Alkoholisko dzērienu ražotājas a/s Veldze mazākumakcionāriem piedāvāts atpirkt akcijas par salīdzinoši nelielu samaksu. Par to Db informēja Veldzes mazie akcionāri, kas piedāvājumam nepiekrīt. «Mums zvana un paģēr, lai savas akcijas pārdodam līdz martam par 9 santīmiem gabalā, jo aprīlī tās būšot nederīgas. Esam neizpratnē, ko darīt,» Db norādīja kāds akcionārs. «Personīgu piedāvājumu katram mazajam akcionāram ar nolūku palielināt dalību uzņēmumā var izteikt jebkurš, par jebkādu cenu – šāds piedāvājums nav likumpārkāpums, runa iet par ētiku,» Db uzzināja Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK). Taču, ja tiek izteikts piedāvājums nenoteiktam akcionāru lokam (vairākiem akcionāriem vienlaikus), tad tas ir brīvprātīgais ackiju atpirkšanas piedāvājums un tā izteicējam ir jāsaņem FKTK atļauja, lai to izteiktu. FKTK pārstāvji norādīja, ka Veldze nav iesniegusi nekādus dokumentus, kas skartu jautājumu par akciju atpirkšanu. Spriežot pēc 2002. gada Veldzes bilances datiem, vienas akcijas cenai nevajadzētu būt zemākai par 63 santīmiem. Tāpēc mazajiem akcionāriem nevajadzētu akli pakļauties lielo prasībām, bet rūpīgi izvērtēt situāciju un šaubu gadījumā griezties FKTK ar rakstisku lūgumu izmeklēt lielo akcionāru darbības. Veldzes direktors Jurijs Dinko Db norādīja, ka Veldzes akcijas gan no mazajiem, gan lielajiem akcionāriem patlaban uzpērkot neatkarīga organizācija, taču plašākus komentārus sniegt viņš atteicās. Db jau vairākkārt rakstīja par ķīviņiem uzņēmuma akcionāru vidū un to, ka mazo akcionāru viedoklis nav ticis ņemts vērā svarīgu lēmumu pieņemšanā. Jāatgādina, ka uzņēmumam pērn pavasarī mainījās īpašnieki – ASV kompānija Idealux LLC pārdeva savas akcijas Venjaminam Gurevičam, bet otrs lielākais akciju īpašnieks ir maksātnespējīgā Berlat ražošanas vadītājs Grigorijs Vovks. Kompānijas pērnā gada darbības rezultāti nav zināmi, jo Veldzes vadība tos atklāšot pēc akcionāru pilnsapulces aprīlī, teica Dinko. Uzņēmums drīzumā gatavojoties pārtraukt sadarbību ar Daugavpils kompāniju Pallada, kur tika ražoti Veldzes kokteiļi, savukārt kompānijā Berlat, ar kuru Veldze gatavojās sadarboties jau pērn, ražošana vēl neesot sākta. Veldzes akcijas iepriekš tika kotētas Rīgas Fondu biržā, taču tā kā kompānija nebija laikus noslēgusi līgumu ar biržu par akciju kotācijas turpināšanu, uzņēmums šā gada sākumā no biržas tika izslēgts.

Dzērienu ražotāja a/s Veldze 10.janvārī rīko akcionāru ārkārtas pilnsapulci, kurā paredzēts izskatīt tikai vienu jautājumu - par kompānijas turpmāko darbību. Par to liecina Veldzes valdes publicētais paziņojums laikrakstā Latvijas Vēstnesis. Patlaban nav skaidrs ne tikai par to, kā un vai Veldze darbosies tālāk, bet arī par to,kad un kādu lēmumu uzņēmuma akcionāri pieņems jautājumā par kompānijas akciju iekļaušanu regulētā tirgū. Iepriekšējā Veldzes sapulcē akcionāri atturējās pieņemt lēmumu šajā jautājumā. Veldzes lielākais akcionārs ir Venjamins Gurēvičs, kuram pieder 458 819 jeb 44,3% dzērienu ražotājas akciju, bet 300 tūkstošu akciju jeb 28,95% īpašnieks ir Grigorijs Vovks. Veldzes akcijas iepriekš kotēja Rīgas Fondu biržas Brīvajā sarakstā, taču no 1.janvāra kotācija pārtraukta, jo uzņēmums nenoslēdza līgumu par kotāciju.

Vakar ārpusbiržas tirgū ir veikti vairāki lieli darījumi ar uzņēmumu akcijām. Lielākais no tiem tika reģistrēts ar Lopkopības un izmēģinājumu stacija Jaunpils (Jaunpils LIS) akcijām. Vienā darījumā īpašnieka maiņu piedzīvoja 52 475 akcijas.

Jāatgādina, ka 20. februārī ārpusbiržā īpašnieka maiņu piedzīvoja tieši šāds skaits akciju. Interesanti, ka šāda akciju pakete ārpusbiržā laiku pa laikam tiek "mētāta" jau gandrīz gadu.

Savukārt darījumā ar Kuģniecības akcijām ārpusbiržā tika veikts lielāks darījums, kurā īpašnieku mainīja 17 000 akciju (0.01 % no pamatkapitāla). Akcijas cena darījumā nav zināma. Sesijas gaitā ar Kuģniecību tika slēgts 1 tiešais darījums, kurā tirgoja 200 akcijas. Akcijas cena darījumā bija 25 santīmi.

Rīta pusē ārpusbiržas tirgū tika veikts darījums ar 13 276 Grindeka akcijām, bet vienā tiešajā darījumā īpašnieka maiņu piedzīvoja 10 000 Valmieras stikla šķiedras akcijas.

Pār 4371 kapitālsabiedrību, kas nav iesniegusi pamatkapitāla palielināšanas apmaksas dokumentus, savilkušies likvidācijas draudi.

To liecina SIA Lursoft pētījums pēc Uzņēmumu reģistra datiem. Kā rāda pēdējo gadu statistika, kapitālsabiedrības necenšas izpildīt normatīvo aktu prasību par savlaicīgu pamatkapitāla apmaksu līdz reģistrētajam, bet šo procesu ievelk.

Likums ļauj

"Komerclikums ļauj jaundibinātiem uzņēmumiem - SIA - pamatkapitālu apmaksāt 50 % apmērā (to apliecinot ar attiecīgu maksājumu dokumentu Uzņēmumu reģistrā), bet atlikušo daļu pieaudzēt viena gada laikā," skaidro SIA Lursoft valdes loceklis Ainars Brūvelis. Savukārt jaundibinātām akciju sabiedrībām ir jāiemaksā ne mazāk kā 25 % no reģistrētā pamatkapitāla un atlikusī summa jāiemaksā viena gada laikā no līguma parakstīšanas dienas, skaidro Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs Jānis Endziņš. Otra kategorija ir kapitālsabiedrības (SIA un a/s), kuru dalībnieki nolemj palielināt pamatkapitālu un kurām maksājuma dokumenti par pamatkapitāla palielināšanu Uzņēmumu reģistrā ir jāiesniedz ne vēlāk kā 6 mēnešus pēc attiecīgā dalībnieku sapulces lēmuma.

Ceturtdien, 18.oktobrī Baltijas M&A un privātā kapitāla foruma 2018 laikā tiks paziņoti Baltijas M&A un privātā kapitāla balvu ieguvēji.

Pirmie seši mēneši Baltijā 2018. gadā uzņēmumu pirkšanas un pārdošanas (M&A) nozarē aizvadīti aktīvi, liecina Prudentia M&A Folio dati. Šā gada pirmajā pusgadā kopumā tika izziņoti 137 M&A darījumi, kur vismaz vienu no darījuma pusēm pārstāv kāda no Baltijas valstīm. Ja salīdzina 2018. gada pirmos sešus mēnešus ar šo pašu periodu 2017. gadā, tad šogad M&A nozare Baltijā bijusi par 26 darījumiem jeb 23% piesātinātāka. 2018. gada pirmajos sešos mēnešos 28 Baltijas M&A darījumiem bija publiski pieejamas vērtības, kuru akumulētā summa bija aptuveni 976,3 milj. EUR. Lielāko trīs darījumu vērtība aizņem aptuveni 70% no kopējās publiski pieejamās darījumu summas Baltijas M&A sektorā. 2018. gadā pirmajos sešos mēnešos izziņotie darījumi pārsvarā bija Baltijas reģiona ietvaros, veidojot 54% no kopā izziņotajiem M&A darījumiem. Vienas valsts ietvaros pārliecinoši aktīvākā bija Igaunija, kur tika izziņoti 32 M&A darījuma, kam sekoja Lietuva un Latvija ar attiecīgi 24 un 7 izziņotiem M&A darījumiem. Toties tieši Latvijas uzņēmumi analizētajā periodā bija visizplatītākie starptautisko investoru lokā. 15 izziņotajos M&A darījumos Latvijas uzņēmumu iegādājās ārpus Baltijas bāzēts uzņēmums, Lietuvā un Igaunijā šāda tipa M&A darījumi tika izziņoti attiecīgi 12 un 8 reizes.

Alkoholisko un atspirdzinošo dzērienu ražotājs a/s Veldze patlaban izskata variantus ražošanas pārcelšanai ārpus Rīgas. Šāds lēmums pieņemts akcionāru pilnsapulcē pēc tam, kad sakarā ar 172 353 latu zaudējumiem pagājušajā gadā Veldze apturējusi ražošanu. Kā iespējamās ražošanas vietas šobrīd tiek minētas alkoholisko dzērienu ražotājas a/s Pallada Daugavpilī un maksātnespējīgā SIA Berlat Ādažos, taču Veldzes direktors Jurijs Dinko to nekomentē, sakot, ka patlaban tiek meklēts labākais variants. Palladas komercdirektors Semjons Kondrašovs apliecināja, ka kompānija jau šogad saražojusi pirmo eksperimentālo alkoholisko kokteiļu partiju Veldzei, bet par turpmāko ražošanas izvietošanu esot grūti spriest. Arī konkrēti saražotie apjomi netiek nosaukti. Jau aptuveni pirms pusgada Veldze risinājusi sarunas ar Palladu par iespejām noslēgt ekskluzīvu līgumu uz trīs gadiem ar Daugavpils kompāniju par iespēju ražot alkoholiskos kokteiļus, bet šobrīd pēc Veldzes īpašnieku maiņas šīs sarunas esot pierimušas, stāstīja S. Kondrašovs. «Mes esam gatavi ražot gan Veldzei, gan citām kompanijām. Šobrīd grūti pateikt, vai Veldze gribēs ražot pie mums. Iespējams, ka jau rīt viņi ražošanu pārceļ uz Berlat,» skaidroja Palladas komercdirektors. Viņa teikto apliecina fakts, ka Berlat ražošanas pārvaldnieks Grigorijs Vovks martā kļuvis par Veldzes 28,95 % akciju īpašnieku. Uzņēmuma Berlat administrators Romāns Žeglovs nevarēja komentēt iespējamo ražošanas pārcelšanu uz Berlat, jo neesot sanemts neviens oficiāls pieteikums par šādu vēlmi. R. Žeglovs pieļāva, ka G. Vovkam ir interese par Berlat īpašumu, taču – «ja viņš gribēs startēt kā persona, kas grib iegūt Berlat mantu, tad ir vajadzīgi oficiāli priekšlikumi.» Patlaban G. Vovkam ir Berlat administratora darbinieka statuss, taču nekādas īpašas pilnvaras viņam neesot piešķirtas. Pēc R. Žeglova paustā, šobrīd tiek izstrādāts Berlat sanācijas plāns un turpmākais Berlat liktenis jau ir atkarīgs no uzņēmuma kreditoru plāniem.

airBaltic valdes loceklim Bertoltam Flikam tomēr var izdoties realizēt apmaksātā pamatkapitāla palielināšanu. Tas iespējams iesniedzot papildu skaidrojumus un precizējot jau iesniegtās ziņas Uzņēmumu reģistrā, jo sākotnēji šīs darbības atteiktas juridisku neprecizitāšu dēļ.

Taču, tā kā tiesa vēl arvien nav noteikusi Satiksmes ministrijas prasīto aizlieguma nodrošinājumu Flika darbībām ar airBaltic, viņa plāns vēl var realizēties. Tādu iespēju pieļauj vairāki komerctiesību eksperti.

«Uzņēmumu reģistram ir trīs iespējas: reģistrēt iesniegtās izmaiņas, atlikt pieprasīto izmaiņu izdarīšanu līdz konstatēto trūkumu novēršanai vai arī pilnībā noraidīt – atteikt pieteikto izmaiņu izdarīšanu,» skaidro komerctiesību eksperts Dr.iur. Aivars Lošmanis. Viņš atzīst, ka nav lietas kursā par airBaltic pieteikumu saistībā ar apmaksātā pamatkapitāla izmaiņām un nevar vērtēt šis lietas apstākļus,

Tik daudzu iekāroto Mārupes privātmāju tirgū novērojama visai izteikta sabalansētība lielāko darījumu vērtības ziņā.

Deviņi no desmit lielākajiem darījumiem ir 250 000 – 300 000 eiro robežās.

Vadoties pēc "Cenubanka.lv" pieejamās informācijas, 2019. gadā Mārupē reģistrēts tikai viens privātmājas (viena dzīvokļa māja ar zemi) iegādes darījums vērtībā virs 300 000 eiro (darījumi uz pirkuma līguma pamata).

2019 gada vērienīgāko Mārupes privātmāju darījumu TOP10:

Nr.10

Eur 255 000

Mēmeles iela, 344.50 kv.m telpu platība un 1445 kv.m plaša zeme. Darījums reģistrēts decembrī.

Nr.9

Eur 255 000

Mēmeles iela, 220 kv.m telpu platība un 1900 kv.m plaša zeme. Darījums reģistrēts maijā.

Nr.8

Eur 259 000

Laimdotas iela, 267.3 kv.m telpu platība un 1848 kv.m plaša zeme. Darījums reģistrēts februārī.

Ballīte tiešām ir beigusies, un šā gada pirmajā pusgadā Rīgā būtiski sarucis kā lielo nekustamā īpašuma darījumu kopskaits, tā arī tajos figurējošās summas, – to rāda Baltic Screen pētījums par lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā šā gada pirmajā pusgadā.

Pagājušā gada pirmajā pusgadā galvaspilsētā notika vismaz 70 nekustamā īpašuma darījumi, kuros katra summa bija virs pusmiljona eiro, otrajā pusgadā, neraugoties uz runām par tuvojošos nozares krīzi, šādu darījumu skaits pat palielinājās līdz 86 – un tas, pat neskaitot darījumus ar dzīvokļiem un nedzīvojamām telpām. Šā gada pirmajā pusgadā šis skaits nu ir sarucis līdz 60.

Vēl straujāk samazinājies īpaši lielo darījumu skaits: protams, nevarēja gadīt tādus megadarījumus kā 103 miljonu latu vērtais Domina Shopping pārdošanas darījums pagājušā gada pirmajā pusgadā, un vienalga: pagājušā gada otrajā pusgadā Rīgā vēl notika vismaz 11 nekustamā īpašuma darījumi par četriem miljoniem latu vai lielāku summu, bet šā gada pirmajā pusgadā ir bijis tikai viens nepilnu desmit miljonu darījums, savukārt nākamais lielākais – jau tikai par 3,5 miljoniem latu. Pagājušā gada pirmajā pusgadā bija 36 darījumi virs miljona latu katrs, otrajā – 51, bet šā gada pirmajā pusgadā – vairs tikai 31.

Aizvien vairāk ārvalstu pircēju un aizvien vairāk tiešā ārvalstu finansējuma, bez Latvijas kredītiestāžu starpniecības, - tās ir galvenās tendences, ko uzrāda Baltic Screen pētījums par lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā pagājušā gada otrajā pusgadā.

Vienlaikus, neraugoties uz runām par briestošo krīzi nozarē, īpaši lielo darījumu ir bijis vairāk nekā iepriekš: ja pagājušā gada pirmajā pusgadā bija 36 darījumi virs miljona latu katrs, tad otrajā – jau 51. Tādējādi gandrīz atkārtots 2006. gada otrā pusgada rekords – tad bija notikuši vismaz 55 darījumi ar oficiāli uzrādīto summu virs miljona latu katram.

Ballītes beigas?

Pagājušā gada otrais pusgads nav nesis tādus rekordus kā tirdzniecības centra Domina un tā zemes platību pārdošana par 103 miljoniem latu pirmajā pusgadā. Apjomīgākais redzamais darījums (neskaitot darījumus, kad tiek pārdotas uzņēmumu kapitāldaļas, kam piesieti konkrēti nekustamie īpašumi) ir bijis desmitkārt mazāks – Palazzo Italia ēkas un zemes īpašnieku maiņa, darījuma summai pārsniedzot 10 miljonus latu.

Pagājšnedēļ, 7. martā a/s Veldze lielākais akcionārs SIA Mono ir pārdevis sev piederošās a/s Veldze 458 819 publiskās emisijas akcijas kompānijai Idealux LLC, kura ir reģistrēta ASV. Īpašumtiesības uz minētajām akcijām kompānija ieguva 2003. gada 10. martā, teikts kompānijas paziņojumā Rīgas Fondu biržai.

Dienas bizness jau rakstīja, ka ārpusbiržā pagājštrešdien ir noticis darījums ar 44.27 % no a/s Veldze apmaksātā pamatkapitāla, norādot, ka darījumu, iespējams, veicis SIA Mono. Kompānijas pārstāvji šo faktu Db apstiprināja piektdien, norādot, ka Veldzes pārdošanas iemesls ir zudusī interese par uzņēmumu.

