Vācijas kancleres Angelas Merkeles valdība pieprasījusi tiešsaistes tirdzniecības vietnei Amazon sniegt savus situācijas skaidrojumus, kad atklātībā parādījās informācija, ka kompānijas Vācijas struktūrvienība nodarbinājusi neonacistu apsargus.

Gadījumā, ja izskanējušās apsūdzības izrādīsies patiesība, Amazon partnerus, kuri nodarbojušies ar darbinieku meklēšanu un apsardzes nodrošināšanu, var sagaidīt darbības licences anulēšana, solījusi Vācijas Darba ministrija. «Pār viņiem gulstas smaga aizdomu ēna un tāpēc pēc iespējas ātrāk nepieciešams atklāt visus faktus,» sacīja Vācijas darba ministre Ursula fon der Leijena (Ursula von der Leyen).

Tikmēr Amazon apsolījusi veikt notikušā padziļinātu izpēti. Vācija ir Amazon svarīgākais tirgus pēc ASV. Aizvadītajā gadā kompānijai Vācijā izdevās audzēt apgrozījumu līdz 8,7 miljardiem ASV dolāru. Reaģējot uz ziņām par sliktajiem darba apstākļiem un neonacistu apsargu izmantošanu, Vācijā izskanējuši aicinājumi boikotēt Amazon.

Turpmāk būs iespējams saņemt kompensāciju pilnas nozagtās automašīnas vērtībā, jo SIA "Autonams" tiem automašīnu īpašniekiem, kuriem būs "Autonamā" uzstādīta signalizācija, imobilaizers SKYBRAKE, auto marķēšana un "Autonamā" iegādāta KASKO apdrošināšana, automašīnas nozagšanas gadījumā atlīdzinās starpību starp auto vērtību un izmaksāto KASKO atlīdzību (KASKO apdrošināšanas pašrisku).

Tā kā KASKO polise vairums gadījumu tikai daļēji sedz zaudējumus, tad šobrīd "Autonams" piedāvātais risinājums ir daudziem autoīpašniekiem vienīgais veids, kā 100% pasargāt sevi no zaudējumiem, kas rastos, ja automašīnu nozagtu zagļi.

Edvīns Panders, "Autonams" pārdošanas daļas vadītājs, valdes loceklis: "Pateicoties mūsu ilgstošajai darbībai automašīnu pretaizdzīšanas jomā, esam izstrādājuši, mūsuprāt, ļoti veiksmīgu formulu jeb pilno aizsardzības komplektu, kas efektīgi pasargā autoīpašniekus no zagļu radītājiem zaudējumiem. Savukārt, ja automašīna tomēr tiek nozagta, tad mēs uzņemamies atbildību un atlīdzinām autoīpašniekam zaudējumus, kas ir starpība starp auto vērtību un izmaksāto KASKO atlīdzību."

"Turpmāk būs iespējams saņemt kompensāciju pilnas nozagtās automašīnas vērtībā, jo SIA Autonams tiem automašīnu īpašniekiem, kuriem būs Autonamā uzstādīta signalizācija, imobilaizers SKYBRAKE, auto marķēšana un Autonamā iegādāta KASKO apdrošināšana, automašīnas nozagšanas gadījumā atlīdzinās starpību starp auto vērtību un izmaksāto KASKO atlīdzību (KASKO apdrošināšanas pašrisku)", liecina Autonams paziņojums medijiem.

Tas, ka auto ir aprīkots tikai ar signalizāciju, ir labāk nekā nekas, bet ir krietni par maz efektīvai aizsardzībai no zagļiem. Svarīgi ir, lai gadījumā, ja zaglis tomēr iekļūst automašīnā, tā būtu aprīkota ar imobilaizeru, kas bloķē automašīnas dzinēju, norāda Autonams, piebilstot, ka laba auto zagļu aizbiedēšanas metode ir arī auto marķējums. To pierādot zagto auto statistika, jo 99,99% no nozagtajām automašīnām nav bijušas marķētas.

Tomēr autoīpašniekam esot jāsaprot, ka neviena sistēma nevar nodrošināt 100% drošību, tāpēc jāapdrošinās pret iespējamiem zagļu radītājiem zaudējumiem ar KASKO polisi, kas sedz lielāko daļu auto vērtības.

Liepāja līdz ar Daugavpili un Olaini šobrīd tiek vērtēta kā viena no iespējamām vietām, kur tuvāko gadu laikā Tieslietu ministrija plāno celt pirmo jauno un moderno cietumu, trešdien, tiekoties ar Liepājas pilsētas domes vadību, apliecināja tieslietu ministre Baiba Broka.

Viesojoties Liepājas domē, B. Broka apliecināja, ka valdībā apstiprinātā Ieslodzījuma vietu infrastruktūras attīstības koncepcija paredz vairāku jaunu cietumu būvniecību Latvijā, no kuriem viens varētu atrasties arī Liepājā. Tāpat jauni cietumi plānoti arī Daugavpilī un Olainē, taču vēl neesot pieņemts lēmums par to, kurā no minētajām vietām tiks celts pirmais no jaunajiem cietumiem.

B. Broka uzsver, ka, ņemot vērā, ka jauno cietumu būvniecībā plānots pārņemt Igaunijas kolēģu pieredzi, šobrīd valdībā ir pieņemts lēmums slēgt līgumu ar ekspertiem no Igaunijas, kas izvērtēs visas trīs piedāvātās iespējamās jaunā cietuma atrašanās vietas, un eksperti būs tie, kas pieņems lēmumu, kura no šīm vietām būs atbilstošākā un piemērotākā izmaksu ziņā.

Ugunsgrēks, kas šodien izcēlās tirdzniecības centra Galerija Centrs sestajā stāvā, Kolonna Spa telpās, ir nodzēsts, patlaban tiek veikti telpu kontroles un uzkopšanas darbi, informēja Galerija Centrs īpašnieka LinstowCenterManagement pārstāve Ieva Stūre.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārstāve Inga Vetere sacīja, ka pēc ugunsdzēsēju terminoloģijas ugunsgrēks pagaidām vēl neskaitās likvidēts, bet tikai lokalizēts. «Notiek telpu saliešana ar ūdeni, kā arī pārbaudes, bet degšana vairs nenotiek. Pēc terminoloģijas par likvidētu ugunsgrēks varēs tikt nosaukts tikai tad, kad ugunsdzēsēji būs beiguši visus darbus,» sacīja Vetere.

Negadījumā nav cietuši apmeklētāji vai veikalu darbinieki, kuri tikuši evakuēti desmit minūšu laikā.

Apsardzes kompānijas SIA Grifs AG korporatīvo klientu apsardzes vadītājs Uģis Začs informēja, ka piedūmojuma rezultātā saindējies ar dūmiem viens no ugunsgrēka likvidēšanas darbos iesaistītajiem apsargiem, kura veselībai briesmas nedraud, taču veselības pārbaudes nolūkos apsargs ir nogādāts ārstniecības iestādē.

Ņujorkas štata gubernators Eliots Špicers (Eliot Spitzer) ir iesaistīts seksa skandālā, kā dēļ viņam, iespējams, būs jāatkāpjas no amata, ziņo News.com.

E. Špicers jau ilgāku laiku ir lavījies prom no viņam piešķirtajiem apsargiem, lai tiktos ar luksus prostitūtām, kuru vienas reizes pakalpojumi izmaksājot 4 000 USD. Associated Press ziņo, ka E. Špicers šīm izklaidēm ir iztērējis 80 000 USD.

Šobrīd daudzi pieprasa, lai viņš atkāpjas no amata, bet līdz šim E. Špicers aicinājumus atkāpties noraidījis.

Ja E. Špicers neatkāpsies no amata, tad Republikāņi nolēmuši uzsākt impīčmentu pret viņu. Interesants ir fakts, ka, stājoties gubernatora amatā, Špicers solīja štata pārvaldē īstenot ētikas reformas. Šobrīd daudzi viņa pretinieki norāda, ka viņš privātajā dzīvē nav spējis ievērot paša aizstāvētos principus.

Uzņēmuma Lido īpašnieka Gunāra Ķirsona personīgās apsardzes darbinieki pārmet savam šefam neciešamu darba apstākļu radīšanu, kā arī izvairīšanos no nodokļiem un virsstundu apmaksas darbiniekiem, svētdien vēstīja TV3 raidījums Nekā personīga.

