Nabadzības risks parādās to cilvēku vidū, kuru ienākumi patlaban ir mazi, un, kuri ir vecumā no 50 līdz 55 gadiem.

43% ienākumi pensijas gados būs mazāki nekā 60% no vidējās algas valstī, liecina SEB bankas un SSE Riga veiktais pētījums. 28% ienākumi būs tuvi vai nedaudz pāri 60% no vidējās algas valstī. Savukārt 29% iedzīvotāju ienākumi būs virs 80% no vidējās algas valstī.

13% strādājošo apgalvo, ka zina, cik daudz no ienākumiem tiek novirzīts pensiju 1. un 2. līmenī, tomēr, kā liecina SEB bankas aptauja, tiešām to zina tikai 3%, stāsta SEB bankas eksperts Edmunds Rudzītis.

23% strādājošo ir interesējušies par prognozēto pensijas apmēru. Tikai 49% apgalvo, ka zina savu pensiju uzkrājumu 2. līmenī un uzkrājumu stratēģiju. Pārējai pusei nav skaidrs, kur tiek uzkrāta viņu pensija. Cilvēkiem nav motivācijas interesēties par to, kur tiek veidots uzkrājums.

71% apgalvoja, ka netic pensiju sistēmas stabilitātei un ilgtspējai. 64% strādājošo esošo pensiju sistēmu neuzskata par godīgu attiecībā pret sevi. Savukārt 12% uzskata, ka valsts nodrošinās viņiem pietiekami lielu pensiju.

18% strādājošo krāj vecumdienām, liecina aptauja, bet 82% to nedara. 23% nekad nav krājuši un neplāno krāt. Šis ir vislielākais skaitlis no Baltijas valstīm, kas nekrāj.
 
Iedzīvotāji diezgan daudz paļaujas uz saviem spēkiem un mazāk tic valstij. Vēlamais pensijas apmērs ir 93% no algas. No valsts viņi sagaida apmēram 61%, kas ir diezgan optimistisks rādītājs, tomēr būtiski nav pārvērtēts šis skaitlis. 35% apgalvo, ka paši spēs sev nodrošināt pietiekami lielus ienākumus.  Populāra alternatīva ir strādāšana pensijas gados – vairāk nekā 70% to uzskata par iespēju, kas nodrošinās pārtikušas vecumdienas. Ir arī citas alternatīvas, piemēram, varētu izmantot tos uzkrājumus, ko veido paši vai darba devējs.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra