Vidējā polises cena vienam darbiniekam ir 250 eiro gadā, taču tās ir investīcijas, kuras atmaksājas

Par to vienisprātis ir DB rīkotā apaļā galda diskusijas, kas veltīta darbinieku veselības apdrošināšanai, dalībnieki: Dins Šmits - Repharm ģenerāldirektors, Gints Konrads - Latvijas apdrošinātāju asociācijas Veselības apdrošināšanas komisijas loceklis, Baiba Fromane - Latvijas Būvuzņēmēju partnerība valdes priekšsēdētāja, Dace Amsila - Swedbank Personāla vadības partnere, un LDDK sociālo lietu eksperts Pēteris Leiškalns.

Konrada kungs, cik pieprasīta ir darbinieku veselības apdrošināšana, kāds ir tās īpatsvars kopējā apdrošināšanas portfelī, kāda ir darbinieku apdrošināšanas kopējā vērtība absolūtos skaitļos?

G. Konrads: Darbinieku veselības apdrošināšanā ir vērojama pozitīva dinamika, un 2016. gadā tā aizņēma vienu ceturto daļu no visa apdrošināšanas tirgus, šā gada 1. ceturksnī tie bija 27%. Veselības apdrošināšanas prēmiju apjoms gadā ir teju 80 miljoni eiro.

Par joprojām nesakārtotu uzskatīto OCTA tirgu daži apdrošinātāji, iespējams, izmanto pārspīlētam OCTA cenu kāpumam.

Lai arī kopumā apdrošinātāju piedāvāto un iepriekšējos gados konkurences dēļ necelto obligātās civiltiesiskās transporta apdrošināšanas (OCTA) polišu cenu pieaugumam patlaban ir vairāki objektīvi pamatojumi un pieaugums ir neizbēgams, tomēr pastāv iespējas pieaugumu piebremzēt, neradot šoku OCTA polišu pircējiem, sevišķi tiem, kas līdz šim uzticējušies vienam apdrošinātājam. Latvijas Apdrošināšanas brokeru asociācijas (LABA) valdes priekšsēdētājs Aigars Krūms norādīja, ka OCTA polišu cenu pieaugums galvenokārt ir saistīts ar autoservisu un arī veselības aprūpes iestāžu pakalpojumu cenu pieaugumu. Viens no būtiskākajiem kāpuma faktoriem ir nepārtrauktais algu pieaugums šajos sektoros. «Nav noslēpums, ka šobrīd atrast kvalificētu autoservisa darbinieku ir ārkārtīgi sarežģīti. Problēmu saasina fakts, ka apdrošinātāji nenodrošina pietiekamu autoservisu konkurenci un strādā tikai ar atsevišķiem autoservisiem. «Apdrošinātāji, lai samazinātu OCTA izmaksas, varētu «sapurināt» senos sadarbības partnerus - autoservisus, paplašinot izmantojamo autoservisu loku un, piem., katra auto bojājumiem pieprasot aprēķinu no diviem servisiem, izvēloties lētāko,» tā A. Krūms. Latvijas lielākā apdrošinātāja a/s BTA viceprezidente Jeļena Alfejeva piekrīt: ja apdrošinātāji sadarbotos ar visiem servisiem, tas iedzīvinātu konkurenci autoremontu uzņēmumu vidū, kas pozitīvi ietekmētu cenas. «Problēma ir remontu kvalitātē - pašreiz apdrošinātāji slēdz līgumus un sadarbojas ar dažiem servisiem, baidoties, ka citiem ir slikta kvalitāte un būs sūdzības no klientiem,» tā viņa.

Automašīnas ārkārtējās situācijas laikā tiek izmantotas mazāk, tāpat samazinās arī ceļu satiksmes negadījumu skaits, un likumsakarīgi samazinās pieteikto OCTA atlīdzību skaits.

Ņemot vērā šo faktu, vairāku valstu apdrošinātāji klientiem polišu iegādei piešķīruši atlaides vai atmaksājuši daļu prēmiju.

Aktīvāki šajā ziņā līdz šim bijuši ASV apdrošinātāji, no kuriem vairāki lielie spēlētāji paziņojuši par atlaižu piemērošanu. Tā, piemēram, Vorenam Bafetam piederošā "Geico" paziņojusi, ka polisēm, kas tiks atjaunotas vai iegādātas no jauna laika periodā no 8.aprīļa līdz 7.oktobrim, piemēros 15% atlaidi, un līdzīgas atlaides piemērojušas vēl citas kompānijas. Savukārt apdrošinātāji "Liberty Mutual" un "Mercury Insurance" nolēmuši atmaksāt 15% no aprīlī un maijā veiktajiem maksājumiem par apdrošināšanas polisēm.

Indijas apdrošinātājs "Acko General Insurance" paziņojis, ka klientiem piedāvās apdrošināšanu vienu mēnesi bez maksas - pērkot apdrošināšanas polisi uz 12 mēnešiem, vienu papildus mēnesi apdrošināšana būs bezmaksas.

Bankas, vēloties klientam piedāvāt vairāku apdrošinātāju polises, rada priekšnosacījumus apdrošināšanas brokeru izstumšanai no tirgus.

Brokeri lēš, ka no tā varētu ciest klienti. Virzību varas gaiteņos sākušas banku ierosinātās izmaiņas apdrošināšanas starpniecības jumta likumā, kas paredz bankām iespēju kā aģentiem piedāvāt vairāku apdrošinātāju polises, neapdrošinot savu civiltiesisko atbildību.

Eiropas ekonomiskās zonas vairākās valstīs bankām ir tiesības darboties kā aģentiem, tomēr tās atzīst, ka vairumā gadījumu banka kā aģents pārstāv tikai to apdrošinātāju, kurš ir banku meitas uzņēmums (Francija, Somija, Vācija), bet situācija, kad bankas izplata vairāku apdrošinātāju produktus, nav bieži sastopama, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) apkopotā informācija. Dažās valstīs ir nosacījums, ka jāsaņem piekrišana no visiem iesaistītajiem apdrošinātājiem par to, ka banka izplatīs arī citu apdrošinātāju produktus (Luksemburga). Polijā noteikts, ka pretējā gadījumā bankai ir pienākums apdrošināt savu civiltiesisko atbildību. Ungārijā noteikts, ka bankas ir tiesīgas izplatīt tikai savstarpēji nekonkurējošus apdrošināšanas produktus, ja tie kalpo kā papildinājums banku pamatdarbībai (īpašuma apdrošināšana nav uzskatāma par tādu).

Arvien biežāk mūsu autosalonā klienti vēršās ar sūdzību, ka atsevišķas apdrošināšanas kompānijas pēc ceļu satiksmes negadījuma klientu novirza uz nepazīstamiem virsbūves remonta cehiem, par ko klienti pauž sašutumu.

Kuram no mums patiktu sev piederošu automašīnu, kura ir gandrīz kā ģimenes loceklis, uzticēt cilvēkiem vai kompānijām, par kuru profesionalitāti nav pietiekošas informācijas.

Iegādājoties jaunu automašīnu, kas nebūt nav lēts prieks, klients bieži vien ņem vērā ne tikai automašīnas marku un cenu, bet arī dīlera reputāciju un profesionalitāti. Šajā gadījumā klients rēķinās ar to, ka visā mašīnas ekspluatācijas laikā, automašīnas apkopes un remontdarbi tiks veikti augstā profesionālā līmenī, tādējādi garantējot, ka automašīna vienmēr būs labā tehniskā kārtībā un būs droša uz ceļa. Šie argumenti neizpildās, ja šie remontdarbi tiek veikti uzņēmumā, kuram nav pietiekams profesionalitātes līmenis.

Apdrošinātāji cer panākt iespēju nemaksāt PVN par autoservisu pakalpojumiem, tā samazināt izmaksas un brezmēt cenu kāpumu.

No apdrošinātāju teiktā var secināt, ka viņi nostādīti negodīgā situācijā attiecībā pret citiem uzņēmumiem, jo nevar atgūt samaksāto pievienotās vērtības nodokli (PVN) par, piem., autoservisu sniegtajiem pakalpojumiem, remontējot bojāto un apdrošināto (KASKO, OCTA) auto. Ja apdrošinātājiem nevajadzētu maksāt šo PVN, tad izmaksu samazinājums būtu ievērojams, kas pozitīvi atsauktos arī uz polišu cenām. Latvijas apdrošinātāju asociācijas vadītājs Juris Dumpis Db atzina, ka patlaban tiek virzīti grozījumi PVN likumā, kas ļautu apdrošinātājiem atgūt PVN. Ierosinājumi ietver iespēju atgūt vai nemaksāt PVN arī par citiem izdevumiem.

Kartupeļu čipsu un sāļo uzkodu ražošanas uzņēmums a/s Latfood 2008. gadā spējis palielināt eksporta apjomus uz kaimiņvalstīm par vairāk nekā 30 %, vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pērn Azerbaidžānā eksports audzis par 5 – 10 %, bet šis tirgus esot ļoti sarežģīts. Pārdošanas apjomi šajā Āzijas valstī nav slikti, bet esam vēl ceļā uz to, ko gribētu, tā V. Blūms. Uzņēmumam izveidojušās iestrādes arī Krievijas tirgū, kurš arī esot smagnējs un sarežģīts. Līdz šim Krievijā lielākoties Latfood ir strādājis private label segmentā, ražojot noteiktu preču zīmju un dizaina produktus. Kāda būs turpmākā virzība šajā tirgū, vēl esot pāragri prognozēt.

Krīze uzņēmumu būtiski neesot ietekmējusi, jo dažos mēnešos realizācijas apjomi ir nedaudz zemāki nekā attiecīgā laika posmā aizpērn, bet citos – pat labāki. Finansiālo rezultātu ziņā Latfood 2008. gadu plāno pabeigt ar 10 – 15 % pieaugumu. Kā būs šogad, vēl esot grūti prognozēt un nav arī zināms, kas notiks ar cenām.

