Žurnāls Forbes apkopojis sarakstu ar ASV augstskolām, pēc kuru beigšanas, absolventam ir vislielākās iespējas kļūt bagātam.

Forbes izveidotajā sarakstā ir ņēmis vērā absolventa ienākumus pēc augstskolas pabeigšanas turpmākajos 20 gados, kā arī lielākos ienākumus, kādi ir augstskolu absolventiem.

Desmit labākās ASV augstskolas:

0 līdz 5 gadiem absolventa gada alga - 58 000 USD;

10 līdz 20 gadiem absolventa gada alga - 134 000 USD;

Aptuveni simt latu gadā - par tik nākamajā gadā, ieviešot plānotās nodokļu izmaiņas, palielināsies atalgojums uz rokas ģimenē, kur abi vecāki saņem vidējo algu un audzina divus bērnus. Vēl papildus šīm izmaiņām nākamajā gadā plānots lielāks atbalsts ģimenēm ar maziem bērniem, vēsta laikraksts Diena.

Laikraksts modelējis trīs dažādu ģimeņu situācijas, lai attēlotu, kā plānotās izmaiņas papildinās ģimeņu maciņus. Tiesa, vēl lielākas izmaiņas mājsaimniecībām sākušas modelēt ministrijas, skarot arī progresivitātes aspektu.

Nākamgad plānotas divas galvenās izmaiņas attiecībā uz darbaspēka nodokļiem - no 1. janvāra iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes samazināšana no 25% uz 24% (līdz 2015. gadam līdz 20%); no 1. jūlija nodokļa atvieglojuma apmērs par apgādībā esošām personām IIN aprēķināšanai tiks paaugstināts no 70 uz 80 latiem. Neapliekamā minimuma apmērs nākamgad saglabāsies tas pats - 45 lati. Valdība gan devusi Finanšu ministrijai (FM) uzdevumu - gatavojot 2014. gada valsts budžeta projektu, primāri strādāt pie neapliekamā minimuma celšanas. Līdztekus nākamajā gadā arī iecerēts lielāks atbalsts ģimenēm, piemēram, no pašreizējiem 30 latiem uz 100 latiem paredzēts paaugstināt bērna kopšanas pabalsta apmēru bērniem vecumā no gada līdz pusotram. Par to nākamnedēļ lems Saeima, galīgajā lasījumā pieņemot valsts budžetu, atgādina Diena.

Patlaban nav pilnīgas skaidrības par atrastajām neaizzīmogotajām aploksnēm Salaspilī, tomēr Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētājs Arnis Cimdars pieļauj, ka tas, visticamāk, varētu būt saistīts ar balsu pirkšanu. Par šo gadījumu CVK vērsusies Drošības policijā.

Sarunā ar Latvijas Radio A. Cimdars norādīja, ka viņa pieredze liecinot, ka Salaspilī notikusi diezgan rupjas formas balsojuma aizstāšana. «Pie tam to nav veikusi iecirkņa komisija, to ir veikušas, manā uztverē, kaut kādas personas ārpus iecirkņa. Visi rādītāji liecina par to,» sacīja A. Cimdars.

CVK priekšsēdētājs skaidroja, ka atrastās neaizzīmogotās aploksnes varētu būt skaidrojamas trijos veidos – ja tā nav iecirkņa komisijas kļūdīšanās, tad tā var būt balsu pirkšana vai huligānisms. «Viens variants – cilvēks ar iepriekšējo nodomu kaut kur ir dabūjis neapzīmogotās aploksnes, veicis iepriekšēju darbu, balsu pirkšanu, sagatavojis komplektus un 50 personām iedevis, lai šīs personas aiziet uz iecirkni, piereģistrējas, kabīnē nomaina sagatavoto aploksni pret to, ko izsniedza. Un atnesot atpakaļ komisijas izsniegto apzīmogoto aploksni, notiek norēķins. Tas ir sliktākais variants, ko es varētu pieļaut, tā ir balsu pirkšana,» sacīja A. Cimdars.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) veikto pasākumu cīņā ar algu izmaksām aploksnēs rezultātā reģistrēto darba ņēmēju skaits šogad palielinājies gandrīz par 9 tūkstošiem un budžetam papildus aprēķināti 3.9 miljoni latu.

Cīnoties ar algu izmaksām aploksnēs VID regulāri īsteno virkni preventīvo pasākumu, lai mudinātu uzņēmumus reģistrēt savus darbiniekus un aicinot fiziskās personas reģistrēt savu saimniecisko darbību. Šī gada vienpadsmit mēnešos VID 9 888 nodokļu maksātājiem lūdzis paskaidrojumus, jo konstatēti iespējami aplokšņu algas riski, ar 1 722 uzņēmumu vadītājiem veicis pārrunas par aplokšņu algām, 1 384 fiziskajām personām, kuras veic nereģistrētu saimniecisku darbību, nosūtījis uzaicinājumus reģistrēties kā nodokļu maksātājiem, kā arī organizējis 1 160 izglītojošus seminārus nodokļu maksātājiem.

Šā gada 1.janvārī noteikta minimālā mēnešalga bija 22 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, no kurām Latvijā tā bija trešā zemākā, liecina ES statistikas departamenta Eurostat piektdien publicētie dati.

Latvijā - tāpat kā Lietuvā - minimālā alga pašlaik ir 380 eiro mēnesī. Mazāka tā noteikta vien Bulgārijā (235 eiro mēnesī) un Rumānijā (275 eiro mēnesī).

500 eiro mēnesī valsts noteiktā minimālā alga nepārsniedz arī Čehijā (407 eiro mēnesī), Ungārijā (412 eiro), Horvātijā (433 eiro), Slovākijā (435 eiro), Polijā (453 eiro) un Igaunijā (470 eiro).

Savukārt vislielākā minimālā mēnešalga ES pašlaik ir Luksemburgā (1999 eiro mēnesī), kam seko Īrija (1563 eiro), Nīderlande (1552 eiro), Beļģija (1532 eiro) un Vācija (1498 eiro).

Lielākā minimālā mēnešalga ES ir deviņas reizes prāvāka nekā mazākā blokā noteiktā minimālā alga, bet, izslēdzot cenu līmeņa atšķirības dažādās valstīs, lielākās un mazākās minimālās algas attiecība blokā ir 1:3, proti, Bulgārijā tā ir 501 pirktspējas paritātes standarts (PPS), bet Luksemburgā - 1659 PPS.

Latviijā vidējā buto darba samaksa šā gada otrajā ceturksnī ir pārsniegusi 1000 eiro, kas ir gana priecīga ziņa. Tajā pašā laikā tā ir tikai vidējā alga, kas, kā jebkurš vidējais rādītājs, pasaka gana maz.

Par galvenajiem vidējās algas pieaugumiem ekonomisti min vispirms jau minimālās algas pieaugumu, kā arī aplokšņu algu legalizēšanu un izteiktu algu kāpumu būvniecībā. Otrajā ceturksnī algu kāpums ir bijis par 8%, ja salīdzina ar iepriekšējā gada attiecīgo laika periodu, kas ir gana solīdi. Tajā pašā laikā uz daudzu strādājošo izbrīnu, kāpēc tad viņu alga nav pieaugusi un nav 1000 eiro, jānorāda, ka vidējo rādītāju uz augšu «pavilka» zemā gala jeb minimālās algas pieaugums, tāpat kā aplokšņu algu legalizēšana, kas statistikā uzlabo vidējos ienākumus, kur tiek ņemta vērā tikai to legālā daļa. Tas, ko nepasaka, rādītājs «vidējā alga», ir tas, kādi strādājošie tad šādu algu saņem un kādās nozarēs.

Valsts ieņēmumu dienesta ( VID) šī gada piecos mēnešos veikto preventīvo un represīvo pasākumu cīņā ar algu izmaksām aploksnēs rezultātā darba ņēmēju skaits valstī pieaudzis par 3087 darba ņēmējiem, kā rezultātā valsts budžetā papildus iekasēti gandrīz divi miljoni latu, tai skaitā 1.2 miljoni latu valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas un 0.7 miljoni latu iedzīvotāju ienākuma nodoklis, Db.lv informē VID.

