Pūļa finansējums (PF) ir iespēja īpašās interneta vietnēs piesaistīt līdzekļus no konkrētiem atbalstītājiem kādam daudzsološam produktam vai pakalpojumam, kas dažādu iemeslu dēļ nekvalificējas kā banku un riska kapitāla fondu uzmanības vērts. Žurnāls Forbes lēš, ka pērn PF tirgus globāli sasniedza 5,1 miljarda ASV dolāru apmēru. Šovasar arī Eiropas Komisija pievērsusi uzmanību PF legālā ietvara radīšanai ES. Jūnijā izveidota ieinteresēto pušu ekspertu grupa European Crowdfunding Stakeholders Forum, kas palīdzēs izstrādāt attiecīgu regulējumu.
Ne viegla nauda
Latviešu uzņēmēji tikmēr jau izmanto ASV PF platformas, starp kurām populārākā ir Kick- starter. Infogr.am dibinātājs un vadītājs Uldis Leiterts DB vērtē, ka cita starpā tas «ir ideāls veids, kā pierādīt, ka produkts, kuru radi, kādam patiesi ir vajadzīgs». Attiecīgā biznesa projekta attīstības gaitā, kad finanšu piesaiste nonāk jau līdz riska kapitāla līmenim, līdz ar to «atkrīt virkne jautājumu par produkta piemērotību tirgum». Šķietami vieglā un demokrātiskā kapitāla iegūšana nenozīmē, ka tā ir viegla nauda, DB komentē cits PF savā biznesa praksē pārbaudījis uzņēmējs, Nifty Drives izpilddirektors Ernests Jenavs. Nifty 2012. gadā Kickstarter platformā ieguva 384 tūkstošus dolāru, kas tolaik bija viena no veiksmīgākajām kampaņām.
«Toreiz mums likās, ka viss nepieciešamais finansējums ir savākts un nu tikai jāsāk iekarot tirgi, taču patiesībā grūtākā daļa vēl bija priekšā. Ir neprātīgi grūti no viena prototipa saražot 20 tūkstošus produktu, ko mēs bijām apsolījušies piegādāt. Tika pieļautas kļūdas gan ražotāja izvēlē, gan dizainā, gan loģistikā (gandrīz trešdaļa no sūtījumiem uz Krieviju pazuda pastā), un ar savākto naudu nepietika, lai izveidotu kvalitatīvu ražotni, tāpēc nācās meklēt papildu finansējumu.» Ar papildu investīciju nepieciešamību pēc PF saņemšanas ir jārēķinās – tā liecina arī daudzu citu uzņēmumu prakse, uz ko atsaucas E. Jenavs. Lai gan PF platformas ir ļoti piemērotas karjeras sākšanai un «dod nepieredzētu iespēju pierādīt pieprasījumu pēc sava produkta globālā mērogā un iegūt zināmus līdzekļus biznesa attīstībai, tas nebūt nenodrošina veiksmīgu biznesu. Mums pagāja divi gadi, līdz beidzot sevi varam saukt par stabilu biznesu, kas domā par nākotnes produktiem, ir ar spēcīgu mārketinga stratēģiju, nodrošina regulāras piegādes saviem izplatītājiem un spēj atļauties saviem darbiniekiem maksāt saprātīgas algas.» Par spīti grūtībām, E. Jenavs uzskata, ka PF meklēšana bijusi viena no labākajām Nifty komandas idejām. «Mēs mēneša laikā ieguvām desmit tūkstošus klientu, ko citi biznesi krāj gadiem. Mēs ieguvām preses uzmanību un atpazīstamību biznesa pasaulē. Mēs varējām vienoties par ražošanu ar Ķīnas Foxconn, vienu no lielākajiem ražošanas uzņēmumiem pasaulē, kas ražo arī Apple datorus, kā arī iegūt investīcijas ar vērtējumu, kas absolūti neatbilda mūsu tā brīža naudas plūsmai. Joprojām uzskatu, ka pūļa finansējums ir labākais veids, kā inovatīvu produktu nogādāt tirgū, un mēs plānojam to izmantot arī nākotnes produktiem.»
Aizvien nabagi
Latvijā Finanšu un kapitāla tirgus komisija, kas seko attiecīgās likumdošanas virzībai EK līmenī, kādas PF platformas izveidošanos Latvijā tomēr apšauba. «Šim finansējuma veidam potenciāls attīstībai ir turīgākās valstīs, kur iedzīvotājiem ir vairāk brīvo līdzekļu un viņi gatavi vairāk riskēt, lai nopelnītu. Latvijā tomēr vēl aizvien jūtamas zināmas krīzes sekas. Pēc FKTK datiem, uzkrājumus veido tikai 24% Latvijas iedzīvotāju. Turklāt runa ir par uzkrājumiem nebaltām dienām, nevis investīcijām,» DB saka FKTK pārstāve Laima Auza. «Pētījumi liecina, ka Latvijas iedzīvotāji ir gana piesardzīgi un konservatīvi, ja runa ir par savas naudas ieguldīšanu. Savukārt pūļa finansējums ar finanšu mērķi ir saistīts jau ar zināmiem riskiem, kas nenodrošina 100% drošu peļņu. Jāsecina, ka pūļa finansējums Latvijā varētu attīstīties tikai pavisam mazā un segmentētā ieguldītāju vidū, kam ir pietiekami lieli brīvie līdzekļi un vēlme riskēt,» vērtē FKTK.
Latvijā gan populārs ir portāls ziedot.lv, kas darbojas pēc PF principa un pulcē cilvēkus ar labdarības mērķi. Ziedot.lv nieiekrīt FKTK kompetencē, «jo tur nav runas par finanšu līdzekļu piesaisti ar mērķi pelnīt. Savukārt attiecībā uz otru PF veidu, kad ieguldītājam tiek solīti noteikti peļņas procenti vai akcijas, jau patlaban Eiropas Komisijas līmenī notiek diskusijas par iespējamo regulējumu.» Tas tiek uzskatīts par vienu no veidiem, kā iedzīvināt inovatīvas un radošas idejas un veicināt jaunu uzņēmējdarbību.