Nedzīvības apdrošināšanas tirgus, kur lielākie apdrošināšanas veidi ir KASKO un OCTA, šogad vairs nepieaug tik strauji kā pērn. Vienlaikus klientiem izmaksāto atlīdzību apjoms pieaudzis gandrīz divtik straujāk nekā prēmiju apjoms. Tostarp daļai kompāniju pieauguma tempi ir sarukuši divas reizes, dažām pat piecas, kas saistīts ar stagnāciju nozarēs, kas tieši ietekmē apdrošināšanas tirgu - auto un nekustamo īpašumu.

Apdrošinātāji šogad rēķinās ar mazākiem biznesa apjomu kāpumiem, bet krīzi neparedz, ja nu vienīgi dažiem apdrošinātājiem varot būt problēmas ar naudas plūsmu vai arī šogad nāksies piedzīvot zaudējumus OCTA apdrošināšanā un neizbēgamu tālāku cenu celšanos.

Ir arī jauni klienti

"Pieauguma tempu samazināšanās, salīdzinot ar 2007.gada 1. cet., ir izskaidrojams ar pērn ieviesto normatīvo regulējumu inflācijas apkarošanai un makroekonomisko situāciju Latvijā," secina BTA viceprezidente Jeļena Alfejeva, gan piebilstot, ka risku apdrošināšanas tirgus pieaugumu par 33% diez vai var uzskatīt par sliktu rādītāju vai kvalificēt kā krīzes sākotnēju stadiju. Gjensidige Baltic Pārdošanas attīstības daļas vadītāja Ilze Cīrule skaidroja: tā kā apdrošinātāju klienti ir auto, mājokļu pircēji, tad jauno auto iegādes samazinājums, turbulence mājokļu kredītu tirgū atstāj vistiešāko ietekmi uz apdrošināšanas tirgu. Turklāt cilvēki apdrošinās nevis pašu iniciatīvas vadīti, bet vairumā kredītiestāžu dēļ. "Tas atstāj ļoti lielu iespaidu uz visu apdrošināšanas tirgu," tā I. Cīrule. Tikmēr BTA novērojusi arī jaunu klientu pieaugumu tirgū. "Jaunu klientu skaits lielākajos brīvprātīgajos apdrošināšanas veidos šogad būtu vērtējams 10 - 15%, kas nodrošinās tirgus kāpumu neatkarīgi no apdrošināšanas pakalpojumu sadārdzināšanās," tā J. Alfejeva.

Latvijā transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības (OCTA) apdrošināšanas cenai tuvākajā laikā nevajadzētu kāpt, otrdien intervijā LNT raidījumam «900 sekundes» sacīja Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) valdes loceklis Juris Stengrevics.

Viņš atzīmēja, ka apdrošinātāju gūtā peļņa no OCTA apdrošināšanas 2018.gada deviņos mēnešos, kas bija vairāk nekā seši miljoni eiro, nav daudz, ja salīdzina ar zaudējumiem, kādus iepriekšējos gados apdrošinātāji cieta no šī apdrošināšanas veida, taču vienlaikus dod cerību, ka cenām turpmāk nevajadzētu mainīties uz augšu.

Tajā pašā laikā Stengrevics piebilda, ka OCTA polises Latvijā piedāvā deviņi apdrošinātāji un ir grūti pateikt, kādi konkrēti ir to turpmākie plāni. «Cenas nosaka apdrošinātāji, tāpēc man ir grūti pateikt, kādi būs viņu turpmākie plāni. Turklāt apdrošinātāji mums ir deviņi - daļa no viņiem, varbūt, plāno kaut ko mainīt, daļa - nē,» viņš teica.

Ar vakar noslēgtā līguma par «Seesam Insurance» akciju pārdošanu VIG grupai, strauji turpina samazināties konkurence Latvijas apdrošināšanas tirgū.

Kā jau zināms, tad austriešu uzņēmumam «Vienna Insurance Group» (VIG) Latvijā jau pieder trīs apdrošinātāji – BTA Baltic, Compensa un Interrisk, kas agrāk bija pazīstams kā AAS Baltikums. Nav noslēpums, ka drīz vien VIG grupai piederošais Interrisk beigs pastāvēt kā patstāvīga vienība un pievienosies Latvijas vienai no lielākajām (arī VIG grupai piederošajām) apdrošināšanas sabiedrībām - BTA Baltic.

Apdrošinātāju savstarpējās sadarbības biedrība LTAB (Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs) var turpināt stāstīt par to cik lielus zaudējumus cieš OCTA nozare Latvijā, bet OCTA cenu straujais kāpums 2017.gadā sākās tieši pēc tam, kad Latvijā bija noslēdzies būtisks konkurences samazināšanās etaps – VIG grupas rokās nonāca trīs līdz tam neatkarīgi apdrošinātāji, kā arī noslēdzās Baltas un PZU apvienošanās. Varbūt tā ir nejauša sakritība. Tāpat kā 2017.gada laikā apdrošinātāju būtiski samazinātās brokeru komisijas OCTA apdrošināšanas veidā arī var izrādīties gluži nejauša sakritība, nevis apdrošinātāju savstarpēji saskaņota rīcība.

