Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidents Mario Dragi Frankfurtē publiskoja jauno 20 eiro banknoti un paziņoja, ka tā tiks laista apgrozībā šā gada 25. novembrī, informē Latvijas Banka.

Jaunās 20 eiro banknotes hologrammā iestrādātais logs ar portretu ir novatorisks risinājums banknošu izgatavošanas tehnoloģijā.

Jaunā 20 eiro banknote nonāks apgrozībā 25. novembrī, nodrošinot banknošu apstrādes iekārtu ražotājiem, skaidrās naudas apstrādātājiem un citām iesaistītajām pusēm deviņu mēnešu ilgu periodu, lai sagatavotos jaunās banknotes ieviešanai.

Eiro banknotes tagad izmanto 338 miljoni cilvēku 19 valstīs, un to kopējā nominālvērtība ir viens triljons eiro.

Jaunās banknotes hologrammā iestrādāts inovatīvs pretviltošanas elements – logs ar portretu. Aplūkojot banknoti pret gaismu, logs kļūst caurskatāms un tajā no abām banknotes pusēm redzams mitoloģijas tēla Eiropas portrets. Tāpat kā uz jaunās 5 eiro un 10 eiro banknotes, arī uz jaunās 20 eiro banknotes ir smaragdzaļš skaitlis un ūdenszīmē iestrādāts Eiropas portrets.

Vairums eirozonas dalībvalstu nākamajā mēnesī pārtrauks laist apgrozībā 500 eiro banknotes saistībā ar bažām, ka tās bieži tiek izmantotas nelegālos skaidras naudas darījumos.

«No 2019.gada 27.janvāra 17 no 19 eirozonas nacionālajām centrālajām bankām vairs neemitēs 500 eiro banknotes,» norādīja Eiropas Centrālajā bankā (ECB).

Taču Austrija un Vācija turpinās šo banknošu drukāšanu līdz 26.aprīlim, tādējādi cenšoties nodrošināt netraucētu pāreju un saistībā ar loģistikas iemesliem, skaidroja ECB.

Tāpat bankā uzsvēra, ka apgrozībā esošās šī nomināla banknotes joprojām būs likumīgs maksāšanas līdzeklis arī pēc tam, kad tiks pārtraukta jaunu banknošu laišana apgrozībā.

Arī Latvijas Bankā norādīja, ka iedzīvotājiem nav jādodas mainīt 500 eiro banknotes. «Cilvēkiem un uzņēmējiem būtiski zināt, ka nekur nav jādodas, 500 eiro banknotes nav jāmaina, tās nezaudēs savu vērtību. Arī pēc tam, kad tiks pārtraukta šī nomināla eiro banknošu drukāšana un emisija, tās saglabās likumīga maksāšanas līdzekļa statusu, tās varēs izmantot uzkrājumiem un norēķinos. Nākotnē, ja tiks nolemts no šo banknošu izmantošanas apgrozībā atteikties, tās nezaudēs savu vērtību un tās mūžīgi, līdzīgi kā latus pret eiro, varēs apmainīt pret citu nominālu eiro naudas zīmēm,» pauda Latvijas Bankā.

Kad pulkstens rāda 2.15 naktī, sākas darba diena konditorejā AMSA Irlavā. Pirmā uz cehu dodas saimniece Sanita Austruma, lai iemīcītu mīklu. Mazliet vēlāk uz cepšanu ierodas darbinieki un saimnieks Māris, kura uzdevums gatavo produkciju nogādāt tirdzniecības vietās.

«Piparkūkas un piparkūku mīkla patlaban ir pieprasītākā prece,» teic Sanita. Katru gadu tiek pārdots ap tonnu brūno, saldo mīklas ķieģelīšu. Saimniece joko - ja safasēto krautu kaudzē, iznāktu kā prāva malkas grēda. Šogad piparkūku pirkšanas laiks sniega un noskaņas trūkuma dēļ mazliet aizkavējies un saimnieki jau sākuši mazliet bažīties, taču tagad visi steidz nokavēto atgūt. Divās pēdējās nedēļās pārdots vairāk piparkūku izstrādājumu, nekā citugad mēneša laikā.