„Cīņa ar algu izmaksām aploksnēs ir viena no dienesta darba prioritātēm. Veikto gan preventīvo, gan represīvo pasākumu rezultātā mums izdodas gan papildināt valsts ieņēmumus, gan arī pakāpeniski veicināt godīgu konkurenci uzņēmējdarbībā. Tomēr ne mazāk svarīga ir arī sabiedrības izglītošana, un tieši šī iemesla dēļ dienests šogad īstenoja sociāli izglītojošu kampaņu, raisot plašas diskusijas sabiedrībā par aplokšņu algu tēmu un aicinot iedzīvotājus apzināties sekas, kas rodas, saņemot algu aploksnē. Iedzīvotāju pietiekami lielā atsaucība, sniedzot informāciju dienestam par aplokšņu algu izmaksas gadījumiem uz uzticības tālruni liecina par iedzīvotāju vēlmi cīnīties par savām sociālām garantijām. Protams, kampaņas laikā izskanēja arī komentāri par it kā nodokļu maksāšanas bezjēdzību, tomēr vēlos atzīmēt – VID uzdevums ir kontrolēt, lai ikviens nodokļu maksātājs ievērotu nodokļu normatīvos aktus un līdz ar to VID tāpat kā līdz šim arī turpmāk aktīvi veiks gan preventīvos, gan represīvos pasākumus, lai veicinātu aplokšņu algu izskaušanu un godprātīgu nodokļu maksāšanu,” norāda VID ģenerāldirektors Dzintars Jakāns.

Interneta vietne ibtimes.com publicējusi vislabāk atalgoto valstu vadītāju Top 10. Sarakstā pirmo vietu, ar algas apmēru izceļoties starp visiem citiem topā minētajiem cilvēkiem, ieņem Singapūras premjers Lī Hsjens Lungs (Lee Hsien Loong).

Viņa gada alga esot 2 856 930 ASV dolāri.

Otrajā vietā ar ievērojami mazāku algas apmēru - 513 246 ASV dolāri - ierindojies Honkongas īpašā administratīvā reģiona vadītājs Donalds Sangs (Donald Tsang).

Savukārt godpilno trešo vietu ieņem Austrumāfrikas valsts Kenijas premjerministrs Raila Odinga (Raila Odinga), kura gada alga esot 427 886 ASV dolāri.

4. vietā - ASV prezidents Baraks Obama (Barack Obama).

Gada alga: 400 000 ASV dolāri.

5. vietā - Francijas prezidents Nikolā Sarkozī (Nicholas Sarkozy).

Gada alga: 345 423 ASV dolāri.

6. vietā - Kanādas premjers Stīvens Hārpers (Stephen Harper).

Gada alga: 296 400 ASV dolāri.

7. vietā - Īrijas prezidente Mērija Makalīze (Mary McAleese).

Rīgas pašvaldības uzņēmumu peļņa vai zaudējumi uzņēmumu vadītāju ienākumus neietekmē, lai gan algas palēnām aug

Par to liecina DB izpēte, izmantojot Lursoft un Valsts ieņēmumu dienesta datubāzēs rodamo informāciju.

Peļņu nepieprasa

DB jau ziņoja (18.09.2014.): lai gan daudzi Rīgas pašvaldības uzņēmumi 2013. gadu noslēguši ar zaudējumiem vai sarūkošu peļņu, kopējā situācija ir pozitīva. Proti, uzņēmumi kopumā strādājuši ar lielāku apgrozījumu nekā gadu iepriekš, turklāt tiem izdevies gadu noslēgt ar plusa zīmi pretstatā 5,9 milj. eiro lielajiem kopējiem zaudējumiem 2012. gadā. Lai cik paradoksāli tas nebūtu, kopējo situāciju būtiski uzlabojusi galvenokārt no dotācijām dzīvojošās SIA Rīgas satiksme spēja zaudējumus samazināt no 7,79 milj. eiro 2012. gadā līdz 676,8 tūkst. eiro pērn. Tiesa, tas noticis, Rīgas domei būtiski palielinot dotāciju pasažieru pārvadājumiem.

Eiropas Komisija (EK) piedāvā minimālās algas Eiropas Savienībā (ES) rēķināt pēc vienotiem principiem, kas gan nenozīmētu vienādu minimālo algu noteikšanu visā ES.