Divi no pieciem Ķirsona apsargiem – viens esošais, otrs bijušais darbinieks - šonedēļ ieradušies pie Nekā Personīga veidotājiem redakcijā, lai stāstītu par likumpārkāpumiem, kas notiekot uzņēmumā. Par to jau krietni pirms tam gan mutiski, gan rakstiski esot informētas arī uzraugošās valsts institūcijas.

Interesi par visiem labi zināmo firmu Lido esot izrādījis gan Valsts Ieņēmumu dienests, gan arī Valsts Darba inspekcija. Abas kontrolējošās institūcijas Nekā personīga apstiprinājušas, ka ir saņēmušas sūdzības par Lido darbinieku apmaksas un nodarbinātības pārkāpumiem.

Četrām Īrijas kompānijām būs jāsamaksā kompensācija - 24.5 tūkst. eiro (17.22 tūkst. latu) apmērā, par latviešu un lietuviešu strādnieku diskriminēšanu darba vietā, ziņo Irish Times.

Īrijas Vienlīdzības tribunāls vakar izdevis četrus atsevišķus lēmumus, kas saistīti ar Latvijas pilsoni un trīs Lietuvas pilsoņiem, kuri nepamatoti atlaisti no darba, vai nav saņēmuši atlaišanas kompensācijas, kādas pienākas viņu īru kolēģiem.

Lai gan kompānija Realtime Technologies tiesā apgalvoja, ka atlaišanas kompensācija netiek izmaksāta arī īru darbiniekiem, pierādīt pretējo kompānijai tiesā neizdevās.

Lietuvieši - Irmants Stukonis un Vīgands Urbonavičus - uzvarējuši tiesā pret kompāniju Coalport Building par nepamatotu atlaišanu no darba. Tiesa nolēma, ka kompānijai jāizmaksā Stukonim 8.5 tūkst. eiro (5.97 tūkst. latu) kompensācija, bet viņa kolēģim Vīgandam Urbonavičam 500 eiro (351.4 latu) kompensācija.

“Nodarbināto vakcinācijas temps strauji aug, šobrīd sasniedzot 76%. Uzņēmumi un viņu darbinieki dara visu, lai mēs ātrāk atgrieztos normālā dzīvē," secinājis ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Viņš 28. oktobrī bija sasaucis attālinātu Tautsaimniecības padomes ārkārtas sēdi, lai ar uzņēmējiem un lielākajām uzņēmējus pārstāvošajām organizācijām pārrunātu uzņēmumu darbību ārkārtējās situācijas laikā, darbinieku vakcinācijas un testēšanas norisi uzņēmumos, kā arī par nepieciešamajiem pasākumiem, lai veicinātu nodarbināto vakcināciju pret Covid-19.

“Uzņēmēji atzina, ka ir nepieciešama lielāka uzticēšanās no valdības, ļaujot pašiem organizēt savu darbinieku testēšanu, tādējādi mazinot arī birokrātiskos šķēršļus testēšanas procesā,” norāda J.Vitenbergs.

Sanāksmes laikā Ekonomikas ministrija iepazīstināja uzņēmējus ar jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes apkopotajiem datiem par vakcinācijas pret Covid-19 norisi dažādās tautsaimniecības nozarēs, profesiju grupās, kā arī reģionālajā griezumā. Diemžēl zemākā vakcinācijas aptvere šobrīd ir apstrādes rūpniecībā, kas ir būtisks risks Latvijas ekonomikas tālākai izaugsmei, jo var veidoties situācija, ka plašas saslimstības gadījumos uz laiku tiek apturēta eksportējošu uzņēmumu darbība.

Daugavpilī Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) 29. aprīlī rīkos Vakanču gadatirgu, kuram pieteikušies 40 darba devēji, kas kopumā piedāvās 300 vakances.

Darbiniekus šajā pasākumā meklēs tādi uzņēmumi kā a/s Ditton pievadķēžu rūpnīca, a/s Latvijas maiznieks, SIA Rimi Latvija, SIA Aurora Baltika, SIA Šafrans, SIA Kover, SIA Antaris, SIA Lattex D, SIA Axon cable, ARD Būvserviss, SIA VAV textile group, SIA Latgales sakaru serviss, biedrība Integrum Plus, SIA Sadzīves pakalpojumi, SIA Modes formula, SIA Latgales priede M., biedrība Asmu Latgalīts un citi. Tādējādi strādājošie tiek meklēti darbam tirdzniecībā, būvniecībā, metālapstrādē, kokapstrādē, šūšanā, mārketingā, ēdināšanā, signalizācijas un sakaru sistēmu projektēšanā, tekstilizstrādājumu un apģērbu ražošanā, elektromontāžā, lauksaimniecībā, automobiļu remonta un citās jomās.

Izklaide, saukta ejam uz Vecrīgu, ir tieši tikpat aizraujoša un aktuāla kā biljarda spēlēšana vai karaokes dziedāšana, tāpēc Numurs piektdienas vakarā iekāpa autobusā un aizbrauca uz Tallinu.

Lai gan Vana Tallinn normālu cilvēku apziņā dzīvo kā grādiem bagāts liķieris, šoreiz stāsts būs par pilsētas daļu – Vectallinu, nevis par to, kā vienreiz sasitu to pašu Vana Tallinas pudeli tajā pašā pilsētas daļā pie Makdonalda. Labi, ka pudele bija maisiņā – nekas negāja zudībā. Tāpēc pirmo dokumentēto dzerstiņu Tallinā sāku no tās pašas leģendārās vietas ar speciāli iegādātu pieliekamo zibspuldzi, uz kuru atļaušos novelt visu vainu par bilžu kvalitāti – apsūdzēt tiešām garšīgos igauņu brūvējumus būtu lieki. Tātad blakus Makdonaldam, kas nepieredzējušu kaimiņvalsts viesi nepatīkami pārsteigs uzreiz pēc ieiešanas vecpilsētā, atrodas krogs, kas nosaukts Kristofera Kolumba vārdā. Tā kā Tallinā vienmēr ir auksti, bet Kolumba vidū ir pavards ar atklātu uguni, Numurs sāka tur un iekšīgi sildījās ar puslitru melleņu sidra par 50 EEK (aptuveni Ls 2.25). Teorētiski tur var arī paēst, bet nevaru iedomāties cilvēku, kas uz Tallinu brauktu Ēst. Skatu pa Kolumba logu daļēji aizsedz milzu burkāni un Anglijas karogs, bet es sadomāju atklāt karstvīnu sezonu, turklāt darīt to kārtīgā viduslaiku dzertuvē.

Veidojot Vladimira Putina tēlu pirms gaidāmajām prezidenta vēlēšanām, viņš kļūdaini tiek attēlots kā supermens, tā intervijā DB atzīst viens no vadošajiem Krievijas melnā PR speciālistiem Antons Vuima.

«Krievijas PR speciālistiem ir diezgan maldīgs priekšstats par to, ka Putinu vajag rādīt kā supermenu, kā superaģentu. Jāņem vērā, ka Krievijā pēdējās desmitgades vadoņi tika attēloti nevis kā supermeni, bet gan kā gudri domātāji, ģēniji, gudri vadītāji, kas vada valsti un tas bija pareizi. Savukārt supermeniem ir pavisam citas funkcijas,» tā A. Vuima.

Viņš arī atceras gadījumu, kad izgāšanos, starp citu, tieši PR aktivitāšu dēļ piedzīvojis V. Putina atbalstītā politiskā spēka Vienotā Krievija pārstāvja mēģinājums opozīcijas saorganizētā mītiņa dalībniekiem izskaidrot, ka problēma, pret kuru viņi protestē, nemaz neeksistē. Proti, pirms Krievijas Domes vēlēšanām Putina opozīcija rīkojusi mītiņus pret būvniecības ieceri, proti, pret plānu skaistā vietā uzcelt jaunu dzīvokļu māju. Turklāt šie mītiņi tika rīkoti vietās, kur neviens neko būvēt netaisījās.

Drošības nozare, kurā darbojas apsardzes uzņēmumi, ir vairāku izaicinājumu priekšā, un galvenie no tiem ir saistīti tieši ar ēnu ekonomikas apkarošanu

Drošības nozaru kompānijas asociācija (DNKA) strādā pie vairākām izmaiņām likumos un komersantu reģistra izveides. Par to, kādēļ darbs rit ļoti lēni un par Valsts policijas korporatīvajām saitēm ar apsardzes uzņēmumiem intervijā DB stāsta DNKA valdes priekšsēdētājs Arnis Vērzemnieks.

Fragments no intervijas, kas publicēta 4. oktobra laikrakstā Dienas Bizness:

Sākšu ar aktuālo. Būvniecības nozare ir noslēgusi nozares ģenerālvienošanos. Tāda iecere bija aktuāla arī drošības nozarei. Cik tālu ir tikts? Vai sekosiet būvniekiem?

Mums tā vairs nav prioritāte, jo pēdējie grozījumi Darba likumā nosaka, ka virsstundu apmaksu iespējams samazināt līdz 50% tikai tad, ja ar ģenerālvienošanos noteiktais minimālās algas kāpums ir vismaz par 50%, salīdzinot ar minimālo algu valstī. Mēs sapratām, ka nevaram to īstenot. Jā, to var izdarīt četri lielākie uzņēmumi, kas arī ir asociācijas biedri. Taču pārējie uzņēmumi tāpat maksās to pašu, ko līdz šim.

Bruņoti Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes pārstāvji šodien kopā ar trim privātpersonām ielauzušies Ventspils tranzītbiznesa uzņēmuma Ventbunkers birojā, ziņo Diena. Pēc aculiecinieku teiktā, policisti šāvuši gaisā un pielietojuši asaru gāzi pret biroja apsargiem.

Kopā ar policistiem Ventbunkera birojā bijuši trīs privātpersonas, kas sevi uzskata par Ventbunkera valdes locekļiem un, visticamāk, pārstāv advokāta Rūdolfa Meroni intereses.

Ventbunkers ir viens no ietekmīgākajiem Ventspils tranzīta uzņēmumiem, par kura pārvaldi patlaban notiek cīņas starp tā sauktajiem Ventspils mēra Aivara Lemberga oponentiem (viņu vidū ir uzņēmēji Oļegs Stepanovs un Olafs Berķis) un savulaik A.Lembergam lojālo Šveices advokātu Rūdolfu Meroni. Abas puses, kuras pēdējos gados bija sadarbojušās, tagad jau vairākus mēnešus ir saķildojušās. R.Meroni uzskata, ka Ventbunkera valdē jāatrodas viņa ieceltiem pārstāvjiem, savukārt A.Lemberga oponenti domā, ka uzņēmuma valde ir viņu pārstāvju kontrolē. Līdz brīdim, kamēr notika bruņota ielaušanās, Ventbunkera birojā atradās uzņēmuma valde, kas pārstāv tā sauktos A.Lemberga oponentus. R.Meroni ir viens no galvenajiem lieciniekiem kriminālprocesā, kurā apsūdzēts A.Lembergs.

Kannu kinofestivāla laikā nozagta kaklarota 1,9 miljonu eiro vērtībā. Šī ir jau otrā zādzība, kas skārusi šāgada pasākumu, ziņo BBC.

Dārgais Šveices juveliera De Grisogono izstrādājums pazudis pēc slavenību ballītes piecu zvaigžņu viesnīcā kūrorta pilsētā Cap d'Antibes.

Turklāt zādzība notikusi, «neskatoties uz vērienīgajiem drošības pasākumiem», tai skaitā 80 apsargiem un policiju.

Pagājušajā nedēļā jau Kannās jau tika nozagtas aktieriem paredzētas dārglietas vairāk nekā viena miljona ASV dolāru apmērā. Zādzība skāra Šveices juvelieri Chopard un notika Novotel viesnīcā.

Piezīme Krievijas prezidentam Dmitrijam Medvedevam: nākamreiz, kad jūs ienirsiet pūlī, neaizmirstiet pirms tam noparkot savu automašīnu, raksta Reuters.

Kā norāda medijs, spriežot pēc kāda video, Medvedevs mazliet aizrāvies ar savu moto: «Uz priekšu, Krievija!» Viņš izkāpis no SUV vadītāja krēsla un pēc tam izmisīgi centies apturēt transportlīdzekli, kas virzījies virsū cilvēkiem, kuri bija sanākuši viņu sveikt.

Prezidentam ātri nākuši palīgā dūšīgie miesassargi, kuriem izdevies automašīnu - lielu, melnu Mercedes - apturēt pirms tas iebrauc satrauktajā cilvēku pūlī. Incidents noticis sestdienā Kazaņā.

Netiek sniegta informācija, ka šī incidenta laikā, kāds būtu ievainots, taču interneta lietotāji Prezidentam jau veltījuši skarbus komentārus.

