Finanses

Aptauja: Korupcijas apkarošanai vajadzētu stingrāk kontrolēt publiskos iepirkumus un piespriest bargākus sodus

Žanete Hāka, 02.10.2014

Jaunākais izdevums

Lai samazinātu korupciju, būtu nepieciešama stingrāka publisko iepirkumu kontrole – šo jautājumu par visbūtiskāko uzskata 46,5% iedzīvotāju, liecina SKDS veiktais pētījums. 36,6% domā, ka tas ir svarīgi.

41,7% respondentu kā ļoti būtisku uzskata bargāku sodu ieviešanu kukuļņēmējiem un kukuļdevējiem. Kā svarīgu to uzskata 39,9%, bet kā nebūtisku – 10,4%.

42,1% kā ļoti būtisku uzskata pastiprinātu partiju privāto finansētāju kontroli vai ierobežošanu, bet 36,4% to uzskata par svarīgu. 10% to neuzskata par būtisku.

30% kā ļoti nozīmīgu uzskata sabiedrībai pieejamu informāciju, kas nodarbojas ar likumu (savu interešu) lobēšanu. 43,4% šo jautājumu uzskata par svarīgu, bet 9,2% - par nebūtisku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Lietuvas prezidente rosina bargākus sodus par izvairīšanos no nodokļu nomaksas lielā apmērā

LETA, 04.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite trešdien iesniedza Seimam solītos Sodu kodeksa grozījumus, ierosinot bargākus sodus par izvairīšanos no nodokļu nomaksas lielā apmērā.

Lietuvas prezidentes kancelejā norādīja, ka grozījumi izstrādāti saistībā ar tiesību normu trūkumiem, kurus izgaismoja desmit gadus ilgusī prāva par Darba partijas dubulto grāmatvedību.

«Prezidente ierosina sodīt izvairīšanos no nodokļiem kā smagu noziegumu. Grozījumos ierosināts noteikt, ka personas, kas izvairījušās no nodokļu nomaksas vairāk nekā 19 tūkstošu eiro apmērā vai ir darbojušās organizētā grupā, ir sodāmas tāpat kā par krāpšanu notiesātas personas, proti, ar ieslodzījumu līdz astoņiem gadiem,» lasāms Grībauskaites preses dienesta paziņojumā.

Darba partijas dibinātājam Viktoram Uspaskiham un citiem aizdomās turētajiem šajā lietā pērn tika piespriests naudas sods par grāmatvedības datu viltošanu. Vairākas tiesas instances noraidīja prokuratūras lūgumu piespriest Uspaskiham reālu brīvības atņemšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Globālās pretkorupcijas koalīcijas «Transparency International» veidotajā Korupcijas uztveres indeksā 2018.gadā Latvijas pozīcijas nav uzlabojušās, liecina organizācijas publicētā informācija.

Pērn Latvijai indeksā piešķirti 58 punkti, kas mūsu valstij devuši 41.vietu 180 vērtēto valstu vidū. Arī 2017.gadā Latvijai indeksā bija 58 punkti, kas togad deva 40.vietu, 2016.gadā - 57 punkti un 44.vieta, bet 2015.gadā - 56 punkti. «Transparency International» partneri Latvijā «Delna» bija izvirzījuši mērķi, lai 2020.gadā Latvija indeksā sasniegtu vismaz 70 punktus.

Pērn Latvijas rādītājs indeksā bijis tāds pat kā Spānijai un Gruzijai.

«Delna» uzskata, ka jaunākie rezultāti liecina par Latvijas nespēju panākt progresu cīņā ar korupciju un ir nopietns signāls un izaicinājums jaunajai valdībai. Indeksu veidojošo datu analīze rādot, ka progresa trūkums joprojām ir tiesībaizsardzības iestāžu kapacitātē atklāt un iztiesāt korupcijas lietas, kurās iesaistītas amatpersonas. Pēdējos gados Latvijā ir sāktas krimināllietas par kukuļdošanu, tirgošanos ar ietekmi, nelikumīgu partiju finansēšanu un nelegāli iegūtu līdzekļu legalizāciju, bet tās vēl nav iztiesātas, līdz ar to sodu sistēma nemazina nesodāmības izjūtu, vērtē «Delna».

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijas korupcijas uztveres līmenis joprojām vairākkārtīgi pārsniedz Rietumeiropas valstu rādītājus

Žanete Hāka, 10.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

EY vispasaules Krāpšanas un korupcijas pētījuma ietvaros Latvijā veiktās aptaujas dati parāda, ka joprojām vairāk nekā puse jeb 58% privātā un valsts sektora vadības līmeņa profesionāļu uzskata korupciju Latvijā par plaši izplatītu, ierindojot Latviju augstāka riska Eiropas valstu grupā kopā ar lielāko daļu Austrumeiropas valstu.

Turklāt 79% pētījuma respondentu uzskata, ka korupcijas riski attiecas gan uz publisko, gan privāto sektoru.