Sanita gan atzīstas noslēpumā, ka gada nogales svētki viņai nepatīk. Kad citiem prieki un mielošanās, uzņēmumā visi darbinieki pārguruši, neizgulējušies. Vairāk jūtoties kā Grinči, ne līksmi svētku rūķīši. Produkcijā tas gan neatspoguļojas - prāvie piparkūku Kraukšķīši rindojas cits pie cita, koši rotāti un smaidīgi. Arī lielās sirdis ar mīļajiem novēlējumiem ir pārbaudīta vērtība. Piparkūku pūķu gan nebūšot - tas ir pārāk sarežģīts zvērs, ar to lai katrs pats mājās galā tiekot.

Pandēmijas laikā Engurē, Jūras ielā durvis vērusi ceptuve "KuKuu".

Decembrī ģimenes lokā ceptuvē sākta piparkūkas mīklas ražošana, janvārī izveidota tirdzniecības vieta ar plašāku produktu klāstu un darbā pieņemti jauni darbinieki. Kopumā produktus nelielos daudzumos uzņēmums SIA "Orange Stuff" ražo jau vairāk nekā divus gadus, sezonāli koncentrējoties vairāk uz Ziemassvētkiem – piparkūku mīklu, Lieldienās – krāsainajiem riekstiņiem, vasarā – maizi un brīvdienu gardumiem.

"Mēs esam engurnieki, dzīvojam pastāvīgi šeit jau vairāk nekā divus gadus, iepriekš pavadījām šeit brīvdienas. Šeit es uzaugu, mācījos. Mums jau sen ir bijusi doma par savu maizes ceptuvi kā vietu, kurā strādāsim kopā ar mammu, cepsim brīvdienās brokastu produktus – maizi un dažādas saldās un sāļās maizītes. Maize, piparkūku mīkla, pīrāgi, maizītes, cepumi ir manas mammas Elitas sirdsdarbs jau vairāku desmitu gadu vēsturē," stāsta ceptuves "KuKuu" īpašniece un SIA "Orange Stuff", valdes locekle Sintija Berkolde. Galvenais vilcējspēks produktu klāsta papildināšanā un veidošanā, eksperimentos ar receptēm ir viņas mamma Elita Kvasova.

Tuvojoties Ziemassvētkiem, Klaipēdas tūrisma skolas audzēkņi šogad izveidojuši piparkūku pilsētu, kurā var aplūkot pazīstamākās Klaipēdas vēsturiskās celtnes un pilsētas simbolus.

Pilsētiņas projektēšana un veidošana ilgusi vairākas nedēļas, un tajā piedalījušies teju 250 topošie konditori un viņu skolotāji. Viņu veikums piesaista gan ar izdomu un meistarību, gan Ziemassvētku noskaņai tik svarīgo kanēļa un ingvera smaržu.

No gandrīz simt kilogramiem pašu mīcītas piparkūku mīklas viņi izcepuši Klaipēdas vecpilsētai raksturīgos pildrežģa namus, tai skaitā astoņpadsmitajā gadsimtā celtās Rīsu dzirnavas, baznīcu, seno Biržas ēku, dzīvojamās mājas un pat vēsturisko burinieku "Meridianas", ar ko klaipēdieši īpaši lepojas.

Turpat līdzās apskatāms arī piparkūku mīklā atveidots Viļņas Ģedimina pils tornis un Traķu viduslaiku pils komplekss.

2014. gada beigās Latvijas Bankas (LB) emitēto eiro banknošu un monētu kopsumma apgrozībā sasniedza 735,7 miljonus eiro, no tās 94,1% jeb 692 miljoni eiro bija banknotes, savukārt 5,9% jeb 43,7 miljoni eiro – monētas, liecina centrālās bankas dati.

Pēc skaita visvairāk no LB emitētajām eiro banknotēm apgrozībā 2014. gada beigās bija 20 eiro un 50 eiro naudas zīmes (attiecīgi 13,6 miljoni gab. un 9,6 miljoni gab.), savukārt no Latvijas Bankas emitētajām monētām – 1 un 2 centu monētas (attiecīgi 42,4 miljoni gab. un 36,8 miljoni gab.).