Viena no nopietnām, diemžēl neizbēgamām teju visu mazumtirgotāju problēmām ir zādzības. To atzīst visi Dienas aptaujātie mazumtirgotāji, lai gan savos izteikumos ir diezgan piesardzīgi un nevēlas nosaukt konkrētas zādzību radīto zaudējumu summas. Kā rāda Valsts policijas (VP) statistika, pērn saņemti 11 056 tirgotāju iesniegumi par zādzībām veikalos, bet šā gada pirmajā pusgadā – 5490 iesniegumu, trešdien raksta laikraksts Diena.

VP pārstāvis Toms Sadovskis stāsta, ka visvairāk zādzību notiek tieši Rīgā, īpaši Ziemassvētku un dažādu izpārdošanu laikā, kad ir vislielākā pircēju plūsma. Galvenā zagļu grupa ir narkomāni.

Kā atzīst mazumtirgotāji, samērā reti ir tie gadījumi, kad cilvēki zog savam patēriņam, pārsvarā zagts tiek ar nolūku nelikumīgi iegūto pārdot tālāk. Izņēmums ir preses un ātro uzkodu mazumtirdzniecības tīkls Narvesen, kur pārsvarā tiek zagti ēdieni, piemēram, saldumi un dzērieni, kas domāti tieši personiskajam patēriņam.

Gan Valsts policija, gan mazumtirgotāji atzīst, ka galvenā zagļu grupa ir narkomāni, kas zog ar mērķi sazagto pārdot tālāk, lai iegūtu naudu. Satraucoši ir tas, ka starp zagļiem kā samērā nozīmīga grupa iezīmējas arī bērni un jaunieši, kuri pārsvarā zog sīkumus, piemēram, šokolādes vai kancelejas preces grāmatveikalos. Parasti tas tiek darīts lielā barā, un, kā liecina pieredze, jauno zaglēnu galvenā motivācija ir nevis izsalkums vai trūkums, bet gan bravūra un vēlme ar savu «drosmi» pazīmēties vienaudžu priekšā.

Pasliktinoties ekonomiskajai situācijai valstī, diezgan nopietni ir pieaudzis arī dažādu noziegumu skaits. Arvien populārākas kļūst dažādas visai skaļas laupīšanas - uz ausīm pēdējo mēnešu laikā ir liktas gan spēļu zāles, gan degvielas uzpildes stacijas, gan arī tirdzniecības centri.

Lai sasniegtu savu mērķi, netiek smādēts nekas - ne cirvis, ne automašīna kā ielaušanās instruments. Visticamāk, vieni to dara, lai spētu veikt līzingmaksājumu par labākos laikos iegādātu limuzīnu, otri - saskatījušies no pirmajiem un arī nolēmuši izmēģināt laimi. Turklāt jāatzīst, ka visai veiksmīgi - līdz šim vēl nav dzirdēts, ka aizturēts būtu vai nu ar automašīnu Maximā iekšā braucējs, gan arī Galerijas Centrs sacirtējs. Un šķiet, ka nupat tam ir savs izskaidrojums: viena no augstākajām Valsts policijas amatpersonām Dailis Lūks tik vien spēj kā ieteikt uzņēmējiem netaisīt veikalus ar lieliem skatlogiem līdz ielai, kuros bez nekādām problēmam var iebraukt ar automašīnu?

Galactico piecu tirdzniecības centru Alfa, Mols, Dole, Origo un Galerija Centrs apsaimniekotājs Linstow Center Management (LCM) investējis 800 tūkstošus eiro tirdzniecības vietu vides uzlabošanā.

Piemēram, izveidotas interaktīvas atpūtas zonas, kurās iespējams izmantot iPad, mobilo telefonu uzlādes punkti, informācijas navigācijas stendi, uzlabotas māmiņu istabas, telpas pirmās palīdzības sniegšanai ar pieeju medicīnas materiāliem un mobilui iepirkšanās ratiņi, kuros paredzēta vieta arī virsdrēbēm, rokassomai un pirkumiem. Tāpat investīcijas veiktas, lai tirdzniecības centru Origo, Alfa un Galerija Centrs apsargiem nodrošinātu apmācības par pirmās neatliekamās palīdzības sniegšanu.