Strauji augošo būvniecības izmaksu dēļ uzņēmumi var ciest zaudējumus, ja tiek bojāti saimnieciskajā darbībā izmantotie nekustamie īpašumi. Apdrošinātāji un brokeri atzīst, ka daļai uzņēmumu īpašumu izveidojusies tā saucamā zemapdrošināšana, proti, apdrošinājuma summa ir zemāka nekā īpašuma atjaunošanas vērtība, kura ir atkarīga no būvniecības izmaksām.

Apdrošinājuma būtība ir nelaimes gadījumā nodrošināt līdzvērtīgu ēku, kādā darbība notika pirms negadījuma. Tāpēc īpašums jāapdrošina par tādu summu, kas nepieciešama, lai to varētu atjaunot iepriekšējā izskatā un kvalitātē, ja notiks nelaime. Tāpēc apdrošinātājs nepieņem ēkas tirgus vērtību, jo nevar uzbūvēt ēku pēc tā, kur tā atrodas vai arī, par cik to var pārdot. Ja izveidojusies zemapdrošināšana, notiekot apdrošināšanas gadījumam, uzņēmums nevar saņemt zaudējumu atlīdzību pilnā apmērā, jo atlīdzības noteikšanā iedarbojas proporcionalitātes princips, kā dēļ uzņēmums saņems summu, kas segs tikai daļu no zaudējumiem.

Pēc gadiem ilgušajiem draudiem celt obligātās civiltiesiskās transportlīdzekļu apdrošināšanas (OCTA) polises cenas apdrošinātāji šajā gadā tās sākuši paaugstināt straujāk, un sadārdzinājums gaidāms arī turpmāk

Zaudējumi OCTA nozarē vērojami jau gadus desmit, un pēdējo gadu laikā tie palielinājās, neskatoties uz to, ka apdrošinātāji regulāri izteicās par nepieciešamību celt cenas. Iepriekšējos gados cenu pieaugums nozarē bija vidēji par 5-10%, kas bija pārāk zems, lai spētu segt augošās izmaksas, ko rada dārgāku detaļu nepieciešamība jaunāku modeļu automašīnām, izmaiņas nemateriālo atlīdzību izmaksu kārtībā, augošais dārgo ceļu satiksmes negadījumu skaits ārvalstīs un citi faktori. Tiesa, konkurence daudzo apdrošinātāju vidū bija tik asa, ka cenas tika turētas zemas, tomēr jau pērn vairāki apdrošinātāji paziņoja par plāniem paaugstināt cenas šajā segmentā, un šā gada pirmajā pusē šī tendence vērojama daudz izteiktāk.

Latvijā jāpalielina riska faktoru daudzums KASKO prēmiju noteikšanai, lai autoīpašniekiem nebūtu, iespējams, nepamatoti jāpārmaksā. Sauszemes transportlīdzekļu apdrošināšanā (KASKO) prēmiju nosaka procentuāli no auto apdrošinājuma summas, kas pārsvarā ir arī auto vērtība. Latvijā patlaban procentus nosaka atbilstoši riskiem, kur ņemts vērā ļoti maz kritēriju, salīdzinot ar attīstītām Eiropas valstīm, Db atzina BTA viceprezidente Jeļena Alfejeva. Viņa atzīmēja, ka ES apdrošinātāji cenšas veikt reālu riska novērtēšanu, rūpīgi pētot da?ādu faktoru ietekmi uz risku - to skaits sniedzas vairākos desmitos, par to raksta pat zinātniskos darbus.

Pagaidām neanalizē

Latvijā KASKO, kas ir izplatītākais riska apdrošināšanas veids, pagaidām neanalizē auto markas un modeļa ietekmi uz apdrošināmo ceļu satiksmes negadījuma risku. "Paaugstināta riska grupas izdala tikai sakarā ar auto zādzību apdrošināšanu, vadoties pēc statistikas par zagļu iecienītākajiem auto modeļiem, kuriem par to nosaka piemaksu," tā J. Alfejeva. Tarifus apdrošinātāji Latvijā aprēķina,vadoties pēc empīriskiem novērojumiem, neizdalot atsevišķus sīkos riska kritērijus. "Latvijā nav standarta apdrošināšanas segumam un vienotība noteikumos veidojas tikai konkurences spiediena rezultātā, kad lielāki tirgus spēlētāji nosaka apdrošināšanas noteikumus, bet pārējie apdrošinātāji tiem pielāgojas. Turklāt tad vienalga klientam ir iespēja maldīties, pērkot lētāku apdrošināšanu, jo problēma var slēpties nepilnīgā segumā, un zaudējumu atlīdzību, uz kuru cer autoīpašnieks, tas var nesaņemt, pat nebūdams vainīgs notikušajā negadījumā," secina J. Alfejeva. Patlaban nav izslēgta situācija, kad par Huyndai jāmaksā tāda pati prēmija kā S klases mersedesam. "Aprēķinātai gada prēmijai par auto jānosedz statistiski aprēķinātās apdrošināšanas atlīdzību izmaksas, komisijas pārdošanas kanāliem, administratīvās izmaksas u.c. Šīs statistiski aprēķinātās apdrošināšanas atlīdzību izmaksas lielā mērā arī nosaka cenu atšķirību atsevišķām auto markām un modeļiem, jo to pamatā ir ilglaicīgi uzkrātā informācija par attiecīgās auto grupas zaudējumu biežumu un smagumu," tā Baltas Riska parakstīšanas pārvaldes Transporta risku parakstīšanas daļas vadītājs Valdis Krols. Seesam Latvia Riska parakstītājs Zigurds Kruglaužs atzīst, ka galvenais princips, kas nosaka KASKO prēmijas apjomu - lai tiktu segtas negadījumā radušās izmaksas.