No bankām saņemtās skaidrās naudas nolietotības pakāpes un īstuma pārbaudi nodrošināja automātiskās naudas apstrādes sistēmas, 2014. gadā apstrādājot 133,4 miljoni gab. banknošu. 15,2% (20,3 miljoni gab.) no apstrādātajām banknotēm tika atzītas par apgrozībai nederīgām un tika iznīcinātas.

2014. gadā turpinājās lata banknošu izņemšana no apgrozības. Gada beigās apgrozībā bija lata banknotes vairs tikai 54,7 miljonu latu vērtībā un lata monētas 45,5 miljonu latu vērtībā. Pēc skaita visvairāk apgrozībā 2014. gada decembra beigās bija 5 latu un 20 latu banknotes (attiecīgi 1,8 un 1.1 milj. gab.), savukārt no monētām – un 1 un 2 santīmu monētas (attiecīgi 151,8 un 91,4 milj. gab.).

No otrdienas, 28. maija, apgrozībā nonāks jaunās Eiropas sērijas banknotes - 100 eiro un 200 eiro, tā noslēdzot vērienīgo modernāka dizaina un drošāku banknošu ieviešanu, kas tika uzsākta vēl pirms Latvijas pievienošanās eiro zonai - 2013. gadā, apgrozībā laižot jauno 5 eiro banknoti, informē Latvijas Bankā.

Db.lv jau vēstīja, ka jaunās 100 eiro un 200 eiro banknotes papildinās Latvijā un citur eiro zonā jau ierastās 5, 10, 20 un 50 eiro banknotes ar atjaunotu dizainu un uzlabotiem pretviltošanas elementiem.

Eiropas sērijas banknotes nodrošina labāku aizsardzību pret viltošanu, jo veikti banknošu drošības uzlabojumi. 100 eiro un 200 eiro banknotēm ir tādi paši pretviltošanas elementi kā 50 eiro banknotei, piemēram, portrets ūdenszīmē un hologrammā, kā arī jauni un uzlaboti elementi, kas padara tās grūtāk viltojamas, bet ir viegli pārbaudāmi.

Latvijas Banka 4.decembrī laiž apgrozībā jaunu 1 lata apgrozības monētu ar Ziemassvētku zvaniņu attēlu reversā.

Tā ir likumīgs maksāšanas līdzeklis Latvijas Republikā. Monētas nonāks apritē tāpat kā cita apgrozības nauda – ar banku starpniecību sasniedzot tirdzniecības un citus uzņēmumus un iedzīvotājus.

Monētas grafisko dizainu veidojis mākslinieks Holgers Elers un ģipša modeli – tēlniece Laura Medne. Jaunās 1 lata monētas kaltas Vācijas kaltuvē Staatliche Münzen Baden-Württemberg.

Latvijas Bankas iedibinātajai īpašo apgrozības vienlatnieku tradīcijai nu jau vienpadsmit gadu; to iesāka monēta ar stārķi, un jau kopš 2004. gada tiek kaltas divas šādas monētas gadā – viena uz Jāņiem un otra uz Ziemassvētkiem.

Divas nedēļas pēc eiro ieviešanas Lietuvā jaunās valūtas apmērs apgrozībā veido vairāk nekā pusi jeb 59% no visas valstī apgrozībā esošās naudas, ceturtdien, kas ir pēdējā diena, kurā norēķini ir iespējami gan eiro, gan litos, paziņoja Lietuvas centrālā banka.

Lietuvas Bankas dati liecina, ka ceturtdienas rītā apgrozībā bija 1,455 miljardi eiro (59% no apgrozībā esošās naudas) un apgrozībā esošo litu vērtība sasniedza 991 miljonu eiro (41%).

«Vērtības izteiksmē eiro apmērs apgrozībā tagad pārsniedz litu apmēru par vairāk nekā 50%. Eiro savu ceļu Lietuvā iet mierīgi un neatlaidīgi. Cilvēki pierod pie jaunās valūtas, kas raiti ir nomainījusi litus, kas apgrozībā bija vairāk nekā divdesmit gadu,» sacīja Lietuvas centrālās bankas prezidents Vits Vasiļausks.

1.-14.janvārī no apgrozības tika izņemti liti 695,1 miljona eiro vērtībā, tostarp 22,2 miljoni banknošu un 38,8 miljoni banknošu. No 2014.gada 1.janvāra kopumā no apgrozības izņemti liti 2,46 miljardu eiro vērtībā, tostarp 421,6 tonnas monētu un 61,2 tonnas banknošu.

Latvijas Banka pirmdien, 10.jūnijā, laidīs apgrozībā jaunu 1 lata apgrozības monētu ar kokles attēlu reversā. Tā ir likumīgs maksāšanas līdzeklis Latvijas Republikā. Monētas nonāks apritē tāpat kā cita apgrozības nauda – ar banku starpniecību sasniedzot tirdzniecības un citus uzņēmumus un iedzīvotājus.

Monētas grafisko dizainu veidojusi māksliniece Anna Heinrihsone, un ģipša modeli – tēlniece Ligita Franckeviča. Jaunās 1 lata monētas kaltas Bādenes-Virtembergas kaltuvē Vācijā (Staatliche Münzen Baden-Württemberg).

Latvijas Bankas iedibinātajai īpašo apgrozības vienlatnieku tradīcijai rit divpadsmitais gads un to paredzēts turpināt līdz Latvija kļūs par pilntiesīgu Ekonomikas un monetārās savienības dalībvalsti un ieviesīs eiro, skaidro centrālā banka. To iesāka monēta ar stārķi, un jau kopš 2004. gada tiek kaltas divas šādas monētas gadā – viena uz vasaras un otra uz ziemas saulgriežiem (pilnu īpašo vienlatnieku klāstu var redzēt šeit). Tātad, ja 9.jūlijā Latvija saņemtu eirozonas valstu uzaicinājumu 2014.gada janvārī pāriet uz eiro, šoruden klajā nāktu vēl viens vienlatnieks.

Šajā pirmssvētku piektdienā portāls db.lv ciemojas Ķeipenē, kur uzņēmumā IK Ķeipenieši top piparkūkas.

Piparkūku cepšana un garnēšana piparkūku cepējas Ilzes Andriksones ģimenē jau aizsākās tālajos 70. gados, kad to darīja viņas vecmāmiņa. Tālāk amatu pārmantoja I. Andriksones mamma Silvija un viņas māsa Maija. Piparkūkas tika ceptas un tirgotas piparkūkas gan Brīvdabas muzeja tirgos, gan citos lielos un mazos tirdziņos.

«Manas bērnības atmiņas ir saldas. Atceros, kā sāku garnēt piparkūku sirsniņas jau 5 – 6 gadu vecumā. Toreiz tā likās pati jaukākā un interesantākā nodarbošanās, tad vēl nenojaušot, ka tas būs mans darbs un bizness. Jau kā pusaugu meitene biju izgājusi īstu konditoru skolu savas tantes Maijas vadībā, sāku taisīt savus lielākos un nopietnākos darbiņus,» piebilst I. Andriksone.

Ilzes Andriksones uzņēmums Ķeipenieši cep tuvā un tālā apkārtnē izslavētās Ķeipenes piparkūkas .

Piparkūku galvenā cepēja Ilze Andriksone savu arodu vecmāmiņas vadībā sāka apgūt pagājušā gadsimta 70. gados. «Manas bērnības atmiņas ir saldas. Atceros, kā sāku garnēt piparkūku sirsniņas jau 5–6 gadu vecumā. Toreiz tā likās pati jaukākā nodarbošanās, vēl nenojaušot, ka tas būs mans darbs un bizness,» stāsta Ilze. Tika ceptas un tirgotas piparkūkas gan Brīvdabas muzeja tirgos, gan citos lielos un mazos tirdziņos. «Jau kā pusaugu meitene biju izgājusi īstu konditoru skolu,» atklāj Ilze.

Ķeipenes piparkūkas noteikti var pielīdzināt gleznām, jo tiek ceptas dažādas formas – sirsniņas, pūces, mašīnas un pēdiņas, (speciāli podologu izlaiduma kursam). Tas vēlāk iepaticies arī citiem un pārtapis standarta piedāvājumā, galvenokārt glazūru dēļ. Neparastas piparkūkas labprāt pasūtot kolektīvām dāvanām. Aizraujošajā piparkūku greznošanas procesā viņa saredz iespējas, kā nākotnē paplašināt uzņēmumu – nevis cept vairāk, tādējādi varbūt apdraudot receptes noslēpumu, bet iekļauties lauku tūrismā, piedāvājot radošās darbnīcas.