Krievijas uzkrātais ieguldījumu apjoms Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālos 2021.gadā sarucis par nepilniem 11 milj. eiro, bet šī gada pirmajos divos mēnešos - vēl par teju 3 milj. eiro, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Šobrīd Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos ieguldīti 434,87 milj. eiro.

Pēc uzkrāto ieguldījumu apjoma Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos Krievija ierindojas 7.vietā. Lielāki ieguldījumi reģistrēti vien no Zviedrijas, Lietuvas, Igaunijas, Vācijas, Nīderlandes, kā arī Kipras kā izcelsmes valsts. Vienlaikus jānorāda, ka gan pēc uzņēmumu, kuros Krievijas pārstāvji veikuši ieguldījumus, gan arī pēc ieguldītāju skaita Krievija ierindojas pirmajā vietā.

Šobrīd Krievijas pārstāvji savus līdzekļus ieguldījuši 4424 Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos. To kopējais apgrozījums 2020.gadā sasniedza 4,4 miljardus eiro, kas veido aptuveni 7% no visu Latvijas uzņēmumu apgrozījuma aizpērn.

50 000 eiro Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālā iemaksājušajiem trešo valstu uzņēmējiem netiek izsniegtas vai pat tiek anulētas termiņuzturēšanās atļaujas; šo kompāniju Latvijas līdzīpašnieki neizpratnē par šādiem lēmumiem, piektdien, 6.jūlijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

«Tā ir paradoksāla situācija, kad turīgiem trešo valstu uzņēmējiem, kuri jau ir ieguldījuši 50 000 eiro Latvijā reģistrēta uzņēmuma pamatkapitālā un samaksājuši vēl 10 000 eiro valsts budžetā par termiņuzturēšanās atļauju (TUA), pēc gada atņem šo atļauju,» par biznesa partneru lokā pieredzēto situāciju stāsta uzņēmējs Viesturs Koziols. Viņš norāda, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) 2018.gada aprīlī un maijā atteikusi un arī anulējusi TUA vairākiem Pakistānas un Irānas uzņēmējiem, jo viņu vietā naudas pārskaitījumu uz pilnvarojuma pamata veikusi kāda cita ar investoru saistīta persona.

«Dīvaini un pārsteidzoši, ka pērn 50 000 eiro ieguldījums plus 10 000 eiro iemaksa valsts budžetā par TUA bija pamats atļaujas izsniegšanai, neatkarīgi no tā, kas ir bijis reālais maksātājs, bet šogad tiek prasīts, lai maksātājs būtu pats investors,» tā V. Koziols. Viņu pārsteidzis fakts, ka šajā laikā nav mainījušās normatīvo aktu prasības trešo valstu investoriem, kuri līdz ar ieguldījumu vēlas iegūt TUA. «Tas nozīmē, ka vienas iestādes — Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes - darbinieki Imigrācijas likuma un attiecīgo Ministru kabineta noteikumu normas interpretē citādi, nekā iepriekš,» radušās situācijas iemelsu pieļauj V. Koziols. Viņš uzsver, ka par šādu paradoksālu situāciju ir informēts arī iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis.

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" kapitālā ieguldīs Valsts kases aizdevumu 36 140 944 eiro apmērā, liecina oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicētais Ministru kabineta rīkojums.

Lai nodrošinātu pēc iespējas lielāku "airBaltic" likviditāti ilgākā laika posmā, otrdien, 31.martā, ar Ministru kabineta rīkojumu nolemts atlikt "airBaltic" izsniegtā Valsts kases aizdevuma procentu maksājumus, tos uzkrājot. Valsts kases aizdevuma neatmaksātā daļa ir 36 140 944 eiro.

Vienlaikus, lai nodrošinātu ekonomiskās krīzes pārvarēšanu un ekonomiskās situācijas stabilizēšanu nozarē, nolemts atbalstīt "airBaltic" pamatkapitāla palielināšanu 36 140 944 eiro apmērā, lai atmaksātu kompānijai izsniegto valsts aizdevumu.

Finanšu ministrijai, pamatojoties uz likuma "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību", uzdots palielināt apropriāciju Satiksmes ministrijas programmā "Akciju sabiedrības "Air Baltic Corporation" pamatkapitāla palielināšana" 36 140 944 eiro apmērā resursiem no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem un paredzēt apropriāciju kategorijā "Akcijas un cita līdzdalība komersantu pašu kapitālā" aviokompānijas pamatkapitāla palielināšanai.

Kopējais Latvijas vērtspapīru tirgus apgrozījums šodien palielinājās par 203 334.32 Ls, līdz 270 472.24 Ls. Biržas nepārtrauktajā tirgū šodien izcēlās Latvijas balzama, Ventspils naftas, Latvijas Kuģniecības akcijas, biržas tiešo darījumu segmentā lielākie darījumi tika veikti ar Grindeka akcijām, savukārt ārpusbiržas tirgū visapjomīgākie darījumi tika reģistrēti ar Latvijas balzama akcijām.

Akciju tirdzniecība nepārtrauktajā tirgū par mainīgām cenām šodien veidoja 37 444.17 Ls, darījumi ārpusbiržas tirgū šodien veidoja 104 922.16 Ls lielu apgrozījumu. Šodien notikušo tiešo darījumu apgrozījums bija 125 727.91 Ls. Darījumi, kas tika noslēgti biržas Centrālajā tirgū veidoja 2 378.00 Ls lielu apgrozījumu.

Akciju tirgus apgrozījums Rīgas Fondu biržā šodien sasniedza 118 447.26 Ls. Salīdzinot ar iepriekšējo tirdzniecības sesiju, kopējais apgrozījums palielinājās par 57 022.84 Ls. RFB cenu indeksa RICI vērtība šodien ir pieaugusi par 0.71%, sasniedzot 298.98 punktus, savukārt RFB kapitalizācijas indekss DowJones šodien ir pieaudzis par 1.69%, sasniedzot 185.28 punktus.

Satiksmes ministrija ir rakstveidā izvirzījusi prasību novērst nesakritību starp reģistrēto un apmaksāto airBaltic pamatkapitālu.

Tas bijis viens no galvenajiem priekšnosacījumiem tam, lai airBaltic akcionāru sapulcē varētu tikt skatīts jautājums par pamatkapitāla palielināšanu, apgalvots lidsabiedrības airBaltic izplatītajā paziņojumā presei.

«[..] lidsabiedrības padarīšana par pirmsvēlēšanu ķīlnieku un ieraušana kampaņā ir izraisījusi uzticības krīzi gan klientu, gan partneru vidū, novedot pie kritiska apgrozāmo līdzekļu trūkuma. Diemžēl absolūti nepieciešamais lēmums par airBaltic pamatkapitāla palielināšanu joprojām nav pieņemts, un jautājuma ļoti lēnā virzība var kļūt liktenīga lidsabiedrībai,» teikts paziņojumā, kuru parakstījis Bertolts Fliks.

Kopējais Latvijas vērtspapīru tirgus apgrozījums šodien palielinājās par 349 648.68 Ls, līdz 1 157 986.38 Ls. Biržas nepārtrauktajā tirgū šodien izcēlās Rīgas transporta flotes, Ogres, Latvijas Kuģniecības akcijas, biržas tiešo darījumu segmentā lielākie darījumi tika veikti ar Rīgas transporta flotes akcijām, savukārt ārpusbiržas tirgū visapjomīgākie darījumi tika reģistrēti ar Ditton pievadķēžu rūpnīcas akcijām.

Akciju tirdzniecība nepārtrauktajā tirgū par mainīgām cenām šodien veidoja 32 065.37 Ls, darījumi ārpusbiržas tirgū šodien veidoja 1 043 455.93 Ls lielu apgrozījumu. Šodien notikušo tiešo darījumu apgrozījums bija 79 704.92 Ls. Darījumi, kas tika noslēgti biržas Centrālajā tirgū veidoja 2 760.16 Ls lielu apgrozījumu.

Akciju tirgus apgrozījums Rīgas Fondu biržā šodien sasniedza 115 808.33 Ls. Salīdzinot ar iepriekšējo tirdzniecības sesiju, kopējais apgrozījums palielinājās par 64 207.55 Ls . RFB cenu indeksa RICI vērtība šodien ir pieaugusi par 0.79%, sasniedzot 375.79 punktus, savukārt RFB kapitalizācijas indekss DowJones šodien ir pieaudzis par 0.43%, sasniedzot 207.28 punktus.

Esošā akcionāru struktūra traucē Lattelecom attīstību, jo katram no esošajiem akcionāriem ir savi tālejošie mērķi. Turklāt Lattelecom starptautiskajā tirgū ir pietiekami spēcīgs konkurents saviem īpašniekiem Zviedru telekomunikāciju kompānijai TeliaSonera.

Piedāvājums, kas pašlaik ir izteikts saistībā ar Lattelecom pārdošanu paredz, ka darījuma rezultātā uzņēmuma darbinieki un vadība kopā ar privātā kapitāla fonda iegūst 100% Lattelecom, bet TeliaSonera 100% Latvijas Mobilā telefona.

Tā intervijā Db norādīja finanšu konsultāciju un aktīvu pārvaldes kompānijas Lazard (Francija), kas nodarbojas ar Lattelecom pārdošanas darījuma sagatavošanu un finansējuma piesaisti no uzņēmuma darbinieku un vadības puses, rīkotājdirektors Vincents Stradiks (Vincent Le Stradic).

Kas šobrīd notiek ar Lattelecom vadības izteikto piedāvājumu uzņēmuma akcionāriem, piedāvājot iespēju darbiniekiem un vadībai izpirkt 100% uzņēmuma daļu. Kādi ir tuvākie mērķi, kas ir jāizdara? Kādi ir jūsu pašreizējie uzdevumi darījumā?

Kopējais apgrozījums Rīgas Fondu biržā šodien bija 5 981 442.76 Ls. Salīdzinot ar iepriekšējo tirdzniecības sesiju kopējais apgrozījums palielinājās par 4 594 851.71 Ls. Akciju tirgus apgrozījums šāsdienas sesijas laikā, salīdzinot ar iepriekšējo sesiju ir pieaudzis par 3 940 697.70 Ls sasniedzot 5 031 010.37 Ls. Lielāko ieguldījumu vērtspapīru tirgus apgrozījumā šodien deva Ventspils naftas akcijas, ar kurām šodien tika noslēgti darījumi 1 110 661.16 Ls apjomā. Apgrozījums ar akcijām veidoja 18.57% no kopējā vērtspapīru tirgus apgrozījuma.

Rīgas Fondu biržas kapitalizācijas indeksa Dow Jones RSE vērtība šodien ir kāpusi par 0.44 % līdz 260.91 punktam, savukārt akciju cenu indekss RICI ir pieaudzis par 1.00 % līdz 650.53 punktiem.

Nepārtrauktajā tirgū par mainīgām cenām šodien notika 54 darījumi, segmenta kopējais apgrozījums sasniedza 30 190.74 Ls. Ārpusbiržas tirgū šodien tika reģistrēti 38 darījumi, kopējam apgrozījumam sasniedzot 5 951 252.02 Ls.

Visaktīvākā tirdzniecība šodien tika reģistrēta ar Ogres akcijām. 9 darījumos tirgoja 15 862 akcijas. Vidējā svērtā akcijas cena šodien pieauga par 10.00 % jeb par 1 santīmu, līdz 0.11 Ls.

Ar Ditton pievadķēžu rūpnīcas akcijām šodien tika veikti 7 darījumi, kuros tirgoja 9 000 akcijas. Vidējā svērtā akcijas cena šodien nemainījās un bija 0.33 Ls.

Aviokompānijā airBaltic abi akcionāri plāno ieguldīt 50 līdz 70 miljonus latu. Prioritārs ir proporcionāls abu akcionāru – valsts un Baltijas aviāciju sistēmu (BAS) – ieguldījums, secināts pušu sarunās, preses konferencē informēja premjers Valdis Dombrovskis.

Tāpat puses redz iespēju nomainīt patreizējo airBaltic vadītāju Bertoldu Fliku. Satiksmes ministrs Uldis Augulis informēja, ka Flika vietā varētu nākt cilvēks, kam ir pieredze tādas kompānijas vadīšanā, kas ir lielāka par airBaltic.

Nepieciešamos līdzekļus pamatkapitāla palielināšanai paredzēts atrast, veicot šā gada budžeta grozījumus, taču tā lai tas neskartu nākamā gada budžeta konsolidāciju. Taču Finanšu ministrijai dots uzdevums nepieciešamības gadījumā rast risinājumus īstermiņa likviditātes nodrošināšanai.

Savukārt valdības izvēlētā finanšu konsultanta Prudentia pārstāvis Kārlis Krastiņš norādīja, ka nav vērts ieguldīt kompānijā, ja tā nevar atgriezties pie rentabilitātes. To paredzēts sasniegt 2013. gadā, lai nebūtu nepieciešami turpmāki ieguldījumi.

Reaģējot uz izskanējušām ziņām par astotās lielākās bankas – AS Norvik banka - kapitāla nepietiekamību un faktisku maksātnespēju, Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) noraida šādas spekulācijas. Banka ir maksātspējīga, nodrošina nepārtrauktu darbību un saistības pret klientiem izpilda pilnā apmērā, sociālajā tīklā Twitter paziņojusi komisija.

Šādi FKTK reaģē uz pietiek.com publikāciju, ka bankai mēneša laikā jāpalielina savs pamatkapitāls par aptuveni 50 miljoniem latu, pretējā gadījumā var nākties lemt par tās darbības apturēšanu. Valsts garantēto noguldījumu apjoms Norvik bankā ir aptuveni 204 miljoni latu.

Paziņojumā medijiem FKTK arī apstiprina, ka kopā ar banku jau vairākus mēnešus tiek veikts pasākumu kopums, kas vērsts uz bankas kapitāla stiprināšanu, lai nodrošinātu bankas ilgtspējīga biznesa attīstību. Ir piesaistīts labi pazīstams Ungāru investors Šandors Demjans, kurš pamatkapitālā ieguldījis vairāk nekā piecus miljonus eiro (3,5 miljonus latu) un ieguldīto daļu plāno palielināt atbilstoši apstiprinātajam grafikam.

Šodien ārpusbiržas tirgū ir notikuši vēl 3 darījumi ar Valmieras stikla šķiedras akcijām. Tajos kopumā īpašnieka maiņu piedzīvoja vēl 6.78 % no stikla šķiedras ražotāja pamatkapitāla.

Vislielākais no šiem darījumiem tika veikts ap plkst. 11, kad īpašniekus mainīja 1,148,469 akcijas (4.80 % no pamatkapitāla), bet otrā darījumā tika tirgoti 400 tūkst. akciju (1.67 % no pamatkapitāla).

Db-Online jau ziņoja, ka šorīt ārpusbiržā, visticamāk, viens no līdzšinējiem Valmieras akcionāriem, NCH Development Partners pārdevis sev piederošās 2,024,158 a/s Valmieras stikla šķiedra publiskās emisijas akcijas (8.47 % no kompānijas apmaksātā pamatkapitāla).

Kopējais apgrozījums Rīgas Fondu biržā šodien bija 950 305.13 Ls. Salīdzinot ar iepriekšējo tirdzniecības sesiju kopējais apgrozījums palielinājās par 838 052.95 Ls. Akciju tirgus apgrozījums šāsdienas sesijas laikā, salīdzinot ar iepriekšējo sesiju ir pieaudzis par 434 038.94 Ls sasniedzot 464 446.59 Ls. Lielāko ieguldījumu akciju tirgus apgrozījumā deva Grindeka akcijas, ar kurām šodien tika noslēgti darījumi 409 529.35 Ls apjomā.

Rīgas Fondu biržas kapitalizācijas indeksa Dow Jones RSE vērtība šodien ir kāpusi par 0.82 % līdz 220.41 punktam, savukārt akciju cenu indekss RICI ir pieaudzis par 3.50 % līdz 439.32 punktiem.

Nepārtrauktajā tirgū par mainīgām cenām šodien notika 51 darījums, segmenta kopējais apgrozījums sasniedza 10 201.29 Ls. Ārpusbiržas tirgū šodien tika reģistrēti 21 darījums, kopējam apgrozījumam sasniedzot 920 380.33 Ls. Šodien 4 tiešajos darījumos tika tirgoti vērtspapīri 19 723.51 Ls vērtībā.

Visaktīvākā tirdzniecība šodien tika reģistrēta ar Ventspils naftas akcijām. 7 darījumos tirgoja 2 027 akcijas. Vidējā svērtā akcijas cena šodien pieauga par 0.88 % jeb par 1 santīmu, līdz 1.15 Ls.

Dienas Bizness sāk publicēt ekskluzīvus datus – informāciju par pagājušā gada lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Latvijā, Rīgā un Jūrmalā. Šoreiz kārta gada 25 lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā.

Ja 2016. gada lielākā darījuma summa galvaspilsētā bija Latvijas apstākļiem fantastiska - 91 miljons eiro, tad 2017. gada rekords ir bijis pieticīgāks –36,6 miljoni eiro, bet pērn, kā rāda detalizētie dati par 100 lielākajiem darījumiem Rīgā, vairs «tikai» nepilni 25 miljoni eiro.

Pērnā gada iespaidīgākais un dārgākais darījums slēgts februārī, kad SIA Losmerta par gandrīz 25 miljoniem eiro nopirka 7188939/8471990 daļas no 11 305 kvadrātmetrus liela zemesgabala ar ēku īpašumam, kura adrese ir Krišjāņa Valdemāra iela 62; Krišjāņa Valdemāra iela 62A. To pārdeva SIA Alojas Biznesa Centrs, kas to pats pēdējo 12 gadu laikā iegādājies pa daļām, kā arī atsevišķas daļas saņēmis dāvinājumā. Darījumā hipotekārie kredītlīdzekļi nav izmantoti.