Šī gada desmit mēnešos Latvijas apdrošināšanas sabiedrību parakstīto prēmiju apjoms, salīdzinot ar 2007. gada desmit mēnešiem, pieaudzis par 13 % jeb 35.2 miljoniem latu, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) apkopotā informācija. Kopumā šogad apdrošinātāji parakstījuši prēmijas 304.6 miljonu latu apmērā.

Iepriekš – deviņos parakstīto prēmiju apjoms pieauga par 14 %, astoņos mēnešos – par 16 %, bet septiņos mēnešos – par 19 %, bet pirms tam pieaugums pārsniedza 20 %.

Izmaksāto atlīdzību apjoms turpinājis pieaugt daudz straujāk nekā parakstīto prēmiju apjoms – par 48 % jeb 52.7 miljoniem latu. Kopā šī gada desmit mēnešos apdrošināšanas sabiedrību klientiem izmaksāti 161.8 miljoniem latu – tas ir vidēji 532 tūkst. latu dienā.

Riska veidu apdrošināšanas sabiedrību parakstīto prēmiju apjoms šogad pieauga par 16 % jeb 36.7 miljoniem latu, un izmaksāto atlīdzību apjoms – par 41 % jeb 40.8 miljoniem latu. Kopumā riska apdrošinātāji šī gada desmit mēnešos prēmijās parakstījuši 259.8 miljonus latu un izmaksājuši atlīdzībās 140.7 miljonus latu.

2007. gadā apdrošināšanas tirgus pieaudzis par 59%, salīdzinot ar 2006. gadu, un krietni pārsniedzis 300 miljonu latu robežu, informēja Latvijas Apdrošinātāju asociācija.

Apdrošināšanas tirgus pagājušā gada 12 mēnešos saglabājis straujo pieauguma tempu un pieaudzis par 59% jeb 123,2 mlj. latu, salīdzinot ar 2006. gada 12 mēnešiem. Kopumā 2007. gadā apdrošinātāji* parakstījuši prēmijas 331,8 mlj. latu apmērā.

Atlīdzībās apdrošinātāji izmaksājuši 134,9 mlj. latu, kas ir par 40% jeb 38,6 mlj. latu vairāk nekā 2006. gadā.

Dzīvības apdrošināšanas tirgus visa gada garumā pieaudzis straujāk nekā riska apdrošināšanas tirgus – par 132% jeb 35 mlj. latu, salīdzinot ar 2006. gadu. Kopumā dzīvības apdrošinātāji parakstījuši prēmijās 61,6 milj. latu un atlīdzībās izmaksājuši 12,3 mlj. latu, kas ir par 72% jeb 5,2 mlj. latu vairāk nekā 2006. gadā.

Šī gada deviņos mēnešos Latvijas apdrošināšanas sabiedrību parakstīto prēmiju apjoms, salīdzinot ar pagājušā gada deviņiem mēnešiem, pieaudzis par 14 % jeb 34.6 miljoniem latu, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) apkopotā informācija.

Kopumā šogad apdrošinātāji parakstījuši prēmijas 274.1 miljona latu apmērā. Izmaksāto atlīdzību apjoms turpinājis pieaugt daudz straujāk nekā parakstīto prēmiju apjoms – par 50 % jeb 47.5 miljoniem latu. Kopā šī gada deviņos mēnešos apdrošināšanas sabiedrību klientiem izmaksāti 143.2 miljonu latu, kas ir vidēji 525 000 latu dienā.

Riska veidu apdrošināšanas sabiedrību parakstīto prēmiju apjoms šogad turpinājis dinamiski pieaugt – par 19 % jeb 36.8 miljoniem latu, un izmaksāto atlīdzību apjoms – par 42 % jeb 37.1 miljonu latu. Kopumā riska apdrošinātāji šajā gadā prēmijās parakstījuši 235.1 miljonu latu un izmaksājuši atlīdzībās 124.8 miljonus latu.

