Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) vadītājs Andrejs Tiknuss. "Brokeri par katru cenu grib piedalīties konkursos, jo tas ir bizness. Tomēr, cik es varu secināt no sarunām, daudzas apdrošināšanas kompānijas nav sajūsmā par brokeriem," viņš atzina. "Pērkot veselības apdrošināšanu, mums pat prātā nav ienācis izmantot apdrošināšanas brokerus, jo par to papildus jāmaksā, tādējādi tērējam valsts budžeta līdzekļus" teica IUB vadītājs. Jautāts, vai brokerim nemaksā apdrošinātājs, viņš atzina: "Tas atkarīgs no līgumiem - brokeri var saņemt gan no vieniem, gan otriem. Tāpēc arī diskusija ar apdrošināšanas kompānijām bija izvērsusies." Viņš uzskata, ka konkurss tieši apdrošināšanas kompānijām ir racionālāk nekā konkurss apdrošināšanas brokerim, kurš sameklētu apdrošinātāju. "Tad iespējams salīdzināt vairāk piedāvājumus, bet brokeris varētu piedāvāt ko vienu. Tāpat nav izslēgts, ka apdrošināšanas brokeris lobē kādu no apdrošināšanas kompānijām," tā IUB vadītājs.

2017. gada deviņos mēnešos Ergo Baltijas valstīs palielinājusi gan apdrošināšanas prēmiju apjomu, gan peļņu, gan arī tirgus daļu, informē uzņēmums.

Šā gada deviņos mēnešos Ergo Baltijas valstīs parakstīja apdrošināšanas prēmijas 177 miljonu eiro apmērā (2016. gada deviņos mēnešos – 149 miljonus eiro). Ergo apdrošināšanas prēmiju pieaugums 18,4% apmērā pārsniedza Baltijas apdrošināšanas tirgus pieauguma tempu (14,5%), tādējādi palielinot tirgus daļu līdz 14,4 % (2016. gada deviņos mēnešos – 14,0 %). Ergo peļņa deviņos mēnešos sasniedza 6,8 miljonus eiro (2016. gada deviņos mēnešos – 3,5 miljonus eiro).

Lielākais Ergo parakstīto apdrošināšanas prēmiju apjoma pieaugums nedzīvības apdrošināšanas segmentā visās trijās Baltijas valstīs sasniegts transportlīdzekļu apdrošināšanā, savukārt dzīvības apdrošināšanas segmentā – uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā Latvijā un Lietuvā, kā arī dzīvības apdrošināšanas produktos Igaunijā. Peļņas pieaugumu nedzīvības apdrošināšanas segmentā visās trijās Baltijas valstīs sekmēja Ergo koncentrēšanās uz rentablu izaugsmi. Ergo sasniegtais pozitīvais rezultāts veselības apdrošināšanā būtiski sekmēja labu rezultātu sasniegšanu dzīvības apdrošināšanas sabiedrībā.

Latvijas apdrošināšanas brokeru asociācijas (LABA) apkopotie dati liecina, ka apdrošināšanas brokeru nozares pieaugums 2006.gadā, salīdzinot ar 2005.gadu, ir bijis neprognozēti augsts – 55%, sasniedzot vairāk kā 52 miljonus latu kopējo parakstīto prēmiju apjomu, Db.lv informēja Latvijas Apdrošināšanas brokeru asociācijas valdes priekšsēdētājs Aigars Krūms.

Apdrošināšanas brokeru parakstīto prēmiju apjoms ir pieaudzis visos apdrošināšanas veidos, izņemot kredītu apdrošināšanu, kas sastāda nenozīmīgu apdrošināšanas brokeru parakstīto prēmiju daļu. Apdrošināšanas brokeru parakstītās prēmijas veselības apdrošināšanā un dzīvības apdrošināšanā 2006.gadā, salīdzinot ar 2005.gadu, ir dubultojušās un dzīvības apdrošināšanā sasniedz gandrīz 6,4 miljonus latu, bet veselības apdrošināšanā jau pārsniedz 9 miljonus latu.

Tradicionāli vislielākais apdrošināšanas brokeru parakstīto prēmiju apjoms ir sauszemes transportlīdzekļu apdrošināšanā (KASKO), kur parakstīto prēmiju apjoms 2006.gadā pārsniedz 18 miljonus latu un pieaugums ir 43%. Samērā lielu apdrošināšanas brokeru parakstīto prēmiju apjomu sastāda arī īpašuma apdrošināšana, kas 2006.gadā sasniedz 6,5 miljonus latu un uzrāda 26% pieaugumu.