Septiņus mēnešus pēc eiro ieviešanas Latvijā nedaudz samazinājies apgrozībā esošo 1 eiro monētu ar Mildas attēlu skaits, liecina bankas Citadele veiktā monitoringa rezultāti.

Bankas dati rāda, ka aprīļa sākumā Mildas attēls rotāja 90% Latvijā apgrozībā esošo eiro monētu, savukārt jūlijā tas sarucis līdz 84%, informēja kredītiestādes pārstāve Baiba Ābelniece.

Monitorējot apgrozībā esošās 1 eiro monētas trīs Latvijas pilsētās, atklājies, ka 16% no 3000 monētām ir citu valstu. Visvairāk ārvalstu 1 eiro monētas Latvijā ieplūdušas no Vācijas, veidojot 4% no kopējā 1 eiro monētu skaita, no Itālijas - 3%, no Spānijas - 2%, Somijas - 2%. Mazāk monētu apgrozībā Latvijā bija no Igaunijas, Austrijas, Beļģijas, Grieķijas, Īrijas, Portugāles, Luksemburgas, Nīderlandes, Kipras un Slovākijas.

«Iespējams, ka tieši vasara ir laiks, kad notiek straujāka Latvijas un citu Eiropas valstu eiro samaisīšanās, jo ir vērojams ārzemju viesu pieplūdums. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, lielākais tūristu pieaugums šā gada pirmajā ceturksnī bija vērojams no Polijas - 56%, Vācijas - 42% un Lielbritānijas - 27%, un tāpēc nereti mūsu naudasmakos nonāk tieši Vācijas eiro monētas,» komentē bankas Citadele valdes locekle Santa Purgaile.

2016. gadā, salīdzinot ar 2015. gadu, ar sauszemes un cauruļvadu transportu pārvadāto kravu apjoms ir samazinājies par 8,1 miljonu tonnu jeb 6,6 %. Būtiskākais pārvadāto kravu kritums par 7,8 miljoniem tonnu jeb 14,1 % bija dzelzceļa transportā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Pārvadāto kravu dati uzrāda mazāko apjomu kopš 2010. gada, kad tas bija 101,6 miljoni tonnu.

Ar sauszemes un cauruļvadu transportu pārvadātās kravas samazinājās par 6,6 %, bet kravu apgrozība – par 11,1 %. Kravu pārvadājumi pa dzelzceļu samazinājās par 7,8 miljoniem tonnu jeb 14,1 %, bet kravu apgrozība dzelzceļa transportā samazinājās par 16 %. Ar autotransportu pārvadāto kravu apjoms pieauga par 0,8 miljoniem tonnu jeb 1,3%, bet kravu apgrozība samazinājās par 3,1 %. Pa maģistrālo naftas produktu cauruļvadu transportēto naftas produktu apjoms samazinājās par 1,1 miljonu tonnu jeb 23,3 %, bet kravu apgrozība – par 23,3 %.

No Latvijas ostām 2016. gadā nosūtīja un ostās saņēma 63,1 miljonu tonnu kravu, kas ir par 9,3 % mazāk nekā gadu iepriekš. Tas ir zemākais rezultāts kopš 2010. gada, kad kravu apgrozība ostās bija 61,2 miljoni tonnu.

Pagājušā gada beigās apgrozībā bija 15,69 miljardi eiro banknošu un 102 miljardi eiro monētu, liecina Eiropas centrālās bankas apkopotā statistika.

Salīdzinot ar iepriekšējā gada beigām, monētu skaits audzis par 4,3%, savukārt banknošu skaits – par gandrīz 5%.

Lielākā daļa jeb 41% no apgrozībā esošajām banknotēm ir 50 eiro banknotes, kuru skaits pērnā gada beigās bija 6,44 miljardi, bet 19% veidoja 20 eiro banknotes – 2,988 miljardi. 13,8% no kopējā banknošu skaita bija desmit eiro banknotes – 2,17 miljardi.

Kopējā banknošu vērtībā pagājušā gada decembrī bija 912,6 miljardi eiro, savukārt monētu vērtība – 23,66 miljardi eiro.

No monētām vislielākais skaits apgrozībā ir viena centa monētas – 26,17 miljardi, divu centu monētas ir 20,57 miljardi, bet piecu centu – 16,57 miljardi. Savukārt desmit centu monētas pērnā gada beigās apgrozībā bija 12,4 miljardi. Tāpat apgrozībā cirkulēja 9,57 miljardi 20 centu monētu un 5,34 miljardi 50 centu monētas. Savukārt viena eiro monētu skaits apgrozībā pagājušā gada beigās bija 6,47 miljardi, bet divu eiro – 4,93 miljardi monētu.

Šā gada 1. pusgadā no apgrozības izņemts aptuveni 331 000 viltotu eiro banknošu – par 25% mazāk nekā 2015. gada 2. pusgadā, liecina Eiropas Centrālās bankas dati.

Viltojumu skaits joprojām ir ļoti neliels salīdzinājumā ar pieaugošo apgrozībā esošo īsto banknošu skaitu, kas 2016. gada 1. pusgadā bija vairāk nekā 18,5 miljardi.

Kopš pirmā izlaiduma eiro banknošu nonākšanas apgrozībā Eirosistēma, t.i., ECB un 19 eirozonas nacionālās centrālās bankas, iesaka iedzīvotājiem saglabāt modrību, saņemot banknotes. Īstas banknotes atpazīstamas, izmantojot ECB interneta vietnes sadaļā par eiro un Eirosistēmas nacionālo centrālo banku interneta vietnēs aprakstīto vienkāršo pārbaudi, banknotes aptaustot, apskatot un pagrozot.

Eirosistēma veic dažāda veida komunikāciju, lai palīdzētu sabiedrībai atšķirt īstas banknotes no viltotām, kā arī palīdzētu profesionāliem skaidrās naudas apstrādātājiem nodrošināt, ka skaidrās naudas apstrādes iekārtas spēj droši noteikt viltojumus, un izņemt tos no apgrozības.

Ir pagājuši 8 gadi, kopš globālās finanšu krīzes, kas satricināja pasaules ekonomiku. Neraugoties uz monetārās politikas pūliņiem, pasaules attīstīto valstu tautsaimniecībās nav atgriezies līdz krīzei novērotais optimisms un izaugsme.

Gluži otrādi, Japānas centrālās bankas pūles ir koncentrētas, lai nepieļautu tautsaimniecības nonākšanu deflācijas spirālē, eirozonas centrālās bankas cenšas pārtraukt ieilgušo pārlieku zemas inflācijas posmu, bet ASV atgriešanās pie normāla procentu likmju līmeņa norit lēnāk, nekā sākotnēji tika gaidīts.

Pasaules attīstītajās valstīs tautsaimniecības reakcija uz monetāras politikas stimuliem ir kļuvusi neelastīgāka, un centrālo banku izmantoto instrumentu arsenāls, šķiet, ir tikpat kā izsmelts.

Veicot apjomīgo aktīvu pirkšanas programmu, Eirosistēmas jeb eiro zonas centrālās bankas ir veicinājušas kopējā ārpus banku sistēmas apritē esošā plašās naudas apjoma kāpumu, tomēr eirozonas tautsaimniecības izaugsme turpina stagnēt, lai gan izdevies novērst deflācijas draudus.

Ar jaunās 10 eiro banknotes ieviešanu Latvijā neradīsies sarežģījumi, apliecina Latvijas Bankas Kases un naudas apgrozības pārvaldes Naudas tehnoloģiju daļas vadītājs Andris Tauriņš .

Pirmkārt, Latvijā kā jaunā eiro zonas dalībvalstī izmantotās naudas apstrādes iekārtas esot modernas un lielākoties izgatavotas laikā, kad par ECB plāniem laist klajā Eiropas sērijas banknotes bija zināms.

Otrkārt, uzņēmējiem esot dots pietiekami ilgs laiks, lai sagatavotos jaunās banknotes laišanai apgrozībā (jaunie 10 eiro apritē nonāks šā gada 23. septembrī).

Turklāt, lai novērstu jebkādas šaubas, Latvijas Bankā laicīgi – vēl pirms oficiālās laišanas apgrozībā – būšot pieejamas jaunās 10 eiro banknotes, kuras varēs izmantot naudas apstrādes iekārtu testiem.