EK atzīmē, ka minimālā alga pastāv visās ES dalībvalstīs. 21 valstī minimālā alga ir noteikta ar likumu, bet sešās dalībvalstīs - Dānijā, Itālijā, Kiprā, Austrijā, Somijā un Zviedrijā - minimālās algas aizsardzību nodrošina tikai koplīgumi.

EK vērtējumā, lielākajā daļā dalībvalstu darba ņēmēju minimālā alga nav adekvāta vai pastāv nepilnības minimālās algas aizsardzības tvērumā. Tāpēc EK piedāvā ar direktīvu izveidot satvaru, kas uzlabošot minimālās algas adekvātumu un nodrošināšot darba ņēmēju piekļuvi minimālās algas aizsardzībai ES.

Komisijas priekšlikumā tiekot ievērots subsidiaritātes princips: tā nosaka minimālo standartu satvaru, ievēro dalībvalstu kompetences un sociālo partneru autonomiju un līgumslēgšanas brīvību algu jomā.

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) nedēļas laikā izdevies atklāt divus uzņēmums Rīgā, kas saviem darbiniekiem algas maksājis «aploksnēs». Šobrīd noskaidrots, ka kopumā šā gada laikā abu uzņēmumu darbiniekiem «aploksnēs» izmaksāti vismaz 64,52 tūkst. Ls.

Viens uzņēmumi nodarbojās ar elektrisko iekārtu ražošanu un uzstādīšanu mehāniskajiem transportlīdzekļiem, automobiļu apkopi un remontu, bet otrs ar medicīnas preču un iekārtu ražošanu.

Pārbaužu laikā abos uzņēmumos atklāts, ka skaidrās naudas atlikums uzņēmuma kasēs būtiski pārsniedza grāmatvedības dokumentos atspoguļoto. Tāpat pārbaužu laikā izņemti saraksti par darbiniekiem skaidrā naudā veiktajām izmaksām, kas atšķiras no grāmatvedības dokumentos atspoguļotajiem datiem un tiem algu apmēriem un veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokļa iemaksām, kas uzrādītas uzņēmumu iesniegtajos pārskatos VID.

Lai arī kopš 2010. gada Latvijā vidējā bruto alga pieaugusi par 11%, tomēr, salīdzinot ar pirmskrīzes - 2008. gada - līmeni, pašreiz Latvijā vidējā reālā alga ir par 10,3% mazāka. Reālo algu apjoms krietni atpaliek no pirmskrīzes līmeņa arī Lietuvā un Igaunijā, liecina SEB bankas Baltijas mājsaimniecību finanšu apskats.

Latvijā vidējā reālā alga šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar analoģisku laika posmu pērn, ir augusi par 1,5%.

Kopš lejupslīdes zemākā punkta sasniegšanas Latvijā vidējā bruto alga augusi par 11%, un reālā darba samaksa piedzīvojusi 2,5% kāpumu. Tomēr, salīdzinot ar 2008. gadu, vidējā reālā neto alga Latvijā ir par 10,3% zemāka.

Šā gada otrajā ceturksnī Igaunijā reālā alga palielinājusies ceturto ceturksni pēc kārtas, tomēr pirktspējas pieaugums ir mazāks nekā iepriekšējos ceturkšņos – reālās algas kāpums otrajā ceturksnī, salīdzinot ar 2011. gada attiecīgo posmu, ir 1,1% apmērā.

Darba samaksa Igaunijā sāka pieaugt 2010. gada pirmajā ceturksnī. Kopš tā brīža vidējā bruto samaksa ir augusi par 19%. Ņemot vērā patēriņā cenu svārstības, reālā alga šajā laika posmā augusi ar 6,7%. Savukārt, salīdzinot ar 2008. gada otro ceturksni, Igaunijas vidējā neto alga šobrīd ir samazinājusies par aptuveni 7,5%.

Pateicoties darbaspēka nodokļu sloga samazinājumam, 2015. gada pirmajā pusē vidējā neto darba samaksa (alga pēc nodokļiem) Latvijā un Igaunijā augusi straujāk nekā bruto darba samaksa. Lietuvā vidējā neto alga palielinājusies nedaudz lēnāk nekā bruto alga, turklāt Lietuvā arī bruto darba samaksas pieaugums bijis vismazākais starp Baltijas valstīm, liecina jaunākais SEB Mājsaimniecības finanšu apskats.

Straujākais neto algu pieaugums gada laikā bijis Latvijā. Gada otrajā ceturksnī vidējā neto alga sasniedza 600 eiro, kas ir par 7.5% vairāk nekā iepriekšējā gada 2. ceturksnī. Igaunijā vidējā neto darba alga 12 mēnešu laikā pieaugusi par 7.3%, sasniedzot 871 eiro, kas ir līdz šim augstākais sasniegtais līmenis. Lietuvā vidējā neto alga palielinājusies par 4.4% līdz 554 eiro, atpaliekot no Igaunijas un Latvijas. Vidējās bruto darba samaksas gada pieauguma temps 2. ceturksnī bija 6.6% Latvijā, 5.8% Igaunijā un 4.6% Lietuvā.

Neto darba samaksas pieaugums un zema inflācija pozitīvi ietekmē mājsaimniecību finanses. Igaunijā vidējā reālā alga (vidējā neto alga, ņemot vērā patēriņa cenu izmaiņas) gada otrajā ceturksnī bija par 7.3% lielāka nekā pirms gada. Latvijā un Lietuvā strādājošo reālie ienākumi gada laikā uzrādījuši attiecīgi 6.6% un 5.1% lielu pieaugumu. Igaunijā un Latvijā strādājošo vidējā reālā alga šobrīd jau ir lielāka, nekā tā bija pirms krīzes, savukārt Lietuvā strādājošo reālie ienākumi joprojām ir mazāki nekā 2008. gadā.

Katrs piektais 2017. gada absolvents, kurš Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā ieguva diplomu tiesību zinātnēs, 2019. gadā bija reģistrēts kā bezdarbnieks.

Atgādināšu, ka 2017. gadā tika sākts augstskolu absolventu monitorings, kura laikā tika apzināti visi augstāko izglītības iestāžu (gan valsts, gan privāto augstskolu un koledžu) absolventi no 2017. līdz 2019. gadam, un to, kā nākamajos gados izvērtās absolventu darba gaitas, atalgojums, ekonomiskā darbība, migrācija utt.

Fragments no raksta

2019. gadā vidējā alga Latvijā pirms nodokļu nomaksas bija 1076 eiro mēnesī (CSP dati), bet minimālā alga - 430 eiro mēnesī. No visiem 2017. gada augstskolu bakalauru programmu absolventiem divās programmās absolventu vidējā alga 2019. gadā bija teju vai divkārt lielāka par vidējo algu valstī. Vislielākos vidējos ienākumus 2019. gadā no visām bakalaura programmām, kuras tika pabeigtas 2017. gadā, uzrādīja Rīgas Stradiņa Universitātes zobārstniecības speciālisti, kuriem vidējā alga mēnesī pirms nodokļiem bija 2497 eiro.

Nodokļu reformu rezultātā augstāko amatpersonu algas tuvākajos gados varētu kāpt par 485 līdz 750 eiro, aplēsusi Latvijas Avīze.

Pēc Finanšu ministrijas (FM) prognozēm, plānotā minimālās algas celšana no 380 līdz 430 eiro nākamgad vidējās algas apmēru varētu palielināt aptuveni par vienu procentpunktu. Taču, ņemot vērā gan šo apstākli, gan iecerētās nodokļu reformas pasākumus un citus makroekonomiskos faktorus, kopējais vidējās algas pieaugums, pēc jaunākajām FM prognozēm, 2018.gadā varētu būt 6%, sasniedzot 970 eiro.

FM paredz, ka 2020.gadā tautsaimniecībā nodarbinātā vidējā bruto alga sasniegs 1072 eiro mēnesī, kas nozīmētu aptuveni 157 eiro pieaugumu pret šo gadu. Balstoties uz šo FM prognozi un veicot aprēķinus, laikraksts secina, ka ministru un premjera alga pēc nepilniem trim gadiem varētu pieaugt par 485 līdz 750 eiro.

Kopš 2008. gada sākuma līdz 2023. gada 3. ceturkšņa beigām izglītības nozares vidējās regulārās bruto mēnešalgas izmaiņas bijušas visbēdīgākās uz pārējo fona un drīzumā būs pielīdzināmas mazumtirdzniecības veikala darbinieka vidējai regulārai mēnešalgai.

Pieņemot skolotāja algu par bāzi vai vienību, 2008. gadā veikala darbinieks vidēji pelnīja 0,7 izglītības darbinieka vidējās algas, bet 2023. gadā jau 0,91 izglītības darbinieka algu.

Krīzes un svārstības

Vidējā alga dažādās nozarēs aug dažādi, tādēļ arī par visu nozaru pārstāvjiem, jo sevišķi laikā, kad naudas vērtība strauji mainās, nav iespējams spriest vien no valsts vidējās algas izmaiņas. Līdz ar algas devalvēšanos vai straujāku pieaugumu mainās atsevišķās nozarēs strādājošo labklājība un pozicionējums starp citiem. Proti, pat, piedzīvojot algas pieaugumu, cilvēki nevar atļauties tikpat daudz kā tie, kuriem algas pieaugums bijis lielāks. Pirms 2008. gada krīzes daudzas nozares atradās pavisam citā situācijā nekā šodien, un, salīdzinot izglītības un veselības aprūpes darbinieku vidējās algas, tās bija krietni tuvākas nekā šobrīd. Salīdzinājumam Dienas Bizness izvēlējās dažādu nozaru apakšnozares, lai parādītu gan izmaiņas apstrādes rūpniecībā, gan valsts pārvaldē, gan tirdzniecībā.

Latvijas darba tirgus pēdējos gados ir piedzīvojis lielas pārmaiņas, kuru rezultātā ir mainījušās darba devēju piedāvātās vakances, prasības pret kandidātiem un atalgojums, biznesa portālam db.lv skaidroja CV-Online Latvia Biznesa attīstības vadītājs Aivis Brodiņš.

Nemainīga vērtība darba tirgū ir pārdošanas un klientu apkalpošanas jomas vakances, kas visos tirgus apstākļos ir bijušas pieprasītākās, jo jebkuram biznesam gan ekonomiskās izaugsmes, gan krīzes laikā svarīgi ir pārdošanas rezultāti, klientu piesaiste un noturēšana. Bet otra pieprasītākā profesija Latvijas darba tirgū ir informāciju tehnoloģiju (IT) speciālisti.

CV-Online karjeras portālā cv.lv pārdošanas un klientu apkalpošanas vakances veido vairāk nekā 40% no visiem publicētajiem darba sludinājumiem, kas liecina par šīs profesijas nozīmīgumu darba tirgū.

Visvairāk tiek izsludinātas vakances aktīvajā pārdošanā, kur darbinieka galvenie uzdevumi ir aktīvi piedāvāt uzņēmuma preces vai pakalpojumus noteiktam klientu segmentam noteiktā teritorijā, izmantojot zvanīšanu un klātienes tikšanos, kā arī pēc tam uzturēt sadarbību ar piesaistīto klientu.

Reālā darba alga lielākajā daļā Eiropas valstu ir sarukusi, rekordaugstajai inflācijai "noēdot" nominālo darba samaksas pieaugumu, un viens no visstraujākajiem kritumiem reģistrēts Latvijā.

2022. gadā inflācija Eiropas Savienībā (ES) sasniedza četras desmitgades nepieredzētu līmeni. Laikā no 1997. gada līdz 2021. gada beigām augstākā gada inflācija, kāda tikusi reģistrēta ES, bija tikai 4,4 %. Tas notika 2008. gada jūlijā.

Savukārt 2022. gada oktobrī inflācija sasniedza 11,5 %. Pēc šī maksimuma inflācija sāka samazināties, tomēr 2023. gada jūnijā tā joprojām bija 6,4% līmenī.

Saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ziņojumu "Nodarbinātības izredzes 2023.gadā: Mākslīgais intelekts un darba tirgus", Covid-19 krīzei sekoja ievērojams cenu kāpums.