Nedzīvības apdrošināšanas kompānijas šogad 11 mēnešos bruto prēmijās parakstījušas 201.3 miljonus latu, kas ir par 28 % mazāk nekā pērn šajā laikā.

Latvijas Apdrošinātāju asociācijas dati liecina, ka tostarp šogad novembrī apdrošinātāji prēmijās parakstījuši par 39 % mazāk nekā pērn novembrī. Situācija apdrošināšanas tirgū šogad parakstīto bruto prēmiju apjoma ziņā pasliktinās ar katru mēnesi, tostarp visbūtiskāk nedzīvības apdrošināšanas tirgu ietekmē samazinājums auto apdrošināšanas veidos – OCTA un KASKO.

Asociācijas dati liecina, ka, neraugoties uz piedzīvoto 32 % kritumu, bruto prēmijās šogad 11 mēnešos lielāko apjomu – 46 miljonus latu - parakstījusi BTA. Tai ar 42.7 miljoniem latu seko Gjensidige Baltic, kas šogad spēj uzrādīt pozitīvu pieaugumu un apsteigt līdz šim otru lielāko tirgus spēlētāju Baltu. Balta savukārt šogad 11 mēnešos piedzīvo 30 % kritumu, prēmijās parakstot 39.2 miljonus latu.

Līdz ar cenu stabilizāciju vai pat samazinājumu autoservisos apdrošinātāji neceļ cenas nedz OCTA, nedz KASKO, raksta laikraksts Dienas bizness.

Apdrošinātāji ir novērojuši cenu stabilizēšanos oficiālajos autodīleru servisos un atzīst, ka cenas ar auto saistītajos apdrošināšanas veidos - OCTA un KASKO vairs netiek celtas un ir stabilizējušās. Pēc apdrošinātāju teiktā, iemesla pieaugt cenām šobrīd nav. Tiesa, par tālākām cenu izmaiņām apdrošinātājiem domas dalās - vieni pieļauj cenu samazinājumu, citi neizslēdz pat pieaugumu, bet vairums runā par cenu nepalielināšanu. Ja cenas auto servisos izrādīs tendenci samazināties, tas var vēlāk atsaukties arī uz OCTA un KASKO cenām, uzskata Baltas speciālisti. Vienlaikus Baltas Risku parakstīšanas pārvaldes vadītāja Sigita Šteina uzmanīgi vērtē iespēju cenu samazinājumam, ņemot vērā zaudējumus, kurus ilgu laiku cieta apdrošinātāji OCTA apdrošināšanas tirgū.

Apdrošināšanas tirgus pagājušā gada janvārī-novembrī saglabājis pieauguma tempu un palielinājies par 62% jeb 113,7 mlj. latu, salīdzinot ar 2006. gada 11 mēnešiem. Kopumā 2007. gada 11 mēnešos apdrošinātāji* parakstījuši prēmijas 298,7 mlj. latu apmērā, informēja Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Juris Dumpis.

Atlīdzībās apdrošinātāji izmaksājuši 122,7 mlj. latu, kas ir par 41% jeb 35,4 mlj. latu vairāk nekā 2006. gada 11 mēnešos.

Dzīvības apdrošināšanas tirgus pieaudzis vairāk nekā divarpus reizes – par 155% jeb 32,2 mlj. latu, salīdzinot ar 2006. gada 11 mēnešiem. Kopumā dzīvības apdrošinātāji parakstījuši prēmijās 52,9 milj. latu un atlīdzībās izmaksājuši 10,5 mlj. latu, kas ir par 66% jeb 4,2 mlj. latu vairāk nekā 2006. gada 11 mēnešos.

Riska veidu apdrošināšanas sabiedrību parakstīto prēmiju apjoms 2007. gada 11 mēnešos palielinājies par 50% jeb 81,6 mlj. latu un izmaksāto atlīdzību apjoms – par 39% jeb 31,2 mlj. latu. Kopumā riska apdrošinātāji 2007. gada 11 mēnešos prēmijās parakstījuši 245,8 mlj. latu un izmaksājuši atlīdzībās 112,2 mlj. latu.

Daļa valsts un pašvaldību uzņēmumu, izvēloties apdrošinātāju, maz vērtē riskus, radot bažas par nodokļu maksātāju naudas šķērdēšanu. No risku noteikšanas, izvērtēšanas, no iespējām to samazināt ir atkarīga apdrošināšanas cena un kvalitāte, norāda apdrošināšans brokeri.

Lai to veiktu, valsts un pašvaldību uzņēmumos un iestādēs nepieciešams zinošs cilvēks vai jāpraktizē risku novērtēšanas pakalpojumu piesaistīšana no malas. Pretējā gadījumā konkursos var uzķerties uz apdrošinātāju piedāvātajām lētām cenām, bet vienlaikus nenosegt vajadzīgos riskus, tā neefektīvi šķērdējot valsts naudu. Turklāt var rasties lieki zaudējumi, ja kaut kas notiks, bet apdrošinātājs zaudējumus nesegs.

