Laika posmā no 2007. gada 1. jūlija līdz šā gada 1. jūlijam apgrozībā esošās skaidrās naudas apjoms samazinājies par 5.4 % un šā gada 1. jūlijā bija 998.7 miljoni latu, liecina Latvijas Bankas apkopotie dati.
Skaidrās naudas pieprasījuma dinamikā šā gada pirmajā pusē būtiskas pārmaiņas nav vērojamas – tās atlikums apgrozībā stabilizējies 4-6 % zem iepriekšējā gada atbilstošā perioda līmeņa. Samazināšanos nosaka bezskaidrās naudas izmantošanas paplašināšanās, kā rezultātā skaidrās naudas (bez atlikumiem banku kasēs) īpatsvars plašajā naudā, kur ietilpst arī banku kontos esošie līdzekļi, kuri tiek izmantoti norēķinos, turpina sarukt. Pirmajā pusgadā tas samazinājies no 14.3 % līdz 13.3 %. Tādējādi noteicošā loma joprojām vērojamajā kopējā naudas apjoma pieaugumā saglabājās noguldījumiem bankās, kuru gada pieaugums sasniedza 8 %.
Papildu skaidrās naudas pieprasījuma samazināšanos veicinošs faktors bijusi arī pakāpeniskā ekonomikas atdzišana ar iekšzemes pieprasījuma samazinājumu un tam sekojošo mazumtirdzniecības apgrozījuma sarukumu.
943.2 miljoni latu jeb 94.4 % kopējā naudas apjomā ir banknotes un 55.6 miljoni latu jeb 5.6 % ir monētas. No visu papīra naudas zīmju kopsummas piecu latu naudas zīmes veido 7.2 %, desmit latu – 7.9 %, 20 latu – 47.5 %, 50 latu – 7 %, 100 latu – 16.9 %, 500 latu – 13.5 %. No monētu kopsummas divi lati veido 15.7 % (bimetāla divlatnieki – 13.4 %, citi – 1.9 %), viena lata monētas – 48.3 %, 0.50 Ls – 13.2 %, 0.20 Ls – 7.5 %, citas monētas – 1–4.7 % katrs nomināls.
Pēc skaita visvairāk apgrozībā joprojām ir 5, 10 un 20 latu banknotes un mazas nominālvērtības monētas. Ls 20 banknošu ir 22.4 miljoni, Ls 5 – 13.5 miljoni, Ls 10 – 7.5 miljoni, Ls 100 – 1.6 miljoni, Ls 50 – 1.3 miljoni un Ls 500 – 254.2 tūkstoši banknošu. Apgrozībā visvairāk ir maza nomināla monētas: viena un divu santīmu monētas pēc skaita apgrozībā ir attiecīgi 154.1 miljons un 101.7 miljoni, bet, piemēram, 50 santīmu monētas – 14.7 miljoni, Ls 1 – 26.8 miljoni, bet Ls 2 – 4.2 miljoni.
Gada laikā mazāko nominālu banknošu daudzums apgrozībā ir pieaudzis, bet lielāko nominālu – samazinājies. Šādas izmaiņas skaidrās naudas struktūrā izraisa pieprasījuma maiņa. Latvijas Banka emitē naudu ar Latvijas banku starpniecību, bet bankas izvēlas to nominālu banknotes un monētas, kuras vēlas to klienti – noguldītāji, firmas, valsts iestādes un citi.