Cenas sāka pieaugt jau 2021. gadā, sākoties straujai atlabšanai pēc pandēmijas un pateicoties ar to saistītajiem traucējumiem piegādes ķēdēs. Jaunu inflācijas vilni izsauca enerģijas cenu kāpums, kuru 2022.gadā radīja Krievijas agresija pret Ukrainu.

Pirmdien, 29. septembrī Latvijas Pasta darbinieki Rīgā 15., 24., 57. un 83. pasta nodaļas apkalpošanas teritorijā vairākās adresēs konstatēja, ka virs un pie klientu pastkastītēm atrodas aploksnes ar Lattelecom rēķiniem.

emLattelecom/em klientiem nepiegādā rēķinusemLattelecom/em klientiem nepiegādā rēķinusLatvijas Pasta darbinieki, aplūkojot rēķinu aploksnes, konstatējuši, ka Lattelecom rēķinu piegādi veic SIA Reklāmas pasts, kas nezināmu iemeslu dēļ rēķinus atstājusi ārpus pastkastītēm, nevis ievietojusi tos pastkastītēs.

Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās visvairāk balsu ir ieguvis "Attīstībai/Par!" un partijas "Progresīvie" (AP/P) apvienotais saraksts, kuram seko "Saskaņa" un "Jaunā vienotība" (JV), liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) sniegtā informācija, apkopojot balsis no visiem 156 iecirkņiem.

Provizoriskie rezultāti liecina, ka Rīgas domē ir iekļuvuši septiņi politiskie spēki. AP/P saraksts tiks pie 18 deputātu mandātiem, "Saskaņa" iegūs 12 domnieku krēslus, JV - desmit, "Visu Latvijai"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK un Latvijas Reģionu apvienības (NA/LRA) apvienotais saraksts - septiņus, "Gods kalpot Rīgai" (GKR) - piecus, bet Latvijas Krievu savienība (LKS) un Jaunā konservatīvā partija (JKP) - katra pa četrām deputātu vietām.

Pašlaik apkopotie dati liecina, ka par AP/P nobalsojuši 26,16% vēlētāju, par "Saskaņu" - 16,89%, bet par JV - 15,24%. Tālāk seko NA/LRA apvienotais saraksts - 9,64%, GKR - 7,72%, LKS - 6,52% - un JKP - 6,39%.

"Aiz strīpas" palikusi Zaļo un zemnieku savienība ar 4,07% vēlētāju atbalstu, partija "Alternative" - 3,03%, "Jaunā Saskaņa" - 1,7% - un partija "KPV LV" - 1,12%.

Ar tukšām aploksnēm šajās vēlēšanās ir balsojuši vismaz trīs reizes vairāk nekā iepriekšējās Saeimas vēlēšanās.

10. Saeimas vēlēšanās pēc aptuveni 60 % balsu saskaitīšanas (799 no 1013 iecirkņiem), rezultāti liecina, ka saņemtas 16113 derīgas vēlēšanu aploksnes, kurās iekšā nav derīgas vēlēšanu zīmes - "tukšas" aploksnes.

9. Saeimas vēlēšanās tika saņemtas 907 460 derīgas vēlēšanu aploksnes un 901 665 derīgas vēlēšanu zīmes - tātad "tukšas" bija vien 5795 aploksnes.

Jaatgādina, ka pirms 10. Saeimas vēlēšanām tika izplatīti aicinājumi balsot ar tukšu aploksni, tā "paceļot" 5 % barjeru.