Galactico tirdzniecības centru (Alfa, Galerija Centrs, Mols, Dole, Origo) attīstītājs un nekustamā īpašuma apsaimniekotājs SIA Linstow Center Management Latvijā darbojas 17 gadu. Kopējā LCM apsaimniekojamā tirdzniecības centru platība Latvijā ir 230 tūkstoši m², bet Baltijā kopumā – 275 tūkstoši m² (LCM apsaimnieko arī tirdzniecības centru Ülemiste Igaunijā).

Katrs desmitais Latvijas iedzīvotājs atzīst, ka dažkārt lielveikalos nesamaksā par kādu no pirkumiem.

Iemesli tam esot dažādi: pārdevēja nepieskaita kādu produktu, prece nejauši sajaucas ar pircēja personīgajām mantām, vai arī tīšas zādzības. Turklāt vienīgo pierādījumu pirkuma iegādei – čeku līdz veikala apmeklējuma beigām saglabājot tikai nepilni 12% aptaujāto, liecina drošības kompānijas Grifs AG veiktais pētījums.

Pētījuma dati parāda, ka kopumā 30% Latvijas iedzīvotāju nezina lielveikalu iekšējās kārtības noteikumus. Noskaidrots, ka 17 % cilvēku tirdzniecības vietās mēdz nogaršot sveramos produktus pirms to iegādes un 15 % atver produktu iepakojumus pirms samaksāšanas.

«Lielveikalu apsargiem ik dienas nākas skaidrot cilvēkiem it kā pašsaprotamas lietas. Ja apsardzes darbinieki pamana, ka tirdzniecības vietas apmeklētāji lieto produktus pirms to iegādes, apsardzes darbiniekam ir tiesības lūgt pārstāt to darīt vai pretējā gadījumā lūgt atstāt tirdzniecības telpas,» stāsta Grifs AG vadītājs Ainārs Bundulis.

Kamēr Kijevā izplatās dažādas baumas par Ukrainas prezidenta Viktora Janukoviča atrašanās vietu, viņa pārstāvis parlamentā Jurijs Mirošņičenko sestdien žurnālistiem atzinis, ka viņam par to nekas nav zināms.

Viņš apsolīja žurnālistiem paziņot, kur atrodas prezidents, līdzko par to uzzinās.

Mirošņičenko norādīja, ka viņš arī neko nezinot par savu kolēģu – pie varas esošās reģiona partijas deputātu – atrašanās vietu.

Tikmēr daži vietējie mediji ziņo, ka Janukovičs kopā ar īpaši uzticamiem apsargiem piektdienas vakarā esot izlidojis uz Harkovu, kur sestdien paredzēts Ukrainas dienvidaustrumu apgabalu, Sevastopoles un Krimas visu līmeņu deputātu sanāksme.

Kā vēstīja tīmekļa ziņu vietne ZN.UA, lidmašīnai bijis noteikts maršruts Kijeva-Harkova-Mariupole-Krievija.

Vienlaikus kāds avots ZN.UA pavēstījis, ka Janukovičs joprojām šaubās, vai parakstīt piektdien parlamenta pieņemto likumu par 2004.gada konstitūcijas atjaunošanu, kas ierobežotu prezidenta pilnvaras par labu Augstākajai Radai.

19 gadus vecs Čikāgas uzņēmējs Ēriks Saimons (Eric Simons) pagājušā gada rudenī divus mēnešus slepus dzīvojis un būvējis savu kompāniju interneta giganta AOL inkubatorā, raksta CNET.

Ē. Saimons jau iepriekš darbojās biznesa inkubatora programmā, bet pēc tam, kad programma beidzās, viņš vēl aizvien turpināja slepus izmantot inkubatora sniegtās iespējas - darba telpas, bezmaksas ēdienu un gaiteņos izvietotos dīvānus. Slēpjoties no apsargiem, viņam izdevās palikt biznesa inkubatorā un turpināt darbu pie sava projekta divus mēnešus.