Latvijā nav prakses sludināt valsts un pašvaldību konkursus apdrošināšanas brokeriem, bet tikai apdrošinātājiem, atzina Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) vadītājs Andrejs Tiknuss. "Brokeri par katru cenu grib piedalīties konkursos, jo tas ir bizness. Tomēr, cik es varu secināt no sarunām, daudzas apdrošināšanas kompānijas nav sajūsmā par brokeriem," viņš atzina. "Pērkot veselības apdrošināšanu, mums pat prātā nav ienācis izmantot apdrošināšanas brokerus, jo par to papildus jāmaksā, tādējādi tērējam valsts budžeta līdzekļus" teica IUB vadītājs. Jautāts, vai brokerim nemaksā apdrošinātājs, viņš atzina: "Tas atkarīgs no līgumiem - brokeri var saņemt gan no vieniem, gan otriem. Tāpēc arī diskusija ar apdrošināšanas kompānijām bija izvērsusies." Viņš uzskata, ka konkurss tieši apdrošināšanas kompānijām ir racionālāk nekā konkurss apdrošināšanas brokerim, kurš sameklētu apdrošinātāju. "Tad iespējams salīdzināt vairāk piedāvājumus, bet brokeris varētu piedāvāt ko vienu. Tāpat nav izslēgts, ka apdrošināšanas brokeris lobē kādu no apdrošināšanas kompānijām," tā IUB vadītājs.

Apdrošināšanas tirgus šā gada janvārī-oktobrī kāpinājis pieauguma tempu un pieaudzis par 61% jeb 102 mlj. latu*, salīdzinot ar 2006. gada 10 mēnešiem. Kopumā 2007. gada 10 mēnešos apdrošinātāji** parakstījuši prēmijas 269,3 mlj. latu apmērā, informēja Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Juris Dumpis.

Atlīdzībās apdrošinātāji izmaksājuši 109,1 mlj. latu, kas ir par 39% jeb 30,5 mlj. latu vairāk nekā 2006. gada 10 mēnešos.

Dzīvības apdrošināšanas tirgus pieaudzis gandrīz divarpus reizes – par 145% jeb 27,5 mlj. latu, salīdzinot ar pērnā gada 10 mēnešiem. Kopumā dzīvības apdrošinātāji parakstījuši prēmijās 46,5 milj. latu un atlīdzībās izmaksājuši 9,2 mlj. latu, kas ir par 63% jeb 3,6 mlj. latu vairāk nekā pērnā gada 10 mēnešos.

Riska veidu apdrošināšanas sabiedrību parakstīto prēmiju apjoms 2007. gada 10 mēnešos palielinājies par 50% jeb 74,5 mlj. latu un izmaksāto atlīdzību apjoms – par 37% jeb 26,9 mlj. latu. Kopumā riska apdrošinātāji šī gada 10 mēnešos prēmijās parakstījuši 222,9 mlj. latu un izmaksājuši atlīdzībās 99,9 mlj. latu.

Arvien lielāks skaits ceļu satiksmes negadījumu tiek pieteikti, pamatojoties uz saskaņotajiem paziņojumiem. Tomēr arvien biežāk transportlīdzekļu apdrošinātāji saskaras ar pavirši vai nepareizi aizpildītām saskaņoto paziņojumu veidlapām.

Saskaņā ar Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) datiem šogad pirmajos deviņos mēnešos apdrošināšanas sabiedrībās ceļu satiksmes negadījumos cietušie iesnieguši 45,2 tūkst. zaudējumu pieteikumus, kas ir par ¼ vairāk nekā 2006.gada deviņos mēnešos.

Salīdzinot ar 2006.gada 9 mēnešu datiem, par 45% palielinājusies piekritušo atlīdzību summa, kas sastāda 21,9 milj,latu. Savukārt apdrošinātāji OCTA prēmijās saņēmuši 25,1 milj.latu. Turklāt vidējās atlīdzības izmaksa par apdrošināšanas gadījumu no 495,62 latiem pieaugusi līdz 603,91 latam.

Šogad septembrī OCTA palika 10 gadi, kopš sistēma Latvijā uzsāka darbību 1997.gadā.

Apdrošināšanas sabiedrībām papildus atlīdzību izmaksām ceļu satiksmes negadījumos cietušajiem ir jāveic obligātie atskaitījumi, kas šogad deviņos mēnešos veido 1,96 milj.latu. No tiem lielāko daļu veidoja maksājumi Ceļu satiksmes negadījumu novēršanas un profilakses fondam, kurā iemaksāti 801 tūkst.latu. Lielākā daļa šo līdzekļu tiek izlietoti sociālo kampaņu veidošanai, lai veicinātu autovadītāju sociālo atbildību un uzlabotu braukšanas kultūru. Saskaņā ar OCTA likumu 50% šī fonda finansējuma izmanto Iekšlietu ministrijas padotībā esošās iestādes, tostarp Ceļu policija, bet atlikušo daļu citas institūcijas.