Sekmīga sadarbība ar uzņēmējiem šajā jomā īstenota arī laikā, kad apgrozībā tika laistas jaunas latu banknotes, un nekādas būtiskas problēmas neradās, uzsver LB eksperts. Līdz ar to, kā ierasts, neskaidrību un jautājumu gadījumā uzņēmēji aicināti konsultēties ar Latvijas Bankas naudas tehnoloģiju ekspertiem.

Eiropas Centrālā banka (ECB) šodien publiskoja jauno 50 eiro banknoti, kas nonāks apgrozībā 2017. gada 4. Aprīlī, informē Latvijas Banka.

Jaunās banknotes ieviešana ir pēdējais solis eiro banknošu drošības uzlabošanā. 50 eiro banknote, pirms kuras jau ieviesta 5 eiro, 10 eiro un 20 eiro banknote, ir ceturtā banknote eiro banknošu otrajā izlaidumā, ko dēvē arī par Eiropas sēriju.

«Jaunās 50 eiro banknotes ieviešanas rezultātā mūsu nauda kļūs vēl drošāka,» sacīja ECB Valdes loceklis Īvs Meršs (Yves Mersch). «Tās modernie pretviltošanas elementi palīdz aizsargāt mūsu naudu. Tā ir daļa no mūsu nerimstošajiem centieniem saglabāt eiro kā stabilu valūtu, valūtu, kurai 338 miljoni iedzīvotāju visā eiro zonā uzticas katru dienu. Pakāpeniski ieviešot jaunās eiro banknotes ar jauniem un uzlabotiem pretviltošanas elementiem, arī tiek uzsvērta Eirosistēmas apņemšanās saglabāt skaidro naudu kā uzticamu un efektīvu maksāšanas līdzekli.»

Lielbritānijas centrālā banka - Anglijas Banka - pirmdien prezentēja jauno 50 mārciņu nomināla banknotes dizainu, un uz jaunās banknotes būs matemātiķa un kriptogrāfa Alana Tjūringa attēls.

Tjūrings ir pazīstams kā slepeno kodu uzlauzējs, palīdzot sabiedroto spēkiem Otrā pasaules kara laikā. Viņš sniedza savu ieguldījumu, lai palīdzētu sabiedroto spēkiem nolasīt vācu jūras spēku ziņojumus, kas kodēti ar šifrēšanas mašīnu "Enigma".

50 mārciņu nomināla banknote būs pēdējā Anglijas Bankas izlaistā banknote, kurā papīrs tiks nomainīts pret polimēru materiālu. Jaunā banknote apgrozībā nonāks 2021.gada beigās.

Šī nomināla banknotes agrāk tika raksturotas kā "korumpētās elites valūta", un tā ir ikdienas darījumos vismazāk izmantotā nomināla banknote.

"Alans Tjūrings bija izcils matemātiķis, kura darbam bijusi milzu ietekme uz mūsu dzīvi pašlaik," prezentācijas pasākumā sacīja Anglijas Bankas prezidents Marks Kārnijs.

Nākamnedēļ, 23. septembrī Latvijā un visā eirozonā apgrozībā nonāks otrās jeb Eiropas sērijas 10 eiro banknote. Jaunajai banknotei ir pastiprināta pretviltošanas drošība un nedaudz mainīts dizains, informē Latvijas Banka.

Jaunās 10 eiro banknotes apgrozībā nonāks pakāpeniski, ar komercbanku starpniecību nonākot pie veikaliem, citiem uzņēmumiem, privātpersonām. Savukārt pirmās sērijas banknotes, naudas aprites ciklā nonākot Latvijas Bankā, atpakaļ apgrozībā vairs netiks laistas – tās tiks aizstātas ar Eiropas sērijas banknotēm, tātad uzņēmējiem un iedzīvotājiem nav jāmaina vienas banknotes pret otrām. Turklāt nav nekāda pamata bažām – pirmās sērijas 10 eiro banknotes (tāpat kā iepriekšējā parauga 5 eiro banknotes) saglabās savu vērtību bez laika ierobežojuma.

Ir veikti visi nepieciešamie priekšdarbi, lai jaunās banknotes ieviešana noritētu raitigan finanšu sistēmai, gan uzņēmējiem, gan iedzīvotājiem. Centrālā banka un tās klienti – komercbankas un inkasācijas uzņēmumi – ir gatavi jaunās 10 eiro banknotes ieviešanai, uzsver Latvijas Bankas valdes loceklis, Kases un naudas apgrozības pārvaldes vadītājs Jānis Blūms. Banknošu krājumi sadarbībā ar Vācijas centrālo banku ir nodrošināti laicīgi un pietiekamā apjomā.

Gan centrālā banka, gan komercbankas un inkasācijas uzņēmumi ir gatavi jaunās 20 eiro banknotes ieviešanai, pārliecināts Latvijas Bankas valdes loceklis un Kases un naudas apgrozības pārvaldes vadītājs Jānis Blūms.

No 25.novembra Latvijā un pārējā eirozonā apgrozībā nonāks Eiropas jeb otrās sērijas 20 eiro banknote. Tā ir līdzīga pirmās sērijas 20 eiro banknotei, bet tai ir uzlabots dizains un drošība. Banknotēs ir caurspīdīgs logs, un šāds drošības elements Latvijas iedzīvotājiem ir pazīstams jau no latu laikiem, jo tāds tika izmantots arī 100 latu un 500 latu banknotēs.

20 eiro banknotes ir visizplatītākās Latvijā - to īpatsvars starp eiro banknotēm ir 29%. Nākamā populārākā ir 50 eiro banknote, kuras īpatsvars ir 26%, un 10 eiro banknote ar 25%.

Jaunās 20 eiro banknotes apgrozībā nonāks pakāpeniski ar komercbanku un inkasācijas kompāniju starpniecību. Latvijas Bankā no komercbankām ienākošās pirmās sērijas banknotes tiks aizstātas ar otrās sērijas banknotēm. Iedzīvotājiem un arī uzņēmējiem nekur nav jāiet speciāli mainīt savu naudu, jo viss notiks automātiski skaidras naudas apstrādes ciklā, un pirmās sērijas banknotes saglabā savu vērtību bez laika ierobežojuma.

Kopējais līdz šim Latvijas Bankas (LB) nokalto īpašā dizaina viena lata monētu skaits ir 16 miljoni, informēja centrālās bankas preses sekretārs Mārtiņš Grāvītis.

Kopš 2001. gada, kad tika aizsākta īpašā dizaina viena lata apgrozības monētu programma, klajā ir nākušas 20 dažādas monētas, viņš stāsta, piebilstot, ka šīs monētas nu jau tradicionāli tiek izlaistas neilgi pirms Līgo svētkiem un neilgi pirms ziemas saulgriežiem. Tā LB dažādo apgrozības naudas zīmju dizainu ar Latvijai raksturīgiem dabas un kultūras simboliem.

Tautā tās tiek atpazītas pēc sižetisko risinājumu nosaukumiem un tie ir – stārķis, skudra, sēne, Sprīdītis, Pētergailis, kliņģeris, Jāņu vainags, čiekurs, pūcessakta, sniegavīrs, ūdensroze, skursteņslauķis, Nameja gredzens, Ziemassvētku eglīte, krupis, pakavs (divu veidu), alus kauss, piparkūku sirds un ezis.

Dzejniekam Aleksandram Čakam veltītā Latvijas monēta, kas tika pieteikta starptautiskajam monētu konkursam Coin of the Year, ieguvusi vienu no galvenajām balvām, informēja Latvijas Bankas (LB) preses sekretārs Mārtiņš Grāvītis.

Monēta Miglā asaro logs, kuras mākslinieki ir Ilmārs Blumbergs, Ligita Franckeviča, uzvarējusi nominācijā Gada mākslinieciskākā monēta. Balvas pasniegšanas ceremonija notiks 3. februārī Pasaules naudas izstādē Berlīnē.

Pasaulē vadošā numismātikas literatūras izdevēja Krause Publication rīkotais konkurss notiek jau 30. gadu. Starptautiska žūrija, kurā pārstāvēti dažādu valstu mākslinieki, vēsturnieki, kolekcionāri, kaltuvju un banku eksperti vērtēja vairākus simtus no teju visām pasaules valstīm konkursam iesniegto monētu un izvirzīja 99 no tām desmit dažādām nominācijām.