Viņam izdevās kādu laiku dzīvot biznesa inkubatorā nepieķertam, strādājot līdz vēlam vakaram - kāmēr pārējie darbinieki pameta biznesa inkubatora telpas, viņš pārnakšņoja uz dīvāniem, kas neatradās apsardzes darbinieku redzeslokā, un ik dienas aptuveni septiņos no rīta, kad birojā ieradās pirmie darbinieki, Ē. Saimons devās uz sporta zāli. Tā kā sporta zāles apmeklējums bija nozīmīgs, lai viņš izvairītos no pieķeršanas, Ē. Saimons divu mēnešu laikā ieguva arī sportisku formu, raksta CNET. Turklāt darbinieki sāka pozitīvi novērtēt arī viņa darbaspējas. «Bija ļoti daudz cilvēku, kas devās biežos pārtraukumos,» jaunais uzņēmējs stāstīja CNET: «Citi domāja, ka esmu ļoti strādīgs, jo es nekad nepametu biroju dienas laikā un vienmēr paliku tajā līdz vēlam vakaram,» stāstīja Ē. Saimons.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma aicinās atbildīgās amatpersonas atklāt Ministru prezidentes un Saeimas priekšsēdētājas apsardzes vajadzībām iepirkto luksusa klases automašīnu Audi Q7 izmaksas, premjere pauda LTV Rīta Panorāmā.

Iedzīvotājiem ir jāzina, kā tiek tērēta viņu nodokļos nomaksātā nauda, pauda L. Straujuma.

Ministru prezidentes un Saeimas priekšsēdētājas apsargiem iegādāti luksusa klases Audi Q7, savukārt Drošības policija par slepenu padarījusi ne vien pašu iepirkumu, bet arī tā cenas, vakar vēstīja portāls pietiek.com. Dati par izmaksām sabiedrībai neesot jāzina, pauda Drošības policijas priekšnieks Jānis Reiniks. Drošības policijas pārstāvji arī skaidrojuši, ka cena nav izpaužama saskaņā ar noteikumiem «Valsts noslēpumu objektu sarakstā». Savukārt portāla rīcībā esošā informācija liecinot, ka Audi Q7 iegādātas par cenu, kas ievērojami pārsniedz kataloga cenu.

AS Ventbunkers akcionāri, SIA Kement valdes loceklis Olafs Berķis un AS Topmar Baltic Investments pilnvarotais pārstāvis Aleksejs Ovods, vērsušies ar iesniegumu Valsts policijāun lūdz uzsākt kriminālprocesu, saistībā ar 23.marta notikumiem AS Ventbunkers.

Iesniegumā ir prasīts atzīt par cietušajiem TM Security apsargus un Ventbunkers darbiniekus, izņemt no policijas darbiniekiem notikumu video ierakstu, kas esot pretlikumīgi atņemts, un pievienot kā pierādījumu kriminālprocesa materiāliem.

Kriminālprocesa materiāliem lūgts pievienot arī internetā nopublicētās fotogrāfijas, kuros atspoguļotas atsevišķas uzbrukuma epizodes, kā arī pievienot medicīnisko dokumentāciju.

DB jau ziņoja, ka 23.martā bruņoti Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes pārstāvji kopā ar trim privātpersonām ielauzušies Ventbunkers birojā. Pēc aculiecinieku teiktā, policisti šāvuši gaisā un pielietojuši asaru gāzi pret biroja apsargiem.

Ir noslēgusies viena pārbaude, kas tika sākta uzņēmumā Lido, svētdien vēstīja TV3 raidījums Nekā personīga.

Kā vēstīts, divi no pieciem uzņēmuma īpašnieka Gunāra Ķirsona apsardzes darbiniekiem bija ieradušies pie Nekā Personīga žurnālistiem un sūdzējās, ka darba devējs radījis neciešamus darba apstākļus, neievēro likumā paredzēto virsstundu apmaksu un izvairās no nodokļiem.

Nostrādājuši 10 gadus, apsargi bija nolēmuši savas problēmas izklāstīt presei, kā arī iesniedza sūdzības Valsts darba inspekcijai un ieņēmumu dienestam.

Valsts darba inspekcija pārbaudījusi apsargu sniegto informāciju, atklājusi, ka tā ir patiesa, informēja raidījums. Lido neesot ievērojis likumu un apsargiem nav piešķirti nopelnītie atvaļinājumi, nav arī izmaksāta atvaļinājumu nauda, kā to prasa likums. Atklāti arī citi pārkāpumi. Lido uzlikts maksimālais naudas sods - 750 lati - un pārkāpumi ir jānovērš.