Apdrošināšanas tirgus šā gada janvārī-septembrī kāpinājis pieauguma tempu un pieaudzis par 61% jeb 90,5 mlj. latu, salīdzinot ar 2006. gada 9 mēnešiem. Kopumā 2007. gada 9 mēnešos apdrošinātāji* parakstījuši prēmijas 239,5 mlj. latu apmērā, informēja Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Juris Dumpis.

Atlīdzībās apdrošinātāji izmaksājušas 95,7 mlj. latu, kas ir par 36% jeb 25,3 mlj. latu vairāk nekā 2006. gada 9 mēnešos.

Dzīvības apdrošināšanas tirgus pieaudzis gandrīz 2,5 reizes – par 141% jeb 24,1 mlj. latu, salīdzinot ar pērnā gada 9 mēnešiem. Šo straujo izaugsmi galvenokārt veicināja pieaugošā iedzīvotāju izpratne par uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas pakalpojumiem, izmaiņas nodokļu likumdošanā, kas paredz ievērojamas nodokļu atlaides šiem pakalpojumiem, kā arī sīva konkurence šajā tirgus sektorā. Lai īstenotu tautsaimniecības stabilizācijas programmu un lai mazinātu patēriņa tempus, valsts palielināja nodokļu atvieglojumus uzkrājošajiem finanšu instrumentiem, tādā veidā vēl vairāk stimulējot iedzīvotājus veidot uzkrājumus savai un savu tuvinieku nākotnei, piemēram, veidojot uzkrājumus vecumdienām un bērnu izglītībai.

Pirmajā pusgadā apdrošināšanas sabiedrību izmaksāto atlīdzību apjoms pieaudzis par 55 % jeb 33 miljoniem latu, un kopā šogad izmaksāti 92.8 miljoni latu, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas apkopotie dati.

Pirmajā pusgadā apdrošināšanas sabiedrību parakstīto prēmiju apjoms, salīdzinot ar 2007. gada pirmo pusgadu, pieaudzis par 23 % jeb 35.5 miljoniem latu, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) apkopotā informācija. Kopumā šogad apdrošinātāji parakstījuši prēmijas 189.6 miljonu latu apmērā.

Dzīvības apdrošināšanas tirgū parakstīto prēmiju apjoms šā gada sešos mēnešos pieaudzis par 9 % jeb 2.5 miljoniem latu, salīdzinot ar pērnā gada sešiem mēnešiem, un kopumā dzīvības apdrošinātāji parakstījuši prēmijās 28.6 miljonus latu. Dzīvības apdrošinātāju izmaksāto atlīdzību apmērs pieaug aizvien straujāk – par 128 % jeb 6.2 miljoniem latu vairāk nekā pērnā gada sešos mēnešos. Atlīdzībās dzīvības apdrošinātāji izmaksājuši 11 miljonus latu.

Lielie zaudējumi nedzīvības apdrošināšanas tirgu dzen krīzē, kuras pārvarēšanai šis un nākamais gads var būt izšķirošie. Par šā brīža dramatisko situāciju liecina pēdējo gadu attīstības tendences trīs galvenajos veidos, kuri veido Latvijas apdrošinātāju portfeļa lauvas tiesu - OCTA, KASKO un īpašuma apdrošināšanu, atzina Ergo Latvija pārstāvis Ilmārs Veide.

Lielākie zaudējumi ir OCTA apdrošināšanā - pērn 9 mēnešos OCTA apdrošināšanas nozarē strādājošās kompānijas kopumā cieta virs 2.7 milj. Ls zaudējumus, kuru apmērs līdz gada beigām pārsniegs 3 milj. Ls, prognozē Latvijas lielākā apdrošinātāja Baltas vadītājs Jānis Abāšins.

Atlīdzības aug straujāk

Lai arī apdrošināšanas tirgū pērn parakstīto bruto prēmiju apjoms pieauga strauji, tomēr atlīdzību apjoma pieaugums bija vēl straujāks. J. Abāšins domā, ka apdrošināšanas tirgū patlaban ir izšķirošs mirklis, kāds var neizturēt nežēlīgo konkurenci. "Domāju, ka interesanti laiki var būt šogad, nākamgad - kāda kompānija ies uz pārdošanu, jo konstatēs, ka nevar savilkt galus kopā. Tas būs tieši OCTA zaudējumu dēļ," tā viņš. Latvijas apdrošinātāju asociācijas (LAA) dati liecina, ka pērn apdrošinātājiem bijuši iespaidīgi administratīvie un klientu piesaistīšanas izdevumi - attiecīgi 22.74 milj. Ls un 19.35 milj. Ls. Pēc J. Abāšina teiktā, kopumā klientu sadale, pārdale, asiņains cīniņš klientam ir labi, bet ilgtermiņā tam vajag arī ilgtspējīgu kompāniju, bet, ja sēž dziļos mīnusos, tad ēd savu kapitālu, "mammai" jāiegulda nauda, atklāts jautājums: cik ilgi? Agri vai vēlu griezīs nost klientam atlīdzības, piebilda J. Abāšins.