Neskatoties uz būtiskiem centieniem mazināt korupciju Latvijā nu jau daudzu gadu garumā, redzam, ka Latvija korupcijas uztveres līmenī ir ļoti tālu no Eiropas rietumvalstīm. Turklāt pētījums norāda uz satraucošu faktu, ka Latvijas nozaru profesionāļu pārliecinošs vairākums atzīst: korupcija ir problēma arī privātajā sektorā. Tik būtiska korupcijas izplatība rada nopietnu slogu ekonomikas attīstībai, jo, līdztekus tiesiskiem aspektiem, korupcija kritiski mazina ekonomikas efektivitāti. Nemazinot korupciju, Latvijas ekonomika rietumvalstu attīstības līmeni pārskatāmā nākotnē nesasniegs, saka Diāna Krišjāne, EY partnere Baltijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rīgas domes amatpersonu kukuļošanas lietā prokurors prasa cietumsodus, taču aiz restēm var nākties atgriezties tikai Štramam

LETA, 23.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā dēvētajā Rīgas domes amatpersonu kukuļošanas krimināllietā prokurors Māris Leja šodien tiesu debatēs bijušajām domes Pilsētas attīstības departamenta amatpersonām lūdza piespriest reālus cietumsodus, taču tiesai apmierinot prokurora lūgumu, uz neilgu laiku cietumā varētu nākties atgriezties tikai vienai amatpersonai.

Prokurors lūdza tiesai debatēs bijušajam Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktoram Vilnim Štramam piespriest sešus gadus un trīs mēnešus ieslodzījumā un viņa bijušajam vietniekam Pēterim Strancim četrus gadus un divus mēnešus ieslodzījumā, abiem nosakot arī mantas konfiskāciju.

Uzņēmējai Inārai Vilkastei prokurors lūdza piespriest vienu gadu un desmit mēnešus ieslodzījumā, kā arī daļēju mantas konfiskāciju.

Savukārt bijušajam departamenta administrācijas vadītājam Raimondam Janitam - vienu gadu, astoņus mēnešus un 25 dienas ieslodzījumā bez mantas konfiskācijas.

Prokurors debašu pārtraukumā žurnālistiem teica, ka gadījumā, ja tiesa bijušajām domes amatpersonām piespriedīs viņa prasītos sodus, tad ieslodzījumā varētu nākties atgriezties Štramam, taču arī viņš uzreiz varētu lūgt pirmstermiņa atbrīvošanu. Prokurors gan precīzi nezināja teikt, cik ilgu laiku aizņems pirmstermiņa atbrīvošanas lūguma izskatīšana.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Virsmērķis – par visu vari pārdoties ārzemniekiem?

Romāns Meļņiks, Dienas Biznesa galvenais redaktors, 08.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dienas Biznesa uzmanība pievērsta Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā ilgstoši skatītam likumprojektam Grozījumi Publisko iepirkumu likumā, kā arī tam pakārtotiem likumprojektiem Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā un Grozījumi Publiskās un privātās partnerības likumā.

Detalizētāk par to lasiet Jāņa Goldberga rakstā. Šeit vairāk pieskarsimies diviem būtiskiem aspektiem. Pirmais – tā dēvētās Cancel kultūras izplatība likumdošanā, subjektīvā faktora nozīmes pieaugums lēmumu pieņemšanā.

Otrs – teju vai slimīgā raušanās, kā vien var, izdabāt kaut kādiem ārzemniekiem, tos uztverot par ideāliem, tajā pašā laikā demonstrējot nevērību pret vietējo uzņēmēju.

Lai rosinātu izlasīt Jāņa Goldberga rakstu un lai labāk būtu skaidrs, par ko ir runa, iekļausim te nelielu citātu: “Publiskais pasūtītājs pretendentu no iepirkuma izslēdz, ja tā rīcībā ir Konkurences padomes lēmums par konkurences pārkāpumiem vai arī saņemta Konkurences padomes atsauksme, ka konkrētajā iepirkuma procedūrā pasūtītāja norādes tiešām liecina par aizliegtu vienošanos. /../No grozījumu satura skaidri saprotams, ka tiesā apstiprinātiem lēmumiem un līdz ar to tiesu darbam kopumā vairs nebūs īpašas jēgas un pietiks ar Konkurences padomes lēmumu vai pat atsauksmi, lai pretendents no konkursa tiktu izslēgts. Praktiski tas nozīmē, ja vien pretendenta reputācija ir kaut kādā veidā konkurences jomā apšaubīta, tad viņš ir izslēdzams no iepirkuma neatkarīgi no tā, vai viņa vaina tiesā ir pierādīta vai nē.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Tiesa attaisno visus otrajā digitālās televīzijas krimināllietā apsūdzētos

LETA, 31.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomisko lietu tiesa (ETL) šodien attaisnoja visus tā dēvētajā otrajā digitālās televīzijas krimināllietā apsūdzētos.

ETL tiesnesis Kaspars Vecozols žurnālistiem pēc sprieduma nolasīšanas skaidroja, ka visas personas tika apsūdzētas par krāpšanu lielā apmērā personu grupā, un, lai konstatētu šādas noziedzīgas darbības, ir jābūt cietušajam un zaudējumiem, kas nodarīti ar viltu vai maldu. No lietas materiāliem izrietējis, ka iespējamais cietušais ir SIA "Tet" (tolaik "Lattelecom"), bet pats uzņēmums šo cietušā statusu neatzinis, savukārt bijušās un esošās amatpersonas, kas tika pratinātas, norādījušas, ka nav nedz maldinātas, nedz arī līgumu noslēgšana panākta ar viltu, kā arī nekādi zaudējumi sabiedrībai neesot nodarīti.

"Pastāvot šādiem apstākļiem, tiesai nebija nekāda pamata atzīt [apsūdzētos] par vainīgiem krāpšanā," skaidroja tiesnesis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta - Latvenergo krimināllietā apsūdzētajiem Meļko un Livanovičam piespriež naudas sodus, bet Cvetkovu atzīst par nevainīgu

LETA, 11.01.2016

Apsūdzētie - bijušais uzņēmuma viceprezidents Aigars Meļko (no kreisās), "Latvenergo" ražošanas tehniskais direktors Gunārs Cvetkovs un uzņēmuma "Energy Consulting" vadītājs Andrejs Livanovičs

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas rajona tiesa šodien bijušo Latvenergo viceprezidentu Aigaru Meļko un uzņēmuma Energy Consulting vadītāju Andreju Livanoviču atzina par vainīgiem vienā no Latvenergo amatpersonu kukuļošanas krimināllietām un piesprieda viņiem naudas sodus, savukārt Latvenergo ražošanas tehnisko direktoru Gunāru Cvetkovu atzina par nevainīgu.

Tiesa Meļko piesprieda 48 100 eiro, bet Livanovičam 37 000 eiro naudas sodu.

Tāpat tiesa šodien noteica, ka pret Livanoviča uzņēmumu Energy Consulting ir vēršams piespiedu ietekmēšanas līdzeklis 400 minimālo mēnešalgu apmērā jeb 148 000 eiro apmērā. Savukārt tiesa nolēma nenoteikt prokurora pieteiktos procesuālos izdevumus vairāk nekā 24 000 eiro apmērā.

Tiesa nolēma, ka prokuratūrai izvērtēšanai nododamas Jura Lāča sniegtās liecības kriminālprocesa laikā. Iepriekš tiesu debatēs prokurors Māris Leja bija norādījis, ka šis liecinieks ir mainījis savas liecības un ka tās ir nepieciešams izvērtēt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pētījums: Korupcija Latvijai var izmaksāt līdz pat pieciem miljardiem eiro gadā

LETA, 29.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcija Latvijai varētu izmaksāt līdz pat 5,67 miljardiem ASV dolāru (5,08 miljardiem eiro) gadā, liecina aplēses Eiropas Parlamenta pasūtītajā institūta RAND Europe pētījumā.

Ņemot vērā trīs dažādus korupcijas uztveres indeksus, pētnieki secinājuši, ka korupcijas dēļ Latvija katru gadu zaudē no 13,16% līdz 19,24% iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir no 3,4 miljardiem eiro līdz 5,08 miljardiem eiro.

Līdzās Latvijai korupcijas izraisīto zaudējumu ziņā ir Lietuva, Polija, Slovākija, Rumānija, Bulgārija, Horvātija, Grieķija un Itālija.

Kopumā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs korupcijas izraisītie zaudējumi mērāmi no 179 miljardiem eiro līdz 990 miljardiem eiro gadā.

Šie skaitļi ir daudz lielāki nekā Eiropas Komisijas (EK) 2014.gadā publicētie dati. Tie zaudējumus lēsa ap 120 miljardiem eiro. Izdevums Politico gan atzīmē, ka EK pētījumā netika ņemta vērā netiešā korupcijas ietekme. Norādīts, ka korupcija ES pastāv dažādās formās un tai ir gan ekonomiskā, gan sociālā, kā arī politiskā ietekme.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts iestādēm, tai skaitā arī drošības iestādēm, nevar būt savu personīgo interešu, tām ir jādarbojas vienotas konstitucionālas sistēmas ietvaros. Bet ir tā sagadījies, ka «iestādes» atrodas Vienotības ietekmē, intervijā uzsver pie frakcijām nepiederošais 12. Saeimas deputāts, Latvijas Universitātes profesors Ringolds Balodis, kurš šopavasar kļuvis par Nacionālās apvienības biedru

Medijos ir nonākušas ziņas par to, ka ekspremjers Indulis Emsis it kā ir brīdinājis deputātu Askoldu Kļaviņu, izsakot versiju, ka pie notikušā vainīgi ir arī ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, premjers Māris Kučinskis un KNAB vadītājs Jēkabs Straume. Kas notiek?

Notiek sabiedriskā viedokļa ietekmēšana ar apzināti veidotiem skandāliem. Cilvēkiem liek novērsties no būtiskā un pievērsties lietām, kuras beigsies ar čiku. Es esmu tiešām ārkārtīgi izbrīnīts, ka šādu jezgu var sacelt par, manuprāt, ārkārtīgi maznozīmīgām lietām, ja paskatāmies pēc būtības. Ja runājam par informācijas nopludināšanu, virknē gadījumu informācija no drošības iestādēm ir gājusi ārā kā pa «laidara vārtiem». Konkrētajā gadījumā par tiem diviem deputātiem, kas tika aizturēti, – Kaimiņu un Kļaviņu – abos gadījumos es nesaskatu pamatu tik lielai jezgai un rezonansei. Ja deputāts Askods Kļaviņš «muhļījās» ar benzīna atskaites papīriem, vai bija pamats prasīt kratīšanas? Ko tad tajās kratīšanās var atrast – degvielas mucas, vai? Trilleris riktīgais, Kučinskis neko nevienam nav teicis, bet Emsis nodarbojas ar analītiku. Kļaviņš kā Žanna d’Arka uz ešafotu dodas, nenododams analītiķi Emsi. Un kas?

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Vairāk nekā pusei Latvijas uzņēmumu nav korupcijas novēršanas politikas

Žanete Hāka, 19.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salīdzinājumā ar attīstītākajām valstīm Latvijas biznesa līderi atzīst būtiski augstāku korupcijas līmeni Latvijas saimnieciskajā vidē, liecina jaunākais Rīga, EY (agrāk Ernst & Young) krāpšanas un korupcijas pētījums Fraud and Corruption – the easy option for growth?.

55% Latvijas biznesa līderu piekrīt apgalvojumam, ka korupcija Latvijā ir plaši izplatīta, salīdzinot ar tikai 35% attīstītākajās ekonomikās. Tajā pašā laikā Latvijas biznesa līderi vairāk pat nekā attīstītākajās ekonomikās uzskata, ka finanšu uzskaites prakse, caurskatāmība un precizitāte Latvijā ir augstā līmenī.

Kopumā EY Krāpšanas un korupcijas pētījums, kurā aptaujāti 3800 lielo uzņēmumu darbinieki 38 valstīs, parāda, ka 55% Latvijas uzņēmēju uzskata korupciju un kukuļdošanu par plaši izplatītu praksi Latvijā, kas ir tikai nedaudz labāk kā Krievijā (60%) un būtiski sliktāk nekā Francijā (29%), Vācijā (26%), Igaunijā (21%) un valstīs ar zemāko korupcijas uztveres līmeni – Zviedrijā (10%) un Dānijā (4%). Augstākais respondentu skaits Eiropas valstu lokā, kas korupciju savā valstī uzskata par plaši izplatītu, ir Horvātijā (92%) un Slovēnijā (87%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Korupcijas uztveres indekss Latvijā pērn nedaudz pasliktinājies

LETA, 23.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Globālās pretkorupcijas koalīcijas "Transparency International" veidotajā Korupcijas uztveres indeksā 2019.gadā Latvijas pozīcijas nedaudz pasliktinājušās, liecina organizācijas ceturtdien publicētā informācija.

Pērn Latvijai indeksā piešķirti 56 punkti skalā no 0 līdz 100, kur nulle nozīmē, ka sabiedrības uztverē nav korupcijas, bet 100 - ka valstī ir augsts korupcijas līmenis. 2018.gada indeksā Latvijai bija piešķirti 58 punkti, kas mūsu valstij deva dalītu 41.vietu 180 vērtēto valstu un teritoriju vidū.

Jaunākajā indeksā Latvija ierindota dalītā 44.-47.vietā kopā ar Kostariku, Čehiju un Gruziju.

Līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī 2019.gada "Transparency International" korupcijas uztveres indeksā Latvija ir novērtēta sliktāk nekā abas pārējās Baltijas valstis.

Lietuva jaunākajā indeksā ieguvusi 60 punktus, ar Bruneju, Izraēlu un Slovēniju dalot 35.-38.vietu. Savukārt Igaunija - tāpat kā Īrija - saņēmusi 74 punktus un dala 18.-19.vietu. Gan Lietuva, gan Igaunija salīdzinājumā ar iepriekšējo indeksu ieguvusi par vienu punktu vairāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Baltijas valstis vienojas par Rail Baltica īstenošanai nepieciešamo iepirkumu modeli

Žanete Hāka, 07.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien, 7.septembrī, Briselē kopuzņēmuma AS RB Rail padomes sēdē Baltijas valstu pārstāvji vienojušies par turpmāko iepirkumu modeli un atbildību sadalījumu projekta Rail Baltica realizēšanā, informē Satiksmes ministrija.

Šodienas padomes sēde ir būtisks pagrieziens Baltijas valstu sadarbībā, lai turpinātu darbu pie projekta tālākas izstrādes finansējuma saņemšanai, uzsver SM. Padome sēdēs laikā diskutēja par rīcību saistībā ar RB Rail centralizētākiem iepirkumiem, noteikta tās vadošā loma tajos, kā arī pārrunāti Latvijas, Lietuvas un Igaunijas nacionālo iepirkumu jautājumi, kurus uzrauga RB Rail un kas tiek veikti pēc RB Rail izstrādātiem iepirkuma principiem.

Satiksmes ministrs Uldis Augulis: «Ne velti mums ir svarīgs šis kopīgais valstu darbs un spēja vienoties dažādos ar projekta realizāciju saistītos jautājumos. Latvija līdz šim ir bijusi teicamniece Rail Baltica realizēšanā – esam valdībā apstiprinājuši konkrētu trases novietojumu, sākusies Rail Baltica pirmās kārtas realizēšanas darbi - metu konkurss stacija un dzelzceļa tilts jau izsludināts, parakstīts sadarbības memorands par Rail Baltica stacijas lidostā izbūvi u.c. Rail Baltica īstenošana būs jauna un vērtīga pieredze, jo līdz šim līdzīgas kopdarbības nav bijis, tāpēc arī sākums nav viegls Uzskatu, ka visas trīs valstis ir ieinteresētas saņemt un investēt finansējumu savas valsts nākotnē, izaugsmē un attīstībā. Šis nenoliedzami ir izaicinājums, bet vienlaikus arī milzu iespēja.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Lietuvas uzņēmēju konfederācijas vadītājs: Latvijas reputācija korupcijas jomā apdraud Rail Baltic projektu

LETA, 21.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas uzņēmējdarbības konfederācijas prezidents Valds Sutkus izteicis bažas par ātrgaitas dzelzceļa līnijas projekta Rail Baltic caurskatāmību, ņemot vērā ziņas par augsta līmeņa korupcijas gadījumiem Latvijā. Viņš paudis viedokli, ka projekta centrālajam koordinatoram RB Rail «varētu uzticēt tikai stratēģiskās funkcijas, nevis paša projekta īstenošanu».

Komentārā, kuru publicējis portāls Delfi.lt, Sutkus uzsver, ka šis projekts, kas savienos trīs Baltijas valstis ar Rietumeiropu, nebūtu iespējams bez Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļiem. Viņš atgādina, ka projekta kopējā summa saskaņā ar dažādām aplēsēm varētu sasniegt četrus līdz piecus miljardus eiro.

«Taču, lūdzot piešķirt līdz 85% no projekta īstenošanai nepieciešamajiem līdzekļiem, mums skaidri jāapzinās, ka šo līdzekļu izmantojuma caurskatāmībai tiks pievērsta nepieredzēti liela uzmanība. Procedūru pārkāpumi vai pat mazākā ēna var pamudināt ES institūcijas novirzīt līdzekļus tām valstīm, kurām jau ir pieredze šādu projektu īstenošanā un kuras neraisa aizdomas attiecībā uz projektu caurskatāmību,» raksta Sutkus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Sīkāk diferencēs naudas sodus par ātruma pārsniegšanu

Žanete Hāka, 14.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Juridiskā komisija trešdien nolēma virzīt izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā izmaiņas Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paredz palielināt naudas sodus par būtisku atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu, informē Saeimas Preses dienests.

Vienlaikus, ņemot vērā būtiski pieaugušo bojāgājušo un cietušo gājēju skaitu, komisija aicināja uz likumprojekta trešo lasījumu iesniegt arī priekšlikumus, kas pastiprinātu arī gājēju atbildību par atstarojoša apģērba nelietošanu diennakts tumšajā laikā.

«Šis gads uz Latvijas ceļiem ir sācies īpaši traģiski tieši visneizsargātākajiem ceļu satiksmes dalībniekiem – gājējiem. Jau dažās jaunā gada dienās esam pieredzējuši vairāk avārijas, kurām nebija jānotiek. Taču daudzos gadījumos dzīvību var glābt elementāru noteikumu ievērošana. Piemēram, ka ceļš jāšķērso tam paredzētās vietās un ka tumšajā laikā uz ceļiem gājējiem jābūt labi pamanāmiem jo liela attāluma – tātad jālieto atstarojošs apģērbs, norāda Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš. Lai cilvēki nopietnāk uztvertu gājējiem noteiktos pienākumus ceļu satiksmē, viens no veidiem ir pastiprināt atbildību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Apgabaltiesa attaisno visus apsūdzētos otrajā digitālās televīzijas krimināllietā

LETA, 04.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas apgabaltiesa šodien pasludināja nolēmumu tā dēvētajā otrajā digitālās televīzijas krimināllietā, ar kuru attaisnoja vairākas personas, tai skaitā bijušo satiksmes ministru, tagadējo 14.Saeimas deputātu Aināru Šleseru (LPV), aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Spriedumu būs iespējams pārsūdzēt Augstākajā tiesā. Prokuratūra vispirms vēlas iepazīties ar nolēmuma motivāciju un tad lems vai iesniegt kasācijas protestu.

Lietā apsūdzēts Šlesers, bijušais premjers Andris Šķēle, bijušais telekomunikāciju uzņēmuma "Tet" (tolaik "Lattelecom") valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis, bijušais Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretārs Nils Freivalds, bijušais Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) valdes priekšsēdētājs Lauris Dripe, bijušais uzņēmuma SIA "Hannu Digital" valdes loceklis Gintars Kavacis, toreizējais "Tet" komercdirektors Jānis Ligers, Biznesa daļas vadītājs Toms Ābele un Biznesa atbalsta daļas vadītājs Toms Meisītis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Ceļu policistus rotēs un aizliegs viņiem darba laikā makā turēt vairāk par 30 eiro

LETA, 20.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policijas (VP) priekšnieka Inta Ķuža pavēle par Ceļu policijas darba organizācijas izmaiņām paredz arī policistu rotāciju un liegumu policistiem darba laikā makā turēt vairāk par 30 eiro.

Ķuzis pagājušā piektdienā VP gada pārskata sanāksmē īsi paziņoja, ka šogad būtiski tiek mainīta Ceļu policijas darba organizācija, proti, tās ekipāžu galvenie divi uzdevumi būs satiksmes negadījumu formēšana un atrašanās vietās, kurās izveidojušies sastrēgumi. Saskaņā ar jauno kārtību ātruma kontrole vairāk tiks veikta ar fotoradariem un netrafaretajām automašīnām.

VP Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis skaidroja, ka VP priekšnieka pavēle patiesībā ir daudz plašāka un tā attiecas uz diviem jautājumiem - ceļu policijas un patruļdienesta darba organizāciju un pretkorupcijas risku mazināšanu šajās struktūrās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa šodien par korupciju apsūdzētajam bijušajam Jūrmalas mēram Raimondam Munkevicam un kādreizējam pilsētas ātrās palīdzības valdes loceklim Normundam Pīrantam piesprieda naudas sodus, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Munkevicam par kukuļdošanu tiesa piesprieda 49 950 eiro, bet Pīrantam par šādu noziegumu - 47 360 eiro. Tāpat abiem trīs gadus liegts ieņemt vēlētus amatus valsts un pašvaldības institūcijās. Tiesa savā spriedumā atsaucās uz kādu Krimināllikuma pantu. Tas paredz, ja nav ievērotas personas tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā, tiesa var noteikt citu, vieglāku soda veidu, nekā par attiecīgo noziedzīgo nodarījumu paredzēts likumā.

Tiesa nolēma Munkevicam atcelt drošības līdzekli - 71 143 eiro lielo drošības naudu un aizliegumu tikt ievēlētam Jūrmalas pilsētas domes institūcijās un amatos pēc sprieduma spēkā stāšanās. Arī Pīrantam tiesa nolēma atcelt drošības līdzekli - 56 914 eiro lielo drošības naudu un aizliegumu izbraukt no Latvijas pēc sprieduma spēkā stāšanās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Latvijā ir divi budžeti - valsts un ēnu ekonomikas, kurš lielāks?

Autors: Biznesa augstskolas Turība lektors, Dr.iur. Juris Juriss, 11.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Parlamenta pasūtītajā institūta RAND Europe pētījumā minēts, ka korupcijas dēļ Latvija katru gadu zaudē no 3,4 miljardiem eiro līdz 5,08 miljardiem eiro. Ministru prezidents, savukārt, minējis, ka tas nav iespējams, ņemot vērā, ka valstī ir tikai 7 miljardu budžets. Manuprāt, precīzos korupcijas apmērus nezina ne minētais institūts, ne valdība. Es nenoliegtu tos rezultātus, ko ir nosaucis institūts RAND Europe, jo tie tomēr ir balstīti uz konkrētām metodoloģijām.

Šādos pētījumos kļūdas koeficients ir pietiekami zems. Politiķu izteikumi par korupciju, lai paliek viņu pašu ziņā, bet mēs nevaram tik vienkārši apgalvot, ka ēnu ekonomikas apmēri nav tik lieli, jo budžets kopumā ir salīdzinoši neliels. Raugoties no kriminoloģijas aspekta, jāsaprot, ka valstī ir divas paralēlās dzīves, divi paralēli budžeti – valsts un ēnu ekonomikas. Turklāt, proporcija var būt par labu valsts budžetam, un tikpat labi – ēnu ekonomikas budžetam.

Korupcijas apmērs nav jauna problēma

Pēdējos gados dažādos ziņojumos no starptautiskajām organizācijām, t.sk. no OECD, Latvijā ir identificēta naudas atmazgāšanas problēma un t.s. netīrās naudas salīdzinoši lielā ietekme. Taču tendences liecina, ka situācija uzlabojas, un nelikumīgo darījumu apjomi sarūk. Un, lai gan šajā jomā joprojām ir veicami daudz uzlabojumi, apkarošanas pasākumi ir kļuvuši mērķtiecīgāki.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valstij vajadzētu atļaut cigaretes legāli pārdot arī tirgos, kā arī noteikt bargākus sodus nelegālās tabakas tirgotājiem, uzskata AS Rīgas Centrāltirgus valdes priekšsēdētājs Anatolijs Abramovs.

Abramovs trešdien Saeimas Pieprasījumu komisijā uzteica tiesībsargājošo iestāžu aktivizēšanos cīņā ar kontrabandas cigaretēm viņa pārvaldītajā tirgū. Pirms vairākiem gadiem viņš to neesot manījis.

Tajā pašā laikā viņš saredz arī trūkumus, kas traucē ierobežot nelegālo cigarešu tirgošanas sērgu. Viņaprāt, pirmkārt, būtu jāatļauj legālu cigarešu pārdošana tirgos un, otrkārt, jāpiemēro bargāki sodi nelegālo cigarešu pārdevējiem.

«Es tomēr redzu, ka nelielie trūkumi likumdošanā traucē ierobežot šo sērgu «kā sugu». Es neesmu saticis speciālistus, kas varētu ar mani izdiskutēt jautājumu, kāpēc akcizēto preci nevar tirgot Centrāltirgū legāli un atklātā veidā. Teritorijām, kurām ir tirgus statuss, tirgoties ar cigaretēm legāli šodien saskaņā ar likumdošanu ir aizliegts. Tas nozīmē, ka, piemēram, Gogoļa ielā ir Narvesen kiosks, kas atrodas uz robežas ar Centrāltirgu un kurā var tirgot cigaretes, bet divus metrus tālāk to darīt vairs nedrīkst,» uzsvēra Abramovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kaut gan mileniāļus un Z paaudzi Covid-19 pandēmija skārusi smagi, viņi šo laiku uzskata par iespēju atjaunot spēkus un rīkoties, atklāj "Deloitte" aptauja*.

Gandrīz 30% Z paaudzes pārstāvju un teju ceturtdaļa mileniāļu norādīja, ka pandēmijas ietekmē ir vai nu zaudējuši darbu, vai arī bijuši spiesti izmantot bezalgas atvaļinājumu. Vien trešdaļa mileniāļu un 38% Z paaudzes pārstāvju apgalvoja, ka viņu nodarbinātības statuss un ienākumu līmenis nav mainījies. Tomēr krīze uz jaunākās paaudzes pārstāvjiem atstājusi arī pozitīvu ietekmi.

Stresa līmenis samazinās

Pirms pandēmijas 52% Z paaudzes respondentu un 50% mileniāļu valstīs, kuras tika aptaujātas divreiz (pirms pandēmijas un tās laikā), apgalvoja, ka stresu ikdienā izjūt visu vai lielāko daļu laika. Kā galvenie stresa avoti minēti ģimenes labklājība, ilgtermiņa finansiālā situācija un darba iespējas. Interesanti, ka pandēmijas laikā veiktajā aptaujā atklājies, ka abu paaudžu stresa līmenis nokrities par astoņiem procentpunktiem, iespējams, tādējādi apstiprinot, ka ikdienas tempa palēnināšanās samazinājusi kopējo stresa līmeni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Kā kreditēšanas tendences vērtē uzņēmumi un kā - bankas?

Žanete Hāka, 05.01.2018

1. attēls. MVU pieprasījums pēc kredītiem banku un uzņēmumu vērtējumā

(par pieprasījuma pieaugumu ziņojošo banku neto skaits un par finansējuma vajadzību pieaugumu ziņojošo uzņēmumu neto skaits, %)

Piezīmes:

1 – vidēji 1. un 2. gada ceturksnī;

2 – līdz 2014. gadam ir pieejami dati par banku vērtējumu par uzņēmumu pieprasījumu kopumā, neizdalot MVU sektoru;

3 – vidēji banku kredītiem un banku kredītlīnijām, overdraftiem, kredītkartēm 1. pusgadā;

4 – aptaujas dati par uzņēmumu finansējuma pieejamību publicēti par 2009., 2011. un 2013. - 2017. gadu Eiropas Komisijas mājas lapā.

Datu avots: Latvijas Bankas dati, Eiropas Komisijas mājas lapa, autora aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

KNAB uzsācis sociālo kampaņu, aicinot neklusēt par koruptīviem darījumiem

Dienas Bizness, 01.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) uzsācis sociālo kampaņu, izvietojot plakātus Latvijas pilsētās un lidostā, aicinot ziņot par koruptīviem darījumiem un neklusēt, informē KNAB pārstāve Laura Dūša.

Šodien, 1. jūnijā, kampaņas atklāšanas pasākumā Rīgas Juridiskajā augstskolā KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks sacīja, ka kopumā socioloģiskā aptauja rāda pozitīvu tendenci, jo palielinās to cilvēku skaits, kuri uzskata, ka korupcijas līmenis Latvijā mazinās. «Kas ir nepieciešamais, lai šis līmenis būtu vēl mazāks? Galvenais, lai tas būtu morāli nepieņemami, kauns dot kukuli,» uzsvēra KNAB priekšnieks. Statistika liecina, ka morāli nepieņemama kukuļa došana ir 38% iedzīvotāju. Aptauja liecina, ka par korupciju ziņotu apmēram puse iedzīvotāju.

Sociālās kampaņas Nepieļauj! mērķis ir pievērst iedzīvotāju uzmanību korupcijas problemātikai, kad lēmumi tiek pieņemti un spriesti prettiesisku labumu un kukuļu devēju interesēs, nevis taisnības vārdā, kā arī aicināt informēt KNAB, sastopoties ar korupcijas gadījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Korupcija sakņojas birokrātiskajā sistēmā

Māris Ķirsons, Didzis Meļķis, Egons Mudulis, Raivis Bahšteins, 01.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā korupciju varētu samazināt, mainot cilvēku domāšanu un ar normatīvo aktu pārbaudēm pirms to stāšanās spēkā; savukārt korumpanti bez žēlastības jāsēdina cietumā, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tāds ir daudzu uzņēmēju viedoklis jautājumā par to, ko Latvijā varētu darīt, lai samazinātu korupciju. Par korupcijas apkarošanas mēģinājumiem ir bijis daudz informācijas masu medijos, bet par reāliem cietumsodiem korupcijas skandālos iesaistītajiem informācija ir visai skopa. Tomēr tieši korupcijas novēršana tiek uzskatīta par prioritāro virzienu, kurā būtu jāstrādā, un arī attiecīgās iestādes nosaukumā ir ietverts vārds «novēršana» un tikai tad «apkarošana».

Tests par izpildi

Tā kā par korupcijas pamatu biznesa vidē tiek uzskatīta valsts radītā un nemitīgi mainīgā birokrātiskā sistēma, arī uzsvars tiek likts uz saprotamām, samērā viegli un ātri izpildāmām prasībām. Tieši caur šo prizmu vairāki uzņēmēji aicināja pavērtēt gan esošo normatīvo aktu prasības, gan arī jebkuras izmaiņas tajos. Proti, ja valsts rada grūti saprotamus un izpildāmus, kā arī sarežģītus normatīvus, kuru saprašanai vajadzīgs kāds «sapņu tulks» un – vēl jo vairāk – izpildei «kāds ekvilibrists», tad tā esot labākā augsne korupcijai jebkurā valstī. Savukārt, ja normatīvi ir relatīvi vienkārši, prasības saprotamas un izpildāmas, kaut arī ar piepūli, tad korupcijas risks ir minimāls, jo tai nav labvēlīgas augsnes. Tieši tāpēc pirms jebkura normatīvā akta vai tā izmaiņu akceptēšanas ir jāvērtē tā praktiskā ievērošana, t.i., izpilde, tādējādi novēršot iespējamās muļķības un varbūt arī apzinātas kļūdas, kuras palielina korupcijas risku. Pēdējā laikā, pēc vairāku uzņēmēju domām, šāda vērtēšana jau notiekot, tomēr potenciālos brīdinājumus ne vienmēr lēmumu pieņēmēji līdz galam sadzirdot. Visbriesmīgākās esot situācijas, kurās viena resora normatīvs prasa vienu, bet citas iestādes – pilnīgi pretējo un tādējādi abu šādu pretēji vērstu normatīvu prasības ievērot vispār neesot iespējams. Tomēr tā jau esot vēsture.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Juridiskā komisija otrdien izskatīšanai otrajā lasījumā Saeimā atbalstīja izmaiņas Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, ar kurām plānots sīkāk diferencēt naudas sodus par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu.

Par nelielu ātruma pārsniegšanu sankcijas paredzēts samazināt, bet bargākus sodus noteikt par būtisku atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu, informē Saeimas Preses dienests.

Likuma grozījumi paredz, ka par ātruma pārsniegšanu līdz 10 km/h turpmāk vieglo automobiļu vadītājiem būs tikai brīdinājums, savukārt kravas auto varēs izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu 10 eiro apmērā.

Par ātruma pārsniegšanu no 11 līdz 20 km/h vieglajiem automobiļiem ārpus apdzīvotām vietām paredzēts brīdinājums vai 15 eiro naudas sods, bet apdzīvotās vietās brīdinājums vai 30 eiro naudas sods. Savukārt smago automobiļu vadītājiem par šādu pārkāpumu būs jārēķinās ar attiecīgi brīdinājumu vai 30 eiro sodu ārpus apdzīvotām vietām un 40 eiro sodu apdzīvotās vietās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Lietuvas Veselības ministrija rosina aizliegt alkohola reklāmu tiešsaistē

LETA, 13.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas Veselības ministrija iesniegusi saskaņošanai citām ministrijām normatīvo aktu grozījumu paketi, kas paredz aizliegt alkohola reklāmas tiešsaistes vietnēs, viedtālruņu un planšetdatoru mobilajās lietotnēs.

Lietuvas veselības ministrs Jurs Požela aģentūrai BNS teica, ka grozījumi izstrādāti atbilstoši viņa izveidotās darba grupas sagatavotajiem priekšlikumiem. Viņš piebilda, ka grozījumi izstrādāti pēc diskusijām ar atbilstošajām institūcijām.

«Ir grūti paredzēt, kāda būs galīgā versija, kuru ministrija iesniegs valdībā,» sacīja Požela.

Ministrs pauda, ka pats personīgi atbalsta ANO Pasaules Veselības organizācijas un citu starptautisko ekspertu rekomendācijas par to, kā cīnīties pret pārmērīgas alkohola lietošanas problēmām, tostarp samazinot alkohola pieejamību un reklāmas apmēru.

Lietuvas parlaments pašlaik izskata vairākus grozījumus, kas paredz alkohola reklāmas ierobežojumus vai pilnīgu aizliegumu. Požela nevarēja precizēt, vai šos likumprojektus izdosies pieņemt līdz parlamenta vēlēšanām oktobrī.

Komentāri

Pievienot komentāru