Šī gada maijā apdrošinātāja BALTA un apdrošināšanas brokeru sabiedrības „Aon Baltic” Latvijas filiāles klientam, celtnieku vainas dēļ, remontējot jumtu, aizdegās dzīvojamā māja Pierīgā. Kopējā atlīdzības summa saskaņā ar BALTA speciālistu aplēsēm šajā negadījumā sasniegs pusmiljonu eiro. Tā ir uzņēmuma vēsturē lielākā atlīdzību summa privātpersonu segmentā.

BALTA klientam operatīvi nodrošināja profesionāla celtnieka konsultāciju un palīdzību, kas rekordīsā laikā ne tikai nodrošināja sarežģītas konstrukcijas pagaidu jumta uzstādīšanai, bet arī šobrīd veic visus darbus, kas nepieciešami ēkas atjaunošanai pēc ugunsgrēka, lai jau šogad atjaunoto ēku pagūtu nodod klientam. Pašlaik ir daļēji izmaksāta atlīdzība par pilnībā nodegušo mantu, daļa mantu vēl tiek restaurētas un turpinās atlīdzību izmaksa par ēkas atjaunošanu, jaunā mitekļa īri un cietušās mājas fizisko apsardzi, kas nepieciešama, kamēr ēkai nav ielikti logi un durvis.

Apdrošināšanas nozarei ir vajadzīga visaptveroša digitāla stratēģija, kas ietvertu ne tikai pašapkalpošanos, bet arī robotiku un mākslīgo intelektu

Tā intervijā DB stāsta apdrošināšanas sabiedrības BALTA valdes priekšsēdētājs Īans Kenedijs.

Fragments no intervijas:

Vai ir stingra korelācija starp apdrošināšanas pakalpojumu attīstību un iedzīvotāju pirktspēju? Kā tas ir Latvijā?

Šāda korelācija neapšaubāmi ir – apdrošināšanas nozare ir ļoti cieši saistīta ar katras valsts ekonomisko sniegumu attiecīgajā brīdī, un, palielinoties pirktspējai, palielinās pieprasījums pēc apdrošināšanas. Viens no rādītājiem, ko analizē nozares eksperti un kas liecina par katras valsts ekonomisko attīstību un iedzīvotāju pirktspēju, ir apdrošināšanas īpatsvars ekonomikā attiecībā pret iekšzemes kopproduktu. Latvijā, salīdzinot ar citām valstīm, šī attiecība nedzīvības apdrošināšanā ir 1,8%. Lielbritānijā tie ir 2,8%, Īrijā – 4%, Francijā – 3,2%. Pozitīva tendence, ka Latvijā pieprasījums pēc apdrošināšanas katru gadu palielinās. Ir jāsaprot, ka apdrošināšana ir vērtība. Piemēram, OCTA nereti tiek uztverta kā papildus nodoklis, nevis kā savas atbildības apdrošināšana. Citāda ir situācija, iegādājoties KASKO, ceļojumu un īpašuma apdrošināšanu – klienti saprot, ka līdz ar polisi iegūs lielāku drošību un sirdsmieru.

Pagājušā nedēļā viena no aktuālākajām ziņām bija par plūdiem un to sekām gan Jēkabpilī, gan Pļaviņās, gan arī citās apdzīvotās vietās Latvijā.

Šoziem plūdi negaidīti izvērtās sevišķi bīstami, un applūda pat tādas teritorijas, kuras līdz šim plūdi ir skāruši ļoti reti vai arī nekad. Šobrīd plūdu draudi ir mazinājušies, ūdens līmenis upēs pazeminās, un īpašnieki pakāpeniski atgriežas savos īpašumos, kur tiem būs daudz darāmā - plūdu sekas pašas no sevis nepāriet.

No ēku pagrabiem un citām telpām ir jāizsūknē ūdens, turklāt ēku sienas un pamati ir samirkuši, kas īsākā vai garākā laika posmā var radīt nepatīkamus sarežģījumus ēku ekspluatācijā. Mājās var būt bojātas apkures sistēmas un kanalizācijas sistēmas. Rūpnieciskajos objektos var būt bojātas arī ražošanas iekārtas, gatavās preces un izejvielu krājumi, dažādas specifiskas ierīces un tehnika, inženierkomunikācijas.