VID veikto pasākumu cīņā ar algu izmaksām aploksnēs rezultātā reģistrēto darba ņēmēju skaits šogad palielinājies vairāk nekā par 4 000 un budžetā papildus iemaksāti vairāk kā divi miljoni latu.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) šī gada sešos mēnešos veikto preventīvo un represīvo pasākumu cīņā ar algu izmaksām aploksnēs rezultātā darba ņēmēju skaits valstī pieaudzis par 4 097 darba ņēmējiem, kā rezultātā valsts budžetā papildus nomaksai nodokļu maksātāji paši aprēķinājuši 2.3 miljonus latu, tai skaitā 1.4 miljonus latu valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas un 0.9 miljonus latu iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Cīnoties ar algu izmaksām aploksnēs VID regulāri īsteno virkni preventīvo pasākumu, lai mudinātu uzņēmumus reģistrēt savus darbiniekus un aicinot fiziskās personas reģistrēt savu saimniecisko darbību. Šī gada pirmajos sešos mēnešos VID 6 052 nodokļu maksātājiem lūdzis paskaidrojumus, jo konstatēti iespējami aplokšņu algas riski, ar 1 387 uzņēmumu vadītājiem veicis pārrunas par aplokšņu algām, 643 fiziskajām personām, kuras veic nereģistrētu saimniecisku darbību, nosūtījis uzaicinājumus reģistrēties kā nodokļu maksātājiem, kā arī organizējis 729 izglītojošus seminārus nodokļu maksātājiem.

2019. gadā Latvijas zemnieki tiešmaksājumos saņems ne vairāk kā 150 eiro par hektāru. To intervijā laikrakstam Dienas Bizness atzīst Zemnieku Saeimas priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja.

Lai arī līdz šim publiski izskanējis, ka platībmaksājumi nākamajā plānošanas periodā pamazām pieaugs, sasniedzot 196 eiro 2019. gadā, Zemnieku Saeimas aplēses liecina, ka reālais ieguvums būs mazāks, un tam ir vairāki iemesli.

Kā atzīst Maira Dzelzkalēja, visa kopējā budžeta aploksne ir izdalīta uz references platībām 1,6 miljonu ha apjomā, ko rēķina pēc 2012. gada, taču kopējā lauksaimniecības politika ir ļoti sarežģīta. No kopējās aploksnes būšot jāņem nost finansējums dažādiem citiem pasākumiem, sākot ar to, ka 6,15% no tiešmaksājumu aploksnes jau ir pārlikti uz Lauku Attīstības programmu. Vēl vismaz līdz 2% no aploksnes jārezervē jaunpienācējiem, līdz 15% tiks atvēlēti saistītajām nozarēm.

Japānā lielu ažiotāžu izraisījušas aploksnes ar naudu, kuras iedzīvotāji atrod savās pastkastītēs vai vienkārši uz ielas, ziņo AFP.

28. jūlijā kādas Tokijas daudzdzīvokļu mājas pastkastēs tika atrasts 1,81 miljons jēnu (7 783 Ls). Nauda atradās plānās aploksnēs bez jebkādas informācijas vai uzrakstiem.

Šis nav vienīgais gadījums, kad Japānā tiek atrastas mistiskas aploksnes ar naudu. Aploksni ar 1 miljonu jēnu (4 300 LS) savā pastkastītē atrada kāda 31 gadus veca Japānas pilsētas Kobes iedzīvotāja.

Jau kopš jūnija vairākās sabiedriskās vietās Japānā, to skaitā publisko ēstuvju tualetēs, tiek atrastas paciņas ar naudu, kuru kopējā vērtība bijusi ap 4 miljoniem jēnu (17 200 Ls).

Šā gada 25. jūlijā aploksnes ar naudu vienkārši mētājušās pie kāda veikala.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) uzsācis kampaņu Ne viss ir zelts, kas aploksnē ar mērķi pievērst sabiedrības uzmanību riskiem un zaudējumiem, kas rodas, saņemot algu aploksnē, un veicināt sabiedrības apziņas maiņu, Db.lv informēja VID Komunikācijas daļa.

Kopš 26.marta VID, piesaistot plašsaziņas līdzekļu pārstāvjus, veicis 9 reidus jeb kontroles pasākumus cīņā ar nelegālo nodarbinātību un aplokšņu algām. Tā kā viena no nozarēm, kurā šobrīd ir vislielākais risks attiecībā uz nelegālo nodarbinātību un aplokšņu algām, ir būvniecība, VID veica 9 reidus 24 būvniecības objektos. Veikto reidu rezultātā VID konstatējis 50 nelegāli nodarbinātus cilvēkus jeb darbiniekus, ar kuriem nav noslēgti darba līgumi. 29 darbinieki, aizpildot aptaujas anketas, norādījuši, ka saņem valstī noteikto minimālo algu, 9 norādījuši, ka saņem zem minimālās algas.