Privāto uzņēmēju aktivitāte veselības apdrošināšanas iegādē sākusi sarukt, ko nevarētu teikt par valsts iestādēm. Šogad veselības apdrošināšanā, ko Latvijā pamatā pērk valsts un privātie uzņēmumi saviem darbiniekiem, kopumā gandrīz vairs nepieaug pirkto polišu skaits, bet nelielais pieaugums gūts uz pieaugošo cenu rēķina, ko veicināja cenu kāpums veselības aprūpes iestādēs.

Vienlaikus daži apdrošinātāji secinājuši, ka veselības apdrošināšanas tirgū šobrīd lielākais patērētājs ir valsts sektors, kurā "turpina pirkt veselības apdrošināšanu", kā to darījuši līdz šim. Savukārt pieaugušo izmaksu un ekonomikas bremzēšanās dēļ daļai uzņēmumu nākas savilkt jostas un atteikties no daļas bonusu saviem darbiniekiem.

Daudzi atsakās

"Ir tendence, ka uzņēmumi kļuvuši mazāk aktīvi, nepērk apdrošināšanu. Veselības apdrošināšanas apjomi arī sarūk, jo ir uzņēmumi, kur sarūk darbinieku skaits. Tāpat, ja kādreiz izvēlējās plašākas veselības apdrošināšanas programmas, tad tagad izvēlas vienkāršākas, jo pakalpojums kļūst dārgāks.

Apdrošināšanas a/s “Balta” šā gada pirmajos divos mēnešos ir parakstījusi bruto apdrošināšanas prēmijās 6,51 milj. latu, kas ir par 41.4 % vairāk nekā 2005.gada janvārī - februārī. Šā gada divos mēnešos vislielākais apdrošināšanas prēmiju pieaugums ir panākts īpašuma un transportlīdzekļu brīvprātīgajā apdrošināšanā (KASKO). Īpašuma apdrošināšanā ir parakstītas prēmijas 1,6 miljonu latu apmērā, kas ir par 71% vairāk nekā 2005. gada tajā pat laika periodā. Savukārt KASKO parakstīto bruto apdrošināšanas prēmiju apjoms ir pieaudzis par 40% un ir sasniedzis 2,7 miljonus latu. “Balta” valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins: “Laikā kopš pagājušā gada otrās puses mēs strādājam pie apdrošināšanas pārdošanas reorganizācijas. Tagad redzam, ka esam bijuši uz pareizā ceļa un paveiktais sāk nest augļus.” Bruto apdrošināšanas atlīdzībās “Balta” saviem klientiem ir izmaksājusi 3,47 milj. latus, kas, salīdzinājumā ar 2005.gada pirmajos 2 mēnešos izmaksāto, ir par 8,3% mazāk. Kaut gan atlīdzību apjoms latos ir samazinājies, atlīdzību līmenis ir salīdzinoši augsts – 67,1%. Izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību apjoma samazinājums ir skaidrojams ar to, ka pērnā gada janvārī Latviju piemeklēja spēcīga vētra, kas būtiski palielināja izmaksāto atlīdzību apjomu. Šā gada divos mēnešos turpinās pagājušā gada beigās iezīmējusies tendence, kad arvien vairāk pieaug ugunsgrēka dēļ pieteikto īpašuma apdrošināšanas atlīdzību skaits. Šā gada 2 mēnešos “Balta” ir saņēmusi 121 īpašuma apdrošināšanas pieteikumu par uguns nelaimes izraisītiem apdrošināšanas gadījumiem, kuru atlīdzību kopējā summa sasniedz 493,7 tūkst. latu. No tiem 16 gadījumos katras pieteiktās atlīdzības apjoms pārsniedz 10 tūkstošus latu, šo gadījumu apdrošināšanas atlīdzību kopējā summa pārsniedz 358 tūkst. latu. Pērn pirmajos divos mēnešos uguns nelaimes dēļ “Balta” kopumā tika pieteikti tikai 72 apdrošināšanas gadījumi par 204,9 tūkst latu. No šiem apdrošināšanas gadījumiem tikai 3 pieteikto atlīdzību apjoms pārsniedza 10 tūkst. latu, bet to kopsumma bija 84 tūkstoši latu.

Kompānija DuPont apkopojusi jaunākās tendences automašīnu krāsu izvēlē visā pasaulē. Kā liecina pētījums, atšķirībā no kopējām pasaules tendencēm Eiropā populārākā ir melnā krāsa.

Sudraba krāsa vairs nav neapstrīdama krāsu līdere automašīnu tirgū pasaulē, atsaucoties uz savu pētījumu (DuPont 2007 Global Automotive Color Popularity Report), norāda DuPont.

Pēc septiņus gadus ilgas atrašanās pirmajā vietā sudraba krāsu izkonkurējusi baltā krāsa (arī perlamutra baltā), kura kļūst arvien populārāka. Populārāka kļūst arī metāliski melnā un sarkanā krāsa. Tas, ka baltā automašīnu krāsa kļūst arvien pieprasītāka, neesot pārsteigums. Tas esot saistāms ar globālajām modes tendencēm. Līdzīga krāsu izvēle ir arī mēbeļu, apģērbu un citu preču tirgos. Baltā krāsa simbolizējot nevainīgumu un minimālismu. Savukārt sarkanu krāsu izvēloties cilvēki, kuri vēlas izpaust savu individualitāti ar automašīnas palīdzību.

Šodien, 1.novembrī, Konsultatīvajai padomei, ko vada Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece Inta Vasaraudze, AAS "Balta" pārstāvji ierosināja vairākas likumdošanas izmaiņas "Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā".

1) "Balta" ierosina no "Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma" svītrot normu, kas nosaka apdrošinātāja tiesības iesniegt regresa prasību pret personu, kas nodarījusi zaudējumus aiz rupjas neuzmanības.

"Pašreiz apdrošināšanas sabiedrības atšķirīgi piemēro likuma normu, kas piešķir apdrošinātājam tiesības vērsties ar prasību pret personu, kas nodarījusi zaudējumus aiz rupjas neuzmanības. Šī jēdziena neviennozīmīgs traktējums grauj apdrošināšanas nozares reputāciju, jo klientam līguma slēgšanas brīdī nav skaidrs, kāda īsti rīcība tiks traktēta kā rupja neuzmanība un, kāda ne," teica AAS "Balta" valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins. "Pie tam negodīgam apdrošinātājam paveras plašas iespējas piemērot regresa prasību pret apdrošināto personu, pamatojot, ka zaudējumi radušies rupjas neuzmanības dēļ. Mēs ierosinām svītrot šo normu un piemērot tikai tās, kas likumā ir precīzi noteiktas un nevar izraisīt atšķirīgu piemērošanu (piemēram, vadītāja atrašanās alkohola dzērienu iespaidā u.c.). Rupjas neuzmanības izraisītos pārkāpumus attiecībā pret apdrošināšanas ņēmēju pašreiz jau regulē OCTA Bonus-Malus sistēma. Klienti, kas izraisījuši ceļu satiksmes negadījumu, tiek pārcelti zemākā klasē un par polisi maksā krietni dārgāk."

Nedzīvības apdrošināšanas a/s Balta, kas pēc parakstīto bruto prēmiju apjoma ir otra lielākā kompānija Latvijas apdrošināšanas tirgū, vēlas būt tirgus līderis. To atzina jaunieceltā Baltas valdes priekšsēdētāja Tāra Nīvseja (Tara Kneafsey).

Jautāta, ko servisa ziņā Latvijā Balta uzskata par lielāko konkurentu, T. Nīvseja atzina, ka pēc pirmajām asociācijā tāda esot If Latvia, tomēr viņai vēl vajadzīgs vairāk laika, lai uz šo jautājumu atbildētu precīzāk. Baltas jaunā vadītāja guvusi pieredzei starptautiskajā apdrošināšanas tirgū, strādājot vienā no vadošajām Lielbritānijas apdrošināšanas kompānijām RSA grupā, kurā ietilpst arī Balta. Viņas galveno uzdevumu lokā ir Baltas darbības uzlabošana, procesu organizēšana, optimizācija, izdevumu samazināšana. Pēc viņas teiktā, ir svarīgi, lai uzņēmums būtu pelnošs un pagaidām viņai nav bažu par Baltas peļņu, lai gan apdrošināšanas tirgus nepieaug tik strauji kā iepriekš.

Šī gada pirmajos trīs ceturkšņos nedzīvības apdrošināšanas akciju sabiedrība BALTA (PZU grupa) strādājusi ar neto peļņu 3,79 miljonu eiro apmērā, kas ir par 0,56 miljoniem eiro vairāk nekā pērn, informē BALTA Korporatīvās komunikācijas vadītāja Juta Šteinerte.

Gada pirmajos deviņos mēnešos BALTA apdrošināšanas prēmijās parakstījusi 64,5 (pēc OCTA atskaitījumiem) miljonus eiro, nodrošinot uzņēmumam 15,7% (pēc OCTA atskaitījumiem) izaugsmi un vienlaikus nedaudz apsteidzot kopējo Latvijas nedzīvības apdrošināšanas tirgus izaugsmi, kas attiecīgajā periodā sasniegusi 15,0% (pirms OCTA atskaitījumiem). Savukārt pārskata periodā piekritušās atlīdzību prasības neto sastāda 35,7 miljonus eiro, kas ir par 13,5% vairāk nekā pērn (piekritušās atlīdzību prasības – perioda atlīdzību izdevumi).

«BALTA ir uzrādījusi ļoti spēcīgu sniegumu, turklāt esam spējuši nodrošināt lielāku izaugsmi nekā nedzīvības apdrošināšanas tirgus kopumā. Pateicoties veiksmīgajai darbībai un pozitīvajiem rezultātiem, esam saglabājuši nedzīvības apdrošināšanas tirgus līdera pozīcijas,» uzņēmuma rezultātus komentē Īans Kenedijs (Iain Kennedy), BALTA valdes priekšsēdētājs.

Apdrošināšanas sabiedrība BTA savos jaunajos transportlīdzekļu KASKO apdrošināšanas noteikumos ir ietvērusi līdz šim nebijušu nosacījumu, informēja Latvijas Apdrošināšanas brokeru asociācijas (LABA) valdes priekšsēdētājs Aigars Krūms.

"Minētais BTA jauno KASKO noteikumu 8.12.punkts attiecas tikai uz apdrošināšanas līgumiem, kuru apdrošināšanas prēmijas tiek maksātas latos, kas Latvijas Republikā ir parasta prakse, un tā tiek maksāta pa daļām, kas, ņemot vērā straujo KASKO cenu pieaugumu, varētu būt pieprasīts nosacījums. Tādēļ var secināt, ka norādītais nosacījums attieksies uz lielu daļu BTA noslēdzamo KASKO polišu. Nesaprotams varētu šķist fakts, ka klientiem, kuri apdrošināšanas prēmiju maksā latos un apdrošināšanas atlīdzību saņems latos, nezin kādēļ jāpiemaksā BTA par lata kursa svārstībām pret eiro. Kāpēc ne pret dolāru, vai jēnu?

Strauji augošo būvniecības izmaksu dēļ uzņēmumi var ciest zaudējumus, ja tiek bojāti saimnieciskajā darbībā izmantotie nekustamie īpašumi. Apdrošinātāji un brokeri atzīst, ka daļai uzņēmumu īpašumu izveidojusies tā saucamā zemapdrošināšana, proti, apdrošinājuma summa ir zemāka nekā īpašuma atjaunošanas vērtība, kura ir atkarīga no būvniecības izmaksām.

Apdrošinājuma būtība ir nelaimes gadījumā nodrošināt līdzvērtīgu ēku, kādā darbība notika pirms negadījuma. Tāpēc īpašums jāapdrošina par tādu summu, kas nepieciešama, lai to varētu atjaunot iepriekšējā izskatā un kvalitātē, ja notiks nelaime. Tāpēc apdrošinātājs nepieņem ēkas tirgus vērtību, jo nevar uzbūvēt ēku pēc tā, kur tā atrodas vai arī, par cik to var pārdot. Ja izveidojusies zemapdrošināšana, notiekot apdrošināšanas gadījumam, uzņēmums nevar saņemt zaudējumu atlīdzību pilnā apmērā, jo atlīdzības noteikšanā iedarbojas proporcionalitātes princips, kā dēļ uzņēmums saņems summu, kas segs tikai daļu no zaudējumiem.

Lielākā un vecākā apdrošināšanas sabiedrība Latvijā - Balta - šogad atzīmē 15 gadu jubileju. Jubilejas gads sācies 5.februārī ar svinīgu koncertu Latvijas Nacionālajā operā uzņēmuma sadarbības partneriem un klientiem. Tā laikā tika nodots Baltas un uzņēmuma klientu un sadarbības partneru ziedojums mazturīgo atbalsta biedrībai Dace.

"Kā lielākā un vecākā apdrošināšanas sabiedrība Latvijā, Balta ir jutusi atbildību ne tikai par saviem klientiem, bet arī par nozares attīstību. Šo gadu laikā par goda lietu un pienākumu esam uzskatījuši ar savu paraugu un padomiem sniegt ieguldījumu apdrošināšanas nozares atjaunošanā un pietuvināšanā Eiropas praksei. Ar gandarījumu varu teikt, ka esam paveikuši lielu darbu un šodien varam līdzvērtīgi stāvēt blakus senajām Eiropas apdrošināšanas sabiedrībām. Protams, pastāvēs, kas pārmainīsies. Un mēs esam gatavi turēt roku uz Eiropas pulsa un spert drošu soli uz priekšu arī nākamos gadus," teica AAS Balta valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins.

Tikai piektajai daļai Latvijas autoīpašnieku ir KASKO jeb brīvprātīgā automašīnas apdrošināšana, liecina statistika. Salīdzinājumam, piemēram, Skandināvijā KASKO apdrošināšana ir 95% autoīpašnieku, līdzīgi augsti rādītāji ir arī citās Eiropas valstīs.

Pētījums pilnībā atspēko mītu, ka noteicošais, kāpēc Latvijas automašīnu īpašnieki neiegādājas brīvprātīgo transportlīdzekļa apdrošināšanu, ir ģimenes budžetam neatbilstoša KASKO polises cena. Pētījums pierāda - galvenais KASKO zemas izplatības iemesls Latvijā ir autovadītāju nepietiekamā atbildība un intereses trūkums par saviem finanšu riskiem, ko varētu radīt negadījumi ar automašīnu.

AAS "Balta" detalizēti izpētījusi Latvijas KASKO nelietotājus - tika veikta daudzpakāpju telefonaptauja sadarbībā ar "GfK Custom Research Baltic", kurā aptaujāti 392 respondenti -cilvēki, kuru mājsaimniecībā ir automašīna, bet tai nav KASKO apdrošināšanas.

Trūkst atbildības par finanšu riskiem

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild apdrošināšanas sabiedrības BALTA (PZU grupa) valdes priekšsēdētājs Bogdans Benčaks (Bogdan Benczak). «Esmu lepns par savu komandu, jo kā vadītājs ar pārliecību varu teikt – mūsu komandā ir labākie Latvijas speciālisti nozarē,» pauž B. Benčaks.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Šī ir ļoti specifiska un interesanta nozare, un tā mani aizrauj ar visu savu būtību. Apdrošināšana ir vairāk nekā tikai pakalpojums – tā ir drošības sajūta. Pārdodot šo drošības sajūtu klientam, Tu sagaidi, ka risks, kuru apdrošini, nerealizēsies vai realizēsies ar noteiktu, iepriekš plānotu biežuma tendenci. Ja nespēj uzņemties risku, noteikti neesi piemērots apdrošināšanas uzņēmuma vadīšanai.

AAS Balta piedāvā paplašinātu apdrošināšanas atlīdzības segumu - apdrošinot nekustamo īpašumu, tiek segti pagaidu mitekļa īres izdevumi pēc apdrošināšanas gadījuma, kā arī zaudējumi, kas nodarīti koplietošanas īpašumam.

AAS Balta ievieš Latvijas tirgū jaunus pakalpojumus, kas tiek iekļauti nekustamā īpašuma apdrošināšana standarta polisē - tiek segti pagaidu mitekļa īres izdevumi, kamēr norit remonta darbi cietušās personas īpašumā, kā arī apmaksāti zaudējumi, kas nodarīti koplietošanas īpašumam, Db.lv informē Līva Kubuliņa, AAS Balta Riska parakstīšanas pārvaldes fizisko personu īpašuma apdrošināšanas eksperte.

Cietušie droši varēs meklēt paši savu pagaidu dzīvesvietu, nevis apmesties pie draugiem vai radiem, jo tiks segti izdevumi par cita dzīvokļa īri līdz pat 300 Ls mēnesī, atkarībā no īpašuma un apdrošināšanas gadījuma līdz pat deviņiem